Kā Dievs soda un pārmāca Savus bērnus

Svētības jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Sveicinu jūs mūsu rubrikā” Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Šodien es gribētu parunāt ar jums par to, kā Dievs soda un pārmāca Savus bērnus. Pārsvarā ir četri veidi, kurus Dievs izmanto, lai disciplinētu mūs, un tie ir sekojoši: 
  1. Dievs izmanto Savu Vārdu – Bībeli, lai disciplinētu mūs.
 Vai es atvēlu īpašu laiku, lai lasītu un studētu Dieva vārdu? Vai mācos es Dieva vārdu kopā ar citiem ticīgajiem? Vai klausos dievkalpojumus, kur tiek sludināts Dieva vārds? Visi šie jautājumi ir ļoti svarīgi, jo Dievs runā ar mani personīgi caur Svētajiem Rakstiem. Caur Savu vārdu Dievs mācīs mani un dos svarīgas instrukcijas attiecībā uz to kā man būtu jādzīvo. Dievs redz un zin kā tu dzīvo. Dievs zin visas tavas apslēptās vēlēšanās un tavas domas, un Viņš vēlas tevi pārveidot caur Savu vārdu. 
Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, 17 lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.( 2. Tim.3:16-17).
 
„ Māci man, Kungs, Tavu likumu ceļus, un es staigāšu pa tiem līdz galam. 34 Apgaismo mani, ka es sargu Tavus baušļus un tos pildu no visas sirds!”( Ps.118:33-34).
 
„Stiprini manus soļus ar Tavu vārdu, un lai ļaunums nevalda pār mani!” ( Ps.118:133)
 
  1. Dievs Mūs disciplinēs caur cilvēkiem, kuru garīgajai varai mēs esam pakļauti.
 Dievs dažkārt runās uz mums, sūtot noteiktu vārdu caur mācītāju vai kādu citu, zem kuru garīgās varas mēs atrodamies. Nevienam no mums nevajadzētu dzīvot izolēti no citiem ticīgajiem. Mums jābūt saistītiem un atbildīgiem vienam par otru. Tas ir viens no veidiem kā Dievs var mainīt, pārmācīt un veidot mūs kā Viņa žēlastības instrumentus. Sekojošā Rakstu vieta pasvītro šīs domas nopietnību: 
„ Un esiet paklausīgi cits citam Kristus bijībā” (Efez.5:21).
 
„ Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība. Lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi ” (Efez.13:17).
 
„ Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību” (1. Pēt.5:5).
 Apustulis Pāvils aicināja jaunos kalpotājus turēties pie tādas kalpošanas, kādā aicinājis tos ir Dievs. Svarīgākais viņu darbā bija tas, lai atmaskotu un palīdzētu mainīties cilvēkiem baznīcā, kuri dzīvo nepareizi vai grēcīgi. 
„Tad nu es piekodinu Dieva un Kristus Jēzus priekšā, kas tiesās dzīvus un mirušus, Viņa parādīšanos un Viņa valstību minēdams:2 pasludini Dieva vārdus, uzstājies laikā, nelaikā, norāj, brīdini, paskubini ar visu pacietību un mācību” (2. Tim.1-2).
 
„ To māci, paskubini un norāj ar visu stingrību; neviens lai tevi nenicina” (Titam2:15).
 Rīt mēs parunāsim pat to, kādus vēl Dievs izmanto veidus, lai mainītu un gatavotu mūs kalpošanai, lai tā būtu Dievam derīga, un kura atnestu augļus Viņa Valstībai. Dieva mieru vēlot! Mācītājs Rufus Adžiboije.

Līdzīgi raksti

  • Ko nozīmē bīties Dievu?

    Bīties Dievu nozīmē pildīt Viņa pavēles; zināt, kurš patiesībā ir patiesais Dievs un visu kontrolē. Bīties Dievu nozīmē atzīt Viņa spēku, Viņa varenību, Viņa varu, Viņa svētumu un tamdēļ godāt un cienīt Dievu. Dievbijība ir veselīgas bailes, un nekādā gadījumā tā nav fobija, kuru izjūt cilvēki, kam vajadzīga dažāda veida psiholoģiska palīdzība. Kad mēs bīstamies Dievu, tas nozīmē, ka saprotam, ka Dievs tiesās mūsu grēkus. Un tas ietekmē to, ko mēs daram vai nedaram savā dzīvē.
  • Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!” III

    Ziedot sevi Tam Kungam – tas jums ir pa spēkam, jo Dievs gatavojas jūs atbalstīt. Bez šī atbalsta jūs neko nespēsiet izdarīt. Bet ir svarīgi saprast, ka Dievs nevarēs jūs atbalstīt līdz brīdim, kamēr Viņš neieraudzīs, ka jūsu sirds ir pilnīgi uzticīga Dievam. Jūs saprotat, ka runa neiet par jūsu apstākļiem, bet par jūsu sirds attieksmi.Jūsu dzīvē vienmēr būs kādi grūti apstākļi, un tie būs katram cilvēkam. Bet, neskatoties uz visām šīm grūtībām, daudzi cilvēki pieņem pareizos lēmumus, kuri ļauj Dievam nostiprināt un atbalstīt šos cilvēkus.
  • Kā mēs varam efektīvāk izpētīt Bībeli II

    Dažreiz kāds atsevišķs vārds Bībelē ir kā pavediens, kas vijas cauri visām Bībeles lappusēm.Reiz es apsēdos rakstīt vēstuli brālim, un pirms tam palūdzu, lai Dievs palīdz man uzrakstīt nevis kaut kādus sausus vārdus, bet lai šī vēstule kļūst par svētību šim cilvēkam. Kad es sāku rakstīt, es atklāju, ka esmu sācis savā vēstulē viņam sludināt. Tad es atliku vēstuli malā, jo kāds vārds pievērsa manu uzmanību un es sāku pētīt šo vārdu Bībelē. Es sāku izpētīt Bībelē tādus izteicienus kā „Dievs var”, „Dievs ir spējīgs”. Es sāku lasīt visas Rakstu vietas, kurās ir minēta šī frāze. Tas priekš manis bija tik interesanti, ka es pat aizmirsu par savu vēstuli. Atsevišķu vārdu izpēte ir ļoti interesanta un noderīga nodarbe.
  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!
  • Cik svarīgi ir būt dievbijībā

    Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā.Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības garu vai atklāsmi no Dieva. Tāda dievišķa gudrība, kas liek jūsu sejai mirdzēt arī dzīves tumšajos brīžos un liek jūsu zvaigznei spīdēt spožāk par spīti dzīves nelabvēlīgajiem apstākļiem, rodas no dievbijības.
  • Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs

    Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību. Jēzus bija aizņemts ar kalpošanu Tēvam un tiem, kam Viņš bija sūtīts. Kalpojot cilvēkiem, Dievs rūpējās par to, lai cilvēki kalpotu Jēzum. Dievs piepildīja Jēzus vajadzības caur kalpošanu citiem.Kad mēs kalpojam cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies, lai cilvēki kalpotu mums. To ko mēs sējam, mēs noteikti pļausim. Mēs kalpojam cilvēkiem, ne tāpēc, ka mums nav savu problēmu. Mēs kalpojam cilvēkiem, tāpēc, ka tas ir tīkami Dievam. Un kad mēs kalpojam, neskatoties uz to, ka mums pašiem ir problēmas, vajadzības un rūpes, tad Dievs parūpēsies par to, lai arī citi cilvēki, pat tie par kuriem mēs pat nenojaušam, kalpotu mums, lai piepildītu mūsu vajadzības.