Ko mums dod plānošana?

Labdien, dārgie draugi!Šodien es gribu turpināt tēmu par plānošanas svarīgumu. Kā, mēs jau vakar runājām, plānošana mums palīdz atklāt savu dzīves mērķi un virzīt mūsu piepūli uz to, lai šis mērķis tiktu piepildīts. Es gribu, lai mēs ieraugām vēl dažus iemeslus, kāpēc nav iespējams būt veiksmīgam bez mākas plānot veiksmi. Ko mums dod plānošana?  
  • Plānošana mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un cerības.
Plānošana, ne tikai mums dod labāku sapratni par savu uzdevumu, tā arī mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un gaidas, ar kuriem kopā mēs īstenosim šos mērķus. Kā jūs varat lūgt palīdzību citiem, ja jūs pats vēl neesat ticis skaidrībā ar to, ko gribat? Plānošanas procesā, jūsu idejas kļūs konkrētākas un skaidrākas, un tad jūs varēsiet tās efektīvi nodot tālāk citiem.
  • Plānošana mums palīdz efektīvi un konkrēti lūgt par savu mērķi.  
Kad mums ir pareiza un skaidra sapratne par savu uzdevumu, tad mums ir vieglāk lūgt konkrēti un trenēt savu ticību, jo mēs zinām ko gribam un gaidām. Reizēm, mūsu lūgšanas ir pārāk vispārējas, jo mēs paši nezinām, ko gribam. Plānošana novāc jucekli no mūsu galvas un padara mūsu lūgšanas efektīvas un darbīgas.
  • Plānošana mums liek pakļauties noteiktam plānām un rīcībai. 
Plānošana mums liek pakļauties noteiktam rīcības plānam, nevis atkāpties malā no mūsu mērķiem. Ja, jūs gribat būt veiksmīgs, tad jums nāksies sevi disciplinēt. Bet, ko nozīmē būt disciplinētam? Tas nozīmē pakļaut sevi noteiktai kārtībai vai noteikumiem. Tur, kur nav noteikumi, tur nevar būt runa par disciplīnu. Piemēram, ja man ir noteikums katru rītu celties plkst.6, tad mana disciplīna ir tajā, lai es sevi pakļautu šim noteikumam. Tieši tādā pašā veidā, plānošanas rezultātā jūs sastādāt rīcības plānu, kurš rada platformu disciplīnai.Tas ir tieši tas, ko domāja Pāvils, kad rakstīja:
„Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu” (1 Kor.9: 25).
Cīnītāji – tie ir sportisti vai atlēti, kuri sevi noliek zem noteiktas disciplīnas. Viņiem nav tikai atklāsme par savu mērķi, bet viņi arī nosaka sev treniņu sarakstu, kuram pēc tam sevi pakļauj.Viņi apzināti atturas no kādām lietām, lai sasniegtu savu mērķi.Vai tu esi disciplinēts? Vai tavā dzīvē ir noteikti noteikumi, kuriem tu sevi pakļauj un pateicoties tiem sasniedz Dievišķos mērķus, kuri nolikti tavā priekšā. Neaizmirstiet, ka bez disciplīnas nevar būt veiksme, bet plānošana mums palīdz kļūt vairāk disciplinētiem. Plānošana un veiksme iet roku rokā, tāpēc tas, kurš neplāno veiksmi, tas automātiski plāno savu sakāvi.Atceries, ja tu neplāno veiksmi, tu vienalga kaut ko plāno, tikai šajā gadījumā tu plāno savu sakāvi!(Priekš detalizētākas šīs tēmas izpētes, es rekomendēju jums izlasīt manu grāmatu „Pārāk aizņemts, lai dzīvotu pareizi”). Lai Tas Kungs jums palīdz ieiet savā Dievišķajā liktenī! Lai jums svētības no Kunga Jēzus Kristus! Mācītājs Rufus Adžioboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs dod katram pēc viņa spējām

    Mēs visi gribam vairāk. Mēs vēlamies, lai mūsu draudzē būtu vairāk cilvēku, bet Dievs dos mums tikai pēc mūsu spējām, dos mums to ar ko mēs tiekam galā. Cik tu esi atbildīgs, tik Dievs tev arī varēs uzticēt. Piemēram, tev dzīvē ir atnācis smags pārbaudījums, un tu domā: „Kāpēc un par ko man tas viss?” Bet Dievs zin, ka tu ar to vari tikt galā. Mēs bieži vien nezinam savas spējas, bet Dievs zina visu. Dievs zina to nastu, kuru tu esi spējīgs nest. Tu vari domāt un teikt par sevi: „Nē, es to nespēšu panest! Es neesmu spējīgs!”Līdz tam laikam, kamēr tu neiziesi cauri šiem pārbaudījumiem, tu nespēsi pat iedomāties uz ko tu esi spējīgs.
  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu: „Cienīgs mērķis dzīvei”.Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:
  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.
  • Koncentrējieties uz balvu, un ne uz sāpēm un diskomfortu

    Lai iegūtu potenciālās priekšrocības, kas apslēptas sāpēs un problēmās, mums jāiemācās ieraudzīt ciešanu garīgo būtību un dabu.Pirmkārt, salīdzinājumā ar mūžīgajām mokām, kuras sagaida katru, kurš iziet uz kompromisu šai dzīvē personīgā labuma dēļ, mūsu šīsdienas sāpes ir īslaicīgas.Otrkārt, mūsu šīsdienas sāpes ir nenozīmīgas salīdzinājumā ar to Dieva godību, kura sagaida katru, kurš cienīgi izturēs šīs sāpes.Ejot caur pagaidu ciešanām, mēs iegūstam mūžīgo godību un prieku. Pagaidu ciešanas vairo mūžīgo godību.
  • Galvenie traucēkļi, kas kavē Dieva spēka darbošanos mūsu labā

    Jēzus dažreiz sasaistīja slimības ar grēku. Taču, tas ne vienmēr ir attiecināms uz katru slimību vai problēmu (sk. Jāņa 9:1-3). Tomēr ļoti bieži mūsu problēmas ir saistītas ar dažiem neizsūdzētiem grēkiem mūsu dzīvēs.„Viņš kāpa laivā, pārcēlās un nāca Savā pilsētā. Un redzi, pie Viņa atnesa triekas ķertu cilvēku, tas gulēja gultā. Kad Jēzus viņu ticību redzēja, Viņš sacīja uz triekas ķerto: “Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti.””(Маteja 9:1-2).
  • 26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda!

    1. Ka mūsos vairs nav tādas mīlestības uz Dievu, kāda tā bija agrāk.2. Ka pasaulīgās nodarbes un intereses kļūst priekš mums svarīgākas, kā mūžības jautājumi.3. Ka mums vieglāk ir skatīties televizoru vai lasīt pasaulīgās grāmatas un žurnālus, nekā lasīt Bībeli un lūgt.4. Ka mums ir ļoti vāja vēlēšanās lūgt vai arī mums vispār nav šādas vēlēšanās.5. Ka mums vairāk gribas pelnīt naudu(saņemt), nekā atdot naudu.