Sātans kā traģēdiju iemesls

Sveicinu, jūs dārgie draugi! Miers un žēlastība no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Jau vairākas dienas mēs sīkāk runājām par to, ka mūsu pašu grēki un citu cilvēku grēki ir galvenais traģēdiju iemesls, kas norisinās sabiedrībā. Tāpat mēs arī runājām, ka grēku nožēla un taisna dzīve saskaņā ar Dieva vārdu atnes dziedināšanu, svētību un uzplaukumu.Šodien es vēlētos parunāt par tēmu: „Sātans kā traģēdiju iemesls”.Mēs jau runājām, ka sātans ir vēl viens cilvēku ciešanu avots. Bībele sātanu sauc par «šīs pasaules dievu», kā arī par mūsu pretinieku.  
 Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.  Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē. …”(1.Pēt. 5:8-9).
 Iespējams, kādam no jums radīsies jautājums par to, kāpēc sātans valda pār šo zemi un nevis Dievs? Atbilde uz šo jautājumu ir sekojoša: Dievs ir uzticējis šīs zemes pārvaldi cilvēkiem līdz zināmam laikam, un Viņš nevar atcelt to līdz nozīmētajam laikam.  
“ jūs, kuri esat svētīti Tam Kungam, kas radījis debesis un zemi!  Debesu debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem. ”(Ps.115: 15-16).
 Dievs, kas radījis debesis un zemi, svētījis cilvēkus, kas dzīvo uz šīs zemes un nodevis viņiem šo zemi pārvaldīšanai. Pēc tam cilvēkam, kas staigā Dieva varas pakļautībā, bija jāpārvalda šī zeme. Bet diemžēl, cilvēks pats atdeva sātanam zemes pārvaldi. Tāpēc sātans varēja atklātā tekstā par to teikt Jēzum, kārdinot Viņu tuksnesī.  
„Tad velns Viņu uzveda kalnā un vienā acumirklī rādīja Tam visas pasaules valstis.  6 Un velns Viņam sacīja: “Es Tev došu visu šo varas pilnību un šo godību, jo tā man nodota, un, kam es gribu, tam es to varu dot.  Ja Tu nu mani pielūgsi, tad viss tas būs Tavs.” ” (Lk. 4:5-7).
 Vai jūs pamanījāt, ka sātans kārdinot Jēzu, teica Viņam, ka visas pasaules valstis un to pārvalde nodota viņam. Kurš nodeva viņam (sātanam) to visu?Dievs? Nē! To izdarīja Ādams un Ieva, nepaklausot Dievam.  
 Vai nezināt, ka tam, kam jūs sevi nododat par paklausīgiem kalpiem, jums arī kā kalpiem jāklausa, vai nu grēkam uz nāvi, vai paklausībai Dievam – uz taisnību. ” (Rom.6:16).
 Mēs kļūstam par vergiem tam, kam mēs paklausam. Ādamam un Ievai bija izvēle. Bet tā kā viņi atdeva sevi grēka un nāves verdzībā, tāpēc nāve (sātans) sāka valdīt pār cilvēkiem un visu, kas tiem bija uzticēts. Pats cilvēks ar savu izvēli nolika sātanu par dievu, tāpēc arī sātans kontrolē cilvēku dzīves, ģimenes, valstis un pilsētas. Sātans ir speciālists trijos virzienos – nozagt, nokaut un nogalināt. 
“Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība. ” (Jāņa 10:10).
 Sātans ir zaglis, un lai kā viņš arī nemaskētos, viņa zemes pārvaldīšanas augļi ir acīm redzami – tā ir nāve, nabadzība, asaras, bēdas un traģēdijas. Lūk, kāpēc Bībele mūs aicina lūgties tā: „…lai nāk Tava valstība kā debesīs, tā arī virs zemes…”Ja cilvēks lūgs Dievam par to, tad uz zemes nonāks Dieva gribas pilnība. Debesīs, kur piepildās pilnīga Dieva griba, nav asaru, nav nabadzības, nav naida, nav slimību, nav nāves.Turpināsim sarunu par šo tēmu rīt!Lai Dievs jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Es visu spēju, Tā spēka kas mani dara stipru!

    Saskaņā ar Dieva vārdu, mums jau ir dāvāts viss, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs īstenotos šajā dzīvē. Mums jau ir dāvāts no Dieva viss, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei. Nav tādas vajadzības mūsu dzīvē, par kuru Dievs vēl nebūtu parūpējies. Vienīgais kas mums vajadzīgs, tas ir iepazīt Dievu un Viņa dārgos apsolījumus, lai mēs varētu pārvarēt pasaulē valdošo iekāri un īstenot savu aicinājumu Dievā.“Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē”.
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! III

    Jau vairākas dienas mēs runājam par Dieva Vārda lomu mūsu dzīvē. Mēs runājām par to, ka Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība, un par to, ka pareiza attieksme pret Vārdu spēj pagarināt mūsu dzīvi. Vēl mēs runājām par to, ka mūsu attieksme pret Vārdu nosaka mūsu dzīves pamatu stiprumu, kā arī to, cik spējīgi mēs būsim pārciest dzīves likstas.
  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process III

    Ja mēs uzklausām Svētā Gara pamācību(atmaskošanu) caur cilvēkiem, kurus Dievs pie mums sūta ar mērķi izlabot mūs, tad no mūsu grēku nožēlas brīža tiek pārtraukti Tā Kunga soda mēri. Taču, ja cilvēks atrodas pastāvīgas pretestības un nepakļāvības stāvoklī, tad Dievs viņa dzīvē pieļauj nepatikšanas, ar nolūku, lai pievērstu viņa uzmanību tam, ka tā dzīvē ir garīga problēma.
  • Mēs esam Dieva vēstneši II

    Mēs ar jums runājām par to, ka, ja mums nebūs sapratnes par to, kāda ir mūsu loma un funkcija uz šīs zemes, – mēs nevarēsim izpatikt Dievam. Un vēl, mēs runājām par to, ka Dievs palīdz mums sasniegt šo sapratni caur Viņa Vārdu. Bībelē izmantojamās metaforas palīdz mums ieraudzīt to, ko Dievs gaida no katra ikviena no mums un to, kā mēs varam izpatikt Dievam. Vakar mēs runājām par vienu no Bībeles metaforām – „vēstnesis” vai „vēstnieks”. Dievs Savā Vārdā runā par to, ka mēs esam Viņa vēstneši, caur kuriem Dievs izlīdzina šo pasauli ar Sevi. Mums ir jābūt atklāsmei par to, kas mēs, kā Dieva bērni, esam Jēzū Kristū, un atklāsmei jābūt, lai mēs uz šīs zemes varētu staigāt Dieva dotajā varā un valdīt.
  • Atskaitīšanās veidi kristieša dzīvē

    (1) Aprūpētājs – māceklis vai skolnieks.Šādas atskaitīšanās forma piemērs ir Mozus un Jozua, Ēlija un Elīsa, Pāvels un Timotejs. Šis atskaitīšanās veids paredz, ka jums ir māceklis, kurā jūs ieguldat visu sevi un palīdzat viņam pieaugt Dievā. Izmantojot šādu atskaitīšanās formu, jūs esat atbildīgs par savu mācekli, – bet viņš savukārt atskaitās jums. Tas palīdz pieaugt Kristū un staigāt paklausībā Tam Kungam un savam aprūpētājam un māceklim.
  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?