Kā ieiet savā kalpošanā II

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Šo dienu Dievs ir radījis tam, lai mēs priecātos un līksmotu Viņa priekšā! Šai rītā Dieva žēlastība ir atjaunojusies katram no mums. Dievs turpina izliet pār mums Savu žēlastību un labvēlību! Dieva Vārds ir varena vērtība katram no mums. Caur Savu Vārdu Dievs ceļ mūs un mūsu ticību.Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot. Bet vēlēšanās kalpot ir saistīta ar mūsu sapratni par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt mūsu potenciālu. Kalpošana palīdz mums izzināt sevi, savu aicinājumu, lai mēs nostiprinātu Dieva Valstību uz zemes un darītu darbus, kas tīkami Dievam. Dievs ir noteicis katram no mums darīt konkrētus labos darbus. Dievs vēlas, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē, un ar to pagodinām Viņu uz zemes. Dievs caur mums un mūsu kalpošanu vēlas piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu un Dieva Valstību. Dievs vēlas, lai caur kalpošanu mēs nostiprinām Viņa principus katrā dzīves sfērā un iekarojam cilvēkus Viņam. Kas vēl ir nepieciešams tam, lai ieietu kalpošanā? Jums vajag noteikt, ar ko jūs varat kalpot? Tu vari kalpot cilvēkiem tikai ar to, kas tev ir. „Bet Pēteris sacīja: “Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nacarieša Jēzus Kristus Vārdā – staigā!”(Apustuļu darbi 3:6). Brīnums tavā dzīvē sākas tad, kad tu atdod Dievam to, kas tev šobrīd ir. „Un Elīsa viņai atbildēja: “Ko lai es tevis labad daru? Saki man, kas ir tavā namā?” Un viņa atbildēja: “Tavai kalponei nav itin nekā namā kā tikai trauks eļļas.”(2.Kēniņu 4:2). Ir svarīgi saprast to, kas tad tev ir?
  • Izglītība
  • Pieredze, pat ja tā ir negatīva vai sāpīga
  • Talanti
  • Garīgas dāvanas
  • Spējas un iemaņas
 Bībele mums saka, lai katrs kalpojam ar to dāvanu, kādu mēs esam saņēmuši no Dieva. „Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru, kalpošanas spējas – kalpošanā, spējas mācīt – mācīšanā; pamācīšanas spējas – pamācīšanā, kas dod no sava, lai to dara vientiesīgi, kas valda, lai dara to rūpīgi, kas strādā žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku.”(Romiešiem 12:6-8). „Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi.”(1.Pētera 4:10). Dievs apsola svētīt katru, kurš kalpos Viņam un cilvēkiem ar savām spējām un talantiem. Kalpošana palīdzēs paplašināt tavas robežas un parādīs tev jaunus horizontus. Turpināsim rīt!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ja tu iemācīsies dzirdēt Dieva balsi un sekosi Svētā Gara vadībai, neviens nespēs kaitēt tev

    Bībele arī apgalvo, ka itin viss, ko dara Dievs, pastāv mūžīgi.Neviens nevar sagraut vai atcelt to, ko ceļ un dara Dievs. Tieši šī paša iemesla dēļ, neviens nevarēja nogalināt Jēzu līdz brīdim, kamēr nepienāca Dieva laiks, – un tikai tad Jēzus Pats atdeva Savu dvēseli. Jēzus atradās Dieva gribā, tāpēc Viņš rīkojās drosmīgi un bezbailīgi.
  • Jēzus un Dieva griba

    Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus ir atstājis mums piemēru, – lai mēs varētu sekot Viņa pēdās.„Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.”(1.Pētera 2:21).Jau pašā savas zemes dzīves sākumā Jēzus Savā sirdī skaidri apjauta un saprata Savu mērķi. Savā Garā Jēzus kvēloja neparastā dedzībā darboties Sava Debesu Tēva biznesā( darbā).
  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.
  • Izmaiņas vienmēr dzimst lūgšanās!

    Mēs ar jums runājām par Annu, kura savas neauglības un pazemojumu dēļ no citu cilvēku puses, nepadevās, bet turpināja uzticēties Dievam tajā, ka Viņš dos brīnumu viņas dzīvē un dāvās viņai bērnu. Viņa nepalika vienatnē ar savu izmisumu un bezizejas sajūtu, bet ar dedzīgām lūgšanām dienu no dienas nesa visas šīs problēmas Dieva priekšā.
  • Ražas un pavairošanas likums II

    „Klausaities: raugi sējējs izgāja sēt. Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc, ka tai nebija dziļas zemes. Bet, kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc, ka tai nebija saknes. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi”(Marka, 4:3-8).
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā

    Bībelē ir teikts, ka Dievs valda pār visu – gan debesīs gan uz zemes. Kad mēs lasām 1-mo Mozus grāmatu, mēs redzam, ka Dieva radīja cilvēku, un tur pat mēs lasām par mērķi, uzdevumu vai Dieva nodomu, kāds Dievam ir attiecībā uz cilvēku. Dievs radīja cilvēku tālab, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu to Dieva labad. Tāpēc, sākotnējais Dieva nodoms un sākotnējais Dieva uzdevums cilvēkam ir saistīts ar to, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu zemi Dieva labad. Par to ir teikts 1-jā Mozus grāmatā 1:26-28: