Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu!

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Vakar mēs runājām par to, ka, jo vairāk vai labāk tu redzēsi Dievu, jo mazākas tev izskatīsies tavas problēmas.Es nekad neaizmirsīšu, kā reiz, kad es lūdzu Dievu – man bija sarežģīta situācija, – Dievs man teica: „Ja tu skaties un redzi tikai savas problēmas kalnu, tad tā būs lielāka par tavu Dievu, un tā turpināsies līdz tam brīdim, kamēr tu fokusēsi savu uzmanību uz šo problēmu. Ja tu skaties tikai uz problēmu, tad tu izpēti savas sāpes, tu redzi tikai to, ka šī problēma ir milzīga un tā nav maināma, un šī problēma iesakņojas tavā dzīvē. Bet, ja tu pārcelsi savu skatienu no tavas problēmas uz Dievu, ja tu sāksi fokusēt savu uzmanību uz Dievu un iepazīsi Viņu, tad tu spēsi ieraudzīt, cik spēcīgs ir Dievs, tu ieraudzīsi Viņa varenību un spēku – un tad tavas problēmas kalns kļūs arvien mazāks un mazāks.” Tas mani spēcīgi uzmundrināja.Pielūgsme māca tevi vairāk domāt par Dievu, un ne par problēmu. Pielūgsme maina tevi.Ja mēs ik dienu pielūgsim Dievu, tad ik dienu mēs varēsim redzēt Viņu un to, uz ko mūsu Dievs ir spējīgs.Pāvils sacīja:
„Jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies…..”(Apustuļu darbi 17:28).
 *Nākamais, kas palīdz mums pielūgt Dievu – savas sajūsmas par Dievu pasludināšana.
„Es Tevi, Kungs, teikšu no visas sirds, es dievu priekšā Tev dziedāšu slavas dziesmas; es Tevi pielūgšu Tavā svētajā namā, es teikšu Tavu Vārdu par Tavu žēlastību un uzticību, jo Tu esi pār Savu vārdu paaugstinājis Savus apsolījumus. Kad es Tevi piesaucu, Tu mani paklausīji un devi manai dvēselei drosmi un spēku. Visi ķēniņi virs zemes teiks Tevi, Kungs, kad viņi dzirdēs Tavas mutes vārdus.”(Psalms 138:1-4).
Dāvids sacīja, ka viņš neklusēs, bet slavēs Dievu, jo viņa Dievs – ir varens, Dievs palīdz viņam katrā laikā. Dāvids skaļi pasludināja par Dieva varenību, Viņa spēku un žēlastību. Otra pielūgsmes puse – tā ir pateicība. Ja pielūgsme ir pārdomas par Dievu, par Dieva īpašībām, Viņa raksturu, tad pateicība ir manas atzinības paušana Dievam. Mums arvien ir par ko pateikties Dievam.Nepateicība, kurnēšana, cilvēku neapmierinātība, – tas ir tas, kas stipri apbēdina Dievu. Tieši tādēļ israēla tauta neiegāja apsolītajā zemē. Dievs tik daudz ko izdarīja priekš Israēla tautas, bet viņi arvien ar kaut ko bija neapmierināti. Mums kā vecākiem arī ir ļoti sāpīgi, kad mēs redzam savus bērnus neapmierinātus un nepateicīgus par visu to, ko mēs darām viņu labā. Dažkārt tas noved mūs līdz asarām. Arī Dievu sāpina tas, kad Viņa bērni nepamana to labvēlību, kuru Viņš tiem dod. Ziniet ko, – neapbēdināsim Dievu, – labāk iepriecināsim Dieva sirdi, pateiksimies Viņam, dosim Viņam slavu. Ar savu pateicību mēs iepriecinām Dievu.
„Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.”(1.Tesaloniķiešiem 5:18).
 Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu. Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!Pateicība – tas ir lūgšanas modelis, kuru Jēzus atstāja Saviem mācekļiem.
„Par visu esiet pateicīgi!”(1.Tesaloniķiešiem 5:18).
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā!Tiksimies rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīves īslaicīgums

    Viss, par ko mēs līdz šim runājām ir savā starpā saistīts. Dzīve – tas ir laiks. Dzīve – tas ir mērķis. Dzīve – tas ir pārbaudījums. Dzīve – tā ir uzticēšanās. Dzīve ir – īslaicīga.Šī pasaule nav tavas mājas. Tu uz zemes nedzīvosi mūžīgi. Bībele saka, ka mūsu pilsonība ir debesīs, no kurienes mēs gaidām mūsu Kungu Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka tev nemaz nav tik daudz laika. Bībele saka, ka dzīve līdzinās tvaikam.
  • Bībele aicina mūs VIENMĒR LŪGT UN NEPAGURT

    Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti, jūs saprotat, ka viņi ir it kā no citas planētas, ka viņi itin kā nedzīvo šai tumšajā pasaulē, jo viņi mirdz, spīd. Viņiem ir problēmas, un viņu dzīves neatšķiras no mūsējās, un tai pat laikā, viņi dzīvo savādāk, viņi uz problēmām skatās savādāk, viņi uz nākotni skatās savādāk. Lūgšana tā maina viņu dzīvi un domāšanu, tā nostiprina viņu attiecības ar Dievu, ka viņi nepamana to, ko pamana citi.
  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta III

    „Jēzus viņiem sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet Mans Tēvs jums dod īsto maizi no debesīm: jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.” Tie Viņam sacīja: “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!” Jēzus sacīja viņiem: “ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.” (Jāņa 6:32-35).
  • Ticība – tā ir spēja redzēt Neredzamo!

    Šai pēdējā laikā daudzi skumst, rūpes par dzīvi aiznes daudzus, daudzos atdziest mīlestība, un pateicoties tam, ka vairojas nelikumības, nodevība un meli, tiek uzkurināts ļaunums, aizvainojums, naids un cietsirdība.Taču nav jēgas, mīļais, sekot vairākumam, tava ticība atnesīs tev izrāvienu un uzvaru!Tu iemācīsies dzīvot bez rūpēm un satraukumiem, jo ticība zina, ka Dievs rūpējas par tevi, ticība zina, kā savas rūpes likt uz To Kungu.
  • Patiesu grēku nožēlu Dievs vienmēr pieņem un apbalvo!

    Pie patiesas grēku nožēlas cilvēks saprot, ka viņš ir grēkojis ne tikai pret Dievu, bet arī pret citiem cilvēkiem. Tālab, patiesa grēku nožēla ietver sevī arī atzīšanos savos grēkos citu cilvēku priekšā, – to, kurus mēs esam aizvainojuši vai kuriem esam nodarījuši sāpes.