Grēks ir ļaunuma sākums

Labdien, dārgie draugi!Slava, Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar dzīvo vārdu, kuru Viņš mums dod!Vakar, mēs ar jums sākām runāt par to, kā ļaunums ienāca pirmo cilvēku dzīvē un šajā pasaulē. Slava, kas bija Ādama un Ievas apģērbs, pazuda pēc tam, kad grēks ienāca viņu dzīvē. Un tad, Ādams un Ieva zaudēja aizsardzību pret lāstu un visu ļaunumu.Grēks ir ļaunuma sākums. Un pirmais, kurš grēkoja, bija sātans, tāpēc, sātans ir visa ļaunuma sākums. 
„Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1Jāņa 3:8).
 Sātans neieredzēja Dievu un visu to, kas pagodināja Dievu, tāpēc viņš kārdināja Ādamu un Ievu, kuri atspoguļoja Dieva slavu uz zemes. Neskatoties uz to, ka Ādamam un Ievai bija dota griba un izvēles tiesības, viņi izlēma pakļauties ienaidnieka balsij, nevis paklausīt Dievam. Tā rīkojoties, viņi pakļāva sevi un visas nākamās paaudzes grēkam. Viņi pārdeva sevi un visus savus pēcnācējus nāves rokās. No tā brīža, nāve sāka valdīt pār cilvēkiem. 
„Jo, ja jau viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu kļuvusi par valdnieci, cik daudz vairāk tie, kas saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību, kļūs dzīvības valdnieki caur šo vienu Jēzu Kristu!” (Romiešiem 5:17)
 Uzzinot par savu kailumu, cilvēks uzreiz uzšuva sev apjožamo no lapām un sāka slēpties no Dieva. „Lapu apjožamais” ir līdzība cilvēciskam mēģinājumam tikt galā ar savu dzīvi bez Dieva iejaukšanās un Viņa varas pār sevi.Līdzīga veida attiecības ir avots nelaimēm un bēdām uz mūsu zemes. Cilvēks bez Dieva ir līdzīgs pazudušai avij, kura ir mežonīgu dzīvnieku upuris un kuru nekas labs nesagaida. Neskatoties uz to, daudzi šodien pieņem lēmumu dzīvot bez Dieva.Reliģija un rituāli, kuriem atņemts Dieva spēks, nedod risinājumu grēcīgam cilvēkam. „Lapu apjožamais” nav spējīgs apklāt cilvēka kailumu. Tikai Dieva slava to var izdarīt.Ēdenes dārzā, pēc grēkā krišanas, Dievs sāka meklēt cilvēku, nevis cilvēks Dievu. Tajā ir redzams, ka Dievs ieinteresēts cilvēkā. Dievs vēl cilvēkam vislielāko laimi un Viņš vienmēr piedāvā izeju no jebkuras krīzes situācijas.Tāpat kā Ādama laikā, arī šodien Dievs klauvē pie katras sirds, lai pateiktu mums, ka Viņš mūs mīl un, ka Viņam ir atbilde uz visiem mūsu jautājumiem un ir risinājums visām mūsu bezizejas situācijām. Sauc uz Dievu, Viņš tevi sadzirdēs un palīdzēs! Viņš atklās tev, kā savas traģēdijas pārvērst triumfā un uzvarā!Lai jums bagātīgās svētības no Jēzus Kristus, mūsu Kunga un Glābēja!Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu bagātība – tas ir mūsu dievbijīgais raksturs un atjaunotais prāts!

    „Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.”(1.Timotejam 6: 9-12).
  • Tieši disciplīna pārvērš rīcībā jebkuru ideju.

    Tātad, mums var būt dažādas idejas par pārmaiņām, taču šīs idejas automātiski nepārvērtīsies pārmaiņās. Idejai jāpieaug par vēlēšanos. Un tad, tādā mērā, kā šīs vēlmes pieņemas spēkā, cilvēks pieņem lēmumu. Tad kad tu pieņem lēmumu, – tas jau ir nopietni! Bet daudzi cilvēki paliek tikai šajā etapā. Lieta tāda, ka jums no lēmuma ir jāpāriet uz rīcību. Lēmumam jāpāriet rīcībā, lai atnāktu reālas pārmaiņas mūsu dzīvē.
  • Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds III

    Savu attieksmi pret Dievu mēs paužam caur mīlestību, prieku un mieru.Savu attieksmi pret citiem cilvēkiem mēs paužam caur pacietību, laipnību, labprātību vai žēlsirdību.Savu attieksmi pret sevi mēs paužam caur ticību, lēnprātību un atturību.
  • Mēs esam radīti tam, lai pagodinātu Dievu!

    Kā jūs justos, ja jums mugurā būtu netīras drēbes, pat ja tās būtu jaunas? Es domāju, ka jūs jutīsieties slikti. Tieši šādas izjūtas būs tiem, kuri vēlas izpatikt Dievam caur saviem labajiem darbiem, bet bez Kristus. Nav svarīgi, cik daudz labu darbu jūs darāt, – Dievs tik un tā nepieņems jūs līdz brīdim, kamēr jūs nenoticēsiet Jēzum.Dieva miers atnāk sirdī tāpēc, ka mēs iepazinām Jēzu un izzinājām to, ka Kristū mēs esam attaisnoti un Dieva pieņemti.
  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.