Dievs katru no mums aicina darīt labus darbus Jēzum II

Labdien, dārgie draugi!Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!Vakar mēs ar jums runājām par to, ka Dievs dod mums visa veida žēlastību ne tikai tam, lai mums it visā būtu pārpilnība, bet arī tam, lai mums pietiktu labiem darbiem.Mēs noskaidrojām, ka, pirmkārt, Dievs aicina katru no mums darīt labus darbus Jēzum. Otrkārt, Dievs aicina katru no mums darīt Jēzum tos darbus, kurus mēs spējam darīt, – kā to darīja sieviete no Marka 14:3-10, par kuru ir teikts, ka tā „…darīja, ko spēja”. Un, treškārt, vienīgais veids, kā mēs varam atstāt mūžīgu piemiņu par sevi Debesu Valstībā un uz zemes, tas ir – piepildīt savu aicinājumu un darīt labus darbus.Es domāju, ka pēc tik daudziem apstiprinājumiem no Bībeles, nevienam no mums vairs neizraisa šaubas patiesība par to, ka mēs esam radīti un izglābti labiem darbiem.Jēzus atnāca uz šo zemi tālab, lai parādītu mums mūsu misiju. Viņš atnāca, lai mums parādītu, kā mēs praktiski varam darīt labus darbus, un tad, – Jēzus nomira par mums, lai mēs saņemtu žēlastību un spēku tam, lai mēs pārdabiskā veidā varētu darīt šos labos darbus.Iepazīšanās ar Paša Jēzus labajiem darbiem palīdzēs mums, un mums būs vieglāk atklāt to, uz ko mēs esam aicināti. Mēs esam aicināti darīt Viņa darbus! Tieši tāpēc Jēzus saka: 
„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.”(Jāņa 14:12).
 Tātad, mēs esam – Viņa radījumi, kas Jēzū Kristū radīti labiem darbiem.Kā mums uzzināt par tiem labajiem darbiem, kurus mēs varam darīt Kristū? Tieši par to mēs šodien arī runāsim, – par jūsu aicinājumu Dievā. 
„Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:10).
 Augšminētā fragmenta pasvītrotā daļa „Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu” runā uz mums par to, ka Dievam jau ir nodoms, kuru piepildīt varēsiet tikai jūs. Viens no jūsu dzīves galvenajiem uzdevumiem ir, – noteikt vai noskaidrot šo aicinājumu. Pēc savas grēku nožēlas, Pāvils sāka nodarboties tieši ar sava aicinājuma meklējumiem. 
„Bet, viņam ejot, notika, ka, tuvojoties Damaskai, piepeši viņu apspīdēja gaisma no debesīm, un, pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: “Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?” Viņš jautāja: “Kas Tu esi, Kungs?” Bet Viņš atbildēja: “Es esmu Jēzus, ko tu vajā; celies un ej pilsētā, un tev pateiks, kas tev jādara.”(Apustuļu darbi 9:3-6).
 Bībeles tulkojumā krievu valodā: 6. pants „ Viņš ar bijību un šausmām sacīja: Kungs! Ko pavēlēsi man darīt?…..”Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Jēzu, viņa pirmais jautājums bija: „Ko pavēlēsi man darīt?” Pāvils vēlējas saprast, ko tad Jēzus no viņa grib. Pāvilam bija nopietni nolūki piepildīt visu to, ko Jēzus viņam pavēlētu darīt. Atbildot uz viņa jautājumu, Jēzus deva Pāvilam virzienu un soļus darbībai vai rīcībai, kas tad arī ieveda Pāvilu Dieva aicinājuma centrā viņa dzīvei.Savas dzīves beigās Pāvils varēja teikt, ka labo ticības cīņu viņš ir izcīnījis un skrējienu pabeidzis. 
„Jo es jau topu par ziedojumu, un manas atraisīšanas laiks ir pienācis. Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis. Atliek man tikai saņemt taisnības vainagu, ko mans Kungs, taisnais tiesnesis, dos man viņā dienā, un ne tikvien man, bet arī visiem, kas ir iemīlējuši Viņa parādīšanos.”(2.timotejam 4:6-8).
 Pāvils it visā meklēja Dieva gribu, ziedojot visu savu dzīvi tam, lai piepildītu Dieva gribu, kas viņam bija atklāta. Pāvils nepretojās Dieva gribai, bet, tieši pretēji, pakļāva sevi tai. Lūk, ko pats Pāvils sacīja par savu attieksmi pret debesu parādību (redzējumu): 
„…es šai debesu parādībai neesmu bijis nepaklausīgs.”(Apustuļu darbi 26:19).
 Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi tāpēc, ka tiem vai nu nav šī debesu redzējuma par savu dzīvi, vai arī tie pretojas šim redzējumam, vai arī tiem nav sapratnes par to, kā piepildīt šo redzējumu. Es ticu, ka lasot materiālu šai rubrikā, jūs priekš sevis tiksiet skaidrībā ar visiem šiem jautājumiem.Tālab, – uz drīzu tikšanos mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā atskaitīšanās kāda priekšā palīdz cilvēkam mainīties un pieaugt garīgi?

