Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi

Dārgie brāļi un māsas! Es sveicu jūs šajā brīnišķīgajā dienā. Es ticu, ka Dievam ir svaiga manna no debesīm priekš mums šai dienai. Lai jūsu dvēsele šai dienā tiek piesātināta ar Viņa labvēlību un žēlastību.

Mēs turpinām runāt par svētlaimi, ko dod kalpošana un došana. Mēs ar jums runājām par to, ka tas, kurš mīl Dievu, noteikti kalpos cilvēkiem. Bet to, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī. Dievs nevar uzturēt vai atbalstīt cilvēkus, kuri aizņemti tikai ar personīgām lietām, un kuriem nav laika tam, lai virzītu Dieva Valstības darbus.

Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.

Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.

Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū.”(Filipiešiem 2:5).

Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem.”(Marka 10:45).

 

Pats Jēzus sacīja, ka Cilvēka Dēls ir nācis ar vienu mērķi, – lai atdotu Savu dvēseli par atpirkšanu daudziem, lai kalpotu citiem cilvēkiem. Tas ir brieduma mērs Jēzū Kristū. Ja mēs garīgi pieaugam, tad mums būs arvien lielāka un lielāka vēlēšanās kalpot citiem. Kad mēs augam, mums būs arvien lielāka un lielāka vēlēšanās atdot to, kas mums ir, un mēs nevarēsim tā vienkārši sēdēt un tikai pieņemt no citiem. Tieši kalpošana ir mērs mūsu garīgajam briedumam un mērs tam, kā mēs līdzināmies Jēzum Kristum.

Tad, kad Jēzus dzīvoja miesā, Viņam bija daudz vajadzību. Un, patiesībā, cilvēki kalpoja Viņam. Jēzus pieņēma citu kalpošanu. Jautājums nav par to, ka mums nav vajadzīga citu cilvēku kalpošana. Bet, Jēzus dzīves prioritāte bija, – Pašam kalpot cilvēkiem. Bībelē ir teikts, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Ko mēs darām tad, kad kalpojam? Mēs dodam, un tāpēc esam svētlaimīgi(gandarīti). Katram no mums vienmēr ir iespēja atdot kaut ko no sevis. Kalpošanā mēs atdodam sevi, savus talantus, savu laiku, savas spējas, savas dāvanas, un ar to mēs kalpojam citiem cilvēkiem, piepildot viņu vajadzības.

neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.”

(Filipiešiem2:4).

Neviens lai nemeklē savu paša, bet citu labumu!”(1.Korintiešiem 10:24).

Bet mums, kas esam stipri, pienākas nest to vājības, kas nav tik stipri, nedzīvojot par patikšanu sev pašiem. Ikviens mūsu starpā lai dzīvo par patiku savam tuvākajam, viņam par labu, lai to celtu. Jo arī Kristus nav dzīvojis par patikšanu Sev pašam, bet kā rakstīts: to zaimi, kas Tevi apsmēja, krituši uz Mani. Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos, iegūtu cerību.”

(Romiešiem 15:1-4).

Dievs negrib, lai mēs domājam tikai par sevi. Tad, kad mēs domājam par sevi, kad esam fokusējušies tikai uz savām vajadzībām, uz savām problēmām, uz savu ģimeni, savu darbu, mēs nevarēsim veltīt sevi kalpošanai. Ja es dzīvoju sev, tad mani interesē tikai manas problēmas un to atrisināšana. Dievs negrib, lai es dzīvoju tikai sev. Augšminētās Rakstu vietas runā uz mums par to, lai mēs nerūpējamies tikai par sevi, bet domājam arī par citiem cilvēkiem. Tad, kad es domāju tikai par sevi, es esmu vienaldzīgs pret citu vajadzībām, es pat nepamanu šīs vajadzības un to, kas notiek man visapkārt. Bet tad, kad es kalpoju, es vienmēr redzēšu un pat meklēšu citu cilvēku vajadzības ar nolūku, lai tās risinātu. Pat ja man pašam ir vajadzības, es tik un tā meklēju iespēju piepildīt citu cilvēku vajadzības.

Tas ir svarīgi, jo kalpošanā citiem mēs rodam prieku, laimi un apmierinājumu. Tad, kad cilvēkam ir problēma, bet viņš aizmirst par to un piepilda kāda cita vajadzību, tā, it kā viņam pašam vispār nebūtu problēmu, tad Dievs savukārt piepilda tāda cilvēka vajadzības. Kad tu risini citu cilvēku problēmas, tad arī tavas problēmas tiks atrisinātas ar citu cilvēku palīdzību.

Piemēram, ja kāds slims cilvēks lūdz par otra dziedināšanu un nedomā par savām sāpēm, tad Dievs ieliks citu cilvēku sirdīs vēlmi lūgt par viņu. Reiz Dievs man teica: „Ja tu lūgsi par citiem, tad citi cilvēki, kurus tu pat nepazīsti, lūgs par tevi.” Dievs man iedeva Rakstu vietu: „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.” (Mateja 5:7). Tad, kad mēs kalpojam citiem, ar to mēs noliekam sevi tādā stāvoklī, kurā mēs vienmēr baudīsim žēlastību no Dieva.

