Kāds ir Dieva nodoms cilvēkam uz šīs zemes II

Esiet sveicināti mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Tas, par ko mēs runājam nu jau vairākas dienas, – tā ir ļoti svarīga tēma, kas skar Dieva mērķus un nodomus attiecībā uz cilvēku.Mēs ar jums runājām par to, ka Jēzus atjaunoja cilvēkā Dieva tēlu un līdzību, kā arī atgrieza viņam sākotnējo statusu, kuru Ādams pazaudēja grēkā krišanas dēļ. Tagad, mums ir svarīgi noticēt visam tam, ko Dievs ir teicis Savā vārdā par mums, un par darbiem, uz kuriem Viņš mūs ir aicinājis. Tieši tajā mēs atradīsim apmierinājumu un dzīvību no Dieva.Pēc Jēzus augšāmcelšanās, Viņš apsēdās Tēvam pie labās rokas.
„ Un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā, kādu Viņš parādījis Kristū, To uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie Savas labās rokas debesīs, augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā. Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda.” (Efeziešiem 1:19-23).
Tālāk, mēs lasām, ka Dievs augšāmcēlis ne tikai Jēzu, bet līdz ar Viņu arī mūs.
„ Viņš iekš Kristus Jēzus un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs,” (Efeziešiem 2:6).
Dievs mūs augšāmcēlis līdz ar Kristu, un līdz ar Kristu mūs ir nosēdinājis debesīs. Debesis – tā ir vieta, no kurienes Jēzus valda pār visu.Tas, ko Dievs par mums saka Savā vārdā, – tā ir patiesība, kurai mums jānotic. Tagad mums ir Dieva daba, kura pastāvīgi jābaro un kurā jāpieaug. Mums ir jānotic tam, ka tagad mums ir vara un autoritāte no debesīm, kura mums dota tālab, lai mēs iznīcinātu sātana darbus uz zemes. Jēzus, pārstaigājot zemi, darīja to pašu – iznīcināja sātana darbus un nodomus. Tā Viņš rādīja mums piemēru.
„… Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.”(1.Jāņa 3:8).
Citējot Rakstu vietu no Jesajas grāmatas, Jēzus norādīja uz Savu misiju uz šīs zemes.
„ Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību, pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu un iepriecināt visus noskumušos; tiem, kas skumst Ciānas dēļ, dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā, lai viņus varētu saukt par taisnības kokiem, kas Tā Kunga dēstīti Viņam par godu.” (Jesajas 61:1-3).
Šie paši vārdi ir rakstīti Lūkas Evaņģēlijā 4:18-19.Jēzus skaidri zināja un izprata Savu aicinājumu no Dieva. Pēc tam, kad Jēzus parādījās Pāvilam, Viņš darīja zināmu to, kas Pāvilam tagad būs jādara. Jēzus uzticēja Pāvilam pasludināt un darīt cilvēkus brīvus no jelkāda veida sātana spaidiem, iedibināt Dieva kārtību un Dieva taisnību, tiesu un taisnīgumu uz zemes.
„…. Es (Jēzus) tevi sūtu atvērt viņu acis, lai tie atgriežas no tumsas gaismā, no sātana varas pie Dieva, un ticībā uz Mani dabū grēku piedošanu un mantojumu svēto pulkā.” (Apustuļu darbi 26:17-18).
Patiesībā, mūsu valsts un mūsu pilsētu liktenis atrodas mūsu rokās. Kad mēs apzināsimies to, kālab Dievs mūs ir radījis un izglābis, dāvājis mums varu, kad mēs savās lūgšanās sāksim apliecināt un lemt Dieva tiesu un taisnību uz mūsu zemes, apliecināt Dieva gribu, – mēs ieraudzīsim to, kā mūsu valsts sāks mainīties un dziedināties.Dievs savā vārdā saka:
„ Un Mana tauta, kas ir pēc Mana Vārda nosaukta, tad pazemosies un pielūgs un meklēs Manu vaigu, un atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Es viņus no debesīm uzklausīšu un piedošu viņu grēkus, un dziedināšu viņu zemi.” (2.Laiku 7:14).
Ja mēs virzīsimies savā aicinājumā un darīsim to, ko no mums gaida Dievs – Dievs apsola dziedināt mūsu zemi.Lai Dievs svētī ikvienu no mums un palīdz mums saprast šo patiesību, lai mēs varētu efektīvi funkcionēt tajā, uz ko Dievs mūs ir aicinājis.Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pavairošanas likums II

    „Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.”(Psalms, 126:5-6).Šī Rakstu vieta apstiprina to, ka tas, kurš sēj un strādā, neskatoties uz grūtībām un asarām, pļaus ražu ar gavilēm. Ja pareizi izmantojam Dieva doto sēklu, burtiskā nozīmē, ja to sējam, pat ja nākas sēt ar asarām, Dievs apsola bagātīgu ražu un prieku. Visas Jēzus līdzības par sēklu atklāj mums Dieva Valstības būtību.
  • Galvenie traucēkļi, kas kavē Dieva spēka darbošanos mūsu labā

    Jēzus dažreiz sasaistīja slimības ar grēku. Taču, tas ne vienmēr ir attiecināms uz katru slimību vai problēmu (sk. Jāņa 9:1-3). Tomēr ļoti bieži mūsu problēmas ir saistītas ar dažiem neizsūdzētiem grēkiem mūsu dzīvēs.„Viņš kāpa laivā, pārcēlās un nāca Savā pilsētā. Un redzi, pie Viņa atnesa triekas ķertu cilvēku, tas gulēja gultā. Kad Jēzus viņu ticību redzēja, Viņš sacīja uz triekas ķerto: “Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti.””(Маteja 9:1-2).
  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā?

    Problēmas piesaista mūsu uzmanību vairāk, kā jebkas cits.Problēmas var kļūt par garīgo modinātāju no Dieva. Tieši par to tiek runāts Ījaba grāmatā 36:15„Cietējus turpretī Viņš tieši izglābj viņu ciešanu dēļ un atver viņu ausis kā atlīdzību par viņu ciešanām.”Ja pārpilnības un uzplaukuma laikā mēs dzirdam Dieva čukstus, tad sāpju un ciešanu laikā mēs dzirdam Viņa skaļo balsi. Sāpēm piemīt īpašība atmodinās mūsos uzmanību pret Dieva Vārdu un balsi. Lūk, tāpēc Salamans teica, lai pārpilnības laikā mēs baudām dzīvi, un ciešanu laikā – lai pārdomājam par savu dzīvi.
  • Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana

    2.Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu).„ Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”(Ebrejiem 12:1-2).
  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu.Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.
  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties!

    Šodien, līdzko viss nenotiek tā, kā cilvēki to ir gaidījuši vai arī problēmu nastas kļūst pārāk smagas,- daudzi padodas. Teikšu godīgi, ka iet caur pārbaudījumiem ar cieņu nav viegli, – tas ir jāmācās, un pie tā ir jānonāk. Lai ar cieņu ietu cauri pārbaudījumiem ir jāzina, ka tas nenotiek automātiski, ka sevi tam ir jāsagatavo.Ja mēs jau laicīgi nesāksim strādāt pie sevis šajā virzienā, tad, laiku pa laikam, mēs zaudēsim un padosimies. Tāds dzīvesveids mums traucēs būt stabiliem un virzīties šajā dzīvē uz priekšu.