Ko mums dod plānošana?

Labdien, dārgie draugi!Šodien es gribu turpināt tēmu par plānošanas svarīgumu. Kā, mēs jau vakar runājām, plānošana mums palīdz atklāt savu dzīves mērķi un virzīt mūsu piepūli uz to, lai šis mērķis tiktu piepildīts. Es gribu, lai mēs ieraugām vēl dažus iemeslus, kāpēc nav iespējams būt veiksmīgam bez mākas plānot veiksmi. Ko mums dod plānošana?  
  • Plānošana mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un cerības.
Plānošana, ne tikai mums dod labāku sapratni par savu uzdevumu, tā arī mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un gaidas, ar kuriem kopā mēs īstenosim šos mērķus. Kā jūs varat lūgt palīdzību citiem, ja jūs pats vēl neesat ticis skaidrībā ar to, ko gribat? Plānošanas procesā, jūsu idejas kļūs konkrētākas un skaidrākas, un tad jūs varēsiet tās efektīvi nodot tālāk citiem.
  • Plānošana mums palīdz efektīvi un konkrēti lūgt par savu mērķi.  
Kad mums ir pareiza un skaidra sapratne par savu uzdevumu, tad mums ir vieglāk lūgt konkrēti un trenēt savu ticību, jo mēs zinām ko gribam un gaidām. Reizēm, mūsu lūgšanas ir pārāk vispārējas, jo mēs paši nezinām, ko gribam. Plānošana novāc jucekli no mūsu galvas un padara mūsu lūgšanas efektīvas un darbīgas.
  • Plānošana mums liek pakļauties noteiktam plānām un rīcībai. 
Plānošana mums liek pakļauties noteiktam rīcības plānam, nevis atkāpties malā no mūsu mērķiem. Ja, jūs gribat būt veiksmīgs, tad jums nāksies sevi disciplinēt. Bet, ko nozīmē būt disciplinētam? Tas nozīmē pakļaut sevi noteiktai kārtībai vai noteikumiem. Tur, kur nav noteikumi, tur nevar būt runa par disciplīnu. Piemēram, ja man ir noteikums katru rītu celties plkst.6, tad mana disciplīna ir tajā, lai es sevi pakļautu šim noteikumam. Tieši tādā pašā veidā, plānošanas rezultātā jūs sastādāt rīcības plānu, kurš rada platformu disciplīnai.Tas ir tieši tas, ko domāja Pāvils, kad rakstīja:
„Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu” (1 Kor.9: 25).
Cīnītāji – tie ir sportisti vai atlēti, kuri sevi noliek zem noteiktas disciplīnas. Viņiem nav tikai atklāsme par savu mērķi, bet viņi arī nosaka sev treniņu sarakstu, kuram pēc tam sevi pakļauj.Viņi apzināti atturas no kādām lietām, lai sasniegtu savu mērķi.Vai tu esi disciplinēts? Vai tavā dzīvē ir noteikti noteikumi, kuriem tu sevi pakļauj un pateicoties tiem sasniedz Dievišķos mērķus, kuri nolikti tavā priekšā. Neaizmirstiet, ka bez disciplīnas nevar būt veiksme, bet plānošana mums palīdz kļūt vairāk disciplinētiem. Plānošana un veiksme iet roku rokā, tāpēc tas, kurš neplāno veiksmi, tas automātiski plāno savu sakāvi.Atceries, ja tu neplāno veiksmi, tu vienalga kaut ko plāno, tikai šajā gadījumā tu plāno savu sakāvi!(Priekš detalizētākas šīs tēmas izpētes, es rekomendēju jums izlasīt manu grāmatu „Pārāk aizņemts, lai dzīvotu pareizi”). Lai Tas Kungs jums palīdz ieiet savā Dievišķajā liktenī! Lai jums svētības no Kunga Jēzus Kristus! Mācītājs Rufus Adžioboije

