Jebkurš ieradums – spēks, kurš, vai nu traucē aiziet līdz vajadzīgajai vietai vai nu palīdz un grūž tevi vajadzīgajā virzienā!

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Lai jums žēlastība un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Vakar mēs runājām par to, ka ir nepieciešams ieviest kārtību savā lūgšanu dzīvē tāpēc, ka lūgšana ir veiksmes pamats Dieva Valstībā.Ja tu ieviesīsi kārtību savā lūgšanu dzīvē, tad tu ieraudzīsi neticamas lietas no Dieva, kuras sāks notikt tavā dzīvē. Kad atnāk Svētais Gars, tad tu pat nespēj iedomāties, ko Viņš darīs. Svētais Gars nāk, lai piepildītu Dieva gribu virs zemes un tavā dzīvē, lai pagodinātu Jēzu. Svētais Gars atnāk tieši tad, kad mēs lūdzam. Dievs mūs pieņem un mīl vienmēr. Mēs neko tādu neesam dēļ Dieva darījuši, lai Viņš mūs glābtu un mīlētu. Tāpēc Dievs mūs mīl nevis dēļ tā, ko mēs Viņa dēļ darām, bet Viņš mūs iemīlēja jau tad, kad vēl bijām grēcinieki. Jā, Dievs mūs mīl vienmēr! Bet Viņa mīlestība nevar mūs atstāt tajā vietā, kurā tagad atrodamies. Dieva mīlestība vēlas izmainīt, izveidot tavu dzīvi labāku. Dievs mums saka, lai lūgšana kļūst par mūsu dzīves prioritāti. Mums nopietni ir jāpieķeras lūgšanai.Saki Dievam: „Kungs, Jēzu, palīdzi man! Es gribu Tevi lūgt katru dienu. Es gribu izrauties lūgšanā.”Ja Dievs tik ilgi uz mums runā par lūgšanu – tas nav joks. Mūsu dzīvē ir jāpienāk lūzuma brīdim, kad lūgšana mums kļūs tik svarīga, cik tā bija svarīga Jēzum.Kuram no jums ir ieradumi? Jebkurš ieradums – ir spēks, kurš vai nu traucē aiziet līdz vajadzīgajai vietai, vai nu palīdz un grūž tevi vajadzīgajā virzienā. Daži ieradumi mums ir jānovāc no savas dzīves un to vietā ir jāievieš jauni ieradumi.Viens no svarīgiem ieradumiem, kurš mums ir jāattīsta sevī, – tas ir ieradums lūgt katru dienu. Lūgšanai ir jākļūst par labu un pastāvīgu ieradumu. Dievs vēlas, lai mēs iemācamies atstāt sliktus ieradumus un to vietā attīstam sevī pareizus ieradumus.Dažiem cilvēkiem ir ieradums izšķiest laiku. Tāpēc viņi var zināt, ka ir jālūdz, par ko ir jālūdz, ko dod lūgšana, bet vienalga to nedara tāpēc, ka viņiem nav tam laiks, jo viņu laiks ieraduma pēc tiek izšķiests nepareizām, neauglīgām lietām – televizors, dators, telefonsarunas u.t.t. Mums ir apzināti jāatrod un jāiedala laiks lūgšanai.
„Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.” (Efeziešiem 5:15-17).
Dieva griba ir tajā, lai cilvēks vienmēr lūgtu un nepagurtu!Lai šis vārds kļūst par pārmaiņu sākumu tavā dzīvē.Rīt turpināsim!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs zina visas tavas domas, tavus pārdzīvojumus un bailes, tavas stiprās un vājās puses

    Dažkārt Dievs runā tāpēc, lai sagatavotu mūs smagām situācijām. Tas ir tik svarīgi sekojošu iemeslu dēļ:Pirmkārt, smagas vai grūtas situācijas pieprasa gudrību, pacietību, un dažkārt pat lielu pacietību, un tālab, saņemot iepriekš svarīgu informāciju, mēs varēsim sagatavot savu sirdi.
  • Būt Dieva mainītam – tā ir liela privilēģija!

    Kad Jēzus sacīja, ka Viņš mūs darīs par kaut ko, ar to Viņš saka, ka „Es jūs formēšu vai veidošu tā, lai citi, jūs ieraugot, varētu teikt, ka jūs esat radīti debesīs.”Ja mēs ļausim Dievam veikt mūsos Viņa pārmaiņas un sekosim Jēzum, tad apkārtesošie cilvēki varēs ieraudzīt pār mūsu dzīvi un kalpošanu debesu zīmogu.
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana II

    Pašā pamatā lūgšana – tas ir garīgs darbs.Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām. Lūgšanai ir sakars ar mūsu garu un tā attiecas uz garīgo darbu. Lūgšana – tā ir cilvēka gara vēršanās pie Dieva, Kurš arī ir Gars. Dievs ir Gars, un cilvēks ir gars, tāpēc efektīva lūgšana – tā ir cilvēka gara saruna ar Dieva Garu. Lūgšana – tā ir garīga tiekšanās uz Dievu. Protams, mūsu prāts ņem dalību lūgšanā, bet ja lūgšana paliek tikai prāta līmenī, un mans gars nesaskaras ar Dieva Garu, tad tā vispār nav lūgšana. Ja esmu lūdzis efektīvi, tad mans gars jutīs to, ka saskāries ar Dievu, un es zināšu, ka es patiesi esmu runājis ar Dievu.
  • Ticības apliecinājuma princips

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips. Dievs sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kad Dievs nosauca Ābrāmu par Ābrahāmu, viņam tajā laikā vēl nebija mantinieka. Bet, neskatoties uz to, pateicoties jaunajam vārdam, Ābrahāms sāka pats sevi saukt par „tēvu daudzām tautām”. Un katru reizi, kad viņš pats sāka sevi tā saukt vai arī kad viņu sauca kāds cits, skanēja apliecinājums tam, ko Dievs bija ieplānojis – Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām. Mēs redzam, ka Ābrahāms „pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām…”
  • Atskaitīšanās pieprasa pastāvību un sistemātiskumu

    Ko es ar to domāju, runājot par pastāvību un sistemātiskumu? Piemēram, es atskaitos reizi pusgadā un tas ir ļoti ilgs laika posms, kurā es varu sadarīt daudz dažādas lietas. Tāpēc man ir vajadzīga tāda struktūra vai sistēma, kurā es varu regulāri un sistemātiski atskaitīties, kā minimums reizi nedēļā.
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.