Kāds ir Dieva nodoms cilvēkam uz šīs zemes

Sveicu jūs, dārgie draugi, šai brīnišķīgajā dienā!

 

Mēs turpinām runāt par to, kāds ir Dieva nodoms cilvēkam uz šīs zemes.

 

Mēs ar jums ieraudzījām, ka, lai cilvēks būtu spējīgs piepildīt savu aicinājumu uz zemes, Dievs viņu ir radījis pēc Sava tēla un līdzības. Tas ir pirmais nepieciešamais noteikums tam, lai cilvēks varētu piepildīt savu misiju uz zemes. Otrkārt, mēs ieraudzījām, ka pateicoties tam, ka cilvēks tika radīts pēc Dieva tēla un līdzības, Dievs varēja svētīt cilvēku. Dievs Savā vārdā mums parāda, ka, ja cilvēks virzīsies savā aicinājumā, tad visi eņģeļi palīdzēs viņam, tad debesis atbalstīs un palīdzēs cilvēkam tajā, ko viņš dara. Lai mēs varētu nest sevī un izplatīt ap sevi dzīvību, lai mēs varētu būt ķēniņi un priesteri uz zemes, ļoti svarīgi ir, lai mūsos būtu Dieva tēls un līdzība.

 

Tomēr, mēs zinām, ka caur nepaklausību Ādams un Ieva zaudēja savas tiesības pārvaldīt zemi. Nepaklausības dēļ viņi pazaudēja Dieva dabu un tēlu sevī, kā arī varu, ko Dievs viņiem deva, lai tie piepildītu savu misiju uz zemes. Bet slava Dievam par Viņa žēlastību, par to, ka caur Jēzus Kristus upuri Dievs atdeva cilvēkam to, kas tika pazaudēts grēkā krišanas dēļ. Jēzus Kristus atjaunoja mums attiecības ar Dievu, atjaunoja mums spēju kļūt līdzīgiem Dieva tēlam un līdzībai. Bez tam, Jēzus atjaunoja cilvēkiem varu piepildīt savu aicinājumu uz zemes, – un ne tikai, kā priesteriem, kuri tuvojas Dievam, bet arī kā ķēniņiem. Par to mēs lasām Vēstulē Korintiešiem:

 

„Un, tāpat kā esam nesuši zemes cilvēka tēlu, tā arī nesīsim Tā tēlu, kas no debesīm.” (1.Korintiešiem 15:49).

 

Te tiek runāts par to, ka mēs visi nesām sevī kritušā Ādama tēlu, jo mēs visi piedzimām grēkā. Bet viss mainījās brīdī, kad uz zemes atnāca Jēzus. Jēzus atnāca tālab, lai atjaunotu mūsos debesu tēlu, kas bija Ādamam līdz grēkā krišanas – Dieva tēlu un līdzību. Un tagad – caur grēku nožēlu par saviem grēkiem un caur ticību uz Jēzu Kristu – mēs saņemam iespēju no jauna būt sadraudzībā ar Dievu un nest sevī šo debesu tēlu – Dieva tēlu un līdzību, kura personificē Dieva dabu un Viņa raksturu.

 

Bībelē ir teikts:

 

„ Un no Jēzus Kristus, kas ir uzticīgais liecinieks, mirušo pirmdzimtais, zemes ķēniņu valdnieks. Viņam, kas mūs mīlējis, kas mūs ar Savām asinīm atsvabinājis no mūsu grēkiem un kas mūs darījis par ķēniņiem, par priesteriem Dievam, Savam Tēvam, Viņam lai ir slava un vara mūžu mūžos! Āmen!” (Jāņa atklāsmes gr.1:5-6).

 

Te mēs redzam, ka pēc Jēzus Kristus atnākšanas uz zemes, Viņš ne tikai atjaunoja mūsos Dieva tēlu un līdzību, tas nozīmē – darīja mūs par priesteriem, bet Jēzus darīja mūs arī par ķēniņiem. Dievs darīja mūs par ķēniņiem ar konkrētu mērķi – lai mēs līdz ar Viņu valdītu uz zemes.

 

Pēc tam, kad Jēzus bija pabeidzis Savu kalpošanu uz zemes, Viņš sapulcināja Savus mācekļus un teica tiem pēdējos vārdus – Savu pavēli par viņu misiju uz zemes un noteikumiem, kuri nepieciešami tam, lai viņi varētu piepildīt savu misiju.

 

„ Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:18-20).

