|

Mans palīgs

Mans palīgs

 

Kādu dienu saslima Aijas mazais brālītis Niks. Viņam bija ļoti augsta temperatūra un klepus. Ārsts lika Nikam dot dzert daudz zāļu tējas.

Kādam no ģimenes vajadzēja visu laiku būt klāt pie mazā Nika, lai par viņu rūpētos. Tētim un mammai bija jāstrādā, tādēļ vecāki nolēma, ka pie slimā brālīša jāpaliek Aijai.

 Aijai nebija jāiet uz skolu, jo bija brīvlaiks. Savu brīvlaiku gan meitene bija iecerējusi pavisam citādu – viņa bija nolēmusi ciemoties pie Santas – savas labākas draudzenes un tur darīt dažnedažādas lietas. Bet nu viņa sēdēja mājās viena pati pie slimā brālīša. Aijai bija ļoti grūti. Viņai bija jāsēž visu dienu pie Nika gultiņas. Meitene ļoti vēlējās iet laukā un apciemot savu draudzeni, taču nevarēja. Bieži Aijai tik ļoti sāpēja sirsniņa, ka viņa tik tikko spēja savaldīt asaras.

Ciemos atnāca Santa.

„Vai tev nav grūti visu laiku vārīt tējas un dod Nikam zāles? Un lasīt viņam priekšā bērnu grāmatas – tās taču ir neinteresantas un domātas bēbjiem?” viņa jautāja.

„Protams, ka es labāk kopā ar tevi skatītos internetu, bet man brālītim ir jāpalīdz.” Atbildēja Aija. „Es viņu mīlu un vēlos, lai viņš izveseļojas.”

„Kā tu vari to izturēt – visu dienu nosēdēt istabā pie Nika?” nerimās Santa.

„Zini, man ir palīgs,” noslēpumaini atbildēja Aija. „Kad man ir grūti, es ar viņu izrunājos. Tad, kad vēlos iet laukā, lūdzu viņam, lai viņš man dod spēku, un es vairāk nevēlos iet prom. Mans palīgs vienmēr ir kopā ar mani. Viņš man palīdz palīdzēt brālītim.”

„Kur tad ir tavs palīgs?” pārsteigta jautāja Santa. „Es viņu neredzu.”

„Tas ir Jēzus. Jēzus ir vienmēr kopā ar mani. Es viņam izstāstu visu, ko domāju un kā jūtos. Viņš man dod spēku rūpēties par brālīti. Viņš man palīdz.” Priecīgi stāstīja Aija.

Santa atcerējās –  arī viņai svētdienskolā mācīja, ka Jēzus var palīdzēt mums tad, kad mēs vēlamies palīdzēt kādam citam. Viņa klusībā jautāja Jēzum, kā viņa var palīdzēt savai draudzenei Aijai. Pēc šīs lūgšanas Santa saprata, ka viņai kopā ar Aiju ir jārūpējas par Niku. Kopš tās dienas pie Nika gultiņas sēdēja divas meitenes – Aija un Santa.

Parunāsim: Kam tu esi palīdzējis?

 

Līdzīgi raksti

  • |

    Tu esi īpašs.

    Reiz dzīvoja mazi koka cilvēciņi. Visas koka radībiņas bija iztēsis galdnieks vārdā Elis. Viņa darbnīca atradās pašā kalna galā, no kura viņš varēja lūkoties uz mazo ciematiņu. Katrs koka cilvēciņš bija citādāks. Dažiem bija lieli deguni, citiem lielas acis – daži bija gari, daži īsi. Daži nēsāja cepures, citi mētelīšus.
  • |

    Kārlis – mazais biznesmenis

    Kārlim ir 8 gadi, kad viņš pirmo reizi pārliecinās par savām spējām darba un biznesa jomā. Viņš piegādā laikrakstus tās ielas iedzīvotājiem, kurā pats dzīvo. Lepodamies, ka tik ātri sācis darba gaitas, viņš sāk sapņot par sava ienesīga uzņēmuma nodibināšanu. Viņš iedomājas, ka sēž pie lepna auto stūres, ka viņam
  • |

    Padomu došana jeb konsultēšana II

    Laba konsultanta uzdevums ir palīdzēt cilvēkam saskatīt problēmu Dieva acīm. Cilvēkiem ir jāierauga problēma, jo bez tā tiem neradīsies vēlme kaut ko mainīt. Cilvēki var darīt kaut ko nepareizi vienkārši tādēļ, ka neredz problēmu. Tāpēc konsultanta pirmais uzdevums palīdzēt cilvēkam atvērt acis un ieraudzīt to, kas notiek viņa dzīvē, saskatīt situāciju no Dieva perspektīvas, apjaust problēmu, kas ir radusies patreizējā dzīvesveida dēļ. Tā ir ļoti svarīga īpašība, kuru ir nepieciešams sevī attīstīt katram, kas vēlas palīdzēt apkārtējiem.
  • |

    Salūts

    [button link=”http://satchurch.lv/wp-content/uploads/2013/03/saluuts.pdf” type=”button_medium” bgcolor=”#9300a2″ bgcolor2=”#b600c1″ but_hover=”#72006b” textcolor=”#ffffff” lightbox=”false”]Atvērt stāstu[/button]