Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu!

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Vakar mēs runājām par to, ka, jo vairāk vai labāk tu redzēsi Dievu, jo mazākas tev izskatīsies tavas problēmas.Es nekad neaizmirsīšu, kā reiz, kad es lūdzu Dievu – man bija sarežģīta situācija, – Dievs man teica: „Ja tu skaties un redzi tikai savas problēmas kalnu, tad tā būs lielāka par tavu Dievu, un tā turpināsies līdz tam brīdim, kamēr tu fokusēsi savu uzmanību uz šo problēmu. Ja tu skaties tikai uz problēmu, tad tu izpēti savas sāpes, tu redzi tikai to, ka šī problēma ir milzīga un tā nav maināma, un šī problēma iesakņojas tavā dzīvē. Bet, ja tu pārcelsi savu skatienu no tavas problēmas uz Dievu, ja tu sāksi fokusēt savu uzmanību uz Dievu un iepazīsi Viņu, tad tu spēsi ieraudzīt, cik spēcīgs ir Dievs, tu ieraudzīsi Viņa varenību un spēku – un tad tavas problēmas kalns kļūs arvien mazāks un mazāks.” Tas mani spēcīgi uzmundrināja.Pielūgsme māca tevi vairāk domāt par Dievu, un ne par problēmu. Pielūgsme maina tevi.Ja mēs ik dienu pielūgsim Dievu, tad ik dienu mēs varēsim redzēt Viņu un to, uz ko mūsu Dievs ir spējīgs.Pāvils sacīja:
„Jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies…..”(Apustuļu darbi 17:28).
 *Nākamais, kas palīdz mums pielūgt Dievu – savas sajūsmas par Dievu pasludināšana.
„Es Tevi, Kungs, teikšu no visas sirds, es dievu priekšā Tev dziedāšu slavas dziesmas; es Tevi pielūgšu Tavā svētajā namā, es teikšu Tavu Vārdu par Tavu žēlastību un uzticību, jo Tu esi pār Savu vārdu paaugstinājis Savus apsolījumus. Kad es Tevi piesaucu, Tu mani paklausīji un devi manai dvēselei drosmi un spēku. Visi ķēniņi virs zemes teiks Tevi, Kungs, kad viņi dzirdēs Tavas mutes vārdus.”(Psalms 138:1-4).
Dāvids sacīja, ka viņš neklusēs, bet slavēs Dievu, jo viņa Dievs – ir varens, Dievs palīdz viņam katrā laikā. Dāvids skaļi pasludināja par Dieva varenību, Viņa spēku un žēlastību. Otra pielūgsmes puse – tā ir pateicība. Ja pielūgsme ir pārdomas par Dievu, par Dieva īpašībām, Viņa raksturu, tad pateicība ir manas atzinības paušana Dievam. Mums arvien ir par ko pateikties Dievam.Nepateicība, kurnēšana, cilvēku neapmierinātība, – tas ir tas, kas stipri apbēdina Dievu. Tieši tādēļ israēla tauta neiegāja apsolītajā zemē. Dievs tik daudz ko izdarīja priekš Israēla tautas, bet viņi arvien ar kaut ko bija neapmierināti. Mums kā vecākiem arī ir ļoti sāpīgi, kad mēs redzam savus bērnus neapmierinātus un nepateicīgus par visu to, ko mēs darām viņu labā. Dažkārt tas noved mūs līdz asarām. Arī Dievu sāpina tas, kad Viņa bērni nepamana to labvēlību, kuru Viņš tiem dod. Ziniet ko, – neapbēdināsim Dievu, – labāk iepriecināsim Dieva sirdi, pateiksimies Viņam, dosim Viņam slavu. Ar savu pateicību mēs iepriecinām Dievu.
„Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.”(1.Tesaloniķiešiem 5:18).
 Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu. Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!Pateicība – tas ir lūgšanas modelis, kuru Jēzus atstāja Saviem mācekļiem.
„Par visu esiet pateicīgi!”(1.Tesaloniķiešiem 5:18).
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā!Tiksimies rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).
  • Pavairošanas likums

    Ja mūsu rīcībā ir sēkla un mēs to iedēstām pareizā augsnē, tad mēs noteikti sagaidīsim ražu. Sēkla noteikti izaugs. Iesētā sēkla visupirms dod zelmeni, tad – vārpu, un tikai pēc tam – graudus vārpā. Pieaugums, izaugsme – tas vienmēr ir process. Lai ieraudzītu pieaugumu un izaugsmi, mēs nevaram apiet šo procesu. Savukārt, no savas puses mums jādara tas, kas mums jādara. Visupirms mums jāsaprot, ka, lai mēs sagaidītu pieaugumu savā dzīvē, iesākumā jābūt sēklai. Atcerieties, ka jums šai brīdī šī sēkla jau ir. Ja vēlaties redzēt pieaugumu un izaugsmi kādā no savas dzīves sfērām, jums jāzina, ka jums jau ir sēkla no Dieva.
  • Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.
  • Cik svarīgi ir izmantot mūsu namus, mūsu svētkus garīgam mērķim

    Dārgie draugi, vēlos jūs aicināt uz to, lai, plānojot dažādus pasākumus un svētkus, kuri saistīti ar nozīmīgiem datumiem jūsu dzīvē, jūs domātu par to, kā izmantot šīs tikšanās, šos svētkus evaņģelizācijai, caur to sasniedzot savus draugus, radus un paziņas.Bībele aicina mūs uz to, lai, visu ko darām, darām par godu Tam Kungam.„Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu.”(1.Kor.10:31).