    Atskaitīšanās – tā ir sirsnīga atzīšanās vai sava kristīgā ceļa noslēpumu atklāšana citu cilvēku priekšā pastāvot uzticēšanās atmosfērai. Tādejādi, mēs būsim gatavi sniegt atskaiti par to, ko mēs reāli darām ar savu dzīvi, ko mēs saprotam vai nesaprotam, kādās mūsu dzīves sfērās mēs joprojām esam vāji un kur mums ir vajadzīga palīdzība. Atskaitoties citu priekšā, mēs varēsim atbildēt par to, pieaugam mēs vai arī nē. Pastāvot atskaitīšanās sistēmai, mēs varēsim atskaitīties par to, ko mēs mācāmies, – ar mērķi saņemt piekrišanu(atzinību) atbalstu vai pamācību.
  • Kāpēc Dievs runā uz mums, un kālab mums ir tik svarīgi dzirdēt Viņa balsi

    1. Atklāsme no Dieva (par Sevi Pašu).Dievs runās uz mums ar nolūku, lai, pirmkārt, atklātu mums patiesību par Sevi Pašu. Ja mēs neiemācīsimies dzirdēt Dieva balsi, tad mēs nevarēsim iepazīt Viņu tik labi, lai kļūtu par Viņa draugiem.
  • Sātans kā traģēdiju iemesls II

    Tur kur valda Dievs, tur kur Jēzus ir Kungs, tur beidzas sātana valdīšana. Tāpēc ir ļoti svarīgi atzīt Jēzu par savas dzīves Kungu. Jēzus nāca uz zemes kā cilvēks, lai iznīcinātu sātana varu pār cilvēci. Cilvēka dzīvē tas nenotiks līdz laikam, kamēr pats cilvēks apzināti un labprātīgi nepieņems Jēzus kundzību pār savu dzīvi. Vai mēs zinām par to vai nē, vai mēs ticam tam vai nē, tas nemaina patiesību par to, ka līdz grēku nožēlai katrs cilvēks atrodas sātana pakļautībā, šīs pasaules valdnieka pakļautībā.
  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības?

    Ja tu nesaglabāsi modrību ( nebūsi nomodā) un nelūgsi, tad tu vari pat nepamanīt to, kā mūžīgā dzīvība izslīdēs tev no rokām. Vai esi kādreiz mēģinājis noturēt rokās dzīvu upes zivi? Pat ja tev izdevās paņemt to rokās, tev pilnīgi nemanot, šī zivs ļoti ātri izslīdēja tev no rokām. Tieši tāpat, pilnīgi nemanot, arī mūžīgā dzīvība var izslīdēt tev no rokām. Tu vari pat nepamanīt, kurā brīdī tas notiks. Tu vari turpināt savas reliģiozās darbības, apmeklēt draudzi, lūgt, lasīt Bībeli, un tai pat laikā, vairs neatrasties uz mūžīgās dzīvības ceļa. Neviena no šīm lietām negarantē tev to, ka tu noteikti noturēsi mūžīgo dzīvību. Zināt, daudzi neticīgie cilvēki dara šīs lietas, – nāk uz draudzi, lasa Bībeli, lūdz. Visās reliģijās cilvēki lūdz, bet tas nenozīmē, ka visi šie cilvēki iemantos mūžīgo dzīvību.
  • Cerība palīdz mums attīrīties un mainīties Tā Kunga Jēzus Kristus līdzībā!

    Cerība visgrūtākajos mūsu dzīves brīžos palīdz izpausties mūsu pašām labākajām īpašībām. Cerība, līdzīgi spožām zvaigznēm, palīdz mums mirdzēt pēdējo dienu ļaunuma un sabiezējušās tumsas vidū.Cerība palīdz mums atraidīt bezdievību un pasaules kārības un šinī laikā dzīvot prātīgi, taisni un dievbijīgi.„Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.”(Titam 2:11-14).
  • Garīgā disciplīna

    Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus – darbā vai savā karjerā – tai pat laikā, neuzskata par vajadzīgu disciplinēt sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Runa iet par labiem kristiešiem, kuri ir uzticīgi Dzīvā Dieva draudzes locekļi. Tie ir cilvēki, kuri mīl Dieva vārdu un bieži demonstrē patiesu entuziasmu attiecībā uz Dieva darbiem. Tomēr, neesot pietiekamai garīgajai disciplīnai, viņi samazina savu efektivitāti Dieva Valstībā.