Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā III

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzos, lai jūsos nerimst slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, jo Dievs ir mūsu dzīvības avots. Mēs turpinām runāt par katra kristieša augstāko aicinājumu – caur savu dzīvi parādīt Dievu, tā, kā to izdarīja Jēzus. Mēs runājām, ka Jēzus atnāca tālab, lai parādītu mums Dievu. Viņš samaksāja cenu Golgatas Krustā par to, lai ikviens, kurš noticējis Viņam, varētu kļūt par vienu veselumu ar Tēvu. Tagad, Jēzus aicina katru ticīgo sekot Viņa piemēram un caur savu dzīvi demonstrēt Dievu citiem cilvēkiem. Jēzus parādīja Dievu divos veidos:
  • caur Savu dzīves veidu (raksturu)
un
  • caur Saviem darbiem(dāvanām).
 Arī mēs varam demonstrēt Dievu caur savu raksturu un darbiem. Raksturs – tā ir mūsu būtības pasīvā daļa, kura atklājas vai parādās noteiktos apstākļos. Raksturu nevar ieraudzīt uzreiz. Raksturs – tas ir tas, kas mēs būtībā esam. Kristus raksturs mūsos formējas ar Svētā Gara augļa palīdzību. Tas parādās mūsos:
  • ar miera, mīlestības un prieka palīdzību;
 
  • caur savstarpējām attiecībām ar citiem cilvēkiem pacietībā, laipnībā un žēlsirdībā;
 
  • caur mūsu attiecībām ar Dievu ticībā, pazemībā un atturībā.
 
„Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.” (Galatiešiem 5:22).
 Gara auglis palīdz mums rīkoties un reaģēt tā, kā to darīja Jēzus. Parādīt Dievu mēs varam tikai tad, ja mūsos pašos parādās Kristus raksturs. Būt kā Kristus mēs varam tikai tad, ja mūsos pašos ir Svētā Gara auglis. Atbilstoši tam, kā mēs pakļaujam sevi Kristus Garam, kas mīt mūsos, mūsos formējas Viņa raksturs un Viņa īpašības, un tas palīdz mums dzīvot to dzīvi, kādu dzīvoja Pats Jēzus. Tas palīdz mums izturēties pret Dievu, cilvēkiem un pašiem pret sevi tā, kā to darīja Jēzus. Tomēr, Dievs vēlas, lai mēs darītu arī Jēzus darbus. Šim nolūkam Viņš mums ir dāvājis Svēto Garu ar visām Tā izpausmēm, par kurām ir teikts Bībelē: 
 „Citam Gars dod gudrības runu, citam atziņas runu, tas pats Gars. Citam dota ticība tai pašā Garā; citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā Garā; citam spēki brīnumus darīt, citam pravietot, citam garu pazīšana, citam dažādas mēles un citam mēļu tulkošana.” (1.Korintiešiem 12: 8-10).
 Mēs demonstrējam Dievu arī tad, kad darām tos darbus, kurus, dzīvojot uz zemes, darījaJēzus. Un tā jau ir mūsu personības aktīvā daļa. Mūsu personība – tas ir mūsu būtības aktīvais aspekts. Mūsu personība ir saistīta ar to, ko mēs darām. Un tātad, mēs parādām Dievu savā miesā, kad ar Svētā Gara palīdzību attīstām sevī gara augli un vingrināmies Svētā Gara dāvanās. Savā spēkā mēs Dievu šai ļaunajā pasaulē prezentēt nevarēsim, bet tikai Dieva spēkā, kas mājo mūsos. Lai Dievs ikvienam no mums dāvā sapratni par to, cik svarīgi ir piepildīt šo aicinājumu! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mēs esam zemes sāls un pasaules gaisma

    Kā sāls mēs novēršam jebkādu pagrimumu mūsu sabiedrībā caur to, ka mēs palīdzam cilvēkiem slāpt vai alkt pēc Dieva un Dieva vārda. Pēc tam, kad cilvēks ir ēdis ko sāļu, viņam rodas vēlēšanās vai alkas dzert(slāpes). Tieši tāpat tas notiek arī ar mums, ja mēs kā Dieva vēstneši pildīsim savu lomu kā zemes sāls, tad cilvēki arvien vairāk un vairāk jutīs slāpes vai alks pēc Dieva un Dieva vārda.
  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs

    Mainījušies cilvēki pret citiem cilvēkiem izturas tā, kā izturējās Jēzus Kristus. Mums visiem ir nepieciešamas izmaiņas, un tieši tāpēc, Dievs izmanto savstarpējās attiecības un dažādus pārbaudījumus tam, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas katrā no mums.
  • Cik svarīga ir pareiza reakcija, kad Dievs mūs atmasko mūsu grēkos

    Bībele runā par to, ka Dievs mūs izlabo, tāpēc, ka Viņš mīl mūs un vēl mums uzplaukumu. Viņš nepametīs mūs maldamies savos nepareizajos ceļos. Dievs mums uzrādīs mūsu grēkus, izlabos, sodīs un disciplinēs, tos kurus mīl, tieši tāpat kā jebkurš tēvs, kurš audzina savus bērnus.„Mans dēls, neatmet Tā Kunga tev piešķirto mācību un nesajūti nepatiku par Viņa uzlikto pārmācību, jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu. “ (Sāl.pam. 3:11-12).
  • Cik svarīgi ir sargāt savu sirdi, jo no tās iziet dzīvības avoti

    Lai no mums plūstu dzīvība, mums jāpiepildās ar šo dzīvību. Bībele saka, ka Jēzus Kristus ir ceļš, patiesība un dzīvība. Pieņemot Kristu par savu Kungu un Glābēju, mēs pieņemam Viņa dzīvību sevī. Taču šai dzīvībai ir nepārtraukti jānostiprinās mūsos, un tas ir iespējams tad, kad mēs piepildāmies ar Dieva Vārdu. Tu pats nosaki to, ar ko piepildīsi savu sirdi – Dieva Vārdu vai šīs pasaules vērtību sistēmu, svētumu vai grēku, ticību vai bailēm. Dieva Vārds atnes mūsu dzīvē ticību, spēku, veselību. Staigāšana svētumā ļauj mums redzēt Dieva spēka izpausmi mūsu dzīvē, ticība uz Dievu, balstīta uz Dieva Vārdu, savieno mūs ar Dievu un Viņa iespējām.
  • Kur ņemt prieku?

    „Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.” (Psalmi, 19:8-9)Šai Rakstu vietā mēs redzam, ka viens no prieka avotiem ir Dieva Vārds, pārdomas par Vārdu, dzīves uztvere caur Dieva Vārda prizmu. Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs saprastu, ka, tikai paliekot Vārdā, mēs allaž varēsim smelties prieku un mājot priekā. Dieva Vārds – tā ir īstenais stimuls, kas palīdz vienmēr slavēt Dievu un priecāties.
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs III

    Dievs var mūs apskaidrot un mācīt caur ciešanām un sāpēm, tāpēc mums nevajadzētu mēģināt no tā vairīties. Dieva sods var mums radīt brūces, sāpes, sakāvi vai nelaimes mūsu dzīvē, bet Dievs dara to mīlestībā. Un tad, kad ir sasniegts Dieva soda mērķis, tad pats Dievs paņem prom visas problēmas, un Pats arī dziedē mūsu brūces.