Dievs katru no mums aicina darīt labus darbus Jēzum II

Labdien, dārgie draugi!

Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!

Vakar mēs ar jums runājām par to, ka Dievs dod mums visa veida žēlastību ne tikai tam, lai mums it visā būtu pārpilnība, bet arī tam, lai mums pietiktu labiem darbiem.

Mēs noskaidrojām, ka, pirmkārt, Dievs aicina katru no mums darīt labus darbus Jēzum. Otrkārt, Dievs aicina katru no mums darīt Jēzum tos darbus, kurus mēs spējam darīt, – kā to darīja sieviete no Marka 14:3-10, par kuru ir teikts, ka tā „…darīja, ko spēja”. Un, treškārt, vienīgais veids, kā mēs varam atstāt mūžīgu piemiņu par sevi Debesu Valstībā un uz zemes, tas ir – piepildīt savu aicinājumu un darīt labus darbus.

Es domāju, ka pēc tik daudziem apstiprinājumiem no Bībeles, nevienam no mums vairs neizraisa šaubas patiesība par to, ka mēs esam radīti un izglābti labiem darbiem.

Jēzus atnāca uz šo zemi tālab, lai parādītu mums mūsu misiju. Viņš atnāca, lai mums parādītu, kā mēs praktiski varam darīt labus darbus, un tad, – Jēzus nomira par mums, lai mēs saņemtu žēlastību un spēku tam, lai mēs pārdabiskā veidā varētu darīt šos labos darbus.

Iepazīšanās ar Paša Jēzus labajiem darbiem palīdzēs mums, un mums būs vieglāk atklāt to, uz ko mēs esam aicināti. Mēs esam aicināti darīt Viņa darbus! Tieši tāpēc Jēzus saka:

 

„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.”(Jāņa 14:12).

 

Tātad, mēs esam – Viņa radījumi, kas Jēzū Kristū radīti labiem darbiem.

Kā mums uzzināt par tiem labajiem darbiem, kurus mēs varam darīt Kristū? Tieši par to mēs šodien arī runāsim, – par jūsu aicinājumu Dievā.

 

„Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:10).

 

Augšminētā fragmenta pasvītrotā daļa „Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu” runā uz mums par to, ka Dievam jau ir nodoms, kuru piepildīt varēsiet tikai jūs. Viens no jūsu dzīves galvenajiem uzdevumiem ir, – noteikt vai noskaidrot šo aicinājumu. Pēc savas grēku nožēlas, Pāvils sāka nodarboties tieši ar sava aicinājuma meklējumiem.

 

„Bet, viņam ejot, notika, ka, tuvojoties Damaskai, piepeši viņu apspīdēja gaisma no debesīm, un, pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: “Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?” Viņš jautāja: “Kas Tu esi, Kungs?” Bet Viņš atbildēja: “Es esmu Jēzus, ko tu vajā; celies un ej pilsētā, un tev pateiks, kas tev jādara.”(Apustuļu darbi 9:3-6).

 

Bībeles tulkojumā krievu valodā: 6. pants „ Viņš ar bijību un šausmām sacīja: Kungs! Ko pavēlēsi man darīt?…..”

Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Jēzu, viņa pirmais jautājums bija: „Ko pavēlēsi man darīt?” Pāvils vēlējas saprast, ko tad Jēzus no viņa grib. Pāvilam bija nopietni nolūki piepildīt visu to, ko Jēzus viņam pavēlētu darīt. Atbildot uz viņa jautājumu, Jēzus deva Pāvilam virzienu un soļus darbībai vai rīcībai, kas tad arī ieveda Pāvilu Dieva aicinājuma centrā viņa dzīvei.

Savas dzīves beigās Pāvils varēja teikt, ka labo ticības cīņu viņš ir izcīnījis un skrējienu pabeidzis.

 

„Jo es jau topu par ziedojumu, un manas atraisīšanas laiks ir pienācis. Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis. Atliek man tikai saņemt taisnības vainagu, ko mans Kungs, taisnais tiesnesis, dos man viņā dienā, un ne tikvien man, bet arī visiem, kas ir iemīlējuši Viņa parādīšanos.”(2.timotejam 4:6-8).

 

Pāvils it visā meklēja Dieva gribu, ziedojot visu savu dzīvi tam, lai piepildītu Dieva gribu, kas viņam bija atklāta. Pāvils nepretojās Dieva gribai, bet, tieši pretēji, pakļāva sevi tai. Lūk, ko pats Pāvils sacīja par savu attieksmi pret debesu parādību (redzējumu):

 

„…es šai debesu parādībai neesmu bijis nepaklausīgs.”(Apustuļu darbi 26:19).

 

Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi tāpēc, ka tiem vai nu nav šī debesu redzējuma par savu dzīvi, vai arī tie pretojas šim redzējumam, vai arī tiem nav sapratnes par to, kā piepildīt šo redzējumu. Es ticu, ka lasot materiālu šai rubrikā, jūs priekš sevis tiksiet skaidrībā ar visiem šiem jautājumiem.

Tālab, – uz drīzu tikšanos mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kādi labumi nāk no tā, ka jūs staigājat dievbijībā? II

    Dievs iekārto ka jūsu namus: 17 Bet vecmātes bijās Dieva un nedarīja tā, kā Ēģiptes ķēniņš viņām bija sacījis, bet atstāja zēnus dzīvus. 21 Un tādēļ, ka vecmātes bijās Dieva, Viņš tām darīja namus. (2.Mozus1:17,21)

    Dievs iekārto ka jūsu namus: 17 Bet vecmātes bijās Dieva un nedarīja tā, kā Ēģiptes ķēniņš viņām bija sacījis...

  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu!

    Šodien to pašu Dievs vēlas teikt arī mums. Dieva Vārds ir mūsu dzīvība. Dievs, sūtīdams Savu Vārdu, piedāvā mums dzīvību. Atraidot Dieva Vārdu, mēs atraidām pašu dzīvību. Mozus saka par Dieva Vārdu: „Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība…”Ir ļoti svarīgi iemācīties uztvert Dieva Vārdu nevis kā ko tukšu, ne kā dziesmu, ko noklausījušies, mēs vienalga aizejam savus ceļus, bet kā visaugstāko dārgumu. Pieņemot Dieva Vārdu savā sirdī, mums jātur Dieva Vārds lielā vērtībā, mums tas jāciena, jo Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība.

    Šodien to pašu Dievs vēlas teikt arī mums. Dieva Vārds ir mūsu dzīvība. Dievs, sūtīdams Savu Vārdu, piedāvā mums...

  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process

    1) Ja mēs neesam paklausīgi Dievam, tad Viņš sniedz liecību caur Svēto Garu. Pamatojoties uz Jāņa evaņģēliju, liecību par grēku mūsos sniedz pats Svētais Gars un tā ir viena no funkcijām ko Viņš īsteno mūsos.„Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu.” (Jāņa ev.16:8).

    1) Ja mēs neesam paklausīgi Dievam, tad Viņš sniedz liecību caur Svēto Garu. Pamatojoties uz Jāņa evaņģēliju...

  • Lūgšana – tā ir dvēseles izkratīšana Dieva priekšā

    Lūgšanas laikā es atveru savu dvāseli Dieva priekšā. Es ilgi neaizkavēšos pie šī jautājuma, jo mēs visi protam to darīt. Mēs protam atvērt savu dvēseli. Līdzko mēs atrodam kādas ausis, kas spējīgas uzklausīt, un līdzko mēs atrodam cilvēku, kuram uzticamies, mēs tūlīt pat atveram(izkratām) savu dvēseli. Mēs zinām, ka Dievs vienmēr ir priecīgs un gatavs mūs uzklausīt. Bez tam, Dievam it visā var uzticēties.

    Lūgšanas laikā es atveru savu dvāseli Dieva priekšā. Es ilgi neaizkavēšos pie šī jautājuma, jo mēs visi protam to...

  • Ciešanas kā disciplīnas mērs II

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja es kļūstu nepaklausīgs, tad Bībele saka, ka mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Sodīt – nozīmē pārmācīt, lai morāli pilnveidotu. Lūk, ko Bībele saka: „Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl.3:19)

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja...

  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā?

    Problēmas piesaista mūsu uzmanību vairāk, kā jebkas cits.Problēmas var kļūt par garīgo modinātāju no Dieva. Tieši par to tiek runāts Ījaba grāmatā 36:15„Cietējus turpretī Viņš tieši izglābj viņu ciešanu dēļ un atver viņu ausis kā atlīdzību par viņu ciešanām.”Ja pārpilnības un uzplaukuma laikā mēs dzirdam Dieva čukstus, tad sāpju un ciešanu laikā mēs dzirdam Viņa skaļo balsi. Sāpēm piemīt īpašība atmodinās mūsos uzmanību pret Dieva Vārdu un balsi. Lūk, tāpēc Salamans teica, lai pārpilnības laikā mēs baudām dzīvi, un ciešanu laikā – lai pārdomājam par savu dzīvi.

    Problēmas piesaista mūsu uzmanību vairāk, kā jebkas cits. Problēmas var kļūt par garīgo modinātāju no Dieva...