Kam es atļauju sevi vadīt?
Tātad, pēc vairākiem pārbaudījumiem Izraēla tauta izgāja no Ēģiptes un virzījās uz Apsolīto zemi. Bet jau pēc trīs dienām Dieva tautā sākās kurnēšana un neapmierinātība. Izraēla bērni kurnēja pastāvīgi, visu 40 gadu garumā, kamēr viņi gāja pa tuksnesi no Ēģiptes uz Apsolīto zemi. Likās, ka viņi tikko ir izgājuši no Ēģiptes, redzējuši tik daudz brīnumus, kurus Dievs viņiem darīja, ēģiptieši ir atdevuši viņiem visu savu bagātību un apģērbu, bet neskatoties uz visu to, kurnēšana un neapmierinātība viņu vidū nemitējās.
«…un viņi izgāja uz Šūras tuksnesi, un, nogājuši triju dienu gājumu, tie neatrada ūdeni. Tad viņi nonāca Mārā, bet nevarēja Māras ūdeni dzert tā rūgtuma dēļ; tāpēc tās vietas vārdu sauc: Māra. Un tauta kurnēja uz Mozu, teikdama: “Ko mēs dzersim?» (2. Mozus gr. 15:22-24).Pēc trīs dienām viņi saskārās ar problēmu – ūdens izrādījās rūgts, tauta sāka dēļ tā kurnēt uz Mozu. Bet, kāpēc uz Mozu? Vai tad Mozus viņus ieveda tuksnesī? Tauta par to pat neaizdomājās, bet visā vainoja Mozu. Dievs atrisināja šo problēmu, Viņš pateica Mozum, kas būtu jāizdara, lai ūdens kļūtu derīgs lietošanai. Bet uzreiz, mēs atkal varam lasīt par nākamo Izraēla bērnu neapmierinātību. Viņi nespēja aizmirst ēģiptiešu ēdienus un katlus ar gaļu. Un atkal viņi sāka kurnēt uz Mozu.
«Un Mozus un Ārons runāja uz visiem Israēla bērniem: “Šovakar jūs atzīsit, ka Tas Kungs jūs ir izvedis no Ēģiptes zemes. Un rīt jūs redzēsit Tā Kunga godību, jo Viņš ir dzirdējis jūsu kurnēšanu pret To Kungu; jo kas gan mēs esam, ka jūs kurnat pret mums?” Un Mozus sacīja: “Kad Tas Kungs dos jums vakarā gaļu, un no rīta maizi ēst, līdz būsit paēduši, tad tas būs tāpēc, ka Tas Kungs ir dzirdējis jūsu kurnēšanu, ka jūs esat kurnējuši pret Viņu. Jo, kas gan mēs esam? Ne pret mums jūs esat kurnējuši, bet pret To Kungu » (2. Mozus gr. 16:6-8).
