Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi

Dārgie brāļi un māsas! Es sveicu jūs šajā brīnišķīgajā dienā. Es ticu, ka Dievam ir svaiga manna no debesīm priekš mums šai dienai. Lai jūsu dvēsele šai dienā tiek piesātināta ar Viņa labvēlību un žēlastību.

Mēs turpinām runāt par svētlaimi, ko dod kalpošana un došana. Mēs ar jums runājām par to, ka tas, kurš mīl Dievu, noteikti kalpos cilvēkiem. Bet to, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī. Dievs nevar uzturēt vai atbalstīt cilvēkus, kuri aizņemti tikai ar personīgām lietām, un kuriem nav laika tam, lai virzītu Dieva Valstības darbus.

Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.

Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.

Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū.”(Filipiešiem 2:5).

Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem.”(Marka 10:45).

 

Pats Jēzus sacīja, ka Cilvēka Dēls ir nācis ar vienu mērķi, – lai atdotu Savu dvēseli par atpirkšanu daudziem, lai kalpotu citiem cilvēkiem. Tas ir brieduma mērs Jēzū Kristū. Ja mēs garīgi pieaugam, tad mums būs arvien lielāka un lielāka vēlēšanās kalpot citiem. Kad mēs augam, mums būs arvien lielāka un lielāka vēlēšanās atdot to, kas mums ir, un mēs nevarēsim tā vienkārši sēdēt un tikai pieņemt no citiem. Tieši kalpošana ir mērs mūsu garīgajam briedumam un mērs tam, kā mēs līdzināmies Jēzum Kristum.

Tad, kad Jēzus dzīvoja miesā, Viņam bija daudz vajadzību. Un, patiesībā, cilvēki kalpoja Viņam. Jēzus pieņēma citu kalpošanu. Jautājums nav par to, ka mums nav vajadzīga citu cilvēku kalpošana. Bet, Jēzus dzīves prioritāte bija, – Pašam kalpot cilvēkiem. Bībelē ir teikts, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Ko mēs darām tad, kad kalpojam? Mēs dodam, un tāpēc esam svētlaimīgi(gandarīti). Katram no mums vienmēr ir iespēja atdot kaut ko no sevis. Kalpošanā mēs atdodam sevi, savus talantus, savu laiku, savas spējas, savas dāvanas, un ar to mēs kalpojam citiem cilvēkiem, piepildot viņu vajadzības.

neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.”

(Filipiešiem2:4).

Neviens lai nemeklē savu paša, bet citu labumu!”(1.Korintiešiem 10:24).

Bet mums, kas esam stipri, pienākas nest to vājības, kas nav tik stipri, nedzīvojot par patikšanu sev pašiem. Ikviens mūsu starpā lai dzīvo par patiku savam tuvākajam, viņam par labu, lai to celtu. Jo arī Kristus nav dzīvojis par patikšanu Sev pašam, bet kā rakstīts: to zaimi, kas Tevi apsmēja, krituši uz Mani. Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos, iegūtu cerību.”

(Romiešiem 15:1-4).

Dievs negrib, lai mēs domājam tikai par sevi. Tad, kad mēs domājam par sevi, kad esam fokusējušies tikai uz savām vajadzībām, uz savām problēmām, uz savu ģimeni, savu darbu, mēs nevarēsim veltīt sevi kalpošanai. Ja es dzīvoju sev, tad mani interesē tikai manas problēmas un to atrisināšana. Dievs negrib, lai es dzīvoju tikai sev. Augšminētās Rakstu vietas runā uz mums par to, lai mēs nerūpējamies tikai par sevi, bet domājam arī par citiem cilvēkiem. Tad, kad es domāju tikai par sevi, es esmu vienaldzīgs pret citu vajadzībām, es pat nepamanu šīs vajadzības un to, kas notiek man visapkārt. Bet tad, kad es kalpoju, es vienmēr redzēšu un pat meklēšu citu cilvēku vajadzības ar nolūku, lai tās risinātu. Pat ja man pašam ir vajadzības, es tik un tā meklēju iespēju piepildīt citu cilvēku vajadzības.

Tas ir svarīgi, jo kalpošanā citiem mēs rodam prieku, laimi un apmierinājumu. Tad, kad cilvēkam ir problēma, bet viņš aizmirst par to un piepilda kāda cita vajadzību, tā, it kā viņam pašam vispār nebūtu problēmu, tad Dievs savukārt piepilda tāda cilvēka vajadzības. Kad tu risini citu cilvēku problēmas, tad arī tavas problēmas tiks atrisinātas ar citu cilvēku palīdzību.

Piemēram, ja kāds slims cilvēks lūdz par otra dziedināšanu un nedomā par savām sāpēm, tad Dievs ieliks citu cilvēku sirdīs vēlmi lūgt par viņu. Reiz Dievs man teica: „Ja tu lūgsi par citiem, tad citi cilvēki, kurus tu pat nepazīsti, lūgs par tevi.” Dievs man iedeva Rakstu vietu: „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.” (Mateja 5:7). Tad, kad mēs kalpojam citiem, ar to mēs noliekam sevi tādā stāvoklī, kurā mēs vienmēr baudīsim žēlastību no Dieva.

Kalpošana citiem vienmēr atnesīs žēlastību tavā dzīvē. Kalpošana citiem – tā ir svētlaime!

Lai Dievs jūs svētī un sargā šai dienā!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Priecājies tai Kungā! II

    Dārgie draugi, Dievs vēlreiz mudina mūs kalpot Viņam ar prieku. Jēzus reiz teica saviem mācekļiem: „Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums paklausa, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs.”(Lūkas, 10:20). Ja tavs vārds ierakstīts Mūžīgās Dzīvības grāmatā, ja esi Dieva bērns, tad esi arī Kristus līdzmantinieks. Un tas ir pietiekoši, lai tu priecātos un pateiktos Dievam par katru dienu.

    Dārgie draugi, Dievs vēlreiz mudina mūs kalpot Viņam ar prieku. Jēzus reiz teica saviem mācekļiem: „Tomēr...

  • Kalpošana piepilda mūsu dzīvi ar apmierinātību un padara mūs laimīgus Dievā

    Tieši kalpošanā mēs atrodam laimi un apmierinājumu dzīvē. Dzīvība un prieks piepilda mūsu sirdis, kad mēs redzam, kā Dievs caur mums un mūsu kalpošanu piepilda citu cilvēku vajadzības.Kad caur kalpošanu mēs dodam dzīvību cietiem cilvēkiem, tad arī mēs paši piepildamies ar dzīvību no Dieva!

    Tieši kalpošanā mēs atrodam laimi un apmierinājumu dzīvē. Dzīvība un prieks piepilda mūsu sirdis, kad mēs redzam...

  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir...

  • Iedēstītais Dieva Vārds maina cilvēku – viņa reakciju, emocijas, uzvedību! II

    „Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.”(Psalms 107:20).Tulkojumā krievu valodā – izglāba viņus no viņu kapa. Dieva Vārds spēj kardināli mainīt visu tavu dzīvi.Tas ir brīnišķīgi! Mēs pat nespējam iedomāties un līdz galam izprast, kāds milzīgs spēks ir Dieva Vārdam!Nav svarīgi, kādi apstākļi šodien ir tev visapkārt, nav svarīgi, ko cilvēki runā par tevi un dara attiecībā pret tevi. Bieži gadās tā, ka pat paši tuvākie cilvēki sāpina tevi, un tas tevi ietekmē.

    „Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.”(Psalms 107:20). Tulkojumā krievu...

  • Bez Dieva es nespēju, bet ar Viņu es spēju visu !

    Mēs nevaram darīt Dieva darbus bez Dieva. Ļoti bieži mēs mēģinām savā spēkā darīt to, ko Dievs liek mums darīt kopā ar Viņu. Bieži mēs paļaujamies uz sevi, uz to, ko jau zinām. Bieži paļaujamies uz savu pieredzi. Bet tad, kad lūgšana ir mūsu prioritāte, mēs saprotam, ka, paļaujoties uz sevi un darot darbus bez lūšanas, mēs velti tērējam laiku un spēkus. Bez spēcīgas lūgšanu kustības draudzē, draudzes redzējumu nav iespējams realizēt. Tas vienkārši nav iespējams!

    Mēs nevaram darīt Dieva darbus bez Dieva. Ļoti bieži mēs mēģinām savā spēkā darīt to, ko Dievs liek mums darīt...

  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! IV

    Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.”(Mateja 25:14-15).Jēzus šeit atklāj to, ka kritērijs Viņa novērtējumam ir nevis daudzums, bet uzticība. Dievs zina, ka katram no mums ir dažādas spējas, tāpēc, rezultāta daudzums dažādiem cilvēkiem būs dažāds. Tomēr, Jēzum ne tas ir svarīgi, bet tas, cik uzticīgs tu esi tajā, ko Dievs tev uzticējis. Svarīga ir tava attieksme pret Viņa darbiem.

    Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu. „Tas tāpat kā ar cilvēku...