Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm III

Miers jums, dārgie Dieva bērni!Paldies, Dievam par šo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis. Paldies, Dievam par iespēju būt Viņa Vārdā, būt sadraudzībā ar Viņu caur lūgšanu un smelt tajā spēku, stiprumu un gudrību.Mēs runājam par lūgšanu, kā par atklāsmes avotu un vadību dzīvē. Vakar mēs ieraudzījām, ka Jēzus caur lūgšanu un sadraudzību ar Dievu zināja, kas un kā Viņam jādara vai jārunā. Lūk, ko Jēzus teica:
“Tad Jēzus turpināja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat” (Jāņa ev. 5:19).
Pēc sapulču ( konferenču) novadīšanas templī, Jēzus pavadīja naktis Eļļas kalnā. Nav šaubu, ka Viņš tur satikās un bija sadraudzībā ar Tēvu, bet no rīta nesa svaigu Vārdu tautai, kura nāca ar slāpēm, lai dzirdētu šo Vārdu.
„Tā Viņš dienā bija Templī un mācīja, bet pa naktīm atstāja pilsētu un pārnakšņoja uz kalna, ko sauc par Eļļas kalnu, bet no rītiem agri visa tauta steidzās pie Viņa, lai Templī klausītos Viņa mācības.” (Lūkas ev. 21:37-38)
Ja mēs paskatīsimies šo rakstu vietu kontekstā, tad ieraudzīsim, ka pirms tam Jēzus aicināja uz to, lai mēs nekam neļautu novērst mūsu uzmanību no sadraudzības ar Dievu. Jēzus aicināja cilvēkus uz lūgšanu.
„Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk;  jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū.  Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.” (Lūkas ev. 21:34-36)
Un tā, caur sadraudzību ar Dievu ,mēs pārstāsim staigāt tumsā vai bez gaismas tāpēc, ka Dievs apgaismo mūsu ceļu, un nostiprina mūs Savā patiesībā.Mozus dzīvoja un rīkojās pēc atklāsmes no Dieva; Jēzus staigāja Dievišķās atklāsmes līmenī, arī Pāvils lūgšanā saņēma atklāsmes no Dieva.Interesanti, ka viņiem visiem bija viena īpašība ,– viņi mācēja būt sadraudzībā ar Dievu. Viņi visi mācēja tuvoties Dievam ,tāpēc Dieva klātbūtne un atklāsmes Gars pavadīja viņu dzīves un kalpošanu.Kad cilvēki redz Dieva klātbūtni tavā dzīvē un tavā kalpošanā, kad viņi redz, ka Dievs runā uz tevi un caur tevi, tad pateicoties tam, ka esi ziedojies ,vairāk un vairāk cilvēku pielūgs Dievu un izjutīs slāpes pēc Viņa savā dzīvē.Tas ir tieši tas, kas notika, kad Dieva slava nolaidās pār Mozus lūgšanu telti.
„Tad Mozus ņēma telti un uzcēla to tālu ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas telti. Ikvienam, kas meklēja To Kungu, bija jāiet uz Saiešanas telti ārpus nometnes. Un notika, ik reizes, kad Mozus gāja uz šo telti, ļaudis piecēlās, un ikviens nostājās savas dzīvojamās telts durvīs un noraudzījās pakaļ Mozum, līdz tas iegāja teltī. Un notika, ik reizes, kad Mozus iegāja teltī, nāca mākoņu stabs un apstājās telts durvīs, un Viņš runāja ar Mozu. Un visa tauta redzēja mākoņu stabu stāvam telts durvīs, un visi ļaudis cēlās un ikviens metās pie zemes savas telts durvīs.” (2 Mozus 33: 7-10)
Kad izraēlieši ieraudzīja Dieva slavu, viņi sāka pielūgt Dievu pie savas lūgšanu telts durvīm, tātad, tajā vietā, no kurienes viņi vēroja notiekošo. Pielūgsme – tā ir dabiska cilvēka reakcija, kurš redz Dieva slavu.Vai tad tā nav mūsu vēlēšanās, lai vairāk cilvēku pielūgtu Dievu? Vai tad tas nav mūsu dzīves un kalpošanas mērķis, lai vairāk cilvēku iepazītu Visuvareno Dievu un pielūgtu Viņu pienācīgā veidā? Vai tā nav Jēzus Kristus Draudzes misija, lai visas tautas, visas ciltis un visas mēles noliektu savus ceļus Visuvarenā Dieva priekšā un sāktu Viņu pielūgt?Kā mums to sasniegt?Mums vienkārši ir jābūt gataviem maksāt nepieciešamo cenu, lai Viņa klātbūtne, Viņa slava un atklāsmes parādītos mūsu vidū.Kas tam ir vajadzīgs? Vēlreiz paskatīsimies uz Mozu. Viņš uzcēla atsevišķu telti, kur viņš un visi, kuri vēlējās ,- varēja meklēt To Kungu. Dieva slava nolaidās pie lūgšanu telts ieejas durvīm.
“Tad Mozus ņēma telti un uzcēla to tālu ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas telti. Ikvienam, kas meklēja To Kungu, bija jāiet uz Saiešanas telti ārpus nometnes.
Un notika, ik reizes, kad Mozus iegāja teltī, nāca mākoņu stabs un apstājās telts durvīs, un Viņš runāja ar Mozu.” (2 Mozus 33:7,9).
Dievam ir sagatavotas tik daudz brīnišķīgas lietas un atklāsmes tieši tev, bet visu to tu varēsi saņemt un uzzināt tikai tad, kad sāksi no visas savas sirds meklēt Dievu lūgšanā!Ar Dieva mieru!Uz tikšanos rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus!

    Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs acīmredzama labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Bet, tas ir jābauda katram cilvēkam personīgi, nevis tikai jāklausās par to. Tieši caur lūgšanu, mēs varam baudīt Tā Kunga labvēlību. Tas stiprina mūsu savstarpējās attiecības ar Dievu. Tas palīdzēs tev, nekad nešaubīties par to, ka Dievs ir, lai arī, kas nenotiktu tavā dzīvē. Es skaidri zinu, ka mans Dievs ir labs, tāpēc, ka es to esmu baudījis un piedzīvojis personīgi. Es to esmu baudījis caur lūgšanu.
  • Ticība uz Jēzu – ir vienīgais, kas var novērst grēka krišanas sekas

    „Jūs zināt, ka Viņš ir atklājies, lai grēkus atņemtu, un grēku nav Viņā.” (1Jāņa 3:5).Jēzus nāca, lai paņemtu uz Sevi mūsu grēkus, citādi, mēs nevarētu glābties no traģēdijām, bēdām un nāves. Slava, Dievam par to, ka Viņš sūtīja Jēzu Kristu šajā pasaulē! Jēzus – ir pierādījums tam, ka Dievs mūs mīl. Ja, Dievs vēlētu cilvēkiem ļaunumu, tad Viņš nekad nebūtu mums Jēzu sūtījis.
  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

    Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.
  • Disciplīna palīdz mums būt modriem

    Jēzus Saviem mācekļiem konkrēti pateica, lai viņi ir modri un lūdzas tāpēc, lai nekristu kārdināšanā. Bet mācekļi, uzklausot Jēzus pamācību, vienkārši aizmiga.„ Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: “Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts.” Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega.” (Mateja 26:41-43).
  • Dievs gaida, lai Viņa bērni nestu augļus II

    „Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem… „(Jāņa 15:2).Arī Mateja Evaņģēlijā mēs lasām par vīģes koku. Mēs redzam, ka pēc tam, kad Jēzus tika meklējis vīģes koka augļus, bet tā arī neatrada tos, Viņš nolādēja šo koku, un tas nokalta.
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana II

    Pašā pamatā lūgšana – tas ir garīgs darbs.Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām. Lūgšanai ir sakars ar mūsu garu un tā attiecas uz garīgo darbu. Lūgšana – tā ir cilvēka gara vēršanās pie Dieva, Kurš arī ir Gars. Dievs ir Gars, un cilvēks ir gars, tāpēc efektīva lūgšana – tā ir cilvēka gara saruna ar Dieva Garu. Lūgšana – tā ir garīga tiekšanās uz Dievu. Protams, mūsu prāts ņem dalību lūgšanā, bet ja lūgšana paliek tikai prāta līmenī, un mans gars nesaskaras ar Dieva Garu, tad tā vispār nav lūgšana. Ja esmu lūdzis efektīvi, tad mans gars jutīs to, ka saskāries ar Dievu, un es zināšu, ka es patiesi esmu runājis ar Dievu.