Jēzus maina tos, kuri seko Viņam III

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs ar jums runājam par to, ka Dievs vēlas, lai mēs mainītos un pieaugtu Tā Kunga Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā.Interesanti ir tas, ka tad, kad mēs augam, mums apkārt esošie cilvēki to pamana.Šobrīd es atceros to momentu, kad piedzima mūsu jaunāka meita Estere. Viņas piedzimšana bija liels prieks mūsu ģimenei, jo ārsti baidījās par šo bērnu un pat ieteica manai sievai veikt abortu. Izdzirdot šādu ārstu ieteikumu, es kļuvu ļoti nikns. Es teicu uz to: „Nē! Tas nekad nenotiks!” Es teicu ārstam, ka viņa aicinājums ir saglabāt šī bērna dzīvību, nevis atņemt viņam šo dzīvību. Uz ko ārsts man atbildēja, ka par visu notiekošo atbildību nesīsim mēs paši. Un mēs ar sievu pieņēmām šo izaicinājumu. Un lūk, mūsu meitiņa piedzima, viņas svars bija 3,5 kg. Pēc viņas piedzimšanas, mēs katru mēnesi nācām pie ģimenes ārsta un sekojām tam, kā viņa pieņēmās svarā. Tā bija pazīme tam, ka mūsu meita aug. Vai varat stādīties priekšā, cik mēs bijām laimīgi, kad ārsts paziņoja mums, ka ar mūsu meitu viss ir kārtībā, ka viņa neatpaliek savā attīstībā un aug tā, kā tam ir jābūt. Estere ne tikai pieņēmās svarā, bet viņa kļuva arvien garāka. Viņa sāka darīt tās lietas, kas viņai iepriekš nebija padevušās. Jo vairāk viņa pieauga, jo vairāk prieka tas mums atnesa.Mēs visi gaidījām to brīdi, kad viņa varēs sēdēt. Gāja laiks, un viņa jau sēdēja, spēlējās. Tad, viņai sāka nākt pirmie zobiņi. Tad viņa sāka staigāt, pati ēst, izrunāt pirmos vārdus, dziedāt un dejot dzirdot mūziku. Savā attīstībā viņa nestāvēja uz vietas.Bija laiks, kad Estere ilgu laiku nevarēja pagriezties no sāna uz sānu, lai gan ārsti teica, ka šajā vecumā bērnam tas ir jādara. Un tas, protams, mūs kā vecākus uztrauca.Vai stādāties priekšā, kā Dievs skatās uz mums un uztraucas par to, ka mēs neattīstāmies un gadiem nemaināmies?Jēdziens „izaugsme” – kā fiziskajā, tā garīgajā nozīmē paredz izmaiņas.Daudzi ticīgie jau ilgi laiku ir Dievā, un, šķiet, ka viņiem jau pašiem būtu jāspēj pagriezties un celties kājās, bet viņus līdz pat šim laikam ir jāpārgriež un jānēsā uz rokām kā zīdaiņus. Daudziem ticīgajiem jau sen vajadzēja būt par skolotājiem un palīdzēt jaunajiem ticīgajiem, bet viņi turpina gulēt un neko nedarīt. Šāds stāvoklis Dievu itin nemaz neiepriecina! Un kuru gan tāds stāvoklis varētu iepriecināt.Kad ārsti sacīja, ka manai meitai jau vajadzētu griezties pašai, bet viņa to nevarēja darīt, mani tas neiepriecināja. Tālab, mēs griezāmies pie masiera, lai labotu šo stāvoli. Pēc dažām masāžām mūsu meita pirmo reiz pagriezās pati, un viņai tas ļoti patika. Mūsu prieks bija neaprakstāms!Kad mēs augam Tā Kunga Jēzus Kristus žēlastībā un atziņa, – ar to mēs atnesam milzīgu prieku mūsu Debesu Tēvam!Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām Viņa Valstībā, par mūsu dienišķo maizi ir jākļūst vēlēšanās mainīties un pielīdzināties Kristum. Un tad, kad mēs sāksim mainīties, arī viss mums apkārt sāks mainīties saskaņā ar mūsu iekšējām izmaiņām. Tad pašas briesmīgākās situācijas sāks mainīties uz labo pusi, smagās problēmas sāks atrisināties. Un viss tas notiks vienlaicīgi ar mūsu rakstura un garīgās izaugsmes pārveidošanos. 
„Bet audziet mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā! Viņam lai ir gods tagad un līdz mūžības dienai!”(2.Pētera 3:18).
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds!

