Neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!

Žēlastība jums un miers no mūsu kunga Jēzus Kristus! Es sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam!” Mēs runājām ar jums par to, ka nepateicība slēpj sevī graujošu spēku, pārvēršot svētības lāstā. Dievs nav ieinteresēts nolādēt tavas svētības, tādēļ Viņš norāda ceļu, kuram tev vajadzētu sekot. Pateicība – tas ir viens no noslēpumiem kā mēs varam saglabāt savā dzīvē Dieva dāvātās svētības un iemantot tās vēl vairāk. Daudzi no mums nemāk pienācīgi pateikties, tādēļ ka neglabā savā atmiņā to, ko Dievs ir darījis viņu dzīvē. Aizmirstot par Dieva labvēlību, cilvēks nemeklē iespēju pateikties īpaši grūtos apstākļos. Dāvids ir teicis: „ Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis”, tādēļ ka viņš saprata, ka cilvēks mēdz aizmirst. 
Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto Vārdu! Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! (Ps.103:1-2)
 Dievs daudzkārtēji ir aicinājis Savu tautu neaizmirst Viņa labsirdību un labvēlību pret viņiem. Dievs ir stingri noteicis viņiem paturēt prātā Viņa brīnumus caur dažādiem svētkiem un simboliem. Līdz šim laikam ebreju kultūrā pastāv svētki, kuri atgādina par brīnišķīgajiem Dieva darbiem, kuri bija notikuši daudzus simtu gadu atpakaļ. Lūk daži, no svētku piemēriem:
Šī diena lai ir jums piemiņas diena; to svinēt kā svētkus Tam Kungam – tas lai jums ir par mūžīgu likumu uz audžu audzēm. (2. Mozus 12:14)
 
„un Jozua tiem sacīja: “Noejiet Tā Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā Jordānas vidū, paņemiet ikkatrs vienu akmeni uz saviem pleciem, pēc Israēla bērnu skaita, lai šī ir zīme jūsu vidū, kad jūsu bērni jums vēlāk jautās, vaicādami: kas tie jums par akmeņiem?Tad atbildiet viņiem: ūdeņi izsīka Tā Kunga derības šķirsta priekšā; kad tas devās pāri Jordānai, tad izsīka Jordānas ūdeņu straumes; tā šie akmeņi kļuva par piemiņu Israēla bērniem uz mūžīgiem laikiem.” (Jozuas 4:5-7)
 Šie divi piemēri no Bībeles atklāj mums tos Dieva likumus, kurus Viņš atstāja ebreju tautai. Šo baušļu mērķis ir ietverts tajā, lai palīdzētu Izraēlam atcerēties to ,ko Dievs ir darījis visās paaudzēs. Un tieši caur to viņi varēja būt pateicības pilni un cienīgi slavēt Dievu. Un tieši tādā veidā Dievs gribēja palīdzēt viņiem ne tikai nostiprināties jau esošajās svētībās ,bet lai arī būtu pieejamas jaunas svētības, kas ir Dieva sagatavotas, pateicīgajiem cilvēkiem. Jaunajā Derībā Jēzus noteica Baznīcai pieņemt vakarēdienu, pieminot Viņu. Vakarēdiens – tie ir pateicības svētki par Jēzus Kristus upuri. 
Jo no Tā Kunga es esmu saņēmis, ko arī jums mācīju: ka Tas Kungs tanī naktī, kad tas tapa nodots, ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami, – tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena un sacīja: šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzerat, Mani pieminēdami. (1.Korint11:23-25)
 Daudzi no mums nepateicas Dievam kā pienākas tāpēc ,ka neglabā dārgu atmiņā to, ko Dievs jau ir izdarījis vai dara patreiz. Mēs aizmirstam tāpēc, ka nepierakstām. Kad es biju pusaudzis, mēs bieži dziedājām dziesmu ar sekojošiem vārdiem:” Skaiti savas svētības, sauc katru to vārdā, vienu pēc otras, un tu būsi pārsteigts par to, ko Dievs ir paveicis!” Es iesaku katram vienam no jums fiksēt katru brīnumu un katru svētību, ko Dievs ir paveicis tavā dzīvē. Mēs varam izmantot jebkuru informācijas saglabāšanas formu ,ko piedāvā modernā tehnoloģija, piemēram ,informācijas nesēji elektroniskā vai digitālā formātā. Neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Lai atcerētos Dieva brīnumus un būt par tiem pateicīgiem Dievam, mums ir nepieciešams tos pieminēt. Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu! Ja tu pierakstīsi Dieva labvēlību, tad lasot vai pārskatot savus pierakstus par Dieva brīnumiem, iekšēji celsies tava ticība un atnāks pārliecība par Debesu Tēva uzticību, labvēlību un labsirdību. Turpināsim rīt! Lai Dieva svētības bagātīgi ir pār jums! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! II

