Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

Miers jums, dārgie draugi! Sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu  brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.
„Bet Viņam, kas, darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam,”(Efeziešiem 3:20).
Vakar mēs runājām par to, ka papriekšu Dievs ieliek mūsu domās, mūsu pārdomās un iztēlē to, par kādiem Dievs vēlas, lai mēs kļūstam. Tas nozīmē, ka ja mēs vispirms neieraudzīsim Viņa plānu priekš mums savā iztēlē, ja mēs par to nedomāsim, mums tā nekad nebūs. Bet lai sāktu par to domāt, mums tas papriekšu jāierauga savā iztēlē. Tas ko mēs neredzam, mums nekad nepiederēs. Tāpēc, Dievs vēlas, lai mēs nekurnam savā dzīvē, bet jau šodien visā nopietnībā iesākam celt, veidot savu veiksmīgo nākotni. Bībele saka, ka:
„Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.”(2.Timotejam 1:7).
Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu. Bībeles tulkojumā krievu valodā ir rakstīts, ka Dievs mums nav devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un šķīstības garu (tiklību). Vārds „šķīstība, tiklība” nozīmē veselo saprātu. Dievs vēlas, lai mēs izmantojam savu saprātu un konstruktīvi virzāmies uz savu brīnišķo nākotni. Ja tev nav nekādas sapratnes, nekādu domu par to, kāda būs tava nākamā diena, ja tevi tas pat neuztrauc un tev nav redzējuma par tavu dzīvi, – tas nav pareizi, jo Pats Dievs nevēlas, ka mēs tā dzīvotu. Daudziem cilvēkiem ir dažnedažādi attaisnojumi un viņi saka: „Tikai Dievs zina manu nākotni, tālab, kāpēc man pašam par to jāuztraucas”. Savukārt citi apgalvo tā: ”Lai notiek, kas notikdams, es tik un tā neko nespēju mainīt”. Tie visi ir meli, tas nav pareizi, tā ir nepareiza domāšana. Lai mēs celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni, Dievs aicina mūs uz partnerību ar Viņu. Dievs nevar to paveikt bez mums, un mēs to nevaram paveikt bez Dieva. Tad, kad mēs sadarbosimies ar Dievu, kad pārdomāsim par to, ko Dievs saka un domā par mums, par to, kā Viņš redz mūsu nākotni, un kad mēs virzīsimies uz šo nākotni, – tad mēs ieraudzīsim reālas izmaiņas savā dzīvē. Līdz rītdienai! Lai Dievs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā attiecības ar citiem cilvēkiem var palīdzēt mums mainīties?

    Izmaiņas ir nepieciešamas katram cilvēkam, tāpēc, caur savstarpējām attiecībām, kurās mēs esam iesaistīti, mēs palīdzam viens otram mainīties. Tikai Dievs nemainās, bet visiem cilvēkiem, lai kas viņi arī nebūtu, – ir vajadzīgas izmaiņas. Un tieši tāpēc, mēs esam viens otram vajadzīgi un palīdzam viens otram mainīties. Ja mēs to nesapratīsim, ja mēs palaidīsim to garām, tad mums būs grūti dibināt ar kādu savstarpējās attiecības.
  • Cik svarīgi ir būt dievbijībā

    Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā.Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības garu vai atklāsmi no Dieva. Tāda dievišķa gudrība, kas liek jūsu sejai mirdzēt arī dzīves tumšajos brīžos un liek jūsu zvaigznei spīdēt spožāk par spīti dzīves nelabvēlīgajiem apstākļiem, rodas no dievbijības.
  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.
  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība? II

    „Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.”(2.Mozus 12:36). Kad Dievs bija labvēlīgs Israēla bērniem, viņi vienā dienā paņēma milzīgu daudzumu ēģiptiešu zelta un sudraba. 400 gadus Israēla bērni strādāja Ēģiptē par grašiem, viņus apspieda, par viņiem ņirgājās, viņus izsmēja. Tomēr, vienā mirklī Dieva labvēlība atgrieza viņiem visu to, ko ēģiptieši bija ieturējuši no viņiem. Tā visa rezultātā, viņi acumirklī kļuva bagāti.
  • Disciplīna palīdz mums būt modriem

    Jēzus Saviem mācekļiem konkrēti pateica, lai viņi ir modri un lūdzas tāpēc, lai nekristu kārdināšanā. Bet mācekļi, uzklausot Jēzus pamācību, vienkārši aizmiga.„ Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: “Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts.” Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega.” (Mateja 26:41-43).