Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

Miers jums, dārgie draugi! Sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu  brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.
„Bet Viņam, kas, darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam,”(Efeziešiem 3:20).
Vakar mēs runājām par to, ka papriekšu Dievs ieliek mūsu domās, mūsu pārdomās un iztēlē to, par kādiem Dievs vēlas, lai mēs kļūstam. Tas nozīmē, ka ja mēs vispirms neieraudzīsim Viņa plānu priekš mums savā iztēlē, ja mēs par to nedomāsim, mums tā nekad nebūs. Bet lai sāktu par to domāt, mums tas papriekšu jāierauga savā iztēlē. Tas ko mēs neredzam, mums nekad nepiederēs. Tāpēc, Dievs vēlas, lai mēs nekurnam savā dzīvē, bet jau šodien visā nopietnībā iesākam celt, veidot savu veiksmīgo nākotni. Bībele saka, ka:
„Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.”(2.Timotejam 1:7).
Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu. Bībeles tulkojumā krievu valodā ir rakstīts, ka Dievs mums nav devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un šķīstības garu (tiklību). Vārds „šķīstība, tiklība” nozīmē veselo saprātu. Dievs vēlas, lai mēs izmantojam savu saprātu un konstruktīvi virzāmies uz savu brīnišķo nākotni. Ja tev nav nekādas sapratnes, nekādu domu par to, kāda būs tava nākamā diena, ja tevi tas pat neuztrauc un tev nav redzējuma par tavu dzīvi, – tas nav pareizi, jo Pats Dievs nevēlas, ka mēs tā dzīvotu. Daudziem cilvēkiem ir dažnedažādi attaisnojumi un viņi saka: „Tikai Dievs zina manu nākotni, tālab, kāpēc man pašam par to jāuztraucas”. Savukārt citi apgalvo tā: ”Lai notiek, kas notikdams, es tik un tā neko nespēju mainīt”. Tie visi ir meli, tas nav pareizi, tā ir nepareiza domāšana. Lai mēs celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni, Dievs aicina mūs uz partnerību ar Viņu. Dievs nevar to paveikt bez mums, un mēs to nevaram paveikt bez Dieva. Tad, kad mēs sadarbosimies ar Dievu, kad pārdomāsim par to, ko Dievs saka un domā par mums, par to, kā Viņš redz mūsu nākotni, un kad mēs virzīsimies uz šo nākotni, – tad mēs ieraudzīsim reālas izmaiņas savā dzīvē. Līdz rītdienai! Lai Dievs jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc cilvēki izvairās atskaitīties citu priekšā?

    1. Bailes tikt atstumtam. Daudzi baidās no tā, ka tad, ja kāds zinās par viņiem visu patiesību, tad viņus sāks atstumt vai arī nonicināt(ignorēt). Bībeliskā atskaites sistēma – tā ir Kristus likuma izpilde, saskaņā ar kuru, ticīgie ar pazemīgu garu izrāda rūpes cits par citu.„Brāļi, ja arī kāds cilvēks ir pienākts kādā pārkāpumā, tad jūs, kas esat garīgi, atgrieziet tādu uz pareiza ceļa ar lēnprātīgu garu, un lūkojies pats uz sevi, ka arī tu nekrīti kārdināšanā. Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu.”(Galatiešiem 6:1-2).
  • Mūsu ticības līmenis ir atkarīgs no mūsu spējas dzirdēt to, ko saka Dievs

    Kad mēs dzirdam Tā Kunga balsi, – tas stiprina mūs un aizvāc no mūsu dzīves jebkuru sajukumu un jucekli. Kad mēs dzirdam Tā Kunga balsi, – tas atmodina mūsos ticības garu un pārceļ mūs uz Dieva līmeni.Vērsīsimies šodien pie dažām Rakstu vietām, kurās mēs arī varēsim ieraudzīt tās priekšrocības, kas piepilda tā cilvēka dzīvi, kurš dzird Dieva balsi un pakļaujas Svētā Gara vadībai.
  • Cilvēki izmanto dažādus attaisnojumus kā iemeslu tam, lai nepiedotu

    1. Es nevaru viņam piedot.· Tu to nevari, bet Dievs var to izdarīt caur tevi.2. Ja es viņam piedošu, tad viņš mani izmantos vai arī domās, ka es atbalstu viņa grēku.· Piedošana nav atkarīga no tā, vai šis cilvēks ir piedošanas cienīgs vai nē. Piedošana nav atkarīga arī no tava pāridarītāja grēku nožēlas vai viņa izmainītās sirds. Mēs piedodam tikai tālab, ka mums pašiem ir piedots pēc Dieva varenās žēlastības.
  • Ko nozīmē ziedot sevi Dievam un Viņa gribai

    Pirmkārt, ziedoties Dievam un Viņa gribai – tas nozīmē, nepievēršot uzmanību kādiem traucēkļiem vai citiem dieviem, nemitīgi skriet Viņam pakaļ.Ziedot sevi Dieva gribai, tas nozīmē – intensīvi tiekties uz to, lai paveiktu Viņa Valstības darbus.Jēzus sacīja: „Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.”(Mateja 6:24).
  • Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

    „Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: „Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad , lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmeties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: „Labi, dari, kā tu esi sacījis.” Un tie sacīja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.” Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. ( 1. Mozus, 18: 1-5, 9-10).
  • Nodot sevi Dievam

    Tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas,atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.