Mūsu aicinājums – iet 3 daļa

Par jebkuru veiksmi cilvēka dzīvē atbild Dievs, bet par manu paklausību Dievam – atbildu es. Mani nedrīkst vadīt manas problēmas, bet gan vēlēšanās izpatikt Dievam un piepildīt Viņa gribu un aicinājumu. Ja mani vada manas problēmas, tas nozīmē, ka es garīgi guļu, garīgi neizprotu un neredzu Dieva sirdi un Viņa vēlmes. Lūdz Dievam, lai Viņš aizdedz tavā sirdī Savu uguni, lai dziedina un atdzīvina tevi. Kritikas un neapmierinātības gars ienāk tāda cilvēka dzīvē, kuram nav redzējuma no Dieva, kurš garīgi ir atsalis, kurš nedomā par savu aicinājumu un netiecas to piepildīt. Redzējuma cilvēks neskatās uz ārējiem apstākļiem, neskatās uz to, kā viss šodien ārēji izskatās. Ir svarīgi, lai mums būtu redzējums no Dieva, lai mēs spētu redzēt garā lietas, situācijas un notikumus tā, kā tos redz Dievs, kādiem tiem jābūt, un lai mēs tiektos šo redzējumu piepildīt. Redzējums no Dieva paceļ cilvēku pār problēmām un dara to stipru. Cilvēks, kuram ir redzējums no Dieva, jau šodien plāno to, kā viņš pacelsies tajā augstumā, kādu Dievs viņam parāda. Dievs grib, lai Viņa bērni vadās un tos motivē Viņa redzējums, nevis ārējie apstākļi vai problēmas. Visi, kurus ir izglābis Dievs, ir atbildīgi par to, lai ņemtu dalību Viņa redzējuma piepildīšanā. Apustulis Pāvils ir teicis:

 “Jo, nebūdams atkarīgs ne no viena, es brīvprātīgi paliku visiem par kalpu, lai pēc iespējas daudzus mantotu. Jūdiem esmu tapis kā jūds, lai mantotu jūdus; tiem, kas zem bauslības, esmu tapis kā tāds, kas stāv zem bauslības, pats nebūdams zem bauslības, lai mantotu tos, kas stāv zem bauslības. Tiem, kas bez bauslības, esmu tapis kā tāds, kas bez bauslības, kaut patiesībā nebūdams bez Dieva bauslības, bet stāvēdams Kristus bauslībā, lai mantotu tos, kas bez bauslības. Vājajiem esmu tapis kā vājš, lai mantotu vājos; visiem esmu tapis viss, lai katrā gadījumā kādus izglābtu.” (1.Korintiešiem 9:19-22)

Apustulis Pāvils ieņēma aktīvu pozīciju kalpošanā Dievam, jo viņam bija redzējums un stratēģija no Dieva. Jēzus Saviem mācekļiem teica, lai tie iet un sludina evaņģēliju. Un, pateicoties viņu aktīvajai pozīcijai, daudzu cilvēku dzīves pilnībā tika izmainītas. Jēzus mācekļus sauca par tiem, kas visā pasaulē rada nemieru (skat. Apustuļu darbi 17:6), jo līdz ar viņu atnākšanu mainījās situācijas un lietu kārtība, tāpēc ka, dēstot vai izplatot Dieva Valstības vērtības, tie nodibināja Dieva kārtību.  Ja mums visapkārt nekas nemainās, tas liecina par mūsu pasivitāti. Mēs nevaram visu laiku savā dzīvē tikai saņemt no Dieva, neko nedodot citiem. Cilvēks ar aktīvu pozīciju saņem no Dieva un tūlīt pat dod citiem. Mēs spēsim atrast un saprast sevi tikai tad, kad atradīsimies sava aicinājuma piepildīšanās procesā. Tikai kalpošanas procesā un piepildot savu aicinājumu, mēs garīgi nostiprināsimies un piepildīsimies ar Dieva vērtībām, tādā veidā piepildot savu dzīvi ar jēgu un padarot to kvalitatīvāku. Dievs saka, lai mēs ejam. Un Viņš apsola, ka “visas vietas, kur jūs savu kāju pēdas liksit, Es esmu jums devis…” (Jozuas 1:3). Ja mēs piekritīsim iet, tad Dievs un visi Viņa resursi būs ar mums. Bet, ja mēs nekur neiesim, tad mums nekā nebūs.