Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!” III

Miers jums, dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, cik svarīgi ir ziedot sevi Dieva Valstības darbiem un tam aicinājumam, kāds Dievam ir priekš jums. Ziedot sevi Tam Kungam – tas jums ir pa spēkam, jo Dievs gatavojas jūs atbalstīt. Bez šī atbalsta jūs neko nespēsiet izdarīt. Bet ir svarīgi saprast, ka Dievs nevarēs jūs atbalstīt līdz brīdim, kamēr Viņš neieraudzīs, ka jūsu sirds ir pilnīgi uzticīga Dievam. Jūs saprotat, ka runa neiet par jūsu apstākļiem, bet par jūsu sirds attieksmi. Jūsu dzīvē vienmēr būs kādi grūti apstākļi, un tie būs katram cilvēkam. Bet, neskatoties uz visām šīm grūtībām, daudzi cilvēki pieņem pareizos lēmumus, kuri ļauj Dievam nostiprināt un atbalstīt šos cilvēkus. Aplūkosim Pāvila piemēru, kurš sacīja:
„Bet es gribu, brāļi, lai jūs zinātu, ka tas, kas ar mani notiek, ir drīzāk sekmējis evaņģēliju, ka manas važas ir kļuvušas Kristū zināmas visā virssardzē un arī visiem citiem, un ticības brāļu vairākums, kas uzticējušies manām važām, ar vēl lielāku drosmi bezbailīgi sludina Dieva vārdu.” (Filipiešiem 1:12-14).
Bieži vien var likties, ka tādiem cilvēkiem, kā Pāvils, viss dzīvē padevās viegli. Tā nav patiesība! Patiesība ir tajā, ka nevienam nenākas viegli, citādi to nevarētu nosaukt par cenu. Katram ir jāmaksā pašuzupurēšanās cena. Lai kļūtu par patiesu Jēzus mācekli, katram ir jāņem savs krusts. Un tātad, kāpēc Pāvila apstākļi sekmēja Evaņģēlija sludināšanas izplatīšanos un virzīšanos, tai pat laikā, kad tādi pat apstākļi citu cilvēku dzīvēs traucē viņiem virzīt Dieva darbus? Atbilde ir ļoti vienkārša – visos šajos apstākļos Pāvils pieņēma pareizos lēmumus, kuri atbrīvoja Dieva žēlastību un spēku. Pāvila sirds pilnībā bija uzticīga Tam Kungam, tālab Dievs piepildīja Savus apsolījumus Pāvila dzīvē, – Dievs atbalstīja Pāvilu un pārvērta viņa spiedīgos apstākļus jaunās iespējās.
„..jo Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas….”(2.Laiku 16:9).
Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, Viņš to pašu paveiks jūsu dzīvē, ja vien jūs parādīsiet Viņam savu uzticību un ziedošanos. Nomainiet savu attaisnošanos pret ziedošanos, un tad jūs sāksiet piedzīvot savā dzīvē Dieva žēlastības bagātības. Lūk, kā uz to visu skatījās Pēteris:
„Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā. Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums. Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē. Bet visas žēlastības Dievs, kas jūs Kristū ir aicinājis Savā mūžīgajā godībā, Tas jūs pēc īsām ciešanām pats sagatavos, stiprinās, spēcinās, darīs pastāvīgus.” (1.Pētera 5:6-10).
Dievs paaugstinās un svētīs katru, kurš ziedos sevi Dievam un Viņa Valstības darbiem. Lai Dievs tevi svētī šai dienā un dod tev sapratni! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ražas un pavairošanas likums II

    „Klausaities: raugi sējējs izgāja sēt. Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc, ka tai nebija dziļas zemes. Bet, kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc, ka tai nebija saknes. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi”(Marka, 4:3-8).
  • Jēzus saņēma Svētā Gara svaidījumu tam, lai piepildītu savu misiju.

    Dieva gribas piepildīšanās uz zemes vai nu palēnināsies vai arī paātrināsies, – atkarībā no tā, cik lielā mērā kristietis būs ziedojies un uzticams tam, lai piepildītu Dieva gribu savā dzīvē. Piemēram, Dievs vēlas katru dienu piepulcēt draudzei izglābtos, tieši tāpat, kā Viņš to darīja Pirmajā Apustuliskajā Draudzē. Tomēr, lai tas notiktu, Jēzus sadalīja atbildību Savas Draudzes locekļu starpā. Dievs paļaujas uz katra viena Savas Miesas locekļa(personības) dāvanām, talantiem, zināšanām, pieredzi, resursiem un aicinājumu.
  • Pateicība – tas ir pareizais veids, lai tuvotos Dievam

    Tuvojoties Dievam, mums ir jāsaprot, ka Dievs ir labs un žēlsirdīgs, un ka Viņa žēlsirdība paliek mūžīgi.Izskatīsim vairākas lūgšanas Bībelē, kurās mēs varēsim ieraudzīt, cik būtiska ir pateicība.23 Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši. 24 To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: “Kungs, Tu, kas esi radījis debesis un zemi un jūru un visu, kas tanī, 25 kas ar Sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: kāpēc tautas trako un ļaudis izdomā nelietības?
  • Dieva klātbūtne IV

    Mēs runājām par to, ka Dieva klātbūtne ienes atšķirību cilvēka dzīvē. Dieva klātbūtne dara mūs stiprus, spēcīgus. Dieva klātbūtne dara mūs gudrākus. Dieva klātbūtni mēs varam piedzīvot caur vaļsirdīgu lūgšanu un caur savas sirds attīrīšanu un skaidrošanu, caur zemošanos un salūšanu Dieva priekšā, kā arī caur mūsu svētu un dievbijīgu dzīvi.Lai nodrošinātu Dieva klātbūtni savā dzīvē un kalpošanā, Mozus priekšroku deva lūgšanai, un tāpēc viņš uzcēla lūgšanu telti, uz kuru aicināja visus tos, kuriem slāpa un kuri meklēja Dievu.
  • Lai vairotu savus talantus, mums ir jābūt sapņiem!

    Mēs virzāmies uz saviem sapņiem. Cilvēks ir iekārtots tā, lai realizētu savus sapņus. Sapnis atver cilvēkā vēlēšanos, bet vēlēšanās – degsmi realizēt vēlamo. Un pēc tam, cilvēks sāk sevi ieguldīt, savu sapņu sasniegšanā. Vēlēšanās sasniegt savus sapņus, pamudina cilvēku mainīties.
  • 26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda!

    1. Ka mūsos vairs nav tādas mīlestības uz Dievu, kāda tā bija agrāk.2. Ka pasaulīgās nodarbes un intereses kļūst priekš mums svarīgākas, kā mūžības jautājumi.3. Ka mums vieglāk ir skatīties televizoru vai lasīt pasaulīgās grāmatas un žurnālus, nekā lasīt Bībeli un lūgt.4. Ka mums ir ļoti vāja vēlēšanās lūgt vai arī mums vispār nav šādas vēlēšanās.5. Ka mums vairāk gribas pelnīt naudu(saņemt), nekā atdot naudu.