Kalpošana citiem vienmēr atnesīs žēlastību tavā dzīvē. Kalpošana citiem – tā ir svētlaime!

Lai Dievs jūs svētī un sargā šai dienā!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlas, lai ikviens Viņa bērns būtu aktīvs labās vēsts nesējs neglābtajai pasaulei

    Dievs vēlas, lai neticīgie cilvēki noticētu, piesauktu Tā Kunga Vārdu un caur to tiktu glābti. Dievs vēlas, lai caur mums daudzi noticētu Jēzum. Mēs atnācām Dieva Valstībā ar nolūku, „.. lai liecinātu par Gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur Viņu.” (Jāņa 1:7).Šī pasaules gaisma – Jēzus – staigāja miesā Savas tautas vidū, dzīvoja starp tiem, bet Viņu neviens nepazina. Tomēr tad, kad atnāca Jānis Kristītājs un sāka liecināt par Viņu, arvien vairāk un vairāk cilvēku sāka sekot Jēzum.
  • Sātans kā traģēdiju iemesls II

    Tur kur valda Dievs, tur kur Jēzus ir Kungs, tur beidzas sātana valdīšana. Tāpēc ir ļoti svarīgi atzīt Jēzu par savas dzīves Kungu. Jēzus nāca uz zemes kā cilvēks, lai iznīcinātu sātana varu pār cilvēci. Cilvēka dzīvē tas nenotiks līdz laikam, kamēr pats cilvēks apzināti un labprātīgi nepieņems Jēzus kundzību pār savu dzīvi. Vai mēs zinām par to vai nē, vai mēs ticam tam vai nē, tas nemaina patiesību par to, ka līdz grēku nožēlai katrs cilvēks atrodas sātana pakļautībā, šīs pasaules valdnieka pakļautībā.
  • Dzīve – tas ir pārbaudījums

    Kad mēs saprotam, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam priecāties un baudīt dzīvi. Kad cilvēks saprot, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad ikviena grūta situācija liksies kā iespēja ne viss kā traucēklis.Bībelē bieži tiek runāts par to, ka Dievs pārbauda Savus bērnus. Dievs to nedara tādēļ, ka Viņš neieredz vai vēlētos redzēt mūsu kritienu. Nē! Dievs mūs pārbauda vairāku iemeslu pēc. Dievs svētīja Ābrahāmu, dāvājot viņam dēlu Īzaku, un tad sūtīja pārbaudījumu – Viņš lūdza to ziedot. Dievs pieļāva pārbaudījumus Ījaba dzīvē, un tas izgāja cauri rūgtām un briesmīgām lietām.
  • Lūgšana – tas ir lūgums Dievam un saņemšana no Viņa II

    Lūgšana – tas ir viens no veidiem, kā Dievs atklāj mums Savu gribu.Kāpēc Jēzus teica, ka, Es neko nedaru no Sevis, bet tikai to, ko redzu Savu Tēvu darām. Kāpēc Jēzus lūdza? Kāpēc Viņš darīja to, ko Viņš darīja? Tāpēc, ka Viņš lūgšanā meklēja Dieva gribu, un Viņš saņēma atklāsmi par Dieva gribu.
  • Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma IV

    „Redzi, Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav tā aizkritusi, ka tā nevarētu dzirdēt.”(Jesajas 59:1).Dievs mīl katru cilvēku. Viņam priekš katra cilvēka ir sagatavots brīnišķīgs liktenis. Katrs cilvēks ir piedzimis noteiktam mērķim. Katram cilvēkam ir aicinājums, bet tikai Kungs zina, ko sevī ietver šis aicinājums. Ja cilvēks pilnībā pakļausies Kungam, tad Viņš atklās šim cilvēkam visu, kas saistīts ar viņa aicinājumu.
  • Pasaules gudrība un Dieva gudrība

    Dieva gudrība atšķiras no šīs pasaules gudrības ar to, ka tā ir apslēpta no visiem līdz tam laikam, kamēr Pats Dievs to neatklās cilvēkiem. Kas attiecas uz šīs pasaules gudrību, tad tā ir cilvēciska gudrība, kas ir uztverama ar pieciem maņu orgāniem (redze, dzirde, oža, garša un tauste), kuri ir dabiskie gudrības iegūšanas kanāli.Atšķirībā no Dieva gudrības, kas ir paredzēta mūsu celšanai godā, šīs pasaules gudrība ir pārejoša gudrība. Bībele saka, ka „Dieva ģeķība ir gudrāka par cilvēkiem, un Dieva nespēks ir stiprāks par cilvēka spēku”, jo vairāk Viņa gudrība. Dieva gudrība ir daudz pārāka par cilvēka gudrību. Interesanti ir tas, ka Dievs ir gatavs padalīties ar mums Savā gudrībā, ja mēs pēc tā slāpsim.