Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kādas var būt sekas tam, ja cilvēks izvēlas nepiedošanas ceļu. Un mēs ieraudzījām, ka
pirmkārt, nepiedošana dot vietu sātanam cilvēka paša dzīvē un draudzes dzīvē.
Otrkārt, nepiedošana atņem mums žēlastību, jo tā baro rūgtuma sakni, kura rodas cilvēka sirdī nepiedošanas dēļ. Kādas vēl sekas nes sevī nepiedošana?
- Nepiedošana izārda Dievišķo saikni vai savstarpējās attiecības un atnes šķelšanos Kristus Miesā.
Šodien Jēzus Kristus Draudzē ir liels haoss aizvainotu cilvēku dēļ. Daudzi cilvēki nav spējīgi komunicēt un celt savstarpējās attiecības ar citiem cilvēkiem bailēs no atstumtības un aizvainojuma dēļ. Daudzi cilvēki nepiedošanas dēļ uzceļ ap sevi milzīgu sienu. Tādi cilvēki saņem jaunas „atklāsmes”, kuras arvien vairāk un vairāk attālina viņus no citiem cilvēkiem un padara tos pasīvus draudzē. Piemēram, tas ir pareizi, ja cilvēks saka: „Vajag skatīties tikai uz Dievu, un ne uz cilvēkiem”. Taču, visbiežāk, tādas „atklāsmes” saņem aizvainoti cilvēki, kuri ar to attaisno savu nevēlēšanos stāties godīgās un atklātās attiecībās ar citiem cilvēkiem Kristus Miesā. Es piekrītu tam, ka mums jāskatās un itin visā jāpaļaujas tikai uz Dievu, nevis uz cilvēku. Bet, tai pat laikā, esmu pārliecināts, ka tad, ja cilvēks darbojas vienatnē, neatkarīgi no Kristus Miesas, viņš atdala sevi no Dieva gribas un no Dievišķā aicinājuma. Daudzi cilvēki saka, ka līdzcilvēki tiem nav vajadzīgi, jo viņi pieder Vispasaules Draudzei. Daudzi cilvēki sava aizvainojuma dēļ atrodas tādā „vispasaules draudzē”, kurā nav vietas ne atskaitīšanās principam, ne pārmaiņām, ne priekš Dievišķās iejaukšanās, ne arī tam, lai dzels asinātu dzelzi.
„Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru.”(Salamana pamācības 27:17).
Labākajā gadījumā, aizvainoti cilvēki skraida no vienas draudzes uz citu meklēdami to brīnumaino draudzi, kura atrisinātu visas viņu problēmas. Taču, līdzko jaunatrastajā draudzē rodas kaut mazākais diskomforts, viņi tūlīt pat bēg no turienes projām.
„Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē savu iegribu un pretojas visam, kas labs.”(Salamana pamācības 18:1).
Aplūkosim dažus citus šīs Rakstu vietas tulkojumus ar nolūku, lai labāk izprastu to, par ko šeit tiek runāts.
- Cilvēks, kurš dzīvo viens, izdabā savām kaprīzēm un skaišas par jebkuru padomu no malas (Jaunā Jerusālemes Bībele).
- Cilvēks, kurš dzīvo izolācijā, meklē tikai savu labumu un smejas par katru saprātīgu rīcību ( Jaunais dzīvais tulkojums).
- Cilvēks, kurš norobežojas no citiem, meklē attaisnojumu un vienmēr atrod iemeslu strīdam (Jaunās Amerikāņu Bībeles tulkojums).
- Cilvēks, kurš norobežojas savu personīgo mērķu dēļ, pretojas ikvienai saprātīgai domai (Jaunā Amerikāņu standarta Bībele).
- Egoists cīnās pret visu kas saprātīgs, pieprasot savu labumu (Dzīvā Bībele).
Ja cilvēks ir aizvainots, tad norobežošanās no saviem pāridarītājiem un aizsargsienas celšana ap sevi tam kļūst par pašsaprotamu lietu.
„Apkaitināts brālis turas savā taisnībā stingrāk nekā nocietināta pilsēta, un nesaskaņas turas spēcīgāk nekā aizšaujamais pils durvīs.”( Salamana pamācības 18:19).
Jā, cilvēki mūs var aizvainot un aizvainos, pat mums tuvi cilvēki. Taču, ja mēs nepiedosim saviem pāridarītājiem, tad iesakņojies aizvainojums aizvedīs mūs tālu projām no Dieva un Viņa aicinājuma mūsu dzīvei.
Piedošana atnes dziedināšanu un brīvību! Caur piedošanu tu vari atbrīvot vai atsvabināt sevi pats.
„Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā.”( Jēkaba 5:16).
Līdz rītam! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije
