Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

Priecājos sveikt jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es ticu, ka Dievam ir uzmundrinājuma Vārds priekš tevis šai dienā!Mēs sakām runāt par to, kā atbrīvot labvēlības spēku savā dzīvē. Vakar mēs noskaidrojām, ka dzīves likumu zināšana atnes labvēlību mūsu dzīvē. Vēl mēs runājām par to, ka viens no galvenajiem likumiem, no kura ir atkarīga labvēlības darbība mūsu dzīvē, ir sēšanas un pļaušanas likums.Šodien vēlos, lai atgriežamies pie šī likuma apspriešanas. Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj. Jēzus saka, ka :
 „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7).
Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.”Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.Ir svarīgi saprast, ka labvēlība nekrīt uz cilvēkiem un neatnāk automātiski vai nejauši. Tāpat labvēlība nav tikai lūgšanu un gavēņa funkcija. Labvēlības spēks, pamatā, pakļaujas sēšanas un pļaušanas likumam.Ja būsi labvēlīgs pret Dieva Valstību un citiem cilvēkiem,, tad ar pārliecību vari gaidīt, ka labvēlība atnāks un piepildīs tavu dzīvi.Tu pļausi tikai no tām labvēlības sēklām, kuras tu sēsi. Tieši tāpēc, Bībele saka, ka
 „Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.”(Galatiešiem 6:7).
Ja tu māni cilvēkus, dzīvē neesi uzticams , tad tu pats izvēlies priekš sevis grūtu ceļu. Tev neizdosies apiet sēšanas un pļaušanas likumu. Tu ar peļņu saņemsi to, ko sēsi citu cilvēku dzīvē.Saprotiet, lūdzu, ka labvēlība – tā ir sēkla, kura atnes pļauju mūsu dzīvē pēc tam, kad mēs to iesējām. Tev ir dotības un iespējas sēt labvēlību, tālab negaidi labvēlību, bet sāc to izsaukt tieši tagad sējot labo tev apkārtesošo cilvēku dzīvē!Lai Dievs tevi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs meklē katra cilvēka dzīvē augļus!

    „ Jēzu, es vēlos nest daudz vairāk augļus savā dzīvē. Lūdzu Tev, attīri mani, lai es būru spējīgs pienest daudz vairāk augļus. Es pieņemu Dievišķo labvēlību, lai turētos pie vīnakoka kā zars. Es nesīšu daudz augļus Dievam, Jēzus Vārdā! ”Bībele atklāj mums, lai mēs turpinām augt līdz tam, kamēr pietuvojamies Kristus līdzībai. (sk.4nod., vēst. Efez.). Tādēļ nav svarīgi cik svaidīti vai auglīgi mēs esam pat reiz. Neskatoties uz visu to ir augstāks līmenis uz ko Dievs mūs aicina tiekties,- daudz augstāks auglības un efektivitātes līmenis.
  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.
  • Sātans kā traģēdiju iemesls II

    Tur kur valda Dievs, tur kur Jēzus ir Kungs, tur beidzas sātana valdīšana. Tāpēc ir ļoti svarīgi atzīt Jēzu par savas dzīves Kungu. Jēzus nāca uz zemes kā cilvēks, lai iznīcinātu sātana varu pār cilvēci. Cilvēka dzīvē tas nenotiks līdz laikam, kamēr pats cilvēks apzināti un labprātīgi nepieņems Jēzus kundzību pār savu dzīvi. Vai mēs zinām par to vai nē, vai mēs ticam tam vai nē, tas nemaina patiesību par to, ka līdz grēku nožēlai katrs cilvēks atrodas sātana pakļautībā, šīs pasaules valdnieka pakļautībā.
  • Dievam ir savi līdzekļi pārmaiņām

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Lai mēs mainītos, mums ir jāiemācās dibināt veselas attiecības pašiem ar sevi, ar cilvēkiem un, protams, ar Dievu. Ja mēs nevēlamies dibināt attiecības ar cilvēkiem vai arī bēgam no grūtībām, kas rodas jebkurās savstarpējās attiecībās, tad mēs nevarēsim mainīties. Acīmredzama pazīme tam, ka cilvēks pieaug Tā Kunga Jēzus Kristus atziņā, – tā ir viņa pareiza attieksme pret Dievu, sevi un cilvēkiem.
  • Cerība palīdz mums attīrīties un mainīties Tā Kunga Jēzus Kristus līdzībā!

    Cerība visgrūtākajos mūsu dzīves brīžos palīdz izpausties mūsu pašām labākajām īpašībām. Cerība, līdzīgi spožām zvaigznēm, palīdz mums mirdzēt pēdējo dienu ļaunuma un sabiezējušās tumsas vidū.Cerība palīdz mums atraidīt bezdievību un pasaules kārības un šinī laikā dzīvot prātīgi, taisni un dievbijīgi.„Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.”(Titam 2:11-14).
  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “