Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu!

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Vakar mēs runājām par to, ka, jo vairāk vai labāk tu redzēsi Dievu, jo mazākas tev izskatīsies tavas problēmas.Es nekad neaizmirsīšu, kā reiz, kad es lūdzu Dievu – man bija sarežģīta situācija, – Dievs man teica: „Ja tu skaties un redzi tikai savas problēmas kalnu, tad tā būs lielāka par tavu Dievu, un tā turpināsies līdz tam brīdim, kamēr tu fokusēsi savu uzmanību uz šo problēmu. Ja tu skaties tikai uz problēmu, tad tu izpēti savas sāpes, tu redzi tikai to, ka šī problēma ir milzīga un tā nav maināma, un šī problēma iesakņojas tavā dzīvē. Bet, ja tu pārcelsi savu skatienu no tavas problēmas uz Dievu, ja tu sāksi fokusēt savu uzmanību uz Dievu un iepazīsi Viņu, tad tu spēsi ieraudzīt, cik spēcīgs ir Dievs, tu ieraudzīsi Viņa varenību un spēku – un tad tavas problēmas kalns kļūs arvien mazāks un mazāks.” Tas mani spēcīgi uzmundrināja.Pielūgsme māca tevi vairāk domāt par Dievu, un ne par problēmu. Pielūgsme maina tevi.Ja mēs ik dienu pielūgsim Dievu, tad ik dienu mēs varēsim redzēt Viņu un to, uz ko mūsu Dievs ir spējīgs.Pāvils sacīja:
„Jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies…..”(Apustuļu darbi 17:28).
 *Nākamais, kas palīdz mums pielūgt Dievu – savas sajūsmas par Dievu pasludināšana.
„Es Tevi, Kungs, teikšu no visas sirds, es dievu priekšā Tev dziedāšu slavas dziesmas; es Tevi pielūgšu Tavā svētajā namā, es teikšu Tavu Vārdu par Tavu žēlastību un uzticību, jo Tu esi pār Savu vārdu paaugstinājis Savus apsolījumus. Kad es Tevi piesaucu, Tu mani paklausīji un devi manai dvēselei drosmi un spēku. Visi ķēniņi virs zemes teiks Tevi, Kungs, kad viņi dzirdēs Tavas mutes vārdus.”(Psalms 138:1-4).
Dāvids sacīja, ka viņš neklusēs, bet slavēs Dievu, jo viņa Dievs – ir varens, Dievs palīdz viņam katrā laikā. Dāvids skaļi pasludināja par Dieva varenību, Viņa spēku un žēlastību. Otra pielūgsmes puse – tā ir pateicība. Ja pielūgsme ir pārdomas par Dievu, par Dieva īpašībām, Viņa raksturu, tad pateicība ir manas atzinības paušana Dievam. Mums arvien ir par ko pateikties Dievam.Nepateicība, kurnēšana, cilvēku neapmierinātība, – tas ir tas, kas stipri apbēdina Dievu. Tieši tādēļ israēla tauta neiegāja apsolītajā zemē. Dievs tik daudz ko izdarīja priekš Israēla tautas, bet viņi arvien ar kaut ko bija neapmierināti. Mums kā vecākiem arī ir ļoti sāpīgi, kad mēs redzam savus bērnus neapmierinātus un nepateicīgus par visu to, ko mēs darām viņu labā. Dažkārt tas noved mūs līdz asarām. Arī Dievu sāpina tas, kad Viņa bērni nepamana to labvēlību, kuru Viņš tiem dod. Ziniet ko, – neapbēdināsim Dievu, – labāk iepriecināsim Dieva sirdi, pateiksimies Viņam, dosim Viņam slavu. Ar savu pateicību mēs iepriecinām Dievu.
„Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.”(1.Tesaloniķiešiem 5:18).
 Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu. Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!Pateicība – tas ir lūgšanas modelis, kuru Jēzus atstāja Saviem mācekļiem.
„Par visu esiet pateicīgi!”(1.Tesaloniķiešiem 5:18).
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā!Tiksimies rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs paaugstinās un svētīs katru, kurš ziedos sevi Viņam un Viņa Valstības darbiem! II

    Dievs visus mācekļus aicina kalpot un pienest Viņam augļus.Kādu Dievs, kā mani, aicina kalpot par mācītāju un sludinātāju. Kādu Viņš aicina savā darba vietā veidot savstarpējās attiecības, caur kurām daudzi cilvēki tiks glābti un pakļausies ticībai Jēzum. Kādu Dievs aicina strādāt ar jaunatni, palīdzot viņiem nostāties uz pareizā ceļa un piepildīt Dieva gribu savai dzīvei. Kādu Viņš aicina strādāt ar bērniem, sievietēm vai vīriešiem; kādu sadzirdēt to, ka Dievs viņu aicina strādāt ar skolotājiem vai arī muzikālajā kalpošanā.
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums III

    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt lūgšanu iemaņām, prasmei. Iemaņas dara mums zināmu to, kā vajag darīt to, kas mums jādara. Ja tu zini, ko vajag darīt, ja zini, kāpēc to vajag darīt, bet nezini, KĀ to vajag darīt, – tu nespēsi to padarīt par ieradumu. Tu nevarēsi uzzināt, kā vajag kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kamēr nesāksi to darīt. Es neuzzināšu, kā vajag lūgt, līdz brīdim, kamēr es nesākšu lūgt. Esmu pārliecināts, ka mēs jau vismaz kaut ko zinām par lūgšanu. To, ko tu jau zini, tu vari sākt pielietot praksē. Un tādā veidā, atnāk iemaņas, prasme. Iemaņas atnāk no pastāvīgas zināšanu pielietošanas praksē.
  • Sadarbība ar Dievu

    Kad mēs lūdzam Dievu un pielūdzam Viņu, mēs vēlēsimies piepildīt Viņa gribu.Uz daudzām lūgšanām atbilde no Dieva neatnāk, jo šīm lūgšanām ir nepareizs pamats, nepareizas prioritātes. Piemēram, tu vari lūgt par cilvēku, kuram ir nopietnas problēmas. Un lūdzot, tu lūdz, lai Dievs paņem projām visas šīs problēmas vai arī atrisina tās. Taču jūs zināt, ka atbildes uz šīm lūgšanām var atnākt, un tomēr pēc kāda laika problēmas var atgriezties, jo nebūs novērsti tie iemesli, kuru dēļ šīs problēmas būs radušās.
  • Dieva klātbūtne

    „Jo no kā lai varētu zināt, ka es un Tava tauta esam labvēlību atraduši Tavās acīs? Vai ne no tā, ka Tu mūs vadi, tā, ka mēs, es un Tava tauta, atšķiramies no visām citām tautām, kas virs zemes.”(2.Mozus 33:16).Dieva klātbūtne dara mūs stiprākus un Dieva slava mūsu dzīvē izpaužas arvien vairāk un vairāk. Ja Dieva klātbūtne ir tik nepieciešama, tad kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt to savā dzīvē?
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds II

    Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar to savstarpējo attiecību palīdzību, kurās mēs esam iesaistīti. Mūsu uzvedība, uzskati, darbība un bezdarbība, vārdi – tas viss izsauc dabīgu reakciju, kura tad arī nosaka mūsu garīgā brieduma līmeni.
  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

    Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj. Jēzus saka, ka : „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7).Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.”Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.