Ko sevī ietver pielūgsme II

Sveicinu, jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Vakar mēs runājām par to, ko tad sevī ietver pielūgsme Dievam. Un mēs noskaidrojām, ka: 
  1. Pielūgsme ietver, atzīt to kas ir Dievs.
 
  1. Pielūgsme ietverpilnīgu cilvēka atdošanos Dievam .
 
  1. Pielūgsme ietver uzticību Dievam.
 Un mēs runājām par to, ka pielūgsmes centrā ir Dievs un nevis cilvēks. Mēs arī runājām, ka pats labākais upuris Dievam ir mūsu paklausība un pilnīga sevis atdošana Viņam. Mēs noskaidrojām, ka uzticami namturi pielūdz Dievu paklausībā un neatkarīgi no apstākļiem, kas ir ap viņiem un viņu garastāvokļa. Pravieša Habakuka piemērs acīmredzami mums atver acis šajā jautājumā: 
“ Ja vīģes koks arī neziedēs un vīnakokam nebūs ogu un ja nepiepildās arī cerības, kādas bija liktas uz eļļas kokiem, un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa, tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu! ” ( Habakuks 3:17-18 ).
 Citiem vārdiem runājot, Habakuks mums saka : „Mani pielūgsmei motivē uzticība Dievam, un nevis tas kas man ir apkārt”. Ja pielūgsmes jautājumā jūs motivē tas kas notiek jums apkārt, tad pienāks brīdis, kad jums vairs negribēsies pielūgt Dievu, tāpēc ka jūs neredzēsiet tam nekādu jēgu. Uzticība ir pakļaušanās un paklausības parādīšana Dievam. Un Habakuks saka, ka pat ja nekas nenotiks, no tā kam vajadzētu viņu iepriecināt, viņš tik un tā priecāsies un līksmos Dieva priekšā. Habakuks saprata, ka ja viņš būs uzticīgs Dievam katrā laikā un katrā vietā, tad Dievs pacels viņu un sēdinās augstā vietā, kuru Dievs viņam ir sagatavojis. Katram no mums ir sava augstumu vieta Dievā! Taču mēs paši nespēsim nonākt šajos augstumos! Kādā veidā Dievs to dara? Kad mēs pielūdzam Dievu, tad Viņš piepilda mūs ar spēku, lai mēs varētu nokļūt šajos augstumos! Pielūgsme dara mūs stiprus Dievā. Pielūgsmes jautājumā Dievs dod mums spēku, lai izmainītu visu, kas ir ap mums. 
“ Svētīgi ir tie, kas dzīvo Tavā namā, tie Tevi slavē vienumēr! (Sela.) Svētīgi ir tie cilvēki, kas Tevī atrod sev spēku, kam sirdīs stāv Tavi ceļi, kas, caur raudu ieleju staigādami, to dara par avoksnainu zemi, un jau agrais lietus to pušķo ar svētību. Viņi iet no spēka uz spēku, līdz kamēr viņi parādās Dieva priekšā Ciānā. “. (Ps.83:5-8).
 
  1. Pielūgsme ietver sevī jūtīgumu pret Svēto Garu.
 
“ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.”” . (Jāņa 4:23-24).
 Lai efektīgi pielūgtu Dievu, mums ir jāstaigā patiesībā par to, kādai ir jābūt pielūgsmei, lai tā būtu tīkama Dievam. Tāpat mums arī jābūt jūtīgiem pret Svēto Garu, Kurš ir mūsu galvenais Skolotājs visās lietās. Jūtīgums pret Svēto Garu arī nozīmē to, ka mēs dodam Viņam iespēju brīvi izpaust Savas jūtas caur mums. Tās var būt asaras, tie var būt smiekli, tā var būt deja vai nokrišana ceļos Dieva priekšā utt Mums nevajag Dievu ielikt rāmjos, un tajā pašā laikā mums nevajag ļaut savai reliģiozajai vai tradicionālajai pārliecībai traucēt mums pielūgt Dievu. Esiet atvērti Svētā Gara pamudinājumam! Taču mums nevajadzētu aizmirst, ka jāpielūdz ir ne tikai garā, bet arī patiesībā. Svētais Gars ir Patiesības gars, tāpēc jebkurš Viņa pamudinājums noteikti atbildīs patiesībai Svētajos Rakstos. Rīt mēs parunāsim par tiem labumiem, kas slēpjas pielūgsmē. Ar Dieva mieru! Mācītājs rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs atklāj savu plānu pakāpeniski

