Kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu? II

Sveicinu jūs šai brīnišķīgajā dienā! Dievs ir labs vienmēr! Un šī diena ir kā apstiprinājums tam! Dieva žēlastība ir atjaunojusies pār mums šai rītā!Katra jauna diena – tas ir pierādījums Dieva mīlestībai un žēlastībai uz mums!Mēs runājam par to, kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu no Dieva. Un vakar mēs ieraudzījām, ka paaugstināšana cilvēka dzīvē atnāk tad, ja viņš it visā ir paklausīgs Dievam un ja viņš staigā Dieva Vārda gaismā.Kurš no jums vēlas, lai Dievs ir jums līdzās un lai Viņš ir jūsu Partneris mājās, darbā, it visur?Dievs to vēlas vairāk, nekā mēs to vēlamies. Bet Dievs nevar pārkāpt savus principus.Daudzi ticīgie māna sevi, domājot, ka Dievs ir ar viņiem tajā laikā, kad Dievs jau sen vairs nav ar viņiem. Tas ir paradokss.Tu vari domāt – kā tad Dievs var nebūt kopā ar mani, jo Viņš taču Savā Vārdā ir teicis, ka Viņš arvien būs kopā ar mani un ka Viņš mani neatstās un nepametīs?Var notikt tā, ka Dievs būs ar tevi, bet tu tajā pat laikā nebaudīsi šo klātbūtni. Jautājums nav par Dievu, bet par to, kā mēs dzīvojam.Vai jūs atceraties notikumu ar Samsonu? Samsons bija cilvēks, kuru Dievs bagātīgi svētīja, kurš bija derībā ar Dievu, bet nepaklausības rezultātā Samsons pazaudēja savu paaugstinājumu. Reiz Samsons piecēlās, domājot, ka viss joprojām ir labi, ka Dievs joprojām ir ar viņu. Tie bija maldi, jo viņš kaut ko bija aizmirsis. Dievs vairs nevarēja būt kopā ar Samsonu viņa nepaklausības dēļ.Dievs vēlas, lai mēs kaut ko iemācāmies.Es nevēlos likt uzsvaru tikai uz negatīvo pusi, jo mēs sludinām prieka vēsti. Dievs vēlas paaugstināt katru no mums.
„Jo ne no rītiem, ne no vakariem un ne no tuksneša kalniem nāk palīdzība, bet Dievs ir visu lietu izspriedējs: vienu Viņš pazemo, otru Viņš paaugstina.” (Psalms 75:7-8).
Paaugstināšana nav atkarīga no manis. Es varu daudz strādāt, un tas ir ļoti labi un pareizi, bet paaugstina tikai Dievs. Dieva daba ir saistīta ar Viņa vēlmi paaugstināt cilvēkus. Dievam nav vēlēšanās kādu pazemot. Jēzus teica, ka Viņš ir atnācis, lai dāvātu dzīvību un dzīvi ar pārpilnību. Bet augstāk minētajā rakstu vietā mēs redzam, ka Dievs pazemo tos cilvēkus, kuri kaut kādu iemeslu dēļ kļūst šī paaugstinājuma necienīgi.Kad Dievs ir spiests pazemot cilvēku, tad paaugstinājums, kurš bija sagatavots šim cilvēkam, atgriežas pie Dieva. Vēlme tikt paaugstinātam – tas ir iemesls tam, kālab mēs strādājam, pieliekam piepūli.Bet Dievs saka, ka ir cilvēki, kuri ir pelnījuši šo paaugstināšanu, un ir cilvēki, kuri to nav pelnījuši.Mana vēlēšanās ir, lai tu nekad nenolaistos zemāk par to līmeni, kādā tu pašreiz stāvi.Kad Dievs paaugstina cilvēku, ar šo cilvēku kaut kas notiek, mainās viņa ieradumi, uzvedība, viņa domas. Daudzi cilvēki, līdzko Dievs tos paaugstina, pazaudē savu vienkāršību(labsirdību), viņi kļūst augstprātīgi.Tu nedrīksti kļūt augstprātīgs, jo Dievs stājas pretī augstprātīgiem cilvēkam. Augstprātīgie tiks pazemoti. Dievs ir ieinteresēts tajā, lai paaugstinātu tevi un mani.Augstprātīgais – tas ir cilvēks, kurš aizmirst, ka tā vieta, kurā viņš pašreiz atrodas, viņam ir Dieva dota. Tu vari teikt, ka tas taču esi tu, kurš strādāja, pa naktīm negulēja un tālab arī sasniedza tādus augstumus. Bet atceries, ka paaugstināšana nāk no Dieva. Atceries to vienmēr! Bībele saka, ka pazemīgajiem Dievs ir labvēlīgs, bet augstprātīgajiem – stājas pretī. Tāpēc tad, kad Dievs tevi paaugstina, – turpini būt pazemīgs, vienkāršs(labsirdīgs) un pieejams, tad paaugstināšana no Dieva tavā dzīvē nebeigsies. Līdz rītam!Dieva mierā!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūdz Dievu par saviem bērniem!

    Mātes pastāvība ticībā gūst varenu balvu. Es vēlos uzmundrināt visas mātes. Audzināt un palīdzēt saviem bērniem nostāties uz kājām – tas nav viegls uzdevums. Dzīvē mēdz būt dažādi izaicinājumi, bet Dievs ir apsolījis, ka Viņš arvien būs kopā ar mums. Dievs gaida no mums, ka būsim pastāvīgi savā ticībā.Lai Dievs palīdz mums nekad nezaudēt ticību tam, ka Dievs spēj pacelt mūsu bērnus, spēj palīdzēt viņiem nostāties uz kājām, lai tie dzīvotu dievbijīgu dzīvi un būtu veseli ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Ir tik svarīgi, lai šī pasaule piepildītos ar bērniem, kuri mājās saņēmuši labu audzināšanu un ir savu vecāku mācīti pārvarēt grūtības.
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji

    Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par svētlaimi(gandarījumu), kuru rodam kalpojot citiem. Mēs runājām par to, ka tad, kad mēs kalpojam citiem, mēs noliekam sevi caur šo kalpošanu tādā stāvoklī, kurā mēs vienmēr baudīsim Dieva žēlastību. Kalpošana citiem cilvēkiem noteikti piepildīs tavu dzīvi ar svētībām. Taču, tavas kalpošanas motīvam nav jābūt vēlmei saņemt svētības no Dieva, bet mīlestībai uz Dievu un cilvēkiem, kurus Dievs sūta tavā ceļā.Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji.Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.
  • Nekad neļaujiet nekam un nevienam traucēt jums kalpot

    Dārgais draugs, neatkarīgi no tā, cik briesmīgi cilvēki ir izturējušies pret tevi, ja tu vēlies dzīvē virzīties uz priekšu, tev ir jāzina kā sakoncentrēt savu uzmanību uz pareizām lietām un ieņemt pareizu dzīves pozīciju.Neskatoties uz visām dzīves nebūšanām, ja tu vēl aizvien vari koncentrēties uz to, lai izmantotu savas dāvanas un talantus, ja tu vari turpināt kalpot cilvēkiem, tad ļoti drīz tavs statuss izmainīsies. Tā notika ar Jāzepu. Tādā mērā, kā viņš kalpoja diviem faraona sulaiņiem, un nevis koncentrēja savu uzmanību uz citu cilvēku pārkāpumiem, durvis uz troni, ko Dievs viņam bija sagatavojis, drīzumā pavērās. Faraons sūtīja pēc Jāzepa un izveda viņu no cietuma.
  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir! II

    Dievs dod mums tik, cik mums ir pa spēkam, tāpēc Viņš neaicina mūs darīt to, ko mēs nespējam izdarīt. Ja Dievs tev uzdod vai uztic kaut ko izdarīt, tas nozīmē tikai to, ka tu spēj to izdarīt. Dievs tev nedos vairāk, kā tu spēj panest. Vienkārši izmanto to, kas tev ir.Es izlasīju kādu stāstu par sievieti, kura uzcēla skolu nabadzīgiem cilvēkiem. Kad vēl nekā nebija, šīs sievietes sirdī dzima vēlēšanās uzcelt skolu nabadzīgajiem. Tas kļuva par viņas sapni, par kuru tā pastāvīgi domāja. Bet uz to brīdi viņai nekā nebija – ne mācību grāmatu, ne skolotāju, ne ēkas, ne naudas. Bet viņai bija milzīga vēlēšanās to sasniegt.
  • Pastāvīga sadraudzība ar Dievu

    Ja mēs regulāri pavadīsim laiku ar Dievu, tad mēs ieraudzīsim sevi kā izredzētos, svētos un Dieva mīļotos. Mēs katrs esam izredzētais, bet, daži no mums to redz un tic tam, savukārt dažiem – tas joprojām nav atklājies. Ja tu skatīsies uz sevi kā uz Dieva izredzēto, tad tev būs viegli ietērpties un atspoguļot savā dzīvē „ līdzjūtību, laipnību, pazemību, lēnību, pacietību….”Bez tam, tu ieraudzīsi, kā šīs īpašības sāks ietekmēt tavu iekšējo stāvokli un tavas attiecības ar Dievu un cilvēkiem.
  • Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā

    Kuram no jums ir bijis tā, ka jūs sākāt attīstīt sevī kādus jaunus ieradumus, un tad, pēc neilga laika, jūs no jauna atgriezāties pie vecajiem ieradumiem? Es domāju, ka daudziem. Kālab tā notiek? Es nezinu visus iemeslus, bet es zinu, ka viens no iemesliem ir disciplīnas trūkums. Izmaiņas pieprasa ne tikai rīcību, bet arī pastāvību izvēlētajā rīcībā. Bez pastāvības, mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien apdzisīs.