Ko mums dod plānošana?

Labdien, dārgie draugi!Šodien es gribu turpināt tēmu par plānošanas svarīgumu. Kā, mēs jau vakar runājām, plānošana mums palīdz atklāt savu dzīves mērķi un virzīt mūsu piepūli uz to, lai šis mērķis tiktu piepildīts. Es gribu, lai mēs ieraugām vēl dažus iemeslus, kāpēc nav iespējams būt veiksmīgam bez mākas plānot veiksmi. Ko mums dod plānošana?  
  • Plānošana mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un cerības.
Plānošana, ne tikai mums dod labāku sapratni par savu uzdevumu, tā arī mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un gaidas, ar kuriem kopā mēs īstenosim šos mērķus. Kā jūs varat lūgt palīdzību citiem, ja jūs pats vēl neesat ticis skaidrībā ar to, ko gribat? Plānošanas procesā, jūsu idejas kļūs konkrētākas un skaidrākas, un tad jūs varēsiet tās efektīvi nodot tālāk citiem.
  • Plānošana mums palīdz efektīvi un konkrēti lūgt par savu mērķi.  
Kad mums ir pareiza un skaidra sapratne par savu uzdevumu, tad mums ir vieglāk lūgt konkrēti un trenēt savu ticību, jo mēs zinām ko gribam un gaidām. Reizēm, mūsu lūgšanas ir pārāk vispārējas, jo mēs paši nezinām, ko gribam. Plānošana novāc jucekli no mūsu galvas un padara mūsu lūgšanas efektīvas un darbīgas.
  • Plānošana mums liek pakļauties noteiktam plānām un rīcībai. 
Plānošana mums liek pakļauties noteiktam rīcības plānam, nevis atkāpties malā no mūsu mērķiem. Ja, jūs gribat būt veiksmīgs, tad jums nāksies sevi disciplinēt. Bet, ko nozīmē būt disciplinētam? Tas nozīmē pakļaut sevi noteiktai kārtībai vai noteikumiem. Tur, kur nav noteikumi, tur nevar būt runa par disciplīnu. Piemēram, ja man ir noteikums katru rītu celties plkst.6, tad mana disciplīna ir tajā, lai es sevi pakļautu šim noteikumam. Tieši tādā pašā veidā, plānošanas rezultātā jūs sastādāt rīcības plānu, kurš rada platformu disciplīnai.Tas ir tieši tas, ko domāja Pāvils, kad rakstīja:
„Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu” (1 Kor.9: 25).
Cīnītāji – tie ir sportisti vai atlēti, kuri sevi noliek zem noteiktas disciplīnas. Viņiem nav tikai atklāsme par savu mērķi, bet viņi arī nosaka sev treniņu sarakstu, kuram pēc tam sevi pakļauj.Viņi apzināti atturas no kādām lietām, lai sasniegtu savu mērķi.Vai tu esi disciplinēts? Vai tavā dzīvē ir noteikti noteikumi, kuriem tu sevi pakļauj un pateicoties tiem sasniedz Dievišķos mērķus, kuri nolikti tavā priekšā. Neaizmirstiet, ka bez disciplīnas nevar būt veiksme, bet plānošana mums palīdz kļūt vairāk disciplinētiem. Plānošana un veiksme iet roku rokā, tāpēc tas, kurš neplāno veiksmi, tas automātiski plāno savu sakāvi.Atceries, ja tu neplāno veiksmi, tu vienalga kaut ko plāno, tikai šajā gadījumā tu plāno savu sakāvi!(Priekš detalizētākas šīs tēmas izpētes, es rekomendēju jums izlasīt manu grāmatu „Pārāk aizņemts, lai dzīvotu pareizi”). Lai Tas Kungs jums palīdz ieiet savā Dievišķajā liktenī! Lai jums svētības no Kunga Jēzus Kristus! Mācītājs Rufus Adžioboije

Līdzīgi raksti

  • Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma

    Es iesaku katram cilvēkam, kurš vēl nezina savu aicinājumu, būt paklausīgam Dievam ikdienas līmenī. Ja tu katru dienu staigāsi paklausībā Dievam, tad tu uzzināsi, kāds ir tavs aicinājums un tu sadzirdēsi no Dieva uz ko Viņš tevi aicinaIkdienas paklausība Dievam, aizvedīs cilvēku pie sapratnes par savu aicinājumu. Lielā aina vai globālais projekts sastāv no vairuma mazu detaļiņu. Ir viena paruna: „Ceļojums uz kilometru, iesākās no centimetra, no pirmā soļa.”Grēku nožēla – ir ceļa pirmais solis. Pēc tavas grēku nožēlas, Jēzus ir kļuvis par tavu Kungu. Ko tas nozīmē? Jēzus kundzība paredz to, ka tiks izpildīts tas, ko Viņš tev saka darīt.
  • Kā ieiet savā kalpošanā III

    Mēs runājam par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs jau noskaidrojām, ka, pirmkārt, mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot Dievam ar savām spējām un talantiem. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt savu potenciālu. Vēl mēs runājām par to, ka katram no mums ir jānoskaidro tas, ar ko mēs varam kalpot. To noskaidrot mums var palīdzēt izglītība, uzkrātā pieredze, spējas un talanti, iegūtās iemaņas un prasmes.
  • Kā kalpošana maina pašu cilvēku un viņa dzīves kvalitāti!

    Ir svarīgi atzīmēt, ka kalpojot cilvēkiem, mēs necenšamies ieņemt Dieva vietu viņu dzīvēs. Taisni otrādi, caur kalpošanu mēs vēlamies atvest cilvēkus pie vienīgās personības, kura patiesi ir spējīga viņiem palīdzēt – pie Dieva.Lūk, kāpēc kalpošanas mērķis ir tajā, lai atvestu cilvēkus pie Dieva un lai Dievs varētu pagodināties šo cilvēku dzīvēs. Dievs ir vienīgais, Kurš var palīdzēt, mierināt, dziedināt un atjaunot cilvēku likteņus. Mēs esam tikai līdzeklis vai kanāls, caur kuru Dievs visu to dara. Mūsu uzdevums – nodot Dievam sevi pašus kalpošanai.
  • Satver Dieva apsolījumus un uzticies Viņam visā

    Bībele apgalvo, ka ar Dievu viss ir iespējams. «Un Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: “Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas.» (Мat.19:26) « Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.» (Мk.9:23).Nevajag Dievu ierobežot savā dzīvē ar neticību. Viens no veidiem, kā mēs ierobežojam Dievu un palēninām Viņa iejaukšanos mūsu dzīvē, ir neticība.
  • Dieva klātbūtne III

    „tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis! Esiet nelaimīgi un vaimanājiet un raudiet, jūsu smiekli lai top pārvērsti vaidos un jūsu prieks skumjās. Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.”(Jēkaba 4:8-10).Augšminētajā Rakstu vietā mēs redzam, ka grēks un elku kalpība attālina cilvēku no Dieva un bloķē ceļu uz pieeju Dieva klātbūtnei, spēkam un Dieva slavai. Tāpēc, ir vēl kas, izņemot lūgšanu, kas tuvina mūs Dievam un atnes Dieva klātbūtni mūsu dzīvē, – tā ir grēku nožēla un mūsu nodošanās svētai dzīvei.
  • Dieva gribas svarīgums!

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par tēmu: „Dieva gribas svarīgums!”Svētajos Rakstos ir teikts:„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.”(Mateja 7:21).Bībele katru no mums aicina uz saprātīgumu, it īpaši tajā, lai izzinātu Dieva gribu savai dzīvei.„Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.”(Efeziešiem 5:15-17).