Es sveicu jūs, dārgie Dieva bērni, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es lūdzos par to, lai Dieva labvēlība šodien piepilda jūsu dzīvi.
Vakar mēs runājām par to, ka tad, kad cilvēks apzinās Dieva un citu cilvēku līdzdalību savā dzīvē, viņš nevar vairs dzīvot tikai priekš sevis. Pateicība rada ziedošanos un vēlmi palīdzēt citiem. Mēs runājām arī par to, ka patiesa pateicība Dievam noteikti tiks apliecināta ar darbiem, kalpojot Dievam un cilvēkiem.Israēla tautas stāsts Bībelē ir aprakstīts ar nolūku, lai mēs varētu iemācīties to, kā mums vajag un kā nevajag attiekties pret Dievu.
„Brāļi, es gribu jums atgādināt, ka mūsu tēvi ir visi bijuši apakš padebeša un visi gājuši caur jūru, un visi padebesī un jūrā uz Mozu kristīti, un visi baudījuši to pašu garīgo barību, un visi dzēruši to pašu garīgo dzērienu, jo tie dzēra no garīgās klints, kas tiem gāja līdzi, bet šī klints bija Kristus. Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet. – Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši. Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.”(1.Korintiešiem 10:1-11).
Te mēs redzam Dieva labvēlību attiecībā pret israēla tautu, nepateicīgas sirds reakciju un to, pie kā noved šāda reakcija.Tagad aplūkosim un uzskaitīsim to, kādas bija Dieva žēlastības un labvēlības izpausmes attiecībā pret israēla tautu.
- Apsardzība zem Dieva slavas mākoņa.
„Un Dieva eņģelis, kas bija gājis Israēla pulkam pa priekšu, cēlās un nostājās aiz viņiem; arī mākoņu stabs, kas bija viņu priekšā, cēlās un nostājās aiz viņiem.”(2.Mozus 14:19).
„Padebesi Viņš deva viņiem par segu un uguni naktī par gaismu.”(Psalms 105:39).
- Dieva vadība tuksnesī ar mākoņu staba palīdzību dienā un uguns staba palīdzību naktī.
„Un Tas Kungs viņiem gāja pa priekšu dienā mākoņu stabā, lai tos vadītu pa ceļu, bet naktī uguns stabā, lai ceļš tiem būtu apgaismots dienu un nakti.”(2.Mozus 13:21).
„Kas jums pa priekšu gāja pa ceļu, lai jums vietu izlūkotu, kur jums apmesties, pa nakti ugunī jums gaismu rādīdams ceļā, kas jums bija jāstaigā, un pa dienu – mākonī.” (5.Mozus 1:33).
„Tad tomēr Savā lielajā žēlastībā Tu nepameti viņus tuksnesī; mākoņu stabs neatkāpās no viņiem, lai vadītu viņus pa ceļu dienā, nedz uguns stabs naktī, lai apgaismotu ceļu, pa kuru viņiem jāiet.”(Nehemijas 9:19).
- Atbrīvošanas brīnums no ienaidnieka draudiem šķērsojot jūru, kurā ienaidnieka karaspēks noslīka.
„Mūsu tēvi Ēģiptes zemē neievēroja Tavus brīnuma darbus, viņi aizmirsa Tavu lielo žēlastību un bija nepaklausīgi pie jūras, pie Niedru jūras. Bet Viņš tiem palīdzēja Sava Vārda dēļ, lai parādītu Savu lielo varu. Viņš apsauca Niedru jūru, tā kļuva sausa, un Viņš vadīja viņus caur dziļumiem kā pa sausu zemi. Tā Viņš izglāba viņus no vajātāju varas un atsvabināja no ienaidnieka rokas. Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, nepalika no tiem pie dzīvības it neviens.”(Psalms 106:7-11).
- Dievbijīgā un pacietīgā līdera Mozus, kurš kļuva par starpnieku Dieva un Israēla tautas starpā, brīnišķīgās rūpes.
„Tagad ej, Es tevi sūtīšu pie faraona. Izved Manu tautu, Israēla bērnus, no Ēģiptes!” (2.Mozus 3:10).
„Tad viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izraudzījis.”(Psalms 105:26).
- Pārdabiskais nodrošinājums tuksnesī: apģērbs un apavi nenodila, no klints tecēja ūdens, un no debesīm lija manna.
„Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšā un atvēra debesu durvis, lika mannai līt uz viņiem, ko ēst, un deva viņiem debesu labību. Eņģeļu maizi ēda cilvēks, Viņš tiem sūtīja barības papilnam. Viņš lika austriņam celties debesu ārēs un atveda ar Savu spēku dienvidu vēju, un birdināja uz viņiem gaļu kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis. Viņš lika tiem krist viņu nometnes vidū, visapkārt viņu mājokļiem. Viņi ēda un pieēdās, Viņš deva tiem to, ko viņi kāroja.”(Psalms 78:23-29).
„Redzi, Es tur stāvēšu tavā priekšā uz klints pie Horeba, un tu sit to klinti, tad no tās iztecēs ūdens, ļaudīm ko dzert.” Un Mozus tā darīja Israēla vecaju acu priekšā.” (2.Mozus 17:6).
- Dievišķā veselība (neviens no Israēla tautas neslimoja).
Vai tad tas viss nav pietiekams iemesls tam, lai būtu pateicīgi Dievam visu savu mūžu?Rīt aplūkosim to, kā Israēla tauta reaģēja uz Dieva rūpēm, apsardzību un žēlastību attiecībā pret viņiem.Līdz rītam!Lai Dievs svētī jūs un jūsu tuviniekus!Mācītājs Rufus Adžiboije
