Ko sevī ietver pielūgsme II

Sveicinu, jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Vakar mēs runājām par to, ko tad sevī ietver pielūgsme Dievam. Un mēs noskaidrojām, ka: 
  1. Pielūgsme ietver, atzīt to kas ir Dievs.
 
  1. Pielūgsme ietverpilnīgu cilvēka atdošanos Dievam .
 
  1. Pielūgsme ietver uzticību Dievam.
 Un mēs runājām par to, ka pielūgsmes centrā ir Dievs un nevis cilvēks. Mēs arī runājām, ka pats labākais upuris Dievam ir mūsu paklausība un pilnīga sevis atdošana Viņam. Mēs noskaidrojām, ka uzticami namturi pielūdz Dievu paklausībā un neatkarīgi no apstākļiem, kas ir ap viņiem un viņu garastāvokļa. Pravieša Habakuka piemērs acīmredzami mums atver acis šajā jautājumā: 
“ Ja vīģes koks arī neziedēs un vīnakokam nebūs ogu un ja nepiepildās arī cerības, kādas bija liktas uz eļļas kokiem, un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa, tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu! ” ( Habakuks 3:17-18 ).
 Citiem vārdiem runājot, Habakuks mums saka : „Mani pielūgsmei motivē uzticība Dievam, un nevis tas kas man ir apkārt”. Ja pielūgsmes jautājumā jūs motivē tas kas notiek jums apkārt, tad pienāks brīdis, kad jums vairs negribēsies pielūgt Dievu, tāpēc ka jūs neredzēsiet tam nekādu jēgu. Uzticība ir pakļaušanās un paklausības parādīšana Dievam. Un Habakuks saka, ka pat ja nekas nenotiks, no tā kam vajadzētu viņu iepriecināt, viņš tik un tā priecāsies un līksmos Dieva priekšā. Habakuks saprata, ka ja viņš būs uzticīgs Dievam katrā laikā un katrā vietā, tad Dievs pacels viņu un sēdinās augstā vietā, kuru Dievs viņam ir sagatavojis. Katram no mums ir sava augstumu vieta Dievā! Taču mēs paši nespēsim nonākt šajos augstumos! Kādā veidā Dievs to dara? Kad mēs pielūdzam Dievu, tad Viņš piepilda mūs ar spēku, lai mēs varētu nokļūt šajos augstumos! Pielūgsme dara mūs stiprus Dievā. Pielūgsmes jautājumā Dievs dod mums spēku, lai izmainītu visu, kas ir ap mums. 
“ Svētīgi ir tie, kas dzīvo Tavā namā, tie Tevi slavē vienumēr! (Sela.) Svētīgi ir tie cilvēki, kas Tevī atrod sev spēku, kam sirdīs stāv Tavi ceļi, kas, caur raudu ieleju staigādami, to dara par avoksnainu zemi, un jau agrais lietus to pušķo ar svētību. Viņi iet no spēka uz spēku, līdz kamēr viņi parādās Dieva priekšā Ciānā. “. (Ps.83:5-8).
 
  1. Pielūgsme ietver sevī jūtīgumu pret Svēto Garu.
 
“ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.”” . (Jāņa 4:23-24).
 Lai efektīgi pielūgtu Dievu, mums ir jāstaigā patiesībā par to, kādai ir jābūt pielūgsmei, lai tā būtu tīkama Dievam. Tāpat mums arī jābūt jūtīgiem pret Svēto Garu, Kurš ir mūsu galvenais Skolotājs visās lietās. Jūtīgums pret Svēto Garu arī nozīmē to, ka mēs dodam Viņam iespēju brīvi izpaust Savas jūtas caur mums. Tās var būt asaras, tie var būt smiekli, tā var būt deja vai nokrišana ceļos Dieva priekšā utt Mums nevajag Dievu ielikt rāmjos, un tajā pašā laikā mums nevajag ļaut savai reliģiozajai vai tradicionālajai pārliecībai traucēt mums pielūgt Dievu. Esiet atvērti Svētā Gara pamudinājumam! Taču mums nevajadzētu aizmirst, ka jāpielūdz ir ne tikai garā, bet arī patiesībā. Svētais Gars ir Patiesības gars, tāpēc jebkurš Viņa pamudinājums noteikti atbildīs patiesībai Svētajos Rakstos. Rīt mēs parunāsim par tiem labumiem, kas slēpjas pielūgsmē. Ar Dieva mieru! Mācītājs rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu IV

    Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.”(Jēkaba 1:21).Šī ir rakstu vieta ar ļoti dziļu nozīmi, kuru var ilgstoši un detalizēti izskatīt un analizēt. Bet, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz dažiem momentiem. Bībelē ir teikts par to, ka iedēstītais Vārds izglābj mūsu dvēseles. Tas līdzinās procesam, kad viena koka zars tiek uzpotēts citam kokam, kā rezultātā, šie divi koki kļūst it kā par vienu veselumu, jo tiem ir viena sakne. Iedēstītajam Vārdam ir jākļūst ar mani par vienu veselumu. Dievs vēlas, lai Dieva Vārds tiktu iedēstīts manā sirdī, lai es un Vārds kļūstam par vienu veselumu, un tikai tad šis Vārds var mani izglābt.
  • Dievs vēlas, lai mēs esam spēcīga rakstura cilvēki – Kristus rakstura

    Ja cilvēkam nav Kristus rakstura, tad Svētā Gara dāvanas neko nemāca citiem un nenes apmierinājumu arī pašam cilvēkam.Dievs vēlas, lai mūsu galvenie centieni un mērķis ir – pielīdzināties Jēzum. Ja Dieva vēlēšanās kļūs arī par mūsu vēlēšanos, tas mudinās mūs atklāt sevī tās dāvanas, kuras Dievs mums ir devis. Tas mudinās mūs arī kalpot cilvēkiem ar to dāvanu, kuru Tas Kungs mums piešķīris.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.
  • Noslēgums par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām

    Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei.Mēs runājām par to, ka sāpēs un problēmās ir apslēptas mūsu potenciālās priekšrocības. Sāpes un ciešanas, vairāk par visu citu, piesaista mūsu uzmanību, māca mūs paļauties uz Dievu , pārbauda un attīra mūsu ticību, veido mūsu raksturu, sagatavo mūs mūžībai un dod mums iespēju gūt pieredzi kalpošanai citiem cilvēkiem.Mēs runājām par to, ka, ja nepieņemsim attiecīgus pareizus lēmumus, problēmas pašas par sevi nepadarīs mūs nobriedušus. Priekšrocības ir vien potenciālas un ne automātiskas.
  • Līdz ko Svētais Gars tevi atmasko, izsūdzi un nožēlo savus grēkus

    «Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms» (Мk.4:22).Šeit mēs redzam ļoti svarīgu Jēzus paziņojumu. Saskaņā ar šo rakstu vietu, viss, kas apslēpts, noteikti nāks gaismā. Ja mēs to pieņemsim, kā patiesību, tad mūsu dzīve Dieva un cilvēku priekšā būs caurskatāma. Katra mūsu nepareizā vai Dieva principiem neatbilstošā rīcība, agri vai vēlu nāks gaismā, un visas mūsu apslēptās lietas agri vai vēlu taps zināmas, visi mūsu neizsūdzētie, nenožēlotie un slepenie grēki agri vai vēlu taps zināmi visiem.
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).