Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? III

Sveicinu jūs šai brīnišķīgajā dienā un lūdzu par to, lai Dieva labvēlība skar jūs šodien jo īpašā veidā!

Mēs sākām runāt par taisnību, kā pamatu labvēlībai. Šodien mēs turpināsim sarunu par šo tēmu.

„Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: Tas Kungs pazīst savējos, un: lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina Tā Kunga Vārdu.”(2.Timot. 2:19).

Praktiskā taisnība – tas ir pamatīgs, nopietns pamats lai baudītu Dieva labvēlību. Ja tev patīk grēks, ja grēks ir tavs dzīvesveids, tu šķir, atdali sevi no labvēlības un visa tā, ko labvēlība atnes cilvēka dzīvē.

„Ģeķi mīl jokot ar grēku upuri, bet starp sapratīgajiem mitīs taisnība.”(Salamana pam. 14:9).
„Rimtais vīrs gūst mierinājumu no Tā Kunga, bet sirdī ļaunu vīru Viņš pazudina. Ļaunprātība nenāk par svētību cilvēkam, bet taisno sakne pastāvēs joprojām.”(Salamana pam. 12:2-3).
„Ar smalku gudrību iegūst labvēlību, bet nicinātāju un pēlēju ceļš rada sāpes.”(Salamana pam. 13:15).

Visas šīs Rakstu vietas norāda uz nepieciešamību dzīvot taisnu dzīvi, lai baudītu Dieva labvēlību.
Aplūkosim dažu Bībeles varoņu dzīves pamatus, kuri staigāja Dieva labvēlībā, un ieraudzīsim, ka tieši taisnība paaugstināja šos cilvēkus. Taisnība spēj paaugstināt jebkuru cilvēku.

  • Ābrahāma dzīves piemērs : Ābrahāms tiecās pēc taisnības un meklēja To Kungu, tāpēc Dievs vairoja un svētīja viņu.
“Uzklausait Mani jūs, kas tiecaties pēc taisnības, jūs, kas mīlat To Kungu! Uzlūkojiet to klinti, no kuras esat cirsti, un to akas dzīli, no kuras esat izrakti! Uzlūkojiet Ābrahāmu, savu tēvu, un Sāru, kas jūs ar sāpēm dzemdējusi! Tad viņš vēl bija viens, kad Es viņu aicināju, bet Es viņu svētīju un vairoju.
Jo Tas Kungs sajūt žēlastību pret Ciānu, žēlastību pret visām tās drupu kaudzēm, Viņš padarīs visu tās tuksnešu kopu par Ēdeni un tās tuksnesīgo klajumu par Tā Kunga dārzu. Tur radīsies tad prieks un līksmība, tur atskanēs pateicības un slavas dziesmas.”(Jesajas 51:1-3).

 

  • Jāzepa dzīves piemērs : Jāzeps ienīda grēku un dzīvoja dievbijībā, tāpēc viņš varēja baudīt un lietot Dieva labvēlību.
“Viņš pats šinī namā nav lielāks par mani, un viņš man neko nav šinī namā aizliedzis kā vien tevi, tāpēc ka tu esi viņa sieva. Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?”(1.Mozus 39:9)
“Un Jāzeps sacīja viņiem trešajā dienā: “Darait tā, tad jūs paliksit dzīvi, arī es bīstos Dieva.”(1.Mozus 42:18).
  • Ījaba dzīves piemērs : Ījabs bija visai bagāts cilvēks, jo Dievs bija viņam labvēlīgs. Tādas labvēlības pamats bija Ījaba tikumīgā un dievbijīgā dzīve.
“Uca zemē mita kāds vīrs, vārdā Ījabs. Šis vīrs bija sirdsskaidrs un taisns, jo viņš bijās Dieva un vairījās no ļauna. Viņam bija dzimuši septiņi dēli un trīs meitas. Un viņam piederēja septiņi tūkstoši sīklopu, trīs tūkstoši kamieļu un pieci simti jūgu vēršu, arī pieci simti ēzeļu māšu un ļoti liels skaits darba roku. Šis vīrs bija viscildenākais starp visiem ļaudīm, kas dzīvoja austrumos.”(Ījaba 1:1-3).

 

  • Daniēla dzīves piemērs : Daniēls baudīja īpašu Dieva labvēlību, jo pieņēma nelokāmu lēmumu neaptraipīt sevi ar grēku. Taisnība bija viņa dzīves lielākā vērtība.
“Bet Daniēls cieši apņēmās savā sirdī neaptraipīt sevi ar ēdienu no ķēniņa galda un ar vīnu, ko ķēniņš dzēra; tādēļ viņš lūdza galminieku priekšnieku nespiest viņu aptraipīt sevi. Un Dievs piešķīra Daniēlam žēlastību un pretimnākšanu no galminieku priekšnieka puses.”(Daniēla 1:8-9).
“Tad priekšnieki un pārvaldnieki meklēja iemeslu, lai varētu apsūdzēt Daniēlu nolaidībā valsts pārvaldes lietās, bet tie nevarēja nekā kaitīga atrast, jo viņš bija uzticams, viņa rīcībā nebija atrodama nolaidība vai noziegums.”(Daniēla 6:4).
  • Un, visbeidzot, Jēzus dzīves piemērs: Jēzus mīlēja taisnību un ienīda netaisnību, – lūk, tas ir ikkatras labvēlības avots cilvēka dzīvē.
“Un, kas Mani ir sūtījis, ir ar Mani. Viņš Mani nav atstājis vienu, jo, kas Viņam labpatīk, to Es daru vienumēr.”(Jāņa 8:29).
“Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs ir svaidījis Tevi ar prieka eļļu vairāk par Taviem biedriem.”(Ebrejiem 1:9).

Aizvāc no savas dzīves grēku, jo grēks bloķē ceļu uz labvēlību un atņem, laupa tev Dieva labvēlības spēku.
Ja labvēlība balstīta uz taisnību, tad gudrība pieprasa to, lai aizvācam grēku no savas dzīves. Pieņem šodien stingru lēmumu, ka grēks neatņems, nelaupīs tev Kristū mantoto labvēlību.

Lai Dievs tevi svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs...

  • Viss apslēptais noteikti taps zināms II

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!» (Ps.32:1-2). Dāvids saka, ka pēc gēku nožēlas cilvēka dzīvē ienāk Dieva piedošana, viņa grēki ir nolīdzināti un pārkāpumi piedoti. Dāvids nosauc tādu cilvēku par svētīgu. Cilvēks, kurš neslēpj savā sirdī viltības, ir atvērts Dieva priekšā. Nav piedošanas tam, kas nenožēlo un neatklāj savus grēkus Dieva priekšā.

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa...

  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis?

    Ļoti bieži mēs domājam, ka mūsu likteni nosaka citi cilvēki un tas, ko viņi dara attiecībā uz mums. Vai arī, dažkārt cilvēki domā, ka liktenis ir atkarīgs no tiem apstākļiem, kas ieskauj mūs, vai arī no tā, kas notiek ar mums pašiem un mums visapkārt. Taču tā nav patiesība un Dievs tā nedomā! Dievs domā, ka apstākļi, kuri tevi ieskauj, nevar noteikt tavu likteni. Tas ko cilvēki dara attiecībā uz tevi vai nedara, – arī tas nevar noteikt tavu likteni. Tavu likteni nosaka tas, kas atrodas tavā sirdī. Tālab, Dievs saka mums, lai vairāk par visu mēs sargājam savu sirdi.

    Ļoti bieži mēs domājam, ka mūsu likteni nosaka citi cilvēki un tas, ko viņi dara attiecībā uz mums. Vai arī...

  • Dieva Vārds – tas ir zobens

    Mēs ar jums atrodamies garīgā cīņā, un mums ir nepieciešami ieroči ar kuru, palīdzību mēs varam gūt uzvaru pār ienaidnieku. Dieva Vārds – tas ir Dieva ierocis, tas ir Viņa zobens. Ja Dieva Vārds atradīsies mūsos, tad mēs viegli varēsim uzvarēt kārdinājumus, grēku un sātanu.Ja Dieva Vārds bagātīgi būs mūsos, tad mēs varēsim teikt, kā Jēzus. „Stāv rakstīts! Stāv rakstīts! Stāv rakstīts!” Bet, ja tu neesi līmenī, ja tu nezini, kas ir teikts Vārdā, tad tevī nebūs dedzības pasludināt Dieva Vārdu savā dzīvē un savā situācijā.

    Mēs ar jums atrodamies garīgā cīņā, un mums ir nepieciešami ieroči ar kuru, palīdzību mēs varam gūt uzvaru pār...

  • Bez Dieva es nespēju, bet ar Viņu es spēju visu ! II

    Dievs ir labs vienmēr, un Viņš vēl Saviem bērniem tikai labu. Tuvas attiecības ar Dievu atnes mūsu dzīvē svaigumu un spēku. Tieši lūgšana palīdz mums izveidot šīs labās attiecības ar Dievu. Un tāpēc, lūgšanai ir jākļūst par vienu no galvenajām mūsu dzīves prioritātēm. Vakar mēs runājām par to, ka mums jāpārstāj darīt Dieva darbi savā spēkā. Lasot Apustuļu Darbu grāmatu, mēs ieraugām to, kas notika to cilvēku dzīvēs, kuriem lūgšana bija viņu dzīves galvenā prioritāte. Es iesaku jums uzmanīgi izlasīt visu Apustuļu Darbu grāmatu.

    Dievs ir labs vienmēr, un Viņš vēl Saviem bērniem tikai labu. Tuvas attiecības ar Dievu atnes mūsu dzīvē svaigumu...

  • Kā attiecības ar citiem cilvēkiem var palīdzēt mums mainīties?

    Izmaiņas ir nepieciešamas katram cilvēkam, tāpēc, caur savstarpējām attiecībām, kurās mēs esam iesaistīti, mēs palīdzam viens otram mainīties. Tikai Dievs nemainās, bet visiem cilvēkiem, lai kas viņi arī nebūtu, – ir vajadzīgas izmaiņas. Un tieši tāpēc, mēs esam viens otram vajadzīgi un palīdzam viens otram mainīties. Ja mēs to nesapratīsim, ja mēs palaidīsim to garām, tad mums būs grūti dibināt ar kādu savstarpējās attiecības.

    Izmaiņas ir nepieciešamas katram cilvēkam, tāpēc, caur savstarpējām attiecībām, kurās mēs esam iesaistīti, mēs...