    Kad mēs runājam par izmaiņām, runāts tiek par mūsu sirdi. Tas, ko mums nodara citi, nenāk no mūsu sirds, bet tas tiek vērsts uz to, lai pārbaudītu mūsu sirds stāvokli. Mūsu reakcija uz cilvēku rīcību, uz spiedienu no malas – tieši tas nosaka mūsu sirds stāvokli. „Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pamācības 4:23).
  • Dieva balss – tas ir ticības gara avots

    Pastāv divas ticības dimensijas:– TICĪBAS VĀRDS„Bet taisnība, kas tiek iegūta ticībā, saka tā: nesaki savā sirdī: kas uzkāps debesīs? – tas ir, lai novestu zemē Kristu, – nedz arī: kas nokāps bezdibenī? – tas ir, lai uzceltu Kristu no miroņiem, – bet kā viņa saka? – Tuvu pie tevis ir tas vārds, tavā mutē un tavā sirdī, – proti, ticības vārds, ko mēs sludinām.” (Romiešiem 10:6-8).
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    „ No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt .” (Mateja 17:16-20).
  • Kas ir pielūgsme? III

    Kāpēc Dievs meklē pielūdzējus? Tāpēc, ka Viņš meklē cilvēku visā pilnībā – viņa sirdi, viņa prātu, viņa gribu un viņa iztēli.Tas viss ir ietverts jēdzienā „pielūgsme”. Tālab, pielūgsmes laiks – tas ir laiks, kad mēs visā pilnībā atdodam sevi Dievam. Tieši šādā atmosfērā sākas svētu dievišķo ideju ieņemšana un pārdabisku Dieva redzējumu dzimšana.Pielūgsmes laikā mēs pieņemam Svētā Gara kalpošanu – Viņa mierinājumu, mieru, dziedināšanu un atklāsmi par to, Kas ir Dievs, un atklāsmi par to, kas mēs esam Viņā.
  • Ļaujiet Dievam jūs izmainīt caur kalpošanu, jo tie kuri kalpo, nekad nepaliks iepriekšējie!

    Tie, kuri kalpo Dievam un cilvēkiem, pastāvīgi mainīsies, pieaugs un pilnveidosies Dieva gudrībā. Caur kalpošanu Dievs mūs izmainīs!Aicinājums kalpot Dievam un cilvēkiem-tas ir aicinājums uz izmaiņām un pilnību, auglīgu un laimīgu dzīvi. Vai tu esi atbildējis uz Dieva aicinājumu kalpot citiem cilvēkiem ar tām dāvanām, kuras tu esi saņēmis no Dieva? Varbūt tu regulāri lūdz par to, lai Tas Kungs tevi izmaina. Es vēlos tev pateikt, ka par to ir vērts turpināt lūgt, jo Dievs mūs maina arī caur lūgšanām. Tomēr, Dievs mainīs mūs ne tikai caur lūgšanām, bet arī caur kalpošanu. Lūk, kāpēc Dievs saka, ka ja mēs patiesi vēlamies ieraudzīt acīmredzamas pārmaiņas savā dzīvē, mums ir jākalpo viens otram ar tām dāvanām, kuras esam saņēmuši no Viņa.
  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus!

    Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs acīmredzama labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Bet, tas ir jābauda katram cilvēkam personīgi, nevis tikai jāklausās par to. Tieši caur lūgšanu, mēs varam baudīt Tā Kunga labvēlību. Tas stiprina mūsu savstarpējās attiecības ar Dievu. Tas palīdzēs tev, nekad nešaubīties par to, ka Dievs ir, lai arī, kas nenotiktu tavā dzīvē. Es skaidri zinu, ka mans Dievs ir labs, tāpēc, ka es to esmu baudījis un piedzīvojis personīgi. Es to esmu baudījis caur lūgšanu.