Kā mēs iegūstam vai saņemam dievbijību savā dzīvē?

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
Sveiki draugi! Mēs jau esam pavadījuši diezgan ievērojamu laiku runājot par dievbijību. Šodien es vēlos to pabeigt atbildot uz vienu ļoti praktisku jautājumu. Un šis jautājums būs: Kā mēs iegūstam vai saņemam dievbijību savā dzīvē?
  • Pirmkārt, mums ir jāvēlas no visas sirds pāri visam iegūt dievbijību.
(Sālamana pamācības 1:29) ”Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā…”
Ja vien mēs nevēlēsimies, Dievs mums šīs bailes nedos. Mums tās ir jāuzlūko kā kaut kas pāri visam stāvošs,  jo tās mums ir izmisīgi vajadzīgas.
  • Otrkārt, mums ir jāatzīst šo baiļu trūkums, un pilnīgā ticībā tās jālūdz Dievam. Psalmu sacerētājs izsaka to kādai šai lūgšanai vajadzētu būt:
” Māci man, Kungs, Tavu ceļu, lai es staigāju Tavā patiesībā; noskaņo manu sirdi visnotaļ tā, lai es Tavu Vārdu bītos!” (Ps.86:11)
Kas veicina to ka psalmu sacerētājs ir dievbijīgs? Nedalīta sirds! Kāda ir saistība starp nedalītu sirdi un dievbijību? Tas nozīmē ka mums vajag nedalītu sirdi lai mēs varam koncentrēties vienīgi un pilnīgi uz Dievu, un ka mēs nevaram iegūt tādu sirdi bez Dieva palīdzības.
  • Treškārt, stipras alkas un Dieva meklēšana.
”un pie tam tā, ka tu ar lielu neatlaidību sauktu pēc tās un no visas sirds pēc tās lūgtos, ka tu meklētu to kā sudrabu un klaušinātu pēc tās kā pēc apslēptām mantām, tad tu sapratīsi bijību Tā Kunga priekšā un iegūsi Dieva atziņu.” (Zālamana pamācības 2:3-5).
  • Ceturtkārt, sadzirdi sludināto Vārdu.
”Un savas valdīšanas trešajā gadā viņš sūtīja savus augstos pārvaldniekus Ben-Haīlu, Obadju, Zaharju, Netaneēlu un Mihaju, lai viņi dotu norādījumus Jūdas pilsētām. Un kopā ar viņiem bija levīti Šemaja, Netanja, Zebadja, Asahēls, Šemiramots, Jonatāns, Adonja, Tobija un Tob-Adonja, šie bija levīti, un kopā ar viņiem bija priesteri Ēlišāms un Jorāms. Un tie mācīja Jūdā, un tiem līdzi bija Tā Kunga bauslības grāmata, un tie gāja apkārt pa visām Jūdas pilsētām un mācīja tautu. Un visu ķēniņu valstu zemēs, kas bija apkārt ap Jūdu, radās tādas bailes no Tā Kunga, ka viņi nesāka karu pret Jošafātu”. (2.Laiku17:7-10).
  • Un visbeidzot, izraksti Dieva Vārdu un pārdomā to.
”Un, kad viņš būs apsēdies uz sava ķēniņa valsts troņa, tad lai viņš sev raksta norakstu no šīs bauslības grāmatas, kas pie priesteriem un levītiem.  Un lai tā pie viņa paliek, un lai viņš to lasa ik dienas visu savu mūžu, ka viņš mācās bīties To Kungu, savu Dievu, un lai viņš tur visus šos baušļus un lai pilda visus šos likumus.” (5.Mozus 17:18-19)
Lai šodien, žēlastība staigāt dievbijībā, iesakņojas jūsos Jēzus vārdā!Līdz rītdienai, Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Plānošana – ir viena no gudrības izpausmēm

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Bībele par to saka: „Ar gudrību namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā. Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām. Atziņās piedzīvojis vīrs ir spēcīgs, un sapratīgs vīrs ir varens savā spēkā. Jo karš vedams ar apdomu un padomu, un, kur daudz gudru padomnieku, tur ir uzvara” (Sal. pam. 24: 3 – 6).

  • Dzīves veiksmes noslēpums slēpjas tajā, lai esam sagatavojušies iespējai, kad tā atnāk

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Mēs runājam par to, ka bez sagatavošanās nav iespējams būt veiksmīgam un efektīvam dzīvē. Bendžamins Dizraeli, bijušais Lielbritānijas premjers, ir sacījis: „Dzīves veiksmes noslēpums slēpjas tajā, lai esam sagatavojušies iespējai, kad tā atnāk.”Ietekmīgs cilvēks to saprot. Tālab, ja tu gribi nodzīvot efektīvu un ietekmīgu dzīvi, tev ir jāgatavo sevi tam.Kam tad mums ir jāsagatavojas?

  • Dievbijība

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Daudzi cilvēki ir iemācījušies piesaukt Dievu, bet viņiem nav ne vismazākās sapratnes par Dievbijību. Ļoti svarīgi ir saprast, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dieva Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Mans dzīvesveids nosaka manas lūgšanas spēku. Ikvienam, kurš piesauc Dievu, ir arī jābīstas Dievs, un tas ir tieši tas, kas nozīmē – piesaukt Dievu patiesībā.„Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.”(Psalms 145:18).

  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.Novērotājam ir pilnīgi vienalga, kas notiek viņam visapkārt, viņš ir vienaldzīgs pret itin visu. Tas, kas notiek draudzē, viņu neskar, pēc viņa uzskatiem, viņa uzdevums ir tikai viens – atnākt uz svētdienas dievkalpojumu. Ir slavēšana, ir sprediķis, – tas ir pietiekoši. Tādam cilvēkam nav problēmu, viņam viss ir kārtībā gan darbā, gan mājās. Tāds cilvēks vienkārši vēro notiekošo un viņam ir labi. Ja jūs esat – novērotājs, tad jums nepieciešams kļūt par kalpotāju.

  • Ticība – tā nav cīņa par Dieva apsolījumiem bez attiecībām ar Viņu

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Ar skaļo gavilēšanu nepaklausīgie izraēlieši tikai pasliktināja savu problēmu. Tas veicināja to, ka viņu ienaidnieki mobilizēja visus savus spēkus cīņai pret israēliešiem. Ticība – tās nav emocijas.Ticība – tā ir paklausība Dieva balsij un vārdam.Ticība – tā ir rīcība, kas balstīta uz paklausību un Dieva pavēlēm.Ticība – tā ir pozitīva atsaucība uz Dieva norādījumiem.Ticība – tā ir staigāšana vienā komandā ar Dievu.

  • Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam, bet arī Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums. Mēs Dievam esam nepieciešami brīdī, kad Viņam parādās dienišķā vajadzība.„Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).