Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu!

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Vakar mēs runājām par to, ka, jo vairāk vai labāk tu redzēsi Dievu, jo mazākas tev izskatīsies tavas problēmas.Es nekad neaizmirsīšu, kā reiz, kad es lūdzu Dievu – man bija sarežģīta situācija, – Dievs man teica: „Ja tu skaties un redzi tikai savas problēmas kalnu, tad tā būs lielāka par tavu Dievu, un tā turpināsies līdz tam brīdim, kamēr tu fokusēsi savu uzmanību uz šo problēmu. Ja tu skaties tikai uz problēmu, tad tu izpēti savas sāpes, tu redzi tikai to, ka šī problēma ir milzīga un tā nav maināma, un šī problēma iesakņojas tavā dzīvē. Bet, ja tu pārcelsi savu skatienu no tavas problēmas uz Dievu, ja tu sāksi fokusēt savu uzmanību uz Dievu un iepazīsi Viņu, tad tu spēsi ieraudzīt, cik spēcīgs ir Dievs, tu ieraudzīsi Viņa varenību un spēku – un tad tavas problēmas kalns kļūs arvien mazāks un mazāks.” Tas mani spēcīgi uzmundrināja.Pielūgsme māca tevi vairāk domāt par Dievu, un ne par problēmu. Pielūgsme maina tevi.Ja mēs ik dienu pielūgsim Dievu, tad ik dienu mēs varēsim redzēt Viņu un to, uz ko mūsu Dievs ir spējīgs.Pāvils sacīja:
„Jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies…..”(Apustuļu darbi 17:28).
 *Nākamais, kas palīdz mums pielūgt Dievu – savas sajūsmas par Dievu pasludināšana.
„Es Tevi, Kungs, teikšu no visas sirds, es dievu priekšā Tev dziedāšu slavas dziesmas; es Tevi pielūgšu Tavā svētajā namā, es teikšu Tavu Vārdu par Tavu žēlastību un uzticību, jo Tu esi pār Savu vārdu paaugstinājis Savus apsolījumus. Kad es Tevi piesaucu, Tu mani paklausīji un devi manai dvēselei drosmi un spēku. Visi ķēniņi virs zemes teiks Tevi, Kungs, kad viņi dzirdēs Tavas mutes vārdus.”(Psalms 138:1-4).
Dāvids sacīja, ka viņš neklusēs, bet slavēs Dievu, jo viņa Dievs – ir varens, Dievs palīdz viņam katrā laikā. Dāvids skaļi pasludināja par Dieva varenību, Viņa spēku un žēlastību. Otra pielūgsmes puse – tā ir pateicība. Ja pielūgsme ir pārdomas par Dievu, par Dieva īpašībām, Viņa raksturu, tad pateicība ir manas atzinības paušana Dievam. Mums arvien ir par ko pateikties Dievam.Nepateicība, kurnēšana, cilvēku neapmierinātība, – tas ir tas, kas stipri apbēdina Dievu. Tieši tādēļ israēla tauta neiegāja apsolītajā zemē. Dievs tik daudz ko izdarīja priekš Israēla tautas, bet viņi arvien ar kaut ko bija neapmierināti. Mums kā vecākiem arī ir ļoti sāpīgi, kad mēs redzam savus bērnus neapmierinātus un nepateicīgus par visu to, ko mēs darām viņu labā. Dažkārt tas noved mūs līdz asarām. Arī Dievu sāpina tas, kad Viņa bērni nepamana to labvēlību, kuru Viņš tiem dod. Ziniet ko, – neapbēdināsim Dievu, – labāk iepriecināsim Dieva sirdi, pateiksimies Viņam, dosim Viņam slavu. Ar savu pateicību mēs iepriecinām Dievu.
„Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.”(1.Tesaloniķiešiem 5:18).
 Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu. Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!Pateicība – tas ir lūgšanas modelis, kuru Jēzus atstāja Saviem mācekļiem.
„Par visu esiet pateicīgi!”(1.Tesaloniķiešiem 5:18).
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā!Tiksimies rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ciešanas kā disciplīnas mērs III

    Dievs var mūs apskaidrot un mācīt caur ciešanām un sāpēm, tāpēc mums nevajadzētu mēģināt no tā vairīties. Dieva sods var mums radīt brūces, sāpes, sakāvi vai nelaimes mūsu dzīvē, bet Dievs dara to mīlestībā. Un tad, kad ir sasniegts Dieva soda mērķis, tad pats Dievs paņem prom visas problēmas, un Pats arī dziedē mūsu brūces.
  • Sēklā ir apslēpts varens potenciāls II

    Es vēlos, lai pamanāt, ka, lai Dieva Vārds spētu nest augli, ir nepieciešams pieņemt šo Vārdu. Ļaudis, kuru sirds līdzinās akmeņainai augsnei, arī uzņem Vārdu, taču pastāv būtiska atšķirība starp viņiem un tiem, kuru sirds tiek identificēta ar labu augsni. Ļaudis, kuru sirds ir līdzīga akmeņainai augsnei, uzņem Vārdu emocionāli, virspusēji, un bez tam viņi nav pastāvīgi, līdz ar to Vārds nevar iesakņoties viņu sirdīs. „Bet tiem nav saknes sevī, un tikai kādu laiku tie ir ticīgi…”(Marka, 4:17).
  • No kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?

    Pierašana pie savas situācijas. Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām. Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā.
  • Kalpošana pārvērš egoistisku cilvēku mīlošā, līdzcietīgā Tā Kunga kalpā

    Nevienam nav noslēpums, ka katrs cilvēks ir dzimis egoists. Kāds teiks, ka uz viņu tas neattiecas, ka viņš nav egoists.Tie ir meli! Mēs visi esam egoisti. Kas ir egoists? Egoists ir cilvēks, kurš dzīvo tikai sev. Egoists uztraucas tikai par savu mieru, tāpēc viņš nepamana to, kas notiek citu cilvēku dzīvēs. Egoists ir koncentrējies tikai lai atrisinātos viņa problēmas, tai pat laikā citu problēmas viņam neeksistē. Egoistam Dievs un cilvēki ir vajadzīgi tikai priekš tā, lai atrisinātu viņa problēmas un piepildītu viņa vajadzības. Bet tas kas skar Paša Dieva problēmas un citu cilvēku problēmas, egoistu neuztrauc un viņam priekš tā nav laika un vēlēšanās. Egoista domāšana ir šāda: „Lai Dievs Pats risina Savas problēmas. Galvenais, lai tiktu atrisinātas manas problēmas”. Egoists riņķo tikai ap sevi un savu komfortu.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam II

    Lai mainītos, man ir jāseko Jēzum. Sekot Jēzum, – tas nozīmē sekot un pakļauties Viņa vārdam, sekot Viņa instrukcijām. Sekot Jēzum, – tas nozīmē pavadīt laiku ar Viņu, ar nolūku, lai labāk iepazītu Viņa sirdi un piedalītos Viņa misijā. Sekot Jēzum, – tas nozīmē ņemt no Viņa piemēru un darīt to, ko dara Jēzus. Sekot Jēzum, – tas nozīmē reaģēt tā, kā reaģē Viņš, runāt to, ko saka Viņš, mīlēt to, ko mīl Viņš, un ienīst visu to, ko ienīst Viņš.