Kā mēs iegūstam vai saņemam dievbijību savā dzīvē?

Sveiki draugi! Mēs jau esam pavadījuši diezgan ievērojamu laiku runājot par dievbijību. Šodien es vēlos to pabeigt atbildot uz vienu ļoti praktisku jautājumu. Un šis jautājums būs: Kā mēs iegūstam vai saņemam dievbijību savā dzīvē?
  • Pirmkārt, mums ir jāvēlas no visas sirds pāri visam iegūt dievbijību.
(Sālamana pamācības 1:29) ”Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā…”
Ja vien mēs nevēlēsimies, Dievs mums šīs bailes nedos. Mums tās ir jāuzlūko kā kaut kas pāri visam stāvošs,  jo tās mums ir izmisīgi vajadzīgas.
  • Otrkārt, mums ir jāatzīst šo baiļu trūkums, un pilnīgā ticībā tās jālūdz Dievam. Psalmu sacerētājs izsaka to kādai šai lūgšanai vajadzētu būt:
” Māci man, Kungs, Tavu ceļu, lai es staigāju Tavā patiesībā; noskaņo manu sirdi visnotaļ tā, lai es Tavu Vārdu bītos!” (Ps.86:11)
Kas veicina to ka psalmu sacerētājs ir dievbijīgs? Nedalīta sirds! Kāda ir saistība starp nedalītu sirdi un dievbijību? Tas nozīmē ka mums vajag nedalītu sirdi lai mēs varam koncentrēties vienīgi un pilnīgi uz Dievu, un ka mēs nevaram iegūt tādu sirdi bez Dieva palīdzības.
  • Treškārt, stipras alkas un Dieva meklēšana.
”un pie tam tā, ka tu ar lielu neatlaidību sauktu pēc tās un no visas sirds pēc tās lūgtos, ka tu meklētu to kā sudrabu un klaušinātu pēc tās kā pēc apslēptām mantām, tad tu sapratīsi bijību Tā Kunga priekšā un iegūsi Dieva atziņu.” (Zālamana pamācības 2:3-5).
  • Ceturtkārt, sadzirdi sludināto Vārdu.
”Un savas valdīšanas trešajā gadā viņš sūtīja savus augstos pārvaldniekus Ben-Haīlu, Obadju, Zaharju, Netaneēlu un Mihaju, lai viņi dotu norādījumus Jūdas pilsētām. Un kopā ar viņiem bija levīti Šemaja, Netanja, Zebadja, Asahēls, Šemiramots, Jonatāns, Adonja, Tobija un Tob-Adonja, šie bija levīti, un kopā ar viņiem bija priesteri Ēlišāms un Jorāms. Un tie mācīja Jūdā, un tiem līdzi bija Tā Kunga bauslības grāmata, un tie gāja apkārt pa visām Jūdas pilsētām un mācīja tautu. Un visu ķēniņu valstu zemēs, kas bija apkārt ap Jūdu, radās tādas bailes no Tā Kunga, ka viņi nesāka karu pret Jošafātu”. (2.Laiku17:7-10).
  • Un visbeidzot, izraksti Dieva Vārdu un pārdomā to.
”Un, kad viņš būs apsēdies uz sava ķēniņa valsts troņa, tad lai viņš sev raksta norakstu no šīs bauslības grāmatas, kas pie priesteriem un levītiem.  Un lai tā pie viņa paliek, un lai viņš to lasa ik dienas visu savu mūžu, ka viņš mācās bīties To Kungu, savu Dievu, un lai viņš tur visus šos baušļus un lai pilda visus šos likumus.” (5.Mozus 17:18-19)
Lai šodien, žēlastība staigāt dievbijībā, iesakņojas jūsos Jēzus vārdā!Līdz rītdienai, Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Garīgo likumu nezināšana – ir viens no pasaules ciešanu avotiem

    „Brāļi, mana sirds vēlēšanās un mans Dieva lūgums par viņiem ir, lai viņi tiktu izglābti. Jo es dodu viņiem liecību, ka viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes. Jo, aplam saprazdami Dieva taisnību, viņi centušies celt savējo un Dieva taisnībai nav pakļāvušies. Jo bauslības gals ir Kristus; Viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic.„ (Romiešiem10:1-4).Daudzi cilvēki šodien saka, ka mīl Dievu un tic Viņam, bet tajā pašā laikā neizprot un nepakļaujas Dieva taisnībai, dzīvojot paštaisnībā. Pēc tam, kad viņu dzīvē atnāk problēmas un bēdas, viņi vaino Dievu netaisnībā.
  • Kā mēs varam zināt ka savās dzīvēs esam dievbijīgi?

