Ko mums dod plānošana?

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
Labdien, dārgie draugi!Šodien es gribu turpināt tēmu par plānošanas svarīgumu. Kā, mēs jau vakar runājām, plānošana mums palīdz atklāt savu dzīves mērķi un virzīt mūsu piepūli uz to, lai šis mērķis tiktu piepildīts. Es gribu, lai mēs ieraugām vēl dažus iemeslus, kāpēc nav iespējams būt veiksmīgam bez mākas plānot veiksmi. Ko mums dod plānošana?  
  • Plānošana mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un cerības.
Plānošana, ne tikai mums dod labāku sapratni par savu uzdevumu, tā arī mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un gaidas, ar kuriem kopā mēs īstenosim šos mērķus. Kā jūs varat lūgt palīdzību citiem, ja jūs pats vēl neesat ticis skaidrībā ar to, ko gribat? Plānošanas procesā, jūsu idejas kļūs konkrētākas un skaidrākas, un tad jūs varēsiet tās efektīvi nodot tālāk citiem.
  • Plānošana mums palīdz efektīvi un konkrēti lūgt par savu mērķi.  
Kad mums ir pareiza un skaidra sapratne par savu uzdevumu, tad mums ir vieglāk lūgt konkrēti un trenēt savu ticību, jo mēs zinām ko gribam un gaidām. Reizēm, mūsu lūgšanas ir pārāk vispārējas, jo mēs paši nezinām, ko gribam. Plānošana novāc jucekli no mūsu galvas un padara mūsu lūgšanas efektīvas un darbīgas.
  • Plānošana mums liek pakļauties noteiktam plānām un rīcībai. 
Plānošana mums liek pakļauties noteiktam rīcības plānam, nevis atkāpties malā no mūsu mērķiem. Ja, jūs gribat būt veiksmīgs, tad jums nāksies sevi disciplinēt. Bet, ko nozīmē būt disciplinētam? Tas nozīmē pakļaut sevi noteiktai kārtībai vai noteikumiem. Tur, kur nav noteikumi, tur nevar būt runa par disciplīnu. Piemēram, ja man ir noteikums katru rītu celties plkst.6, tad mana disciplīna ir tajā, lai es sevi pakļautu šim noteikumam. Tieši tādā pašā veidā, plānošanas rezultātā jūs sastādāt rīcības plānu, kurš rada platformu disciplīnai.Tas ir tieši tas, ko domāja Pāvils, kad rakstīja:
„Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu” (1 Kor.9: 25).
Cīnītāji – tie ir sportisti vai atlēti, kuri sevi noliek zem noteiktas disciplīnas. Viņiem nav tikai atklāsme par savu mērķi, bet viņi arī nosaka sev treniņu sarakstu, kuram pēc tam sevi pakļauj.Viņi apzināti atturas no kādām lietām, lai sasniegtu savu mērķi.Vai tu esi disciplinēts? Vai tavā dzīvē ir noteikti noteikumi, kuriem tu sevi pakļauj un pateicoties tiem sasniedz Dievišķos mērķus, kuri nolikti tavā priekšā. Neaizmirstiet, ka bez disciplīnas nevar būt veiksme, bet plānošana mums palīdz kļūt vairāk disciplinētiem. Plānošana un veiksme iet roku rokā, tāpēc tas, kurš neplāno veiksmi, tas automātiski plāno savu sakāvi.Atceries, ja tu neplāno veiksmi, tu vienalga kaut ko plāno, tikai šajā gadījumā tu plāno savu sakāvi!(Priekš detalizētākas šīs tēmas izpētes, es rekomendēju jums izlasīt manu grāmatu „Pārāk aizņemts, lai dzīvotu pareizi”). Lai Tas Kungs jums palīdz ieiet savā Dievišķajā liktenī! Lai jums svētības no Kunga Jēzus Kristus! Mācītājs Rufus Adžioboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus Kristus kundzība

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Tādu frāzi, kā „Jēzus ir Kungs!”, ļoti bieži izmanto Dieva bērni. Bet mums, kā Dieva bērniem nevajadzētu izturēties pret to pavirši vai reliģiozi. Jēzus kundzībai ir dziļa garīga nozīme. Mums nevis vienkārši jāsaka vai jāpasludina Jēzus kundzība, bet mums jāizprot, ko tas patiesībā nozīmē. Dievs vēlas, lai šodien mēs sev atklājam Jēzus kundzības būtību, nozīmi, un lai mēs rīkojamies balstoties uz Jēzus kundzību.

  • Ražas un pavairošanas likums II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
    „Klausaities: raugi sējējs izgāja sēt. Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc, ka tai nebija dziļas zemes. Bet, kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc, ka tai nebija saknes. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi”(Marka, 4:3-8).

  • Līdz ko Svētais Gars tevi atmasko, izsūdzi un nožēlo savus grēkus

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
    «Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms» (Мk.4:22).Šeit mēs redzam ļoti svarīgu Jēzus paziņojumu. Saskaņā ar šo rakstu vietu, viss, kas apslēpts, noteikti nāks gaismā. Ja mēs to pieņemsim, kā patiesību, tad mūsu dzīve Dieva un cilvēku priekšā būs caurskatāma. Katra mūsu nepareizā vai Dieva principiem neatbilstošā rīcība, agri vai vēlu nāks gaismā, un visas mūsu apslēptās lietas agri vai vēlu taps zināmas, visi mūsu neizsūdzētie, nenožēlotie un slepenie grēki agri vai vēlu taps zināmi visiem.

  • Dieva Valstība II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Bez noteiktas piepūles, nav iespējams nostiprināt Dieva Valstību mūsu sirdī, mūsu dzīvē, mūsu ģimenē un visās mūsu ietekmes sfērās. Lai paplašinātu Dieva Valstību ir jākaro un jācīnās. Tālab, ja esam pieņēmuši lēmumu būt par tiem, kuri paplašina Viņa Valstību virs zemes, mēs nedrīkstam būt pasīvi vērotāji. Tikai aktīvi cilvēki, kuri ieņēmuši uzvarētāju pozīciju Kristū, ir spējīgi nostiprināt šo Valstību savā dzīvē un sev visapkārt.

  • Sarīkojot brāļiem dažādus pārbaudījumus, Jāzepam bija savs mērķis!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 7 minutes
    Vai atceraties, ka mēs līdz šim runājām par to, ka pirmā izmainīta cilvēka pazīme ir viņa izmainītā attieksme pret citiem cilvēkiem. Tas, ka Jāzeps bija mainījies, mēs redzam pēc viņa attieksmes pret brāļiem. Iedomājieties, ka tieši šie cilvēki pārdeva Jāzepu verdzībā, un tieši viņu dēļ Jāzeps izgāja cauri sāpēm, bēdām, zaudējumiem, pārbaudījumiem un nopietnām problēmā. Un tagad, brāļi nāk pie Jāzepa pēc palīdzības, un viņš dod tiem visu nepieciešamo bez maksas, bez vēlēšanās atriebties par sevi. Tas viss notiek tāpēc, ka Jāzeps bija mainījies un bija brīvs no nepiedošanas, rūgtuma un aizvainojuma.

  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē? II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    „Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.” (Lūkas 11:1).Mācekļi saprata, ka Dieva klātbūtne Jēzus dzīvē ir cieši saistīta ar Viņa spēju lūgt, un viņi nolēma vairs nevērot viņu. Viņi saprata, ka paši ir spējīgi ieiet šai klātbūtnē, tāpēc arī lūdza par to Jēzu.