 

Mēs redzam, ka Jēzus atjaunoja mūsu sadraudzību ar Dievu, un tagam mums ir dota vara no Dieva, lai atjaunotu savu sākotnējo statusu, kādu Dievs bija dāvājis Ādamam. Šis status uzliek mums zināmus pienākumus – augļoties, vairoties, piepildīt zemi, pakļaut to un valdīt pār visiem Dieva darbiem uz zemes.

 

„ Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1.Mozus 1:28).

 

Dievs piešķir mums varu un spēju pārvaldīt zemi Viņa labad. Taču ļoti svarīgi ir zināt arī to, ka mūsu glābšanas mērķis sastāv ne tikai no tā, lai mēs pēc nāves dotos uz debesīm, bet patiesais mūsu glābšanas mērķis ir – lai mēs kļūtu par Dieva ķēniņiem un priesteriem uz zemes, lai mēs pārvaldītu zemi Viņa labā un pakļautu šo zemi un visas valstības mūsu Kungam Jēzum Kristum.

 

Rīt mēs turpināsim sarunu par šo tēmu!

 

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ciešanas kā disciplīnas mērs II

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja es kļūstu nepaklausīgs, tad Bībele saka, ka mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Sodīt – nozīmē pārmācīt, lai morāli pilnveidotu. Lūk, ko Bībele saka: „Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl.3:19)

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja...

  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs III

    Kad mēs runājam par izmaiņām, tas skar mūsu uzskatu, mūsu sirds un rakstura izmaiņas, visa tā izmaiņas, kas ir mums apkārt. Jebkuras izmaiņas vienmēr sākas ar mums pašiem. Man jāļauj Dievam izmainīt mani un reformēt manu raksturu. Jēzus sacīja, ka cilvēku apgāna ne tas, kas ieiet no ārienes, bet gan tas, kas iziet no iekšienes.„Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes tanī ieiet, bet, kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku.”(Marka 7:15).

    Kad mēs runājam par izmaiņām, tas skar mūsu uzskatu, mūsu sirds un rakstura izmaiņas, visa tā izmaiņas, kas ir...

  • Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu...

  • Sēklā ir apslēpts varens potenciāls III

    No kā atkarīgs mūsu sēklu auglīgums? No tā, cik labi mēs saprotam Dieva Valstības noslēpumus. Mēs runājām par to, ka, ja cilvēks klausās Vārdu, bet neizprot to, tad atnāk sātans un nozog Vārdu. Bet tie, kuri Vārdu izprot, tie atnes dažādus augļus – trīsdesmit, sešdesmit un simtkārtīgi. Tātad pirmais nosacījums tam, lai mēs būtu auglīgi Viņa Valstībā, – ir Dieva Valstības noslēpumu izpratne. Šodien es vēlos, lai mēs ieraugām, kam Dievs atklāj Savas Valstības noslēpumus.

    No kā atkarīgs mūsu sēklu auglīgums? No tā, cik labi mēs saprotam Dieva Valstības noslēpumus. Mēs runājām par to...

  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem!

    Kalpošana – tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā, kalpošana – tas nozīmē dot no visa: dot savus talantus un spējas, zināšanas un laiku, savu sirdi un savus resursus. Dieva Valstība tiek celta ar līdzīga veida došanu. Tava draudze tiek celta caur tavu došanu un kalpošanu. Bībele saka, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Dievs svētī kalpotājus, tāpēc, ja tu vēlies sasniegt Dieva svētību virsotni, tad iemācies kalpot Dievam un cilvēkiem.

    Kalpošana - tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā, kalpošana - tas nozīmē dot no visa...

  • Satver mūžīgo dzīvību! III

    Satvert mūžīgo dzīvību (turēties pie mūžīgās dzīvības) – tas nozīmē darīt visu nepieciešamo, ar nolūku, lai varētu palikt uz šī šaurā ceļa, kas ved uz mūžīgo dzīvību. Jēzus zināja to, ka daudziem cilvēkiem būs ērtāk iet pa šo plato ceļu, – pa ceļu, kuru ejot, cilvēks jūtas komfortabli, kurā nav nekādu ierobežojumu, kurā var darīt visu, ko vēlies, kurā neviens tevi neapspiež. Taču Bībele saka, ka tas ir grēka ceļš, kuru ejot, cilvēks neatbild par to, ko viņš dara, ceļš bez bremzēm, – šis ceļš ved uz bojā eju. Dievs saka, ka mums nav jāstaigā pa šo ceļu. Mums ir jābēg no grēka, mums ir jāatmet visi tie grēki, kas mūs sasaistījuši , – jo visas šīs lietas mums traucēs virzīties uz mūžīgo dzīvību.

    Satvert mūžīgo dzīvību (turēties pie mūžīgās dzīvības) - tas nozīmē darīt visu nepieciešamo, ar nolūku, lai...