    Pirmais veids kā to zināt ir saprast, ka dievbijība izpaužas kā naids pret ļaunumu.Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām. (Salamana pamācības 8:13) (skatiet arī Sal.pam. 3:7; 14:16; 16:6; 23:17; Ijāba 1:1,8; II Kor. 7:1)
  • Cik svarīgi ir būt uzticīgiem Dievam

    „…..jo Viņš ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš, un Viņa aicinātie, izredzētie un uzticīgie, kas ir līdz ar Viņu.”(Atklāsmes gr.17:14).Lai pievienotos uzvarētāju armijai Jēzū Kristū, ir nepieciešams sevi kvalificēt trīs virzienos – aicinājumā, izredzētībā, uzticībā. Sīkāk par to mēs runāsim rītdien, bet šodien, vēlos lai ieraugāt to, ka karš ir neizbēgams, bet šajā karā Dievs paļaujas uz Saviem aicinātajiem, izredzētajiem un uzticamajiem, kas ir līdz ar Viņu.
  • Viss apslēptais noteikti taps zināms II

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!» (Ps.32:1-2). Dāvids saka, ka pēc gēku nožēlas cilvēka dzīvē ienāk Dieva piedošana, viņa grēki ir nolīdzināti un pārkāpumi piedoti. Dāvids nosauc tādu cilvēku par svētīgu. Cilvēks, kurš neslēpj savā sirdī viltības, ir atvērts Dieva priekšā. Nav piedošanas tam, kas nenožēlo un neatklāj savus grēkus Dieva priekšā.
  • Kādā veidā jūs ejat to ceļu, kuru Jums ir nolicis Dievs?

    Mums katram priekšā ir garīgais skrējiens vai ceļš, kuram mums ir jāiet cauri. Daudzi to sauc par Dieva gribu vai Dieva aicinājumu.Lai kā tas arī sauktos, mums ir jāsaprot, ka mēs uz zemes atrodamies ne priekš bezmērķīgas dzīves. Mūsu dzīvei ir mērķis. Laiks mums ir dots tieši šī iemelsa dēļ – lai noskaidrotu Dieva mērķi savai dzīvei un ziedotu sevi šī mērķa īstenošanai, izmantojot katru iespēju un resursu, ko Dievs mums dāvā.
  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības?

    Ja tu nesaglabāsi modrību ( nebūsi nomodā) un nelūgsi, tad tu vari pat nepamanīt to, kā mūžīgā dzīvība izslīdēs tev no rokām. Vai esi kādreiz mēģinājis noturēt rokās dzīvu upes zivi? Pat ja tev izdevās paņemt to rokās, tev pilnīgi nemanot, šī zivs ļoti ātri izslīdēja tev no rokām. Tieši tāpat, pilnīgi nemanot, arī mūžīgā dzīvība var izslīdēt tev no rokām. Tu vari pat nepamanīt, kurā brīdī tas notiks. Tu vari turpināt savas reliģiozās darbības, apmeklēt draudzi, lūgt, lasīt Bībeli, un tai pat laikā, vairs neatrasties uz mūžīgās dzīvības ceļa. Neviena no šīm lietām negarantē tev to, ka tu noteikti noturēsi mūžīgo dzīvību. Zināt, daudzi neticīgie cilvēki dara šīs lietas, – nāk uz draudzi, lasa Bībeli, lūdz. Visās reliģijās cilvēki lūdz, bet tas nenozīmē, ka visi šie cilvēki iemantos mūžīgo dzīvību.