Miers jums, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums gudrības vārdā no Tā Kunga. Bībelē ir teikts, ka gudrība liek cilvēka vaigam starot. „Uzlūkojiet Viņu un tuvojieties Viņam priecīgi, tad jūs starosit, un jūsu sejas nepazīs pazemojuma.”(Psalms 34:5). Dievs jūs nolicis uz zemes viena vienīga iemesla dēļ, – lai jūs piepildītu Viņa gribu. Šodien es gribētu parunāt par tēmu: „Jēzus un Dieva griba”. Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus ir atstājis mums piemēru, – lai mēs varētu sekot Viņa pēdās.
„Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.”(1.Pētera 2:21).
Jau pašā savas zemes dzīves sākumā Jēzus Savā sirdī skaidri apjauta un saprata Savu mērķi. Savā Garā Jēzus kvēloja neparastā dedzībā darboties Sava Debesu Tēva biznesā (darbā). Bībelē, saistībā ar Jēzus bērnību, ir aprakstīts tikai viens notikums, kurā runāts par to, kā Jēzus pieauga un nostiprinājās garā, pieņemoties gudrībā un žēlastībā. Jēzus iemantoja labvēlību kā pie Dieva, tā pie cilvēkiem.„Bet bērns auga un tapa stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija ar Viņu…… Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.”(Lūkas 2:40,52).
Jēzus mācījās un iedziļinājās Dieva likumā, ar nolūku, lai izzinātu visu, kas par Viņu rakstīts praviešos un likumu Grāmatā. Lūkas Evaņģēlijā mēs lasām par to, kā Jēzus izskaidroja pravietojumu par Sevi, sākot ar Mozus laikiem un skarot visu to, ko par Viņu tika teikuši visi pravieši. Pēc tam, kad Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem, Viņš parādījās diviem mācekļiem, kuri gāja Emavas pilsētiņas virzienā. Šie mācekļi skumīgi sprieda par notikumiem, kas saistīti ar Jēzus nāvi un augšāmcelšanos. Un pēkšņi viņiem parādījās Pats Jēzus, bet tie Viņu nepazina.„Un redzi, divi no tiem gāja tai pašā dienā uz kādu pilsētiņu, tā bija sešdesmit stadijas no Jeruzālemes, vārdā Emava. Un tie sarunājās par visām tām lietām, kas bija notikušas. Un gadījās, kad tie tā savā starpā runāja un apspriedās, arī pats Jēzus tiem tuvojās un gāja ar viņiem. Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina. Un Viņš tiem sacīja: “Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa?” Un viņi apstājās bēdu pilnām sirdīm.”(Lūkas 24:13-17).
Pēc tam, kad tie izstāstīja Jēzum savus bēdu stāstus un izklāstīja savu vilšanos, Jēzus sāka skaidrot viņiem to, kas par Viņu jau bija teikts Rakstos. „Tad Viņš tiem sacīja:“Ak, jūs nesaprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši! Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā?” Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu rakstīti.”(Lūkas 24:25-27).
Šie divi mācekļi bija noskumuši par to, ka Jēzus tika sists Krustā. Pat vairāk, – viņi bija pārsteigti par vēsti, ka sievietes, kuras devās uz Jēzus kapu, neatrada Viņa Miesu, bet redzēja Eņģeļus parādāmies, kuri pavēstīja par to, ka Jēzus ir dzīvs. Jēzus vēlējās palīdzēt ieraudzīt šiem mācekļiem to, ka viss notikušais nav nejaušība, bet atklāta Dieva griba. Šim nolūkam, Jēzus sāka ar 1.Mozus grāmatu un izklāstīja viņiem visas praviešu grāmatas, skaidrojot to, kas par Viņu uzrakstīts. Jēzus zināja Dieva gribu, jo Viņš studēja Rakstus! Studējot Jēzus dzīvi Jaunajā Derībā, jūs ieraudzīsiet to, ka Viņš precīzi sekoja tam maršrutam, kuru Dievs noteica Viņa dzīvei. Jēzus piepildīja visu, ko par Viņu rakstīja pravieši vēl ilgi pirms Viņa piedzimšanas. Kā Jēzus to visu varēja zināt? Iespējams, Viņš zināja to tālab, ka ir Dievs – Otra Dievišķā Personība? Protams, nē! Jēzum bija sapratne par misiju un uzdevumu, jo Viņš pastāvīgi komunicēja ar Tēvu un iedziļinājās Dieva vārdā (likumā). Tikai pateicoties šādam dzīvesveidam, Jēzus varēja iepazīt Dieva gribu Savai dzīvei. Dieva vārds tev šodien skan šādi: seko Jēzum ar nolūku, lai ik dienas iedziļinātos Dieva Vārdā, un tādejādi izzinātu un piepildītu Dieva gribu savai dzīvei. Lai Dievs jūs svētī! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije
