Labdien, dārgie draugi! Paldies Dievam par šo brīnišķīgo dienu, ko ir dāvājis mums Dievs! Paldies, Dievam par doto iespēju piepildīties ar Viņa vārdu! Šodien mēs apskatīsim, kādu vietu ieņem pateicība Jēzus dzīvē. Tā pat apskatīsim, kādos apstākļos Jēzus pateicās Tēvam un kādi bija Viņa pateicības rezultāti. Jēzus vienmēr pateicās Dievam un ar to demonstrēja Savu vienprātību tajā ka Dieva griba ir taisna un Dieva ceļi ir pilnīgi. Daudzi brīnumi Jēzus dzīvē bija saistīti ar Viņa pateicības pilno sirdi. Mēs apskatīsim dažus no šiem piemēriem.
- Pateicība par Dieva atklāsmēm.
20 Tad Viņš iesāka norāt tās pilsētas, kur Viņa brīnumi visvairāk bija notikuši, ka tās no grēkiem neatgriezās.
21 “Vai tev, Horacina! Vai tev, Betsaida! Jo, kad Tirā vai Sidonā būtu tādi brīnumi notikuši, kas pie jums notika, tad tie jau sen būtu grēkus nožēlojuši maisos un pelnos.
22 Bet Es jums saku: Tirai un Sidonai vieglāk būs soda dienā nekā jums.
23 Un tu, Kapernauma, vai tu nebiji līdz debesīm paaugstināta? Tu līdz ellei tiksi nogāzta; jo, ja Sodomā tādi brīnumi būtu notikuši, kas notika tevī, tad tā stāvētu vēl šodien.
24 Bet Es jums saku: Sodomas zemei būs vieglāk tiesas dienā nekā tev.”
25 Tanī pašā laikā Jēzus iesāka runāt un sacīja: “Es Tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas darījis bērniem.
26 Patiesi, Tēvs, jo tā Tavs labais prāts ir noticis Tavā priekšā. (Mat.ev.11:20-26)
Šeit mēs redzam, ka Jēzus apsprieda svarīgu principu ar cilvēkiem, kuri bija sapulcējušies no dažādām pilsētām un ciemiem, kuros Jēzus veica lielus brīnumus. Šie ļaudis redzēja, ka Dievs caur Jēzu dara tādus brīnumus, par kuriem citu pilsētu iedzīvotāji varēja tikai cerēt. Bet diemžēl šie cilvēki nespēja novērtēt visu to, par cik bija lepnības pilni, nenovērtējot un necienot Dieva darbus. Tādēļ Jēzus viņiem teica par to, ka tāda attieksme pret Dieva labvēlību nošķir tos no Dieva svētībām un izsauc Visuvarenā Dieva neapmierinātību. Un tādēļ Jēzus teica par katru no šīm pilsētām: „Bēdas tev…”. Tas nenotika tādēļ, ka Jēzus gribēja nolādēt viņus, bet gan tādēļ, ka viņiem bija nepareiza attieksme, un Dievs nevarēja teikt: „ Svētīta tu!” Nepateicīga un augstprātīga attieksme cilvēku nevar atvest pie Dievišķām svētībām bet gan pie traģēdijas. Jēzus tālāk runā par to, ja Viņš darītu tādus pašus brīnumus citās pilsētās, tad šo vietu iedzīvotāji noteikti izlīdzināto ar Dievu, un pateicībā nāktu grēku nožēlā Viņa priekšā un pakļautos Jēzum, atdodot savas sirdis Dievam. Jēzus norādīja šo pilsētu iedzīvotājiem uz to, ka viņi bija lepni, augstprātīgi un pašgudri. Šie cilvēki nevērīgi izturējās pret to ko Jēzus darīja viņu labā, tādēļ tie arī dzirdēja šos vārdus, kas izskanēja pār viņiem: „ Bēdas jums!” Interesanti ir tas, ka šīs diskusijas laikā Jēzus apstājās un pateicās Dievam, sakot:”
Es Tev pateicos, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās Esi zināmas darījis bērniem.” Citiem vārdiem runājot, Jēzus Tēvam par to, ka ne visi ir lepni, augstprātīgi un nepateicīgi, ka ne visi aizmirst un ka ne visi izturas nevērīgi pret Dieva brīnišķīgajiem darbiem, kuri norisinājās cilvēku dēlu vidū. Ir tie, kurus Dievs sauc par „ bērniem”, kuriem Dievs Sevi atklāj īpašā veidā. Un tieši tādiem cilvēkiem Dievs atver Savus ceļus, Savus darbus un Savu gudrību. Jēzus pateicās Tēvam par to, ka Viņš atklājās maziem, tādiem, kas ir atvērti Dievam un kuri pazemībā pieņem atklāsmes vārdu.
25 Tanī pašā laikā Jēzus iesāka runāt un sacīja: “Es Tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas darījis bērniem. Mat.ev.11:25)
Kāpēc Jēzus slavēja un pateicās Dievam? Jēzus pateicās Dievam par to ka Dievs atklājās daudziem cilvēkiem un ka tie varēja pieņemt gaismu no debesīm. Tajā mēs redzam Jēzus attieksmi pret Dievišķajām atklāsmēm un tas ir piemērs, lai arī mēs rīkotos tāpat. Mums ir jāciena Dievišķās atklāsmes tieši tāpat kā to darīja Jēzus. Mēs varam pateikties Dievam par visu to ko Viņš mums atklāj. Bībele runā par Dievišķo gudrību kā par noslēpumainu un dārgu gudrību, kas ir apslēpta daudziem. Ne visiem atklājas Dievišķā gudrība.
7 bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā.
8 To nav atzinis neviens šīs pasaules valdnieks; jo, ja tie to būtu atzinuši, tad tie nebūtu krustā situši godības Kungu. (1.Korint.2:7-7)
Daudziem cilvēkiem nav pieejas pie Dievišķās gudrības. Tas nenotiek tāpēc ka Dievs grib paslēpt šo gudrību un padarīt to nesasniedzamu. Tas notiek tāpēc, ka cilvēkiem ir nepareiza attieksme pret Dievu. Cilvēku nepareizā attieksme pret Dievu slēpj šo pieeju Dievišķajām gudrībām. Jēzus teica
:” Tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un prātniekiem.” Tādiem cilvēkiem elementārie Dievišķās Valstības principi ir apslēpti. Un tādi cilvēki var saukties par gudriem pēc šīs pasaules standartiem, par cik viņi ir izglītoti un ietekmīgi. Bet neskatoties uz visu to, tādiem cilvēkiem nav pieejama Dievišķā gudrība, tādēļ ka tā no tiem ir apslēpta. Dievs mums ir atklājis daudzus Savus noslēpumus, ko citi nesaprot. Tādēļ mums ir iemesls tam, lai slavētu un pateiktos Dievam. Nepierodiet pie Dieva labvēlības, bet lai vienmēr mūsu sirds deg pateicībā! Dieva labvēlība ir liela, un tā atjaunojas katru dienu! Bet tas nozīmē, ka katru dienu mums būs iemesls pateikties Dievam! Līdz rītam! Bagātīgas Dieva svētības vēlot Mācītājs Rufus Adžiboije