    Mēs runājām par to, ka Dievam ir konkrēts plāns ar konkrētu uzdevumu katram cilvēkam. Taču Dievs atklāj savu plānu pakāpeniski.Dievs Savu plānu Saviem bērniem atklāj tādā mērā vai atkarībā no tā, kā tie sasniedz briedumu un kļūst spējīgi pieņemt no Viņa rokas to, ko Viņš priekš tiem ir sagatavojis. Dotajā brīdī, kad Dievs soli pa solim atklāj mums Sava plāna detaļas, mēs varam pieradināt sevi staigāt paklausībā tajās sfērās, kurās Dievs mums jau ir atklājis Savu gribu. Un šajā laikā mēs varam vienkārši uzticēties Dievam Viņa suverēnā plāna īstenošanai mūsu dzīvē.
  • Savu grēku atzīšana Dieva priekšā

    Dievs attīra un dziedina mūs no iekšienes uz ārpusi. Un viens no svarīgākajiem momentiem, kurš ved uz iekšējo dziedināšanu, ir savu grēku atzīšana Dieva priekšā un citu cilvēku grēku piedošana.„Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”(Mateja 6:12).Lai Dievs mūs attīrītu, ikdienā nākot Dieva priekšā lūgšanā, mums vajag nožēlot savus grēkus. Tāda lūgšana dziedina un attīra cilvēku no iekšienes.
  • Par piedošanas spēku un svarīgumu

    Piedošana – tā ir tā, bez kuras dzīve uz šīs zemes pārvērstos par elles mocībām.Ik pa laikam katrs cilvēks saskaras ar piedošanas jautājumu un tās nepieciešamību.Mums patīk vārds „piedošana” brīžos, kad mums jāsaņem piedošana. Bet tad, kad no mums tiek prasīts piedot kādam – dot no sevis, – tad mums bieži vien to negribas darīt.
  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? IV

    Lai iemācītos pareizi reaģēt uz sāpēm un problēmām, jāsaņem atklāsme par to, ka dzīvojot uz zemes, sāpes un problēmas mūsu dzīvē nekad nebeigsies. Kamēr virs zemes pastāv grēks, sāpes cilvēku dzīvēs nebeigsies. Mēs ciešam ne tikai savu personīgo grēku un nepareizās rīcības dēļ, bet citu cilvēku grēku un nepareizās rīcības dēļ.Jozua un Kālebs, kā arī visa Izraēla tautas paaudze, kura iegāja apsolītajā zemē, bija spiesti 40 gadus maldīties tuksnesī. Kālab – jo Jozua un Kālebam bija cits gars, viņi ticēja Dievam un staigāja paklausībā Viņam? Taču, citu cilvēku nepareiza lēmuma dēļ ļaudis cieta un maldījās tuksnesī 40 gadus.
  • Cik svarīga ir pareiza reakcija, kad Dievs mūs atmasko mūsu grēkos

    Bībele runā par to, ka Dievs mūs izlabo, tāpēc, ka Viņš mīl mūs un vēl mums uzplaukumu. Viņš nepametīs mūs maldamies savos nepareizajos ceļos. Dievs mums uzrādīs mūsu grēkus, izlabos, sodīs un disciplinēs, tos kurus mīl, tieši tāpat kā jebkurš tēvs, kurš audzina savus bērnus.„Mans dēls, neatmet Tā Kunga tev piešķirto mācību un nesajūti nepatiku par Viņa uzlikto pārmācību, jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu. “ (Sāl.pam. 3:11-12).