    „Dāvanas(spējas vai talants) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).Pētot draudzes vēsturi, mēs redzam, ka visi Dieva ģenerāļi nesāka uzreiz ar lielu kalpošanu. Šie cilvēki sāka izmantot to, kas tiem bija, un sāka darīt to, ko tie prata. Rezultātā, viņu dāvana vai spējas atrada viņiem vietu Jēzus Miesā un aizveda viņus pie lielas kalpošanas.Piemēram, doktors T.L.Osborns ieraudzīja vajadzību cilvēku glābšanā, un tāpēc, viņš sāka piepildīt šo vajadzību tādā veidā, kā viņš to saprata un spēja: viņš sāka drukāt traktātus uz savas rakstāmmašīnas un iznēsāt tos no mājas uz māju, atstājot šos traktātus pasta kastītēs. Tolaik viņš pat nespēja iedomāties, ka tas novedīs līdz grandiozas starptautiskas evaņģelizācijas kalpošanai, kāda viņam ir šodien.
  • Pestīšanas cerība ir reāla apsardzība pēdējās dienās!

    Aprakstot pēdējo laiku grūto periodu, Jēzus sacīja, ka būs spēcīgi satricinājumi, un debesu stiprumi sakustēsies. Viņš sacīja, ka būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, un virs zemes – tautas būs nomāktas un būs neziņa; un jūra trokšņos un celsies. Vieni cilvēki šajā laikā, gaidot postu, bailēs pamirs, ieslīgs skumjās un neizpratnē, bet citiem – galvas būs paceltas, un viņi dzīvos priecājoties un pielūdzot Dievu, gaidīs glābšanu un atbrīvošanu, jo viņiem ir pestīšanas cerība.
  • Dievs vēlās, lai lūgšana kļūst prioritāti Viņa bērnu dzīvēs!

    Viss, ko sātans ir paņēmis no tavas dzīves, – tavs brīnums, tavi apsolījumi, – tas viss, pārdabiskā Dieva spēkā, var tikt atbrīvots. Bet tas pieprasa, lai lūgšana kļūtu par prioritāti tavā un manā dzīvē. Paņemiet jebkuru Bībeles notikumu, un jūs ieraudzīsiet, uz ko ir spējīga ticīgo cilvēku lūgšana. Piemēram, ko darīja Daniēls, kad nokļuva lauvu bedrē? Lūdza? Nē, tur jau bija par vēlu lūgt. Viņš pastāvīgi lūdza, jau pirms nokļūšanas lauvu bedrē.Kad tu jau atrodies lauvu bedrē, ir par vēlu lūgt. Lūgt ir jāsāk, jau labu laiku pirms tam. Daniēls lūdza katru dienu un trīs reizes dienā!
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs

    Viens no iemesliem kāpēc Dievs pieļauj ciešanas Savu bērnu dzīvēs ir, lai pievērstu mūsu uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu mūs. Mēs zinām, ka Dievs būtībā maina mūs pēc Sava vārda . „ Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. ”(2.Timot.3;16-17).
  • Evaņģelizācija un māceklība

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas