Cik svarīgi ir būt uzticīgiem Dievam

Sveicinu jūs visus Jēzus Kristus Vārdā un lūdzu par to, lai Tā Kunga svētības un žēlastība vairojas jūsu dzīvē šodien.Mēs runājām par to, ka Dievs vēlas, lai mēs ņemtu dalību Viņa Valstības paplašināšanā virs zemes. Dievs nopietni vēlas, lai Viņa prāts notiktu virs zemes tieši tāpat, kā tas notiek debesīs, lai virs zemes tiktu nodibināta Viņa Valstība. Mēs runājām arī par to, ka, ja vēlamies ņemt dalību Viņa Valstības paplašināšanā, mums jāieņem uzvarētāja pozīciju Kristū. Vakar īsumā izskatījām tos paņēmienus, kādus varam lietot Kristū, lai uzvarētu mūsu ienaidniekus. Mēs runājām par Kristus Asiņu spēku, mūsu liecības spēku, kā arī par nepieciešamību ziedoties Dievam.Šodien vēlos runāt par to, cik svarīgi ir būt uzticīgiem Dievam.Vērsīsimies pie Dieva Vārda:
„Un desmit ragi, ko tu redzēji, ir desmit ķēniņi, tie valdību vēl nav saņēmuši, bet tiem ir ķēniņa vara dota kopā ar zvēru vienu stundu. Tie ir vienisprātis un nodod savu spēku un varu zvēram. Tie karos ar Jēru, bet Jērs tos uzvarēs, jo Viņš ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš, un Viņa aicinātie, izredzētie un uzticīgie, kas ir līdz ar Viņu.”(Atklāsmes gr.17:12-14).
Šai rakstu vietai ir ļoti dziļa jēga. Dieva Valstības paplašināšanas process ir saistīts ar mūsu iesaistīšanu nežēlīgā karā. Lai gāztu Dieva Valstību visās sabiedrības sfērās, ienaidnieks mobilizē varenu un vienotu armiju. Sātana armija karos ar Jēru caur Viņa Miesu – Viņa Draudzi. Ienaidnieks karos ar ticīgajiem, ar mācekļiem, kuri ziedojušies Jēzum Kristum.Karš jau norit, un mēs ar jums atrodamies šī kara epicentrā. Mēs varam to sajust jau tagad savā dzīvē un savā valstī. Es vēlos, lai jūs vēršat savu uzmanību ne tikai uz pašu karu, bet arī uz kara iznākumu. Jānis garā redzēja notiekošā kara iznākumu, – Jērs uzvarēja ienaidnieka armiju. Jēzus ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš, tālab, Viņš nekad necietīs sakāvi! Es domāju, ka neviens no mums nešaubās par Tā Kunga uzvaru.Un tomēr, es vēlos, lai jūs ieraugāt, ka Tā Kunga uzvara ir saistīta ne tikai ar to, ka Viņš ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš, bet arī par to, ka līdzās Jēzum ir Viņam uzticīgi ļaudis. Pateicoties svēto uzticībai, Jērs ir uzvarējis.
„…..jo Viņš ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš, un Viņa aicinātie, izredzētie un uzticīgie, kas ir līdz ar Viņu.”(Atklāsmes gr.17:14).
Lai pievienotos uzvarētāju armijai Jēzū Kristū, ir nepieciešams sevi kvalificēt trīs virzienos – aicinājumā, izredzētībā, uzticībā. Sīkāk par to mēs runāsim rītdien, bet šodien, vēlos lai ieraugāt to, ka karš ir neizbēgams, bet šajā karā Dievs paļaujas uz Saviem aicinātajiem, izredzētajiem un uzticamajiem, kas ir līdz ar Viņu.Vai būsi par Dieva armijas sastāvdaļu, šī kara sastāvdaļu, kurā noteikti uzvarēs Jērs? Vai ņemsi dalību Tā Kunga uzvarā, lai Viņa Valstība varētu izplatīties ikvienā mūsu sabiedrības sfērā?Pieņem šodien stingru lēmumu kļūt par daļu no Dieva armijas. Saproti, ka mēs karojam no uzvarētāju pozīcijas.Tiksimies atkal!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Ciešanas kā disciplīnas mērs II

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja es kļūstu nepaklausīgs, tad Bībele saka, ka mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Sodīt – nozīmē pārmācīt, lai morāli pilnveidotu. Lūk, ko Bībele saka: „Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl.3:19)
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! V

    Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, neko neupurēt, nedarīt neko labu sava mīlestības objekta labā. Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, nepavadīt laiku kopā ar to, kuru mīli. Tas vienkārši nav iespējams! Laiks – tā ir mūsu dzīve. Pavadot laiku kopā ar to, kuru tu mīli, tu ar to dāvā viņam daļu savas dzīves.Tam, lai nopelnītu naudu, ir vajadzīgs laiks, un lai tērētu naudu , arī ir nepieciešams laiks. Ja tev ir nauda, bet nav laika to tērēt, šī nauda nenesīs tev svētības. Ja tu pazaudēsi naudu, rīt var nopelnīt to atkal. Bet, ja tu pazaudēsi laiku, – to vairs nekad neatgūsi!
  • Padomu došana jeb konsultēšana III

    Viena no nepieciešamajām prasmēm ir māka uzklausīt cilvēkus, sadzirdēt viņu sirds balsi, saskatīt viņu pārdzīvojumus un jūtas, lai pēc tam viņiem palīdzētu. Otrkārt, mums ir jāpalīdz cilvēkiem paraudzīties uz esošo problēmu no citas perspektīvas. Ir ne tikai jānorāda uz esošo problēmu, bet arī jāparāda, ka problēmu avots ir, piemēram, viņa tagadējais dzīves stils jeb viņa pieeja situācijai. Šodien aicinu jūs pievērsties nākamajai Rakstu vietai.
  • Pateicības derība II

    Un tālab, nežēlojies vairs par savām problēmām vai grūtībām, bet labāk meklē iemeslu lai pateiktos! Atrodi iemeslu tam, lai, neskatoties uz saviem apstākļiem, priecātos un dotu slavu Dievam. Un tieši tad tu atklāsi, ka Tas Kungs ir – tavs spēks un Tas, Kurš dara tavas kājas, kā stirnai, pārvēršot to, kas tev labas, vēl labākā, un tavu labāko – vislabākajā! Dievs var pavairot tavu „daudz” lielākā vairumā un tavu „lielāko vairumu” lielum lielā vairumā! Neatņem sev spēku! Prieks tai Kungā ir tavs spēks un stiprinājums!
  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process III

    Ja mēs uzklausām Svētā Gara pamācību(atmaskošanu) caur cilvēkiem, kurus Dievs pie mums sūta ar mērķi izlabot mūs, tad no mūsu grēku nožēlas brīža tiek pārtraukti Tā Kunga soda mēri. Taču, ja cilvēks atrodas pastāvīgas pretestības un nepakļāvības stāvoklī, tad Dievs viņa dzīvē pieļauj nepatikšanas, ar nolūku, lai pievērstu viņa uzmanību tam, ka tā dzīvē ir garīga problēma.
  • Mums ir jāatbrīvojas no neproduktīvas laika pavadīšanas

    atru reizi, kad te šķiet, ka tev vairs nav spēka, uzliec rokas uz savas sirds un ja tā vēl pukst-tas nozīmē, ka Dievs vēl strādā tavā dzīvē. Viņam ir varens plāns tavai dzīvei. Tevi gaida vēl daudz svētību.Dievs ir labs pret mums! Laiks tik ātri skrien! Vēl ir tik daudz nepadarītu lietu! Tāpēc mums ir jānovērtē laiks un jādara tikai tas, kas ir pats svarīgākais. Mums ir jāatbrīvojas no jebkādas nevajadzīgas skriešanas un neproduktīvas laika pavadīšanas.Dievs saka mums kā Draudzei, kā ticīgajiem, ka laiks ir īss, un visu ko mēs varam darīt, mums ir jādara jau tagad, neatliekot to uz rītu, negaidot to momentu, kad mēs būsim gatavi tam, vai arī kad katrs no mums garīgi pieaugs.