Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam

Es svētīju jūs, dārgie Dieva bērni, un lūdzu par to, lai Dievs īpašā veidā svētī jūsu dzīvi! Vakar mēs uzsākām runāt par to, kā celt, veidot savu brīnišķīgo nākotni. Vēl mēs runājām par to, ka mums nevar būt tas, ko nespējam saskatīt. Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam. Mūsu dzīve ir atspulgs tam, ko mēs redzam. Mēs tiecamies uz to, ko redzam.Dievs vēlējās pārvērst Ābrāmu par diženu cilvēku, un Dievs to apsolīja tai pašā brīdī, kad Viņš sastapa Ābrāmu. Lai tas kļūtu iespējams, Dievs padarīja Ābrāmu par Savu partneri. Tas viss bija nepieciešams tam, lai Ābrāms sāktu projektēt to nākotni, kuru viņam bija sagatavojis Dievs.
„Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: “Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem.”(1.Mozus 13:14-15).
Mēs redzam, ka Dievs sāka paplašināt Ābrāma redzējumu, paplašināt viņa horizontu tālab, ka Viņš vēlējās, lai Ābrāms ierauga viņam sagatavotās diženās nākotnes redzējumu. „…jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev….”Dievs sacīja Ābrāmam, lai tas paceļ savas acis un sāk skatīties. Dievs sacīja Ābrāmam, ka viņam būs tikai tas, ko viņš būs spējīgs ieraudzīt. Tā zeme, kuru Ābrāms būs spējīgs ieraudzīt, būs viņa zeme.Tev nebūs tā, ko tu neredzi.Dievs vēlas, lai tu atbildi uz jautājumu: Ko tu redzi?Kā tu redzi savu dzīvi? Kādu jau šodien tu redzi savas nākotnes ainu? Kādu tu redzi savu nākotni pēc 2 gadiem, 5 gadiem, 7 gadiem? Kādu tu nākotnē redzi savu ģimeni? Kā nākotnē izskatīsies tava kalpošana?Atbildes uz šiem jautājumiem ir ļoti svarīgas. Dievs par diženiem dara tikai tos cilvēkus, kuriem ir redzējums par savu nākotni. Cilvēki, kuriem nav redzējuma par savu nākotni, nekad nespēs kļūt diženi. Tālab, vispirms Dievs ieliek mūsu apziņā, mūsu iztēlē un domās to, par kādiem Viņš vēlas, lai mēs kļūstam. Ja no sākuma mēs spēsim ieraudzīt to savā iztēlē, tad mēs varēsim to visu iegūt.Sīkāk par to mēs parunāsim rīt. Šodien vēlos, lai jūs uzdodat sev jautājumu: Ko es redzu? Tas, kādu es redzu sevi šodien, tieši tāds es kļūšu rīt.Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlās darīt Savus darbus mūsu vidū

    „ … Tāpat kā Tu Mani esi sūtījis pasaul ē, arī Es viņus esmu sūtījis pasaulē. ” (Jāņa 17:18).Bet kā Dievs varēs mūs sūtīt sludināt, ja mēs nemācēsim dzirdēt no Viņa un saņemt Svētā Gara norādījumus? Nedzirdot Svēto Garu mēs nevarēsim būt efektīvi liecinieki un tad daudzas cilvēku dvēsele, kuras Dievs jau ir sagatavojis pļaujai, var aiziet bojā.
  • Pārmaiņas caur kalpošanu

    Daudzi cilvēki bieži vien nesaprot pašu ticības būtību. Ticība atnes cilvēka dzīvē progresu. Cilvēks, kurš tic Dievam un dzīvo ticībā, nekad nedegradēsies, bet taisni otrādi, viņš progresēs un ies dzīvē uz priekšu. Jebkura dzīves progresa pamatā ir ticība, jo tieši ticība paceļ un maina cilvēku uz labo pusi. Vai jūs savā dzīvē pamanat acīmredzamas pārmaiņas no tā brīža, kad jūs noticējāt Dievam? Ja nē, tad tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar jūsu ticību.
  • Dzīves mērķa meklēšana IV

    Mēs turpinām runāt par cilvēka dzīves mērķa meklējumiem, par to, kā, dzīvojot zem debess, cilvēks var iemantot patieso laimi. Ar savu piemēru Salamans mums parādīja, pa kādu ceļu mums nevajag iet, kad runa iet par dzīves jēgas, laimes un apmierinājuma meklējumiem. Ejot pa šiem nepareizajiem ceļiem, mēs vilsimies, mēs garā jutīsim tukšumu, niecību, un visas mūsu ilgas tas novedīs pie pilnīga kraha.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.
  • Ja jūsu ienaidnieks ir izsalcis, tad pabarojiet viņu..

    „Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.” (Mat. Ev. 5:43-45).
  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē III

    Eksistē milzum daudz lietu, kuras rada cilvēkiem prieku, un tas ir labi. Taču, Jēzus Savu mācekļu uzmanību vērsa uz to, ka viņu priekam ir jābūt balstītam uz mūžīgām vērtībām un mūžīgiem mērķiem. Priecāties par pārejošām lietām – tas vēl nav patiesais prieks. Īstais prieks ir tad, kad jūs varat sasaistīt visus notikumus savā dzīvē ar mūžīgā mērķa piepildīšanu, mērķa, kura dēļ jūs dotajā mirklī pat esat gatavi ciest.