Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure

Labdien, dārgie draugi! Es svētīju jūs šai dienā ar atjaunojošo Tā Kunga pieskārienu!Vakar mēs sākām runāt par trim bruņojuma veidiem, kurus Tas Kungs mums devis mūsu uzvarai pēdējos laikos. Šodien mēs sīki jo sīki sāksim izskatīt šo bruņojumu.
„Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri!”(1.Tesaloniķiešiem 5:8).
Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure – tās ir tās vērtīgās lietas, kas spēj mums palīdzēt pēdējās dienās. Tāpēc mūsu piepūlei ir jābūt vērstai uz to, lai celtu ticību, pieaugtu mīlestībā un pestīšanas cerībā. Kādā veidā mēs varam celt un attīstīt ticību, cerību un mīlestību mūsu dzīvē? Tas būs iespējams atbilstoši tam, kā mēs barosim tās ar nepieciešamo barību, tas ir – Dieva Vārdu, un kā mēs praktiski vingrināsimies Vārdā.Pāvila 1. Vēstulē Korintiešiem 13. nodaļā ir apgalvojums, ka šie trīs garīgā bruņojuma veidi (ticība, cerība, mīlestība) paliek, tas ir, – tās izturēs visus pārbaudījumus, vajāšanas, ciešanas, ļaunumu, personīgās ambīcijas, aizvainojumus, nodevību, baumas, melus utt.
„Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.”(1.Korintiešiem 13:13).
Jā, no šīm trim mīlestība ir lielākā, bet, lai staigātu uzvarā šajās pēdējās dienās, svarīgas ir tās visas.Bez ticības nevar izpatikt Dievam.
„Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.”(Ebrejiem 11:6).
Cerība – tā ir stingra pārliecība par nākotni, bez cerības ticībai nav pamata.Tieši tāpēc Bībelē ir teikts, ka
„Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.”(Ebrejiem 11:1).
Ticība īsteno to, ko gaidām – tas ir cerību. Bez cerības ticībai nav ko īstenot.Bez mīlestības ticība nedarbojas, tāpēc ir rakstīts :
„Jo Kristū Jēzū nedz apgraizīšana ko spēj, nedz neapgraizīšana, bet ticība, kas darbojas mīlestībā.”(Galatiešiem 5:6).
Tātad Dievs aicina katru no mums stiprināt savu ticību, barot savu cerību un pilnveidot savu staigāšanu mīlestībā, jo tieši no šīm lietām ir atkarīga mūsu spēja rast baudījumu Dievā, un caur to mēs spēsim uzvarēt pēdējo dienu kaujās.Sīkāk par to parunāsim rīt!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu ticības līmenis ir atkarīgs no mūsu spējas dzirdēt to, ko saka Dievs

    Kad mēs dzirdam Tā Kunga balsi, – tas stiprina mūs un aizvāc no mūsu dzīves jebkuru sajukumu un jucekli. Kad mēs dzirdam Tā Kunga balsi, – tas atmodina mūsos ticības garu un pārceļ mūs uz Dieva līmeni.Vērsīsimies šodien pie dažām Rakstu vietām, kurās mēs arī varēsim ieraudzīt tās priekšrocības, kas piepilda tā cilvēka dzīvi, kurš dzird Dieva balsi un pakļaujas Svētā Gara vadībai.
  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē? III

    Vakar mēs apstiprinājām, ka pastāvīga sadraudzība ar Dievu ir obligāts noteikums tam, lai piedzīvotu Dieva klātbūtni, Viņa spēku un žēlastību savā dzīvē. Mēs lasījām daudzas Rakstu vietas, kuras parāda mums to, ka tiem cilvēkiem, kuri mīl To Kungu, ir acīmredzamas priekšrocības. Tādiem cilvēkiem Dievs ir sagatavojis virkni patīkamu pārsteigumu, viņu dzīvēs visas lietas nāk par labu, un Pats Dievs atklāj Sevi viņiem.„Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.”(Romiešiem 8:28).Dievu mīlošs cilvēks vienmēr ir orientēts uz to, lai jebkurā dzīves situācijā piepildītu Dieva gribu.
  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus! II

    Tu jautā, kāpēc cilvēki uzvedās tā, kā viņi uzvedās? Kāpēc reizēm, cilvēki nesaprot elementāras lietas? Kāpēc cilvēki dzird patiesību, bet nemainās? Ir neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus. Ir cietokšņi, kurus nevar sagraut ar mācībām, svētrunām, pamācībām, morāli. Tās ir garīgas lietas. Kas notiek, kad draudze lūdz? Šie cietokšņi sabrūk un notiek reālas izmaiņas. Mēs nevaram nelūgt un tajā pašā laikā pamācīt citus cilvēkus, tāpēc, ka cilvēks pēc tam pateiks, ka viņš visu ir sapratis, bet rīt ies un turpinās darīt to pašu. Cilvēku nav iespējams mainīt ar savu spēku, tas ir iespējams tikai Dieva spēkā.
  • Veidojot uzticamus un neapstrīdamus pierādījumus!

    Daudzi cilvēki gaida, kad viņu dzīvēs notiks brīnums, un dažkārt šī gaidīšana ir gadiem ilga. Šodien es vēlos palīdzēt ieraudzīt to, ka mums nav jāgaida brīnuma atnākšana, bet mums pašiem ir jāveido šis brīnums. Jebkuru brīnumu, kuru cilvēks vēlas piedzīvot savā dzīvē, ir jāveido cilvēkam pašam. Iespējams, tas neatnāks uzreiz, bet tad, kad tu uzcelsi vajadzīgo( dabisko) platformu šim brīnumam, tas noteikti atnāks tavā dzīvē. Un tad, kad tas notiks, tev būs neapstrīdami pierādījumi tavai ticībai un paļāvībai uz Dievu.
  • Jēzus ir nācis, lai sagrautu visus sātana darbus un parādītu Dieva darbus

    „Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus” (1Jāņa 3:8).Sātans nodara sāpes, zog, nogalina un pazudina cilvēkus, bet Kristū – Dievs nāk un parāda Savu spēku un žēlastību. Jēzū Kristū, Dievs dziedina slimos, piedod grēkus, atjauno likteņus, atbrīvo no lāstiem un ļauno garu ietekmes. Nedaudz vēlāk, mēs konkrēti parunāsim par sātanu, kā par bēdu un ciešanu avotu. Šodien, es gribētu, lai mēs ieraugam, ka arī citu cilvēku grēki ir ciešanu un sāpju avots.
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji

    Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par svētlaimi(gandarījumu), kuru rodam kalpojot citiem. Mēs runājām par to, ka tad, kad mēs kalpojam citiem, mēs noliekam sevi caur šo kalpošanu tādā stāvoklī, kurā mēs vienmēr baudīsim Dieva žēlastību. Kalpošana citiem cilvēkiem noteikti piepildīs tavu dzīvi ar svētībām. Taču, tavas kalpošanas motīvam nav jābūt vēlmei saņemt svētības no Dieva, bet mīlestībai uz Dievu un cilvēkiem, kurus Dievs sūta tavā ceļā.Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji.Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.