Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu!

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Vakar mēs runājām par to, ka, jo vairāk vai labāk tu redzēsi Dievu, jo mazākas tev izskatīsies tavas problēmas.Es nekad neaizmirsīšu, kā reiz, kad es lūdzu Dievu – man bija sarežģīta situācija, – Dievs man teica: „Ja tu skaties un redzi tikai savas problēmas kalnu, tad tā būs lielāka par tavu Dievu, un tā turpināsies līdz tam brīdim, kamēr tu fokusēsi savu uzmanību uz šo problēmu. Ja tu skaties tikai uz problēmu, tad tu izpēti savas sāpes, tu redzi tikai to, ka šī problēma ir milzīga un tā nav maināma, un šī problēma iesakņojas tavā dzīvē. Bet, ja tu pārcelsi savu skatienu no tavas problēmas uz Dievu, ja tu sāksi fokusēt savu uzmanību uz Dievu un iepazīsi Viņu, tad tu spēsi ieraudzīt, cik spēcīgs ir Dievs, tu ieraudzīsi Viņa varenību un spēku – un tad tavas problēmas kalns kļūs arvien mazāks un mazāks.” Tas mani spēcīgi uzmundrināja.Pielūgsme māca tevi vairāk domāt par Dievu, un ne par problēmu. Pielūgsme maina tevi.Ja mēs ik dienu pielūgsim Dievu, tad ik dienu mēs varēsim redzēt Viņu un to, uz ko mūsu Dievs ir spējīgs.Pāvils sacīja:
„Jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies…..”(Apustuļu darbi 17:28).
 *Nākamais, kas palīdz mums pielūgt Dievu – savas sajūsmas par Dievu pasludināšana.
„Es Tevi, Kungs, teikšu no visas sirds, es dievu priekšā Tev dziedāšu slavas dziesmas; es Tevi pielūgšu Tavā svētajā namā, es teikšu Tavu Vārdu par Tavu žēlastību un uzticību, jo Tu esi pār Savu vārdu paaugstinājis Savus apsolījumus. Kad es Tevi piesaucu, Tu mani paklausīji un devi manai dvēselei drosmi un spēku. Visi ķēniņi virs zemes teiks Tevi, Kungs, kad viņi dzirdēs Tavas mutes vārdus.”(Psalms 138:1-4).
Dāvids sacīja, ka viņš neklusēs, bet slavēs Dievu, jo viņa Dievs – ir varens, Dievs palīdz viņam katrā laikā. Dāvids skaļi pasludināja par Dieva varenību, Viņa spēku un žēlastību. Otra pielūgsmes puse – tā ir pateicība. Ja pielūgsme ir pārdomas par Dievu, par Dieva īpašībām, Viņa raksturu, tad pateicība ir manas atzinības paušana Dievam. Mums arvien ir par ko pateikties Dievam.Nepateicība, kurnēšana, cilvēku neapmierinātība, – tas ir tas, kas stipri apbēdina Dievu. Tieši tādēļ israēla tauta neiegāja apsolītajā zemē. Dievs tik daudz ko izdarīja priekš Israēla tautas, bet viņi arvien ar kaut ko bija neapmierināti. Mums kā vecākiem arī ir ļoti sāpīgi, kad mēs redzam savus bērnus neapmierinātus un nepateicīgus par visu to, ko mēs darām viņu labā. Dažkārt tas noved mūs līdz asarām. Arī Dievu sāpina tas, kad Viņa bērni nepamana to labvēlību, kuru Viņš tiem dod. Ziniet ko, – neapbēdināsim Dievu, – labāk iepriecināsim Dieva sirdi, pateiksimies Viņam, dosim Viņam slavu. Ar savu pateicību mēs iepriecinām Dievu.
„Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.”(1.Tesaloniķiešiem 5:18).
 Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu. Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!Pateicība – tas ir lūgšanas modelis, kuru Jēzus atstāja Saviem mācekļiem.
„Par visu esiet pateicīgi!”(1.Tesaloniķiešiem 5:18).
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā!Tiksimies rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievam ir savi līdzekļi pārmaiņām

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Lai mēs mainītos, mums ir jāiemācās dibināt veselas attiecības pašiem ar sevi, ar cilvēkiem un, protams, ar Dievu. Ja mēs nevēlamies dibināt attiecības ar cilvēkiem vai arī bēgam no grūtībām, kas rodas jebkurās savstarpējās attiecībās, tad mēs nevarēsim mainīties. Acīmredzama pazīme tam, ka cilvēks pieaug Tā Kunga Jēzus Kristus atziņā, – tā ir viņa pareiza attieksme pret Dievu, sevi un cilvēkiem.
  • Ko tu dari ar savu talantu? III

    „Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.” (Kolos.3:2).Taču tu nevari pēkšņi pārslēgties un sākt domāt par To Kurš ir augšā-tas ir process. Ta sir atkarīgs no tā kā tu dzīvo. Tāpēc Jēzus saka mums, lai mēs ieguldam sevi un savu mantu Dieva Valstībā, jo tur kur būs tava manta, tur būs arī tava sirds. Ja tu pastāvīgi domā par to, kā tu vari piedalīties Debesu Valstības celtniecībā-tu ieguldi tajā savas finanses, laiku, centību un pūles-tad tur arī būs tava sirds. Tas ir likums: tava sirds būs tur, kur atradīsies tava manta.
  • Kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu? II

    Kurš no jums vēlas, lai Dievs ir jums līdzās, lai Viņš ir jūsu Partneris mājās, darbā, it visur?Dievs to vēlas vairāk, nekā mēs to vēlamies. Bet Dievs nevar pārkāpt savus principus.Daudzi ticīgie māna sevi, domājot, ka Dievs ir ar viņiem, tajā laikā, kad Dievs jau sen vairs nav ar viņiem. Tas ir paradokss.
  • Jūs bijāt radīti, izpirkti un atdzemdināti! Jūs esat dzimuši divreiz! II

    Visas grēcīgās dzīves sekas, viss kauns, negods un zaudējumi, kas grēka dēļ ienāca cilvēka dzīvē, var tikt anulēti tikai Kristū.Kristū mēs esam ieguvuši jaunu dzīvi un jaunas iespējas. Tagad neviens no mums nevar žēloties par to, ka viņš nevar realizēties savā dzīvē savu iepriekšējo kļūdu vai savu grūto dzīves apstākļu dēļ.Dievs pasludina jūs brīvus no jebkādām grēka sekām, un Viņā – jūs noteikti īstenosieties. Kristū Dievs mums visiem dod izeju!
  • Nedzīvo bez redzējuma!

    Šodien vēlos dalīties ar jums vārdā par to, kā celt, veidot savu nākotni. Lieta tāda, ka tas ko mēs redzam, saskatām, nosaka to, par ko mēs kļūstam. Līdz brīdim, kamēr iegūstam kaut ko no tā, ko vēlamies šajā dzīvē, mums tas visupirms jāierauga. Cilvēki nevirzās uz priekšu, viņiem nav progresa, jo tiem nav redzējuma, tie dzīvo tikai šodienai. Bieži cilvēkiem nav nekāda plāna savai nākotnei, nav sapratnes par to, ko viņi vēlas no dzīves.
  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10: