Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā III

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

 

Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzos, lai jūsos nerimst slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu, jo Dievs ir mūsu dzīvības avots.

 

Mēs turpinām runāt par katra kristieša augstāko aicinājumu – caur savu dzīvi parādīt Dievu, tā, kā to izdarīja Jēzus. Mēs runājām, ka Jēzus atnāca tālab, lai parādītu mums Dievu. Viņš samaksāja cenu Golgatas Krustā par to, lai ikviens, kurš noticējis Viņam, varētu kļūt par vienu veselumu ar Tēvu.

 

Tagad, Jēzus aicina katru ticīgo sekot Viņa piemēram un caur savu dzīvi demonstrēt Dievu citiem cilvēkiem. Jēzus parādīja Dievu divos veidos:

  • caur Savu dzīves veidu (raksturu)

un

  • caur Saviem darbiem(dāvanām).

 

Arī mēs varam demonstrēt Dievu caur savu raksturu un darbiem. Raksturs – tā ir mūsu būtības pasīvā daļa, kura atklājas vai parādās noteiktos apstākļos. Raksturu nevar ieraudzīt uzreiz. Raksturs – tas ir tas, kas mēs būtībā esam. Kristus raksturs mūsos formējas ar Svētā Gara augļa palīdzību. Tas parādās mūsos:

  • ar miera, mīlestības un prieka palīdzību;

 

  • caur savstarpējām attiecībām ar citiem cilvēkiem pacietībā, laipnībā un žēlsirdībā;

 

  • caur mūsu attiecībām ar Dievu ticībā, pazemībā un atturībā.

 

„Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.” (Galatiešiem 5:22).

 

Gara auglis palīdz mums rīkoties un reaģēt tā, kā to darīja Jēzus. Parādīt Dievu mēs varam tikai tad, ja mūsos pašos parādās Kristus raksturs. Būt kā Kristus mēs varam tikai tad, ja mūsos pašos ir Svētā Gara auglis. Atbilstoši tam, kā mēs pakļaujam sevi Kristus Garam, kas mīt mūsos, mūsos formējas Viņa raksturs un Viņa īpašības, un tas palīdz mums dzīvot to dzīvi, kādu dzīvoja Pats Jēzus. Tas palīdz mums izturēties pret Dievu, cilvēkiem un pašiem pret sevi tā, kā to darīja Jēzus.

 

Tomēr, Dievs vēlas, lai mēs darītu arī Jēzus darbus. Šim nolūkam Viņš mums ir dāvājis Svēto Garu ar visām Tā izpausmēm, par kurām ir teikts Bībelē:

 

 „Citam Gars dod gudrības runu, citam atziņas runu, tas pats Gars. Citam dota ticība tai pašā Garā; citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā Garā; citam spēki brīnumus darīt, citam pravietot, citam garu pazīšana, citam dažādas mēles un citam mēļu tulkošana.” (1.Korintiešiem 12: 8-10).

 

Mēs demonstrējam Dievu arī tad, kad darām tos darbus, kurus, dzīvojot uz zemes, darījaJēzus. Un tā jau ir mūsu personības aktīvā daļa.

 

Mūsu personība – tas ir mūsu būtības aktīvais aspekts. Mūsu personība ir saistīta ar to, ko mēs darām. Un tātad, mēs parādām Dievu savā miesā, kad ar Svētā Gara palīdzību attīstām sevī gara augli un vingrināmies Svētā Gara dāvanās. Savā spēkā mēs Dievu šai ļaunajā pasaulē prezentēt nevarēsim, bet tikai Dieva spēkā, kas mājo mūsos.

 

Lai Dievs ikvienam no mums dāvā sapratni par to, cik svarīgi ir piepildīt šo aicinājumu!

 

Dieva mierā!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā pravietis Elīsa ar disciplīnētu dzīvi sasniedza savu mērķi

    Elīsa gribēja iegūt divkāršu sava garīgā tēva Elijas svaidījumu. Vērojot Dieva vīra dzīvi, Elīsa redzēja tos brīnumus, kurus Dievs darīja caur Eliju. Elīsa saprata, ka Elijas veiksmes noslēpums bija viņa pilnīgā ziedošanās Dievam un viņa mīlestība uz Dievu. Elīsa ne tikai vēroja Eliju, bet arī iemīlēja tādu dzīvesveidu. Bez tam, Elīsa vēlējās ne tikai virzīties tajā, kur virzījās Elija, bet viņš vēlējās saņemt divkāršu Elijas svaidījumu.

    Elīsa gribēja iegūt divkāršu sava garīgā tēva Elijas svaidījumu. Vērojot Dieva vīra dzīvi, Elīsa redzēja tos...

  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! V

    Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, neko neupurēt, nedarīt neko labu sava mīlestības objekta labā. Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, nepavadīt laiku kopā ar to, kuru mīli. Tas vienkārši nav iespējams! Laiks – tā ir mūsu dzīve. Pavadot laiku kopā ar to, kuru tu mīli, tu ar to dāvā viņam daļu savas dzīves. Tam, lai nopelnītu naudu, ir vajadzīgs laiks, un lai tērētu naudu , arī ir nepieciešams laiks. Ja tev ir nauda, bet nav laika to tērēt, šī nauda nenesīs tev svētības. Ja tu pazaudēsi naudu, rīt var nopelnīt to atkal. Bet, ja tu pazaudēsi laiku, – to vairs nekad neatgūsi!

    Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, neko neupurēt, nedarīt neko labu sava mīlestības objekta labā. Tu nevari...

  • AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?II

    31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.(1.Korint.11;31-32). Dievs nesoda Savus bērnus Savas labpatikas pēc, bet mūsu pašu pēc, lai mēs nestu taisnības miera augli un netaptu pazudināti kopā ar pasauli.

    31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli...

  • Kas ir pielūgsme? II

    Atšķirība starp patiesiem pielūdzējiem un vienkārši ticīgiem cilvēkiem slēpjas viņu Dieva atziņas līmenī. Cilvēki, kuri personīgi iepazinuši Dieva ceļus, itin visā un vienmēr redz Dievu, – visās dzīves situācijās un apstākļos. Cilvēki, kuri iepazinuši tikai Dieva darbus, priecājas vien tad, kad visapkārt viss ir labi, un kad Dieva darbi ir acīmredzami viņu dzīvēs.

    Atšķirība starp patiesiem pielūdzējiem un vienkārši ticīgiem cilvēkiem slēpjas viņu Dieva atziņas līmenī...

  • Dievs gaida, lai Viņa bērni nestu augļus

    „… Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus …” (Jāņa 15:16). Teiciens „lai jūs ejat” norāda mums uz to, ka Dievs vēlas redzēt augļus mūsu dzīvē – caur mūsu darbībām un aktivitāti, caur mūsu esību šai pasaulē.

    „... Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus ...” (Jāņa 15:16). Teiciens „lai jūs...

  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es...