Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

Miers jums, dārgie draugi! Sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu  brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.
„Bet Viņam, kas, darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam,”(Efeziešiem 3:20).
Vakar mēs runājām par to, ka papriekšu Dievs ieliek mūsu domās, mūsu pārdomās un iztēlē to, par kādiem Dievs vēlas, lai mēs kļūstam. Tas nozīmē, ka ja mēs vispirms neieraudzīsim Viņa plānu priekš mums savā iztēlē, ja mēs par to nedomāsim, mums tā nekad nebūs. Bet lai sāktu par to domāt, mums tas papriekšu jāierauga savā iztēlē. Tas ko mēs neredzam, mums nekad nepiederēs. Tāpēc, Dievs vēlas, lai mēs nekurnam savā dzīvē, bet jau šodien visā nopietnībā iesākam celt, veidot savu veiksmīgo nākotni. Bībele saka, ka:
„Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.”(2.Timotejam 1:7).
Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu. Bībeles tulkojumā krievu valodā ir rakstīts, ka Dievs mums nav devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un šķīstības garu (tiklību). Vārds „šķīstība, tiklība” nozīmē veselo saprātu. Dievs vēlas, lai mēs izmantojam savu saprātu un konstruktīvi virzāmies uz savu brīnišķo nākotni. Ja tev nav nekādas sapratnes, nekādu domu par to, kāda būs tava nākamā diena, ja tevi tas pat neuztrauc un tev nav redzējuma par tavu dzīvi, – tas nav pareizi, jo Pats Dievs nevēlas, ka mēs tā dzīvotu. Daudziem cilvēkiem ir dažnedažādi attaisnojumi un viņi saka: „Tikai Dievs zina manu nākotni, tālab, kāpēc man pašam par to jāuztraucas”. Savukārt citi apgalvo tā: ”Lai notiek, kas notikdams, es tik un tā neko nespēju mainīt”. Tie visi ir meli, tas nav pareizi, tā ir nepareiza domāšana. Lai mēs celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni, Dievs aicina mūs uz partnerību ar Viņu. Dievs nevar to paveikt bez mums, un mēs to nevaram paveikt bez Dieva. Tad, kad mēs sadarbosimies ar Dievu, kad pārdomāsim par to, ko Dievs saka un domā par mums, par to, kā Viņš redz mūsu nākotni, un kad mēs virzīsimies uz šo nākotni, – tad mēs ieraudzīsim reālas izmaiņas savā dzīvē. Līdz rītdienai! Lai Dievs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Tur, kur ir dzīvība, ir arī cerība

    Cerība ir viens no Kristiešu ticības lieliskākajiem vārdiem. Tas ir vārds ko neglābts cilvēks nevar lietot, jo saskaņā ar Bībeli (Efeziešiem 2:11-13) neglābtajiem nav cerības. Ja jūs lasāt šo vārdu šodien un jūs neesat pieņēmuši Jēzu kā savu Kungu un Glābēju, tad jūsu cerība sākās ar šo soli. Ja jūs vēlaties izdarīt šo soli bet jūs īsti nesaprotat ko tas nozīmē un kā to izdarīt, lūdzu izlasiet mūsu bukletu: Jēzus ko tu nepazini vai apmeklē lapu:kļūšana par Dieva draugu.
  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.
  • Nepadodies!

    Dieva vārds tev šodien: nepadodies! Lai Dievs tevi svētī tavā ceļā. Nepadodies, jo ir ceļi tavu mērķu sasniegšanai. Ja tu gāji pa vienu ceļu, bet tev neizdodas, mēģini atrast citu ceļu. Kaut kas neizdodas ejot pa otro ceļu, – meklē un ej pa trešo.Tev noteikti izdosies sasniegt savu mērķi, ja tu nepadosies savā ceļā.
  • Pateicības derība II

    Un tālab, nežēlojies vairs par savām problēmām vai grūtībām, bet labāk meklē iemeslu lai pateiktos! Atrodi iemeslu tam, lai, neskatoties uz saviem apstākļiem, priecātos un dotu slavu Dievam. Un tieši tad tu atklāsi, ka Tas Kungs ir – tavs spēks un Tas, Kurš dara tavas kājas, kā stirnai, pārvēršot to, kas tev labas, vēl labākā, un tavu labāko – vislabākajā! Dievs var pavairot tavu „daudz” lielākā vairumā un tavu „lielāko vairumu” lielum lielā vairumā! Neatņem sev spēku! Prieks tai Kungā ir tavs spēks un stiprinājums!
  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu.Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.