Netērējiet savu laiku veltīgi, ieguldiet to tajā, kas pārdzīvos jūsu laiku uz zemes

Miers jums, dārgie draugi!

 

Es vēlos jums pastāstīt kādu senu leģendu par trim cilvēkiem, kuri naktī ar zirgiem šķērsoja tuksnesi. Tad, kad viņi tuvojās upes krastam, kurš jau bija izžuvis, viņi pēkšņi izdzirdēja balsi, kura pavēlēja viņiem apstāties, nokāpt no zirgiem un salasīt sev kabatās mazus akmentiņus. Šī balss pavēlēja viņiem neskatīties uz šiem akmentiņiem līdz tam laikam, kamēr nepienāks rīts.
Noslēgumā šī balss viņiem apsolīja, ka ja viņi būs paklausīgi, tad viņiem būs, gan prieks, gan skumjas vienlaicīgi. Paklausot šai balsij, katrs no viņiem salasīja sev kabatās akmentiņus un aizbrauca.

Kad nu pienāca rītausma, viņi izvilka no kabatām šos akmentiņus, bet akmentiņi bija pārvērtušies par dimantiem un dažādiem citiem dārgakmeņiem. Tikai tad viņi saprata apsolījuma nozīmi, kurā viņiem tika solīts, gan prieks, gan skumjas vienlaicīgi. Viņi patiešām bija visai priecīgi par to, ka viņi paņēma tik akmentiņus, cik viņi paņēma. Tomēr, viņi nožēloja un viņiem kļuva tik skumji par to, ka viņi nepaņēma vairāk akmentiņu, nekā viņi bija paņēmuši.

Debesīs mēs priecāsimies par tiem dārgumiem, kurus mēs paspējām savākt un nosūtīt turp, kamēr mēs dzīvojām šeit uz zemes. Mēs būsim visai priecīgi, par tiem apbalvojumiem, kurus saņemsim no Jēzus Kristus, taču mēs nožēlosim par to, ka neesam darījuši vēl vairāk, lai kalpotu Viņam uz zemes.

 

Tas ir tas, ko domā Jēzus, kad aicina katru cilvēku uz sekojošām lietām:

 

«Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds. » (Мat. 6: 19-21)

 

Netērējiet savu laiku veltīgi, ieguldiet to tajā, kas pārdzīvos jūsu laiku uz zemes. Nosūtiet savus dārgumus uz debesīm, ieguldot sevi un savus resursus tajos, kuri turp dodas. Daudzi krāj dārgumus un mantu tikai priekš sevis šeit uz zemes un nekļūst bagāti Dievā. Bībele tādus cilvēkus sauc par neprātīgiem:

 

«Bet Dievs uz viņu sacīja: tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis? Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.» (Lūka 12: 20-21).

 

Dievs atvērs durvis priekš jums, ja jūs būsiet gatavi kalpot un ziedot sevi Viņam uz visiem 100%.
Novēlu, lai katrs no jums, kļūst bagāts Dievā un ir apmierināts šeit, šajā dzīvē. Novēlu, lai jums būtu vairāk prieka un mazāk skumju nākamajās dzīves dienās.

 

Lai ir miers jums visiem!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs II

    Cilvēki kuri mainījušies, domā un rīkojas kā Dievs.Kā tu reaģē uz to cilvēku acīmredzamu veiksmi un labklājību, kurus tu sauc par saviem brāļiem un māsām? Vai tu vari priecāties par viņu veiksmi?Ja tu varēsi priecāties par citu veiksmi, tad veiksme ienāks arī tavā dzīvē, – tas ir Dieva garīgais princips.

    Cilvēki kuri mainījušies, domā un rīkojas kā Dievs. Kā tu reaģē uz to cilvēku acīmredzamu veiksmi un labklājību...

  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem...

  • Kā ieiet savā kalpošanā?

    Bez vēlēšanās kalpot, cilvēku ir grūti motivēt uz to. Pat tad, kad ir vēlēšanās kalpot, šai vēlmei ir jābūt pietiekoši spēcīgai, lai piespiestu jūs darboties, citādi, diez vai kāds jums palīdzēs.Ir viegli iemācīt un virzīt to cilvēku, kuram ir milzīga vēlēšanās un interese par kaut ko. Bet, ļoti grūti ir mēģināt pārliecināt un pamudināt uz rīcību vienaldzīgu cilvēku.No kurienes atnāk šī vēlēšanās kalpot?

    Bez vēlēšanās kalpot, cilvēku ir grūti motivēt uz to. Pat tad, kad ir vēlēšanās kalpot, šai vēlmei ir jābūt...

  • Izmaiņas vienmēr dzimst lūgšanās! II

    Ja tu vēlies redzēt un piedzīvot brīnumu no Dieva savā dzīvē, tad tev jāaizmirst par to, patīk vai nē citiem cilvēkiem tas, kā tu lūdz. Šajā periodā tevi jāuztrauc tikai vienam, – patiesajam tavas sirds stāvoklim lūgšanu laikā uz Dievu un milzīgai vēlmei piedzīvot Viņa iejaukšanos. Turpini paļauties un saukt uz Dievu pat tad, kad visi citi jau ir paguruši un pārstājuši ticēt tam, ka tava situācija var mainīties. Dievam patīk uzticami un pastāvīgi cilvēki. Dievam priekš tādiem cilvēkiem vienmēr ir balva.

    Ja tu vēlies redzēt un piedzīvot brīnumu no Dieva savā dzīvē, tad tev jāaizmirst par to, patīk vai nē citiem...

  • Dievs ir nolicis katru kalpošanai, lai katrs pieaug Viņā!

    Katrs loceklis dara savu un tad Miesa tiek kopā saturēta un pieaug Dieva mīlestībā un visiem ir labi. Visiem būs labi, ja katrs Miesā darīs savu daļu un darīs to labi. Man ir jādara tikai tas, ko es varu un nav jādomā par to un jāpārdzīvo par to, kā man nav un ko es nevaru darīt – citādi tas mani iznīcinās. Man ir jākoncentrē sava uzmanība uz to, lai vairotu savus talantus.

    Katrs loceklis dara savu un tad Miesa tiek kopā saturēta un pieaug Dieva mīlestībā un visiem ir labi. Visiem būs...

  • Kā ticīgajiem, mums jāiemācās skatīties uz sevi tā, kā Dievs uz mums skatās!

    Dievs Savā vārdā saka, ka mēs esam, – svešinieki un piedzīvotāji(ceļinieki), tāpēc pieliksim visu savu piepūli, lai mēs redzētu sevi par tādiem. Tad mēs līdzināsimies tiem, kuri meklē debesu tēviju un nevēlas atgriezties turp, no kurienes viņi aizgājuši, tiem, kuri tiecas uz labāko, tas ir – uz debesu tēviju.Dievs nekaunas par tiem cilvēkiem, kuri ir pestīšanas cerības pilni. Viņš ar sajūsmu sauc Sevi par viņu Dievu, un viņiem Viņš ir sagatavojis pilsētu – patvērumu, kurā viņi varēs atrasties drošībā vētras laikā, plūdos vai bada laikā. Dievs viņu dvēselēm ir sagatavojis mūžīgo mieru un acīmredzamu uzvaru.

    Dievs Savā vārdā saka, ka mēs esam, - svešinieki un piedzīvotāji(ceļinieki), tāpēc pieliksim visu savu piepūli...