Jēzus un Dieva griba

Miers jums, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums gudrības vārdā no Tā Kunga. Bībelē ir teikts, ka gudrība liek cilvēka vaigam starot. „Uzlūkojiet Viņu un tuvojieties Viņam priecīgi, tad jūs starosit, un jūsu sejas nepazīs pazemojuma.”(Psalms 34:5). Dievs jūs nolicis uz zemes viena vienīga iemesla dēļ, – lai jūs piepildītu Viņa gribu. Šodien es gribētu parunāt par tēmu: „Jēzus un Dieva griba”. Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus ir atstājis mums piemēru, – lai mēs varētu sekot Viņa pēdās.
„Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.”(1.Pētera 2:21).
Jau pašā savas zemes dzīves sākumā Jēzus Savā sirdī skaidri apjauta un saprata Savu mērķi. Savā Garā Jēzus kvēloja neparastā dedzībā darboties Sava Debesu Tēva biznesā (darbā). Bībelē, saistībā ar Jēzus bērnību, ir aprakstīts tikai viens notikums, kurā runāts par to, kā Jēzus pieauga un nostiprinājās garā, pieņemoties gudrībā un žēlastībā. Jēzus iemantoja labvēlību kā pie Dieva, tā pie cilvēkiem.
„Bet bērns auga un tapa stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija ar Viņu…… Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.”(Lūkas 2:40,52).
Jēzus mācījās un iedziļinājās Dieva likumā, ar nolūku, lai izzinātu visu, kas par Viņu rakstīts praviešos un likumu Grāmatā. Lūkas Evaņģēlijā mēs lasām par to, kā Jēzus izskaidroja pravietojumu par Sevi, sākot ar Mozus laikiem un skarot visu to, ko par Viņu tika teikuši visi pravieši. Pēc tam, kad Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem, Viņš parādījās diviem mācekļiem, kuri gāja Emavas pilsētiņas virzienā. Šie mācekļi skumīgi sprieda par notikumiem, kas saistīti ar Jēzus nāvi un augšāmcelšanos. Un pēkšņi viņiem parādījās Pats Jēzus, bet tie Viņu nepazina.
„Un redzi, divi no tiem gāja tai pašā dienā uz kādu pilsētiņu, tā bija sešdesmit stadijas no Jeruzālemes, vārdā Emava. Un tie sarunājās par visām tām lietām, kas bija notikušas. Un gadījās, kad tie tā savā starpā runāja un apspriedās, arī pats Jēzus tiem tuvojās un gāja ar viņiem. Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina. Un Viņš tiem sacīja: “Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa?” Un viņi apstājās bēdu pilnām sirdīm.”(Lūkas 24:13-17).
Pēc tam, kad tie izstāstīja Jēzum savus bēdu stāstus un izklāstīja savu vilšanos, Jēzus sāka skaidrot viņiem to, kas par Viņu jau bija teikts Rakstos. „Tad Viņš tiem sacīja:
“Ak, jūs nesaprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši! Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā?” Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu rakstīti.”(Lūkas 24:25-27).
Šie divi mācekļi bija noskumuši par to, ka Jēzus tika sists Krustā. Pat vairāk, – viņi bija pārsteigti par vēsti, ka sievietes, kuras devās uz Jēzus kapu, neatrada Viņa Miesu, bet redzēja Eņģeļus parādāmies, kuri pavēstīja par to, ka Jēzus ir dzīvs. Jēzus vēlējās palīdzēt ieraudzīt šiem mācekļiem to, ka viss notikušais nav nejaušība, bet atklāta Dieva griba. Šim nolūkam, Jēzus sāka ar 1.Mozus grāmatu un izklāstīja viņiem visas praviešu grāmatas, skaidrojot to, kas par Viņu uzrakstīts. Jēzus zināja Dieva gribu, jo Viņš studēja Rakstus! Studējot Jēzus dzīvi Jaunajā Derībā, jūs ieraudzīsiet to, ka Viņš precīzi sekoja tam maršrutam, kuru Dievs noteica Viņa dzīvei. Jēzus piepildīja visu, ko par Viņu rakstīja pravieši vēl ilgi pirms Viņa piedzimšanas. Kā Jēzus to visu varēja zināt? Iespējams, Viņš zināja to tālab, ka ir Dievs – Otra Dievišķā Personība? Protams, nē! Jēzum bija sapratne par misiju un uzdevumu, jo Viņš pastāvīgi komunicēja ar Tēvu un iedziļinājās Dieva vārdā (likumā). Tikai pateicoties šādam dzīvesveidam, Jēzus varēja iepazīt Dieva gribu Savai dzīvei. Dieva vārds tev šodien skan šādi: seko Jēzum ar nolūku, lai ik dienas iedziļinātos Dieva Vārdā, un tādejādi izzinātu un piepildītu Dieva gribu savai dzīvei. Lai Dievs jūs svētī! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi

    „Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, – jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi. Nemaldaities, mani mīļie brāļi! Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.” (Jēkaba 1:13-17).
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē

    Vienīgai veids, kā redzēt ko Tēvs dara ir pavadīt laiku kopā ar Tēvu. Ja jūs nevēlaties vienkārši iet un darīt jūsu pašu lietas, jūsu pašu izdomātā veidā, tad lūdzu sekojiet Jēzus piemēram. Atrodiet sev vietu tur kur varat saņemt mīlestību no Dieva, un ļaujat Viņam parādīt sev darbus ko Viņš veic ap jums, tā lai jūs varat Viņam Viņa darbos pievienoties.
  • Pestīšanas cerība II

    Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tālab, ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.
  • Cik svarīgi ir būt uzticīgiem Dievam II

    Dievs paļaujas uz manu un tavu līdzdalību, tieši tāpat, kā Viņš paļāvās uz Mozus līdzdalību uzvarā pār faraonu. Mozus bija uzticams Dieva namā, tālab, neskatoties uz visu faraona varenību un spēku un uz to, ka tam bija milzīga armija, tik un tā, faraons nespēja apturēt Dieva tautas glābšanas un atbrīvošanas procesu.Jēzus Kristus bija uzticīgs Savai misijai, un, tieši tāpēc, visām pasaules tautām šodien ir kļuvusi iespējama grēku izpirkšana, glābšana un atbrīvošana caur Jēzu Kristu.
  • Lūgšana – tā ir iespēja pakļaut savus plānus Dieva plāniem

    Kad mēs lūdzam, bet, tai pat laikā, nesaprotam, kas ir lūgšana, mēs domājam, ka lūgšana, tas nozīmē nest savus plānus Dieva priekšā un teikt Viņam: „Dievs, lūk, mans plāns! Svētī to!” Un ja Dievs svētī tavu plānu, tu saki: „Slava Dievam! Dievs atbildēja uz manu lūgšanu”. Bet, ja sakarā ar to, ka Dievam priekš tevis ir pilnīgi cits plāns, Viņš tevi nesvētī, tu saki: „Dievs neatbild uz manu lūgšanu”. Tik daudziem pazīstama situācija. Bieži cilvēki atnāk uz konsultāciju pie mācītāja un saka: „Mācītāj, kā jūs domājat, kādu ceļu man izvēlēties?”
  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.