Jebkurš ieradums – spēks, kurš, vai nu traucē aiziet līdz vajadzīgajai vietai vai nu palīdz un grūž tevi vajadzīgajā virzienā!

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Lai jums žēlastība un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Vakar mēs runājām par to, ka ir nepieciešams ieviest kārtību savā lūgšanu dzīvē tāpēc, ka lūgšana ir veiksmes pamats Dieva Valstībā.

Ja tu ieviesīsi kārtību savā lūgšanu dzīvē, tad tu ieraudzīsi neticamas lietas no Dieva, kuras sāks notikt tavā dzīvē. Kad atnāk Svētais Gars, tad tu pat nespēj iedomāties, ko Viņš darīs. Svētais Gars nāk, lai piepildītu Dieva gribu virs zemes un tavā dzīvē, lai pagodinātu Jēzu. Svētais Gars atnāk tieši tad, kad mēs lūdzam. Dievs mūs pieņem un mīl vienmēr. Mēs neko tādu neesam dēļ Dieva darījuši, lai Viņš mūs glābtu un mīlētu. Tāpēc Dievs mūs mīl nevis dēļ tā, ko mēs Viņa dēļ darām, bet Viņš mūs iemīlēja jau tad, kad vēl bijām grēcinieki. Jā, Dievs mūs mīl vienmēr! Bet Viņa mīlestība nevar mūs atstāt tajā vietā, kurā tagad atrodamies. Dieva mīlestība vēlas izmainīt, izveidot tavu dzīvi labāku. Dievs mums saka, lai lūgšana kļūst par mūsu dzīves prioritāti. Mums nopietni ir jāpieķeras lūgšanai.

Saki Dievam: „Kungs, Jēzu, palīdzi man! Es gribu Tevi lūgt katru dienu. Es gribu izrauties lūgšanā.”

Ja Dievs tik ilgi uz mums runā par lūgšanu – tas nav joks. Mūsu dzīvē ir jāpienāk lūzuma brīdim, kad lūgšana mums kļūs tik svarīga, cik tā bija svarīga Jēzum.

Kuram no jums ir ieradumi? Jebkurš ieradums – ir spēks, kurš vai nu traucē aiziet līdz vajadzīgajai vietai, vai nu palīdz un grūž tevi vajadzīgajā virzienā. Daži ieradumi mums ir jānovāc no savas dzīves un to vietā ir jāievieš jauni ieradumi.

Viens no svarīgiem ieradumiem, kurš mums ir jāattīsta sevī, – tas ir ieradums lūgt katru dienu. Lūgšanai ir jākļūst par labu un pastāvīgu ieradumu. Dievs vēlas, lai mēs iemācamies atstāt sliktus ieradumus un to vietā attīstam sevī pareizus ieradumus.

Dažiem cilvēkiem ir ieradums izšķiest laiku. Tāpēc viņi var zināt, ka ir jālūdz, par ko ir jālūdz, ko dod lūgšana, bet vienalga to nedara tāpēc, ka viņiem nav tam laiks, jo viņu laiks ieraduma pēc tiek izšķiests nepareizām, neauglīgām lietām – televizors, dators, telefonsarunas u.t.t. Mums ir apzināti jāatrod un jāiedala laiks lūgšanai.

„Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.” (Efeziešiem 5:15-17).

Dieva griba ir tajā, lai cilvēks vienmēr lūgtu un nepagurtu!

Lai šis vārds kļūst par pārmaiņu sākumu tavā dzīvē.

Rīt turpināsim!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīves mērķa meklēšana

    Daudzi cilvēki uzdod sev jautājumu par to, kāpēc savā iekšienē viņi izjūt tukšumu. Daudzi cilvēki turpina savā dzīvē iet pa nepareizo ceļu, un tas notiek dienu pēc dienas.

    Daudzi cilvēki uzdod sev jautājumu par to, kāpēc savā iekšienē viņi izjūt tukšumu. Daudzi cilvēki turpina savā...

  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10:

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana - ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži...

  • Cik svarīgi ir būt dievbijībā

    Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā.Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības garu vai atklāsmi no Dieva. Tāda dievišķa gudrība, kas liek jūsu sejai mirdzēt arī dzīves tumšajos brīžos un liek jūsu zvaigznei spīdēt spožāk par spīti dzīves nelabvēlīgajiem apstākļiem, rodas no dievbijības.

    Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā. Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības...

  • Tiecaties uz to, lai katrā jūsu lēmumā būtu Dieva griba

    Ja jūs baidāties no Dieva tad pirmā lieta ko apdomājat pie katra lēmuma izdarīšanas ir: ”Kāda ir Dieva vēlēšanās šinī gadījumā? Ko Dievs teiktu par šo lietu?”Pirmajam jautājumam ko jautājat smagos brīžos nekad nevajadzētu būt ”Cik grūti man būs darīt to kas man ir jādara” BET DRĪZĀK kāda ir Dieva vēlēšanās šinī lietā?

    Ja jūs baidāties no Dieva tad pirmā lieta ko apdomājat pie katra lēmuma izdarīšanas ir: ”Kāda ir Dieva vēlēšanās...

  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! IV

    Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.”(Mateja 25:14-15).Jēzus šeit atklāj to, ka kritērijs Viņa novērtējumam ir nevis daudzums, bet uzticība. Dievs zina, ka katram no mums ir dažādas spējas, tāpēc, rezultāta daudzums dažādiem cilvēkiem būs dažāds. Tomēr, Jēzum ne tas ir svarīgi, bet tas, cik uzticīgs tu esi tajā, ko Dievs tev uzticējis. Svarīga ir tava attieksme pret Viņa darbiem.

    Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu. „Tas tāpat kā ar cilvēku...

  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas...