Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? III

Sveicu jūs, dārgie draugi! Labvēlība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es priecājos, ka jūs atrodat laiku, lai mūsu mājas lapā apmeklētu rubriku „ Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” un nostiprinātos gudrībā , kas apslēpta Dieva Vārdā. Dieva Vārds atnes gaismu mūsu dzīvē.Vienā no saviem Psalmiem Dāvids teica:
„Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu.”(Psalms 18:29).
Katram no mums ir nepieciešama apgaismība no Dieva caur Viņa Vārdu.Šodien turpinām sarunu par to, kāpēc cilvēki izvēlas bezatbildīgas dzīves ceļu. Mēs noskaidrojām divus iemeslus, kuri ved cilvēku uz bezatbildību un reizē ar to uz negodu un varas, un autoritātes zaudēšanu. Šie iemesli ir:
  1. bailes
  2. viltīga sirds
Bailes paralizē un ierobežo cilvēku, atņem viņam spēku un uzdrīkstēšanos virzīties uz priekšu, neļauj izpausties tiem talantiem un dāvanām, kas cilvēkam dotas. Bailes laupa cilvēkam ticību Dievam. Viltīga sirds dara cilvēku par egoistu, bet viņa motīvus – netīrus. Tādam cilvēkam ir sveša atbildības sajūta par savu rīcību un vārdiem. Viņš dzīvo pēc principa: „ Es nevienam neko neesmu parādā, bet man ir parādā visi.”Trešais iemesls, kas ved uz bezatbildību, slinkums.Jēzus līdzībā par talentiem Kungs tieši teica savam kalpam, kurš bija noslēpis savu talentu;
„Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis.”
Slinks cilvēks neko nevēlas uzsākt darīt, bet pat ja uzsāk, tad nepabeidz, iesākto pametot pusceļā.
„Sliņķis neceps savu medījumu, bet čakls cilvēks kļūst bagāts.”(Salamana pam. 12:27).
Slinks cilvēks visu atliek uz vēlāku laiku. Slinks cilvēks baidās no darba un atbildības.
„Rudens aukstuma dēļ slinkais negrib art, tāpēc pļaujamā laikā viņam būs diedelēt un nenieka nedabūt.
Nemīli miegu, lai tu nekļūtu nabags; lai tavas acis pastāvīgi būtu modras, tad tev maizes pietiks.”(Salamana pam. 20: 4,13).
Dažkārt nabadzība un nesakārtotība ir par iemeslu bezatbildīgai cilvēka dzīvei.
„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu.”(Salamana pam. 10:4).
Kā jau iepriekš minējām, bezatbildīgs cilvēks zaudē to, kas tam ir, par labu tam, kurš uzņemas atbildību.Ja tu vēlies labi dzīvot, ja tu vēlies virzīties Svētā Gara spēkā un svaidījumā, ja tu vēlies lietot varu, autoritāti un būt cilvēku cienīts, bet tajā pat laikā tu nevēlies kustināt smadzenes un rokas, nevēlies uzņemties atbildību, tad negodam un kaunam nebūs robežu tavā dzīvē.Salamana pamācību grāmatā tiek daudz runāts par slinkumu un tā sekām. Es domāju, ka mums derētu izlasīt dažas rakstu vietas, bet es nevēlētos, ka jūs pazaudējat galveno domu, un konkrēti: laiska(slinka) dzīve ved uz bezatbildību, bet bezatbildība uz varas un autoritātes zaudēšanu.
„ Gudrs kalps valdīs pār laiskiem mantiniekiem un sadalīs starp brāļiem mantojumu.” (Salamana pam. 17:2).
Saprātīgs, gudrs cilvēks – tas ir centīgs un atbildīgs cilvēks, kurš māk strādāt un kustināt smadzenes, tas ir cilvēks, kurš atrod laiku tam, lai atjaunotu savu prātu. Saprātīgs cilvēks māk smelties idejas, plānus un domas no pašiem dziļumiem.
„Padoms vīra sirdī ir kā dziļš ūdens, bet gudrs vīrs saprot, kā to izsmelt.”(Salamana pam. 20:5).
Lai arī kalps, bet gudrs, – tāds cilvēks valdīs pār dēlu un dalīs brāļu starpā mantojumu. Ja dēls, sava slinkuma dēļ, neuzņemsies atbildību, viņam drīz nāksies nest nodevas, bet viņa kalps valdīs.
„Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.”(Salamana pam.12:24).
Šai pasaulē vara un kundzība pieder uzcītīgajiem, čaklajiem. Atbildīgi cilvēki vienmēr valdīs savas atbildības sfērās. Vai vēlies lai tev ir vara un autoritāte? Tad sāc uzņemties atbildību vismaz par kaut ko savā dzīvē.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • No kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?

    Pierašana pie savas situācijas. Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām. Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā.
  • Katrs no mums nes atbildību par to, par ko viņš dzīvē kļūst

    Uzņemties atbildību par lēmumiem, kurus mēs pieņemam dzīvē, neatkarīgi no apstākļiem, kuri mūs ir atveduši līdz šiem lēmumiem, ir viena no svarīgākajām mācībām, kuru mēs varam apgūt šajā dzīvē.Cilvēku izpēte parāda, ka vīrieši un sievietes dažādu iemeslu dēļ cenšas izvairīties no atbildības par to, kas viņi ir, un viņi vaino citus cilvēkus savās neveiksmēs.
  • Kalpošana pārvērš egoistisku cilvēku mīlošā, līdzcietīgā Tā Kunga kalpā

    Nevienam nav noslēpums, ka katrs cilvēks ir dzimis egoists. Kāds teiks, ka uz viņu tas neattiecas, ka viņš nav egoists.Tie ir meli! Mēs visi esam egoisti. Kas ir egoists? Egoists ir cilvēks, kurš dzīvo tikai sev. Egoists uztraucas tikai par savu mieru, tāpēc viņš nepamana to, kas notiek citu cilvēku dzīvēs. Egoists ir koncentrējies tikai lai atrisinātos viņa problēmas, tai pat laikā citu problēmas viņam neeksistē. Egoistam Dievs un cilvēki ir vajadzīgi tikai priekš tā, lai atrisinātu viņa problēmas un piepildītu viņa vajadzības. Bet tas kas skar Paša Dieva problēmas un citu cilvēku problēmas, egoistu neuztrauc un viņam priekš tā nav laika un vēlēšanās. Egoista domāšana ir šāda: „Lai Dievs Pats risina Savas problēmas. Galvenais, lai tiktu atrisinātas manas problēmas”. Egoists riņķo tikai ap sevi un savu komfortu.
  • Apslēptā gudrība

    Ir dārgumi, kuri dažiem cilvēkiem jau ir atklāti un kuri turpina atklāties katru dienu, bet ir cilvēki, kuriem šie dārgumi vēl nav pieejami. Dieva vārds – tas arī ir Dieva dārgums. Šodien runa ies tieši par Dieva vārdu un par mūsu attieksmi pret Vārdu. Cilvēkiem kuriem ir Bībele, tiem pieder īsts dārgums.
  • Nodot sevi Dievam

    Tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas,atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.
  • Dievs mums ir atstājis visaugstākos baušļus – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu!

    Staigāšana mīlestībā, ir tā, kas nosaka cilvēka laimi šeit uz zeme. Katrs no mums var kļūt par laimīgu cilvēku, par apmierinātu ar savu dzīvi, ja viņš dzīvos saskaņā ar mīlestības likumu. Citiem vārdiem runājot, mana attieksme pret Dievu un apkārtējiem cilvēkiem, nosaka to, vai es būšu laimīgs vai nē. Ja tu vēlies būt laimīgs cilvēks, tad vēlos tev dot padomu- iemīli Dievu un savu tuvāko bez jebkādas liekulības!Vai esat pamanījuši, ka mīlestība pret Dievu atspoguļojas mūsu attieksmē pret citiem cilvēkiem un vēlmē viņiem palīdzēt.