Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam

Es svētīju jūs, dārgie Dieva bērni, un lūdzu par to, lai Dievs īpašā veidā svētī jūsu dzīvi! Vakar mēs uzsākām runāt par to, kā celt, veidot savu brīnišķīgo nākotni. Vēl mēs runājām par to, ka mums nevar būt tas, ko nespējam saskatīt. Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam. Mūsu dzīve ir atspulgs tam, ko mēs redzam. Mēs tiecamies uz to, ko redzam.Dievs vēlējās pārvērst Ābrāmu par diženu cilvēku, un Dievs to apsolīja tai pašā brīdī, kad Viņš sastapa Ābrāmu. Lai tas kļūtu iespējams, Dievs padarīja Ābrāmu par Savu partneri. Tas viss bija nepieciešams tam, lai Ābrāms sāktu projektēt to nākotni, kuru viņam bija sagatavojis Dievs.
„Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: “Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem.”(1.Mozus 13:14-15).
Mēs redzam, ka Dievs sāka paplašināt Ābrāma redzējumu, paplašināt viņa horizontu tālab, ka Viņš vēlējās, lai Ābrāms ierauga viņam sagatavotās diženās nākotnes redzējumu. „…jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev….”Dievs sacīja Ābrāmam, lai tas paceļ savas acis un sāk skatīties. Dievs sacīja Ābrāmam, ka viņam būs tikai tas, ko viņš būs spējīgs ieraudzīt. Tā zeme, kuru Ābrāms būs spējīgs ieraudzīt, būs viņa zeme.Tev nebūs tā, ko tu neredzi.Dievs vēlas, lai tu atbildi uz jautājumu: Ko tu redzi?Kā tu redzi savu dzīvi? Kādu jau šodien tu redzi savas nākotnes ainu? Kādu tu redzi savu nākotni pēc 2 gadiem, 5 gadiem, 7 gadiem? Kādu tu nākotnē redzi savu ģimeni? Kā nākotnē izskatīsies tava kalpošana?Atbildes uz šiem jautājumiem ir ļoti svarīgas. Dievs par diženiem dara tikai tos cilvēkus, kuriem ir redzējums par savu nākotni. Cilvēki, kuriem nav redzējuma par savu nākotni, nekad nespēs kļūt diženi. Tālab, vispirms Dievs ieliek mūsu apziņā, mūsu iztēlē un domās to, par kādiem Viņš vēlas, lai mēs kļūstam. Ja no sākuma mēs spēsim ieraudzīt to savā iztēlē, tad mēs varēsim to visu iegūt.Sīkāk par to mēs parunāsim rīt. Šodien vēlos, lai jūs uzdodat sev jautājumu: Ko es redzu? Tas, kādu es redzu sevi šodien, tieši tāds es kļūšu rīt.Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pārmaiņas – tas ir neatlaidīgs darbs!

    Dievs veic šo darbu ar Savu Garu. Un mēs šajā procesā varam sadarboties ar Dievu caur paklausību Viņam itin visā.Dievs vēlas jūs mainīt! Ja šodien jūs esat nedrošs cilvēks, tad Dievs vēlas redzēt jūs drosmīgu. Ja šobrīd esat bailīgs, – Dievs vēlas redzēt jūs piepildītus ar ticību. Ja šodien esat kautrīgs cilvēks un attaisnojaties ar to, ka jūsu māte, vecāmāte un visi jūsu tuvinieki ir bijuši tādi, – gribu jums teikt, ka Dievs grib to visu mainīt jūsos. Un Dievs to paveiks, ja vien jūs ļausiet Viņam to izdarīt.
  • Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!

    „Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”(Jāņa 8:12).Pats Jēzus mūs aicina uz to, lai mācāmies no Viņa, un tad mēs atradīsim mieru savai dvēselei un atbrīvosimies no ikkatras nastas, kas mūs nospiež.
  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.
  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu IV

    Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.”(Jēkaba 1:21).Šī ir rakstu vieta ar ļoti dziļu nozīmi, kuru var ilgstoši un detalizēti izskatīt un analizēt. Bet, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz dažiem momentiem. Bībelē ir teikts par to, ka iedēstītais Vārds izglābj mūsu dvēseles. Tas līdzinās procesam, kad viena koka zars tiek uzpotēts citam kokam, kā rezultātā, šie divi koki kļūst it kā par vienu veselumu, jo tiem ir viena sakne. Iedēstītajam Vārdam ir jākļūst ar mani par vienu veselumu. Dievs vēlas, lai Dieva Vārds tiktu iedēstīts manā sirdī, lai es un Vārds kļūstam par vienu veselumu, un tikai tad šis Vārds var mani izglābt.
  • Dievs skatās uz to, ko mēs darām ar to, ko Viņš mums jau ir atklājis

    Mēs runājam par to, cik svarīgi ir iepazīt un piepildīt Dieva gribu. Vakar mēs runājām par to, ka Dievs atklāj mums Savu plānu un Savus nodomus pakāpeniski, atkarībā no tā vai tādā mērā, kā mēs sasniedzam briedumu un kļūstam spējīgi pieņemt no Viņa rokas to, ko Viņš mums ir sagatavojis. Vēl mēs runājām par to, ka Dievs atklāj Savu gribu tiem, kuriem ir tuvas attiecības ar Viņu, tiem, kuri meklē Viņa gribu, un kuri ir gatavi piepildīt Viņa gribu. Dievs skatās uz to, ko mēs darām ar to, ko Viņš mums jau ir atklājis, un tikai tad mums tiks atklāta nākamā Dieva plāna daļa mūsu dzīvei.
  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir!

    Katrs cilvēks ir unikāls Dieva radījums. Katrs cilvēks ir apveltīts ar unikālām spējām un talantiem. Uz šīs zemes nav neviena nevajadzīga cilvēka, nav mazsvarīga talanta vai spēju. Viss, ko Dievs saka, – tas kādam ir vajadzīgs, tas iecerēts ar nolūku, lai kādu svētītu. Palūkojies uz sevi šodien savādāk, no jauna, kā uz unikālu un Dieva apdāvinātu personību vienīgajā eksemplārā. Nav otra tāda, kāds esi tu. Tu – unikāla Dieva iecere! Bet, dažkārt mums traucē tas, ka sākam sevi salīdzināt ar citiem, sākam skaust citus tikai tāpēc, ka viņiem ir tas, kā nav mums. Līdz ar to mēs pārstājam novērtēt to, ko Dievs mums piešķīris, un tālab mēs bieži vien vienkārši neko nedarām.