Līdzīgi raksti

  • Grēks ir ļaunuma sākums

    „Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1Jāņa 3:8).Sātans neieredzēja Dievu un visu to, kas pagodināja Dievu, tāpēc viņš kārdināja Ādamu un Ievu, kuri atspoguļoja Dieva slavu uz zemes. Neskatoties uz to, ka Ādamam un Ievai bija dota griba un izvēles tiesības, viņi izlēma pakļauties ienaidnieka balsij, nevis paklausīt Dievam. Tā rīkojoties, viņi pakļāva sevi un visas nākamās paaudzes grēkam. Viņi pārdeva sevi un visus savus pēcnācējus nāves rokās. No tā brīža, nāve sāka valdīt pār cilvēkiem.
  • Disciplīna ir viens no veidiem, kā Dievs izmaina Savus bērnus Jēzus Kristus līdzībā

    Ticīgajiem ir tendence nonicināt Debesu Tēva disciplīnu. Tomēr vēstule Ebrejiem aicina mūs stāties pretī ticīgo nepareizai attieksmei pret Dieva disciplīnu savā dzīvē. Bībelē ir teikts: „mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! ” . (Ebr.12:5).Ticīgie kas ir orientēti uz komfortu, parasti izturas vienaldzīgi pret patiesību par to, ka Dievs var viņus disciplinēt. Daži pat neuztraucās par saviem grēkiem vai bezatbildību. Tādi cilvēki vēlās saņemt svētības no Dieva, bet tajā pašā laikā nicina Dieva labošanu. Bībele mums saka, ka sods atnes labumu mums pašiem, un nevis Dievam.
  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? IV

    Tam, lai dzirdētu Dieva balsi, tev ir nepieciešams iemācīties apstāties un nomierināties – nomierināt savu prātu, jūtas, emocijas, un tikai tad tu varēsi sadzirdēt, ko tev saka Dievs. Kad tu iemācīsies sadzirdēt Dieva balsi, tev būs ne tikai mūžīgā dzīvība, bet arī dzīvība ar pārpilnību, kas apslēpta tevī. Problēmas būs, bet tu tik un tā spēsi priecāties, jo būsi pārliecināts par to, ka tavam Dievam ir atbilde uz jebkuru jautājumu, tavs Dievs ir spējīgs atrisināt jebkuru problēmu. Cilvēciskais prāts visu mēģina izskaitļot, – kas un kā būs, kā visam jānotiek. Mūsu prāts strādā kā ātrs procesors. Bet problēma ir tajā, ka mūsu dzīvē atnāk tādas situācijas un problēmas, kuras mūsu prāts nespēj atrisināt. Un kas tādā brīdī notiek ar mūsu saprātu – procesoru? Tas iziet no ierindas.
  • Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas! II

    Kad mēs lūdzam, Dievs strādā ar mums. Un tā sagatavotība, kuru mēs iegūstam caur lūgšanu, ir krietni svarīgāka un kvalitatīvāka par to, ko mēs varam iegūt vienkārši studējot dažādas metodes un stratēģijas. Visiem, kuri kalpo Dievam, ir jāsaprot, ka, mehāniski nodarbojoties ar kalpošanu, mēs nespēsim sasniegt vajadzīgo rezultātu, jo tajā nebūs dzīvības. Mums var būt pozitīvas emocijas, mēs varam būt apmierināti ar sevi, varam justies labi, bet bez lūgšanas nebūs tā efekta, kuru Dievs gaida un kuru būtu iespējams sasniegt, ja mēs lūgtu. Tāpēc, visiem – svētdienas skolas skolotājiem, slavētājiem, cilvēkiem, kuri nodarbojas ar tehniskajiem jautājumiem u.c. – ir jālūdz!!!
  • Nepareiza motivācija II

    3. Konkurences vai sacenšanās gars.Daži cilvēki tiek vadīti ar vēlēšanos pierādīt citiem, ka viņi arī ko spēj. Tie, kas ir šī gara vadīti nevar palikt mierā, ja redz ka kādam lietas iet labāk nekā viņiem pašiem. Šie cilvēki pastāvīgi kādam kaut ko pierāda, tāpēc ka nemitīgi sevi salīdzina ar citiem cilvēkiem. Tādi cilvēki dzīvo pēc citu cilvēku režīma, tāpēc ka viņiem pašiem nav tāda.