Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam

Es svētīju jūs, dārgie Dieva bērni, un lūdzu par to, lai Dievs īpašā veidā svētī jūsu dzīvi! Vakar mēs uzsākām runāt par to, kā celt, veidot savu brīnišķīgo nākotni. Vēl mēs runājām par to, ka mums nevar būt tas, ko nespējam saskatīt. Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam. Mūsu dzīve ir atspulgs tam, ko mēs redzam. Mēs tiecamies uz to, ko redzam.Dievs vēlējās pārvērst Ābrāmu par diženu cilvēku, un Dievs to apsolīja tai pašā brīdī, kad Viņš sastapa Ābrāmu. Lai tas kļūtu iespējams, Dievs padarīja Ābrāmu par Savu partneri. Tas viss bija nepieciešams tam, lai Ābrāms sāktu projektēt to nākotni, kuru viņam bija sagatavojis Dievs.
„Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: “Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem.”(1.Mozus 13:14-15).
Mēs redzam, ka Dievs sāka paplašināt Ābrāma redzējumu, paplašināt viņa horizontu tālab, ka Viņš vēlējās, lai Ābrāms ierauga viņam sagatavotās diženās nākotnes redzējumu. „…jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev….”Dievs sacīja Ābrāmam, lai tas paceļ savas acis un sāk skatīties. Dievs sacīja Ābrāmam, ka viņam būs tikai tas, ko viņš būs spējīgs ieraudzīt. Tā zeme, kuru Ābrāms būs spējīgs ieraudzīt, būs viņa zeme.Tev nebūs tā, ko tu neredzi.Dievs vēlas, lai tu atbildi uz jautājumu: Ko tu redzi?Kā tu redzi savu dzīvi? Kādu jau šodien tu redzi savas nākotnes ainu? Kādu tu redzi savu nākotni pēc 2 gadiem, 5 gadiem, 7 gadiem? Kādu tu nākotnē redzi savu ģimeni? Kā nākotnē izskatīsies tava kalpošana?Atbildes uz šiem jautājumiem ir ļoti svarīgas. Dievs par diženiem dara tikai tos cilvēkus, kuriem ir redzējums par savu nākotni. Cilvēki, kuriem nav redzējuma par savu nākotni, nekad nespēs kļūt diženi. Tālab, vispirms Dievs ieliek mūsu apziņā, mūsu iztēlē un domās to, par kādiem Viņš vēlas, lai mēs kļūstam. Ja no sākuma mēs spēsim ieraudzīt to savā iztēlē, tad mēs varēsim to visu iegūt.Sīkāk par to mēs parunāsim rīt. Šodien vēlos, lai jūs uzdodat sev jautājumu: Ko es redzu? Tas, kādu es redzu sevi šodien, tieši tāds es kļūšu rīt.Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mums kā Dieva bērniem vajag apzināties savu nepieciešamību un atkarību no Svētā Gara

    1) Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Tāpēc, arī mums itin visā ir jāpaļaujas uz Viņu.2) Kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un nevis Viņa ieteikums vai padoms mums.
  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.
  • Dievs vēlas kļūt par mūsu Draugu

    Bībelē ir teikts, ka Dievs nosauca Ābrahāmu par Savu draugu. Reiz Dievs atnāca pie Ābrahāma un teica, ka Viņš nevar slēpt no Ābrahāma to, ko Viņš ir nolēmis darīt.„ Un Tas Kungs sacīja: “Vai Man no Ābrahāma būs slēpt, ko Es gribu darīt? Jo Ābrahāmam būs tapt par lielu un varenu tautu, un viņā būs svētītas visas zemes tautas. Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas, ka Tas Kungs liktu nākt pār Ābrahāmu tam, ko Viņš ir sacījis viņam.” (1.Mozus 18:17-19).
  • Dievs atklāj Savu gribu vien tiem, kuri dedzīgi to meklē

    Dievs atklāj Savu gribu vien tiem, kuri izmisīgi to meklē. Tieši šī iemesla dēļ Dievs vēlas, lai mēs pastāvīgi tuvotos Viņam un pavadītu laiku ar Viņu. Dievs vēlas būt sadraudzībā ar mums. Dievs vēlas dalīties ar mums svarīgā informācijā par mūsu aicinājumu Viņā. Dievs vēlas lai mēs tuvotos Viņam ne tikai tālab, lai pastāstītu par to, kas Viņam būtu jāizdara mūsu labā, bet sadraudzībai ar Viņu. Un ir svarīgi atcerēties, ka sadraudzība ar Dievu – tas nav monologs, bet dialogs.
  • Atbrīvojiet vietu Dievam un Viņa Vārdam jūsu ikdienas režīmā

    Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos.”Saskaņā ar augstāk esošo fragmentu, ja mēs mūsu dzīvēs un kalpošanās gribam piedzīvot un redzēt Dieva izpausmes, mums ir jāseko noteiktam procesam vai protokolam. Tā ir patiesība, ka Dievs ir visuresošs. Viņš ir klātesošs vienlaicīgi visur. Tomēr ir svarīgi piezīmēt, ka ir vietas kur Viņa klātbūtne ir daudz vairāk reālāka un jūtamāka nekā citur. Kas nosaka tik lielu atšķirību? Domājot par to es saku, ka mums ir jāseko protokolam. Dieva izpausmes intensitāte mūsu dzīvēs, mājās un baznīcās ir atkarīga no tā vai mēs ievērojam īsto protokolu, lai Viņa klātbūtne būtu jaušama.
  • Disciplīna palīdz mums būt modriem

    Jēzus Saviem mācekļiem konkrēti pateica, lai viņi ir modri un lūdzas tāpēc, lai nekristu kārdināšanā. Bet mācekļi, uzklausot Jēzus pamācību, vienkārši aizmiga.„ Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: “Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts.” Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega.” (Mateja 26:41-43).