Kam es atļauju sevi vadīt?

AutorsRolands Z Lasīšanas laiks: 29 minutes
Paskatīsimies, kas notika ar Izraēla tautu pēc tam, kad viņi sadumpojās pret mannu. 
«Bet tautai saki: dariet sevi svētus rītdienai! Tad jūs ēdīsit gaļu, jo jūs esat Tā Kunga ausīs gaudušies, sacīdami: kas dos mums ēst gaļu? Mums tik labi klājās Ēģiptes zemē! – Tāpēc Tas Kungs jums dos ēst gaļu, un jūs to baudīsit.  Jūs to neēdīsit vienu, nedz divas dienas, nedz piecas dienas, nedz desmit dienas un nedz arī divdesmit dienas, nē, bet veselu mēnesi, tiekāms tā jums caur nāsīm izies un galīgi apniks, tāpēc ka jūs To Kungu esat atmetuši, kas ir jūsu vidū, un esat Viņa priekšā raudājuši, sacīdami: kāpēc mēs esam iznākuši no Ēģiptes zemes?… Un gaļa vēl bija starp viņu zobiem, pirms tā bija apēsta, kad Tas Kungs iekaisa dusmās pret tautu, un Tas Kungs piemeklēja tautu ar ļoti grūtām mocībām. Tāpēc to vietu nosauca vārdā Kibrot-Taava, jo tur viņi glabāja kārīgos ļaudis» (4. Mozus gr. 11:18-20; 33-34).
 Dievs deva šai untumainajai tautai to, ko viņi iekāroja. Bet, vai šī barība deva viņiem labumu? Nē. Vai mums dod labumu tā garīgā barība, kuru mēs savācam dažādās vietās, nevis tajā draudzē, kurā mūs Dievs ir nolicis? Mēs sevi piepildām ar visu iespējamo, dēļ kā zaudējam virzienu no Dieva. Nav obligāti, lai tās būtu sliktas lietas, bet vienkārši tagad, tās jums nav vajadzīgas. Dievs mūs šķīsta, vedot pa attīrīšanas ceļu, un mums ir jāpieņem tā barība, kuru Dievs mums dod šajā namā. Bībelē ir teikts: 
«Tāpēc lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausait vairs viņas iekārēm! Nenododiet arī savus locekļus par netaisnības ieročiem grēkam, bet nododiet sevi pašus Dievam kā tādi, kas no mirušiem kļuvuši dzīvi, un savus locekļus par taisnības ieročiem Dievam. Tad grēks vairs nebūs jūsu kungs; jo jūs neesat padoti bauslībai, bet žēlastībai» (Romiešiem 6:12-14).
 Atgriezīsimies pie 4 Mozus grāmatas un izskatīsim vēl vienu notikumu, kas notika Dieva tautas vidū. Mozum bija daži palīgi, kuri kādā brīdī teica: 
«Un tie sapulcējās pret Mozu un Āronu un sacīja tiem: “Lai nu jums pietiek! Visa draudze tagad ir svēta, jo pats Tas Kungs ir viņas vidū; kādēļ tad jūs vēl gribat valdīt pār Tā Kunga draudzi?» (4. Mozus gr. 16:3).
 Šie cilvēki sauca sevi un uzskatīja sevi par svētiem, neskatoties uz to, ka viņi pastāvīgi kurnēja. Šie cilvēki neuzskatīja, ka Dieva kārtība ir pareiza. Viņi uzskatīja, ka paši zina, kas ir jādara un kur ir jāiet, ka viņi var iztikt bez Mozus. Šie cilvēki pastāvīgi kurnēja un pie tā visa uzskatīja sevi par svētiem. Tas bija dumpis pret Mozu un pret Dieva nolikto kārtību. Dieva kārtība bija tajā, ka Dievs pār Izraēla tautu nolika Mozu un caur Viņu runāja uz tautu. Neskatoties uz to, ka Mozum bija palīgi, Dievs runāja tikai caur Mozu. Nebija tā, kā vienu dienu Dievs runāja caur vienu palīgu, pēc tam – caur citu, bet Mozus pat nezināja, ko Dievs viņiem ir teicis. Nē, bija cita kārtība. Dievs runāja caur Mozu, – un tā bija Dieva noliktā kārtība. Un tāda Dieva kārtība ir arī šodien draudzei. Dievs runā uz draudzi caur Viņa nolikto cilvēku.
Pages: 1 2 3 4 5 6 7

Līdzīgi raksti

  • Garīgais apbruņojums Valstības ietekmei. 1.daļa.

    AutorsLaura Grandāne Lasīšanas laiks: 18 minutes
    Dievs ir izveidojis Sev tautu, kas paudīs Viņam slavu. Mums ir jānovērtē viss, ko Dievs mums dod un dara priekš mums. Un mums tas ir ne tikai jānovērtē, bet jātiecas uz to, lai pagodinātu Dievu ar visu savu dzīvi. Dievs vēlas, lai mēs pagodinām Viņu ikvienā vietā un lietā, ko darām. Kā mēs varam pagodināt Dievu? Kā izskatās tāda cilvēka dzīve, kurš pauž slavu Dievam? Kas ir jādara, lai pagodinātu Dievu ar savu dzīvi? Mēs pagodinām Dievu, kad mūsu dzīve nes Viņam tīkamus augļus.

  • Reliģiozas dzīves ierobežojumi (Mācītājs Rufus Adžiboije)

    AutorsRolands Z Lasīšanas laiks: 27 minutes
    Mācītājs Rufus svētdienas dievkalpojumu sāka ar jautājumu: „Kādam nolūkam šodien katrs no mums gaida vārdu no Dieva?” Dieva Vārds ir vajadzīgs tikai tiem cilvēkiem, kuri grib un ir gatavi mainīties, jo citādi dzirdētais vārds tikai nocietinās mūs un padarīs augstprātīgus. Daba pasludina Dieva godību. Un mēs redzam, ka viens un tas pats spēks dabā vienā gadījumā var atnest labumu, bet citā gadījumā – sagrāvi. Piemēram, ūdens dod iespēju cilvēkam pilnvērtīgi dzīvot, veldzēt slāpes, bet ūdensplūdu gadījumā atnes milzīgus postījumus un nāvi.

  • Kas ir Girgazieši? 2 daļa

    AutorsRolands Z Lasīšanas laiks: 25 minutes
    Dievkalpojuma iesākumā mācītājs Rufus runāja par Dieva Vārda svarīgumu un spēku. Tas, ko saka un dara Dievs, pastāv mūžīgi! Un Dievs visu dara ar Vārdu. Fiziskā pasaule ir savienota ar garīgo pasauli tikai ar VĀRDU. Dievs vērš Savu skatienu un izlej Savu labvēlību tikai pār tiem, kuri jūt bijību Viņa Vārda priekšā.

  • Garīgais apbruņojums Valstības ietekmei. 3.daļa.

    AutorsLaura Grandāne Lasīšanas laiks: 21 minutes
    Atcerieties, ka Valstības ietekmes paplašināšana vienmēr ir saistīta ar garīgu cīņu. Tāpēc, lai piedalītos šinī karā un uzvarētu, mums ir jābruņojas. Mums ir jāatkaro tertorijas un cilvēki priekš Dieva. Un tas mums ir jādara apzināti, ar skaidru izpratni par to, ko mēs darām, un  ka mēs atrodamies karā. Ir svarīgi saprast, ka šis karš jau ir beidzies. Jēzus jau ir uzvarējis ienaidnieku, ar kuru mums ir darīšana. Rodas jautājums, kāpēc tad mums ir jācīnās ar uzvarētu ienaidnieku? Mūsu ienaidnieks ir viltīgs, viņš izmanto cilvēku nevērību, lai ar meliem sasniegtu savu mērķi.

  • Tava laime ir atkarīga no tā, kā labad tu dzīvo!

    AutorsRolands Z Lasīšanas laiks: 19 minutes
    Šo svētdien mācītājs Rufus dalījās ar pamācības vārdu. Viņš teica, ka ļoti svarīgi ir alkt pēc Dieva un Viņa klātbūtnes. Ir svarīgi izbaudīt un iepazīt to, cik Dievs ir labs pret katru no mums. Sarežģīti apstākļi, problēmas un grūtības grib katram no mums skaļā balsī paziņot, ka – Dievs tevi nemīl, ka Viņš ir aizmirsis par tevi un nemaz nerūpējas par tevi, ka Dievam ir daudz svarīgākas problēmas. Tā ir mūsu ienaidnieka – sātana, kuru Bībele sauc par meli, balss.

  • Steigsimies uz pilnību

    AutorsRolands Z Lasīšanas laiks: 17 minutes
    Šo svētdien mācītājs runāja par to, cik svarīgi ir attīstīties un tiekties uz pilnību Dievā. Mūsu kristīgā dzīve – tas ir ceļš, tas ir ceļojums. Mums jābūt pastāvīgā kustībā (virzībā), un tai pašā laikā svarīgi ir zināt un saprast, kurp mēs ejam. Mēs virzāmies uz konkrētu mērķi – mūžīgo dzīvību.