Kā mēs iegūstam vai saņemam dievbijību savā dzīvē?

Sveiki draugi! Mēs jau esam pavadījuši diezgan ievērojamu laiku runājot par dievbijību. Šodien es vēlos to pabeigt atbildot uz vienu ļoti praktisku jautājumu. Un šis jautājums būs: Kā mēs iegūstam vai saņemam dievbijību savā dzīvē?
  • Pirmkārt, mums ir jāvēlas no visas sirds pāri visam iegūt dievbijību.
(Sālamana pamācības 1:29) ”Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā…”
Ja vien mēs nevēlēsimies, Dievs mums šīs bailes nedos. Mums tās ir jāuzlūko kā kaut kas pāri visam stāvošs,  jo tās mums ir izmisīgi vajadzīgas.
  • Otrkārt, mums ir jāatzīst šo baiļu trūkums, un pilnīgā ticībā tās jālūdz Dievam. Psalmu sacerētājs izsaka to kādai šai lūgšanai vajadzētu būt:
” Māci man, Kungs, Tavu ceļu, lai es staigāju Tavā patiesībā; noskaņo manu sirdi visnotaļ tā, lai es Tavu Vārdu bītos!” (Ps.86:11)
Kas veicina to ka psalmu sacerētājs ir dievbijīgs? Nedalīta sirds! Kāda ir saistība starp nedalītu sirdi un dievbijību? Tas nozīmē ka mums vajag nedalītu sirdi lai mēs varam koncentrēties vienīgi un pilnīgi uz Dievu, un ka mēs nevaram iegūt tādu sirdi bez Dieva palīdzības.
  • Treškārt, stipras alkas un Dieva meklēšana.
”un pie tam tā, ka tu ar lielu neatlaidību sauktu pēc tās un no visas sirds pēc tās lūgtos, ka tu meklētu to kā sudrabu un klaušinātu pēc tās kā pēc apslēptām mantām, tad tu sapratīsi bijību Tā Kunga priekšā un iegūsi Dieva atziņu.” (Zālamana pamācības 2:3-5).
  • Ceturtkārt, sadzirdi sludināto Vārdu.
”Un savas valdīšanas trešajā gadā viņš sūtīja savus augstos pārvaldniekus Ben-Haīlu, Obadju, Zaharju, Netaneēlu un Mihaju, lai viņi dotu norādījumus Jūdas pilsētām. Un kopā ar viņiem bija levīti Šemaja, Netanja, Zebadja, Asahēls, Šemiramots, Jonatāns, Adonja, Tobija un Tob-Adonja, šie bija levīti, un kopā ar viņiem bija priesteri Ēlišāms un Jorāms. Un tie mācīja Jūdā, un tiem līdzi bija Tā Kunga bauslības grāmata, un tie gāja apkārt pa visām Jūdas pilsētām un mācīja tautu. Un visu ķēniņu valstu zemēs, kas bija apkārt ap Jūdu, radās tādas bailes no Tā Kunga, ka viņi nesāka karu pret Jošafātu”. (2.Laiku17:7-10).
  • Un visbeidzot, izraksti Dieva Vārdu un pārdomā to.
”Un, kad viņš būs apsēdies uz sava ķēniņa valsts troņa, tad lai viņš sev raksta norakstu no šīs bauslības grāmatas, kas pie priesteriem un levītiem.  Un lai tā pie viņa paliek, un lai viņš to lasa ik dienas visu savu mūžu, ka viņš mācās bīties To Kungu, savu Dievu, un lai viņš tur visus šos baušļus un lai pilda visus šos likumus.” (5.Mozus 17:18-19)
Lai šodien, žēlastība staigāt dievbijībā, iesakņojas jūsos Jēzus vārdā!Līdz rītdienai, Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva gribas svarīgums!

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par tēmu: „Dieva gribas svarīgums!”Svētajos Rakstos ir teikts:„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.”(Mateja 7:21).Bībele katru no mums aicina uz saprātīgumu, it īpaši tajā, lai izzinātu Dieva gribu savai dzīvei.„Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.”(Efeziešiem 5:15-17).
  • Vai Jūs atrodaties verdzībā, tuksnesī vai jūsu apsolītajā zemē?

    Pastāv attiecības, kuras tur cilvēkus verdzībā un veicina viņu klaiņošanu pa tuksnesi, kamēr apsolītā zeme, kur piens un medus tek, gaida viņus.Bībele norāda uz grēkiem, kas saista Izraēla bērnus un par kuriem mums šodien vajadzētu zināt, lai izvairītos no šīm kļūdām. „Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet. – Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.”(1.Korintiešiem 10:5-11)
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? III

    Bailes paralizē un ierobežo cilvēku, atņem viņam spēku un uzdrīkstēšanos virzīties uz priekšu, neļauj izpausties tiem talantiem un dāvanām, kas cilvēkam dotas. Bailes laupa cilvēkam ticību Dievam. Viltīga sirds dara cilvēku par egoistu, bet viņa motīvus – netīrus. Tādam cilvēkam ir sveša atbildības sajūta par savu rīcību un vārdiem. Viņš dzīvo pēc principa: „ Es nevienam neko neesmu parādā, bet man ir parādā – visi.”
  • Bībele aicina mūs VIENMĒR LŪGT UN NEPAGURT

    Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti, jūs saprotat, ka viņi ir it kā no citas planētas, ka viņi itin kā nedzīvo šai tumšajā pasaulē, jo viņi mirdz, spīd. Viņiem ir problēmas, un viņu dzīves neatšķiras no mūsējās, un tai pat laikā, viņi dzīvo savādāk, viņi uz problēmām skatās savādāk, viņi uz nākotni skatās savādāk. Lūgšana tā maina viņu dzīvi un domāšanu, tā nostiprina viņu attiecības ar Dievu, ka viņi nepamana to, ko pamana citi.
  • Evaņģelizācija un māceklība II

    „Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā uz To Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.”(Raudu Dziesmas 2:19).Tas nav aicinājums uz kārtējo lūgšanu, tas ir aicinājums uz to, lai mēs ar jums brēcam, saucam uz to Kungu par to, lai Viņš sūta mums atmodu un atsvabina mūsu bērnus un nākamo paaudzi no neizbēgamām katastrofām un traģēdijām. Katra nopietna atmoda reiz sākās ar ļaužu lūgšanu vaimanām no visas sirds, kas tika vērstas uz Dievu.