Dievs katru no mums aicina darīt labus darbus Jēzum II

Labdien, dārgie draugi!

Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!

Vakar mēs ar jums runājām par to, ka Dievs dod mums visa veida žēlastību ne tikai tam, lai mums it visā būtu pārpilnība, bet arī tam, lai mums pietiktu labiem darbiem.

Mēs noskaidrojām, ka, pirmkārt, Dievs aicina katru no mums darīt labus darbus Jēzum. Otrkārt, Dievs aicina katru no mums darīt Jēzum tos darbus, kurus mēs spējam darīt, – kā to darīja sieviete no Marka 14:3-10, par kuru ir teikts, ka tā „…darīja, ko spēja”. Un, treškārt, vienīgais veids, kā mēs varam atstāt mūžīgu piemiņu par sevi Debesu Valstībā un uz zemes, tas ir – piepildīt savu aicinājumu un darīt labus darbus.

Es domāju, ka pēc tik daudziem apstiprinājumiem no Bībeles, nevienam no mums vairs neizraisa šaubas patiesība par to, ka mēs esam radīti un izglābti labiem darbiem.

Jēzus atnāca uz šo zemi tālab, lai parādītu mums mūsu misiju. Viņš atnāca, lai mums parādītu, kā mēs praktiski varam darīt labus darbus, un tad, – Jēzus nomira par mums, lai mēs saņemtu žēlastību un spēku tam, lai mēs pārdabiskā veidā varētu darīt šos labos darbus.

Iepazīšanās ar Paša Jēzus labajiem darbiem palīdzēs mums, un mums būs vieglāk atklāt to, uz ko mēs esam aicināti. Mēs esam aicināti darīt Viņa darbus! Tieši tāpēc Jēzus saka:

 

„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.”(Jāņa 14:12).

 

Tātad, mēs esam – Viņa radījumi, kas Jēzū Kristū radīti labiem darbiem.

Kā mums uzzināt par tiem labajiem darbiem, kurus mēs varam darīt Kristū? Tieši par to mēs šodien arī runāsim, – par jūsu aicinājumu Dievā.

 

„Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:10).

 

Augšminētā fragmenta pasvītrotā daļa „Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu” runā uz mums par to, ka Dievam jau ir nodoms, kuru piepildīt varēsiet tikai jūs. Viens no jūsu dzīves galvenajiem uzdevumiem ir, – noteikt vai noskaidrot šo aicinājumu. Pēc savas grēku nožēlas, Pāvils sāka nodarboties tieši ar sava aicinājuma meklējumiem.

 

„Bet, viņam ejot, notika, ka, tuvojoties Damaskai, piepeši viņu apspīdēja gaisma no debesīm, un, pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: “Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?” Viņš jautāja: “Kas Tu esi, Kungs?” Bet Viņš atbildēja: “Es esmu Jēzus, ko tu vajā; celies un ej pilsētā, un tev pateiks, kas tev jādara.”(Apustuļu darbi 9:3-6).

 

Bībeles tulkojumā krievu valodā: 6. pants „ Viņš ar bijību un šausmām sacīja: Kungs! Ko pavēlēsi man darīt?…..”

Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Jēzu, viņa pirmais jautājums bija: „Ko pavēlēsi man darīt?” Pāvils vēlējas saprast, ko tad Jēzus no viņa grib. Pāvilam bija nopietni nolūki piepildīt visu to, ko Jēzus viņam pavēlētu darīt. Atbildot uz viņa jautājumu, Jēzus deva Pāvilam virzienu un soļus darbībai vai rīcībai, kas tad arī ieveda Pāvilu Dieva aicinājuma centrā viņa dzīvei.

Savas dzīves beigās Pāvils varēja teikt, ka labo ticības cīņu viņš ir izcīnījis un skrējienu pabeidzis.

 

„Jo es jau topu par ziedojumu, un manas atraisīšanas laiks ir pienācis. Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis. Atliek man tikai saņemt taisnības vainagu, ko mans Kungs, taisnais tiesnesis, dos man viņā dienā, un ne tikvien man, bet arī visiem, kas ir iemīlējuši Viņa parādīšanos.”(2.timotejam 4:6-8).

 

Pāvils it visā meklēja Dieva gribu, ziedojot visu savu dzīvi tam, lai piepildītu Dieva gribu, kas viņam bija atklāta. Pāvils nepretojās Dieva gribai, bet, tieši pretēji, pakļāva sevi tai. Lūk, ko pats Pāvils sacīja par savu attieksmi pret debesu parādību (redzējumu):

 

„…es šai debesu parādībai neesmu bijis nepaklausīgs.”(Apustuļu darbi 26:19).

 

Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi tāpēc, ka tiem vai nu nav šī debesu redzējuma par savu dzīvi, vai arī tie pretojas šim redzējumam, vai arī tiem nav sapratnes par to, kā piepildīt šo redzējumu. Es ticu, ka lasot materiālu šai rubrikā, jūs priekš sevis tiksiet skaidrībā ar visiem šiem jautājumiem.

Tālab, – uz drīzu tikšanos mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā sagatavot ceļu Tam Kungam

    Šodien es vēlētos parunāt par tēmu, kā sagatavot ceļu Tam Kungam. Ceļa sagatavošanai jānotiek pirms Dieva apmeklējuma. Mūsu gatavība tikties ar Dievu noteiks mūsu pārdzīvojumus ar Dievu. Ja mēs neesam gatavi, tad atradīsimies ārpus tā ko Dievs dara. Ja mēs būsim sagatavoti atbilstošā līmenī, mēs būsim kvalificēti tam, lai piedzīvotu Tā Kunga apciemojumu. Vērsīsimies pie Svētajiem Rakstiem.

    Šodien es vēlētos parunāt par tēmu, kā sagatavot ceļu Tam Kungam. Ceļa sagatavošanai jānotiek pirms Dieva...

  • Kā ieiet savā kalpošanā III

    Mēs runājam par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs jau noskaidrojām, ka, pirmkārt, mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot Dievam ar savām spējām un talantiem. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt savu potenciālu. Vēl mēs runājām par to, ka katram no mums ir jānoskaidro tas, ar ko mēs varam kalpot. To noskaidrot mums var palīdzēt izglītība, uzkrātā pieredze, spējas un talanti, iegūtās iemaņas un prasmes.

    Mēs runājam par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs jau noskaidrojām, ka, pirmkārt, mums ir jābūt stiprai...

  • Ticība bez mīlestības – tā nav bībeliska ticība!

    Ja tev ir ticība, bet tev nav mīlestības, tad, pēc Pāvila teiktā, tu esi – „skanošs varš vai šķindošs zvārgulis”, un tu – esi „nekas”. Ticība bez mīlestības nedarbojas, nestrādā. Tālab, tik svarīgi ir iemācīties staigāt mīlestībā. Jo citādi, mūsu sirds nebūs spējīga izturēt pēdējo laiku uzbrukumus. Ticība bez mīlestības nedarbosies!Ko tu darīsi tad, kad cilvēki sāks tevi ienīst, vajāt vai zaimot? Vai tu apvainosies uz viņiem, vai arī meklēsi iespēju, kā viņiem atriebties vai izdarīt ko ļaunu? Tā ir miesas reakcija, miesīga cilvēka reakcija. Bībele saka, ka šāda reakcija atņems mums mieru un dzīvību.

    Ja tev ir ticība, bet tev nav mīlestības, tad, pēc Pāvila teiktā, tu esi - „skanošs varš vai šķindošs zvārgulis”...

  • Pavairošanas likums II

    „Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.”(Psalms, 126:5-6).Šī Rakstu vieta apstiprina to, ka tas, kurš sēj un strādā, neskatoties uz grūtībām un asarām, pļaus ražu ar gavilēm. Ja pareizi izmantojam Dieva doto sēklu, burtiskā nozīmē, ja to sējam, pat ja nākas sēt ar asarām, Dievs apsola bagātīgu ražu un prieku. Visas Jēzus līdzības par sēklu atklāj mums Dieva Valstības būtību.

    „Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku...

  • Jēzus saņēma Svētā Gara svaidījumu tam, lai piepildītu savu misiju.

    Dieva gribas piepildīšanās uz zemes vai nu palēnināsies vai arī paātrināsies, – atkarībā no tā, cik lielā mērā kristietis būs ziedojies un uzticams tam, lai piepildītu Dieva gribu savā dzīvē. Piemēram, Dievs vēlas katru dienu piepulcēt draudzei izglābtos, tieši tāpat, kā Viņš to darīja Pirmajā Apustuliskajā Draudzē. Tomēr, lai tas notiktu, Jēzus sadalīja atbildību Savas Draudzes locekļu starpā. Dievs paļaujas uz katra viena Savas Miesas locekļa(personības) dāvanām, talantiem, zināšanām, pieredzi, resursiem un aicinājumu.

    Dieva gribas piepildīšanās uz zemes vai nu palēnināsies vai arī paātrināsies, - atkarībā no tā, cik lielā mērā...

  • Atskaitīšanās veidi kristieša dzīvē

    (1) Aprūpētājs – māceklis vai skolnieks.Šādas atskaitīšanās forma piemērs ir Mozus un Jozua, Ēlija un Elīsa, Pāvels un Timotejs. Šis atskaitīšanās veids paredz, ka jums ir māceklis, kurā jūs ieguldat visu sevi un palīdzat viņam pieaugt Dievā. Izmantojot šādu atskaitīšanās formu, jūs esat atbildīgs par savu mācekli, – bet viņš savukārt atskaitās jums. Tas palīdz pieaugt Kristū un staigāt paklausībā Tam Kungam un savam aprūpētājam un māceklim.

    (1) Aprūpētājs - māceklis vai skolnieks. Šādas atskaitīšanās forma piemērs ir Mozus un Jozua, Ēlija un Elīsa...