Jebkurš ieradums – spēks, kurš, vai nu traucē aiziet līdz vajadzīgajai vietai vai nu palīdz un grūž tevi vajadzīgajā virzienā!

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
Sveicinu jūs, dārgie draugi! Lai jums žēlastība un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Vakar mēs runājām par to, ka ir nepieciešams ieviest kārtību savā lūgšanu dzīvē tāpēc, ka lūgšana ir veiksmes pamats Dieva Valstībā.Ja tu ieviesīsi kārtību savā lūgšanu dzīvē, tad tu ieraudzīsi neticamas lietas no Dieva, kuras sāks notikt tavā dzīvē. Kad atnāk Svētais Gars, tad tu pat nespēj iedomāties, ko Viņš darīs. Svētais Gars nāk, lai piepildītu Dieva gribu virs zemes un tavā dzīvē, lai pagodinātu Jēzu. Svētais Gars atnāk tieši tad, kad mēs lūdzam. Dievs mūs pieņem un mīl vienmēr. Mēs neko tādu neesam dēļ Dieva darījuši, lai Viņš mūs glābtu un mīlētu. Tāpēc Dievs mūs mīl nevis dēļ tā, ko mēs Viņa dēļ darām, bet Viņš mūs iemīlēja jau tad, kad vēl bijām grēcinieki. Jā, Dievs mūs mīl vienmēr! Bet Viņa mīlestība nevar mūs atstāt tajā vietā, kurā tagad atrodamies. Dieva mīlestība vēlas izmainīt, izveidot tavu dzīvi labāku. Dievs mums saka, lai lūgšana kļūst par mūsu dzīves prioritāti. Mums nopietni ir jāpieķeras lūgšanai.Saki Dievam: „Kungs, Jēzu, palīdzi man! Es gribu Tevi lūgt katru dienu. Es gribu izrauties lūgšanā.”Ja Dievs tik ilgi uz mums runā par lūgšanu – tas nav joks. Mūsu dzīvē ir jāpienāk lūzuma brīdim, kad lūgšana mums kļūs tik svarīga, cik tā bija svarīga Jēzum.Kuram no jums ir ieradumi? Jebkurš ieradums – ir spēks, kurš vai nu traucē aiziet līdz vajadzīgajai vietai, vai nu palīdz un grūž tevi vajadzīgajā virzienā. Daži ieradumi mums ir jānovāc no savas dzīves un to vietā ir jāievieš jauni ieradumi.Viens no svarīgiem ieradumiem, kurš mums ir jāattīsta sevī, – tas ir ieradums lūgt katru dienu. Lūgšanai ir jākļūst par labu un pastāvīgu ieradumu. Dievs vēlas, lai mēs iemācamies atstāt sliktus ieradumus un to vietā attīstam sevī pareizus ieradumus.Dažiem cilvēkiem ir ieradums izšķiest laiku. Tāpēc viņi var zināt, ka ir jālūdz, par ko ir jālūdz, ko dod lūgšana, bet vienalga to nedara tāpēc, ka viņiem nav tam laiks, jo viņu laiks ieraduma pēc tiek izšķiests nepareizām, neauglīgām lietām – televizors, dators, telefonsarunas u.t.t. Mums ir apzināti jāatrod un jāiedala laiks lūgšanai.
„Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.” (Efeziešiem 5:15-17).
Dieva griba ir tajā, lai cilvēks vienmēr lūgtu un nepagurtu!Lai šis vārds kļūst par pārmaiņu sākumu tavā dzīvē.Rīt turpināsim!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Īpašības, kas dara mūs par zemes sāli un gaismu šai sabiedrībā

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 7 minutes
    1) Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība (Mateja 5:3). Mūsu dzīve ir atkarīga no Dieva. Un arī no tā, ka mēs apzināmies savu atkarību no Dieva, apzināmies to, ka mums pastāvīgi ir jānāk Dieva priekšā un pastāvīgi jāpavada laiks kopā ar Viņu.2) Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. (Mateja 5:4). Grēks, pretlikumības, netaisnība, kas ir mums visapkārt, – tam visam ir jāmudina mūs aizlūgt vai saukt savā garā, lūgties Dieva priekšā un pastāvēt aizlūgšanās par savu zemi. Tam visam ir jāpamudina mūs nožēlot savas tautas grēkus un netaisnības. Kad mēs uz visu skatāmies ar Dieva acīm, tad itin viss, kas sarūgtina Dievu, sarūgtinās arī mūs.

  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu! II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    „Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,”(Mateja :5:44). Bībeles tulkojumā krievu valodā : „Bet es jums saku; mīliet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst un lūdziet par tiem kas dara jums pāri un vajā.Apbrīnojami, bet Jēzus pavēl mums MĪLĒT, SVĒTĪT, DARĪT LABU un LŪGT – par mūsu ienaidniekiem, par tiem, kuri mūs nolād, par tiem, kuri mūs neieredz, dara mums pāri un vajā mūs. Tā rīkojoties, mēs izpelnāmies paaugstināšanu no Dieva.

  • Dzīves mērķa meklēšana III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Mēs ar jums runājam par cilvēka centieniem atrast savas dzīves mērķi. Līdz šim par piemēru mēs ņēmām Salamana – Dāvida dēla dzīvi. Salamans ir pats gudrākais cilvēks uz zemes. Mēs redzējām, ka sava ceļa sākumā Salamans ieguva gudrību un bagātību, jo viņš mīlēja Dievu un iepazina Viņu. Bet Salamana dzīvē bija arī tāds periods, kad viņš aizgāja no Dieva un sekoja citiem dieviem. Tieši šajā laikā Salamans mēģināja piesātināt savu dvēseli ar dažādām lietām, viņš meklēja apmierinājumu dažādās lietās. Bet, galu galā, Salamans saprata, ka bez Dieva laime un apmierinājums šajā dzīvē nav iespējams.

  • Plānošana – ir viena no gudrības izpausmēm

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Bībele par to saka: „Ar gudrību namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā. Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām. Atziņās piedzīvojis vīrs ir spēcīgs, un sapratīgs vīrs ir varens savā spēkā. Jo karš vedams ar apdomu un padomu, un, kur daudz gudru padomnieku, tur ir uzvara” (Sal. pam. 24: 3 – 6).

  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! IV

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
    Es jums teikšu, ka dziedāt Dievam, slavēt Viņu, priecāties Viņa klātbūtnē – tas nav grūti, vienkārši domā par Viņa labvēlību, pat ja tev ir ļoti slikti, atrodi kaut ko savā dzīvē, par ko tu vari pateikties Dievam. Pat tad, kad tev šķiet, ka tavā dzīvē viss brūk un tava situācija ir vissliktākā, tik un tā turpini ticēt – tu vienkārši neesi sastapies ar situāciju, kas ir sliktāka par tavējo. Bet tad, kad tu ieraudzīsi tādu situāciju, tev šķitīs, ka tu dzīvo paradīzē.

  • Ticības apliecinājuma princips

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips. Dievs sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kad Dievs nosauca Ābrāmu par Ābrahāmu, viņam tajā laikā vēl nebija mantinieka. Bet, neskatoties uz to, pateicoties jaunajam vārdam, Ābrahāms sāka pats sevi saukt par „tēvu daudzām tautām”. Un katru reizi, kad viņš pats sāka sevi tā saukt vai arī kad viņu sauca kāds cits, skanēja apliecinājums tam, ko Dievs bija ieplānojis – Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām. Mēs redzam, ka Ābrahāms „pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām…”