Dieva Valstība III

Dārgie draugi, es sveicinu jūs mūsu rubrikā ”Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Priecājos, ka šodien mums atkal ir iespēja vērsties pie Dieva Vārda. Dieva Vārds saka, ka Jēzū Kristū mēs esam uzvarētāji, un esam aicināti turpināt to misiju, kuru Jēzus Kristus uzsāka 2000 gadus atpakaļ. Atnākot uz zemi, Jēzus sludināja par to, ka jānožēlo grēki Dieva priekšā un jānotic Evaņģēlijam, jo Debesu Valstība ir tuvu klāt pienākusi.

Jēzus atnesa uz šo zemi Debesu Valstību, un viņš vēlas, lai mēs ar jums iesaistītos Viņa Valstības paplašināšanas procesā uz šīs zemes. Dievs vēlas, lai Viņa Valstība iekarotu visu zemi. Un ir bezjēdzīgi spriedelēt par to, notiks tas vai nē – šis jautājums jau ir atrisināts, tas noteikti notiks. Jautājums ir šāds – vai Dieva Valstības paplašināšana notiks ar tavu līdzdalību vai nē.

Esmu pārliecināts, ka katrs ticīgais, kurš patiesi mīl Dievu, vēlas būt par šī procesa sastāvdaļu, vēlas Debesu valstību ne tikai sevī, bet vēlas To izplatīt sev visapkārt.

Mēs runājām par to, ka nespēsim paplašināt Viņa Valstību, ja neieņemsim uzvarētāju pozīciju Jēzū Kristū, jo Dieva Valstības paplašināšana paredz cīņu un lielu piepūli.

Vakar mēs runājām par to, ka mēs necīnāmies pret cilvēkiem, bet pret tumsības pasaules garīgajiem spēkiem. Mūsu ieroči nav miesīgi, bet garīgi.

„Tad es dzirdēju stipru balsi debesīs saucam: “Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un Viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm. Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei.”(Atklāsmes gr. 12:10-11).

Jānis – Kristus māceklis – garā ieraudzīja pēdējo laiku svētos, kuri ir uzvarētāji. Nekas nespēja tos aizturēt. Slimības, nabadzība, nepilnvērtības sajūta, bailes, atstumtība, neveiksmes – nekas nespēj aizturēt un apturēt uzvarētājus.

Sātans – melis un mūsu niknākais ienaidnieks – darīs visu, uz ko spējīgs, lai tikai aizturētu Dieva bērnus. Bet, ja mēs kā pēdējo laiku ticīgie apbruņosimies ar ieročiem, kas mums ir doti Kristū, tad mēs pārvarēsim un gūsim uzvaru pār visiem sātana plāniem un darbiem, un turpināsim nostiprināt un paplašināt Dieva Valstību. Sātans nespēs mūs apturēt.

Ir konkrētas metodes un līdzekļi, ar kuriem pēdējo laiku svētie var rīkoties, lai pārvarētu visas grūtības un izaicinājumus, ar kuriem uzbrūk cilvēku dvēseļu ienaidnieks – sātans.

No augšminētās rakstu vietas izriet, ka:

  1. Svētie uzvarējuši sātanu ar Tā Jēra Asinīm.
  2. Viņi uzvarējuši sātanu ar savas liecības vārdu.
  3. Svētie uzvarējuši sātanu tādā veidā, ka nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei – caur savu ziedošanos Kristus darbiem. Šie ļaudis tik ļoti mīl Kristu, ka gatavi ziedot savu dzīvību Kristus darbu virzīšanai uz priekšu un Viņa Valstības paplašināšanai.

Kādā veidā mēs varam apbruņot sevi caur šie trim augšminētajiem bruņojuma veidiem?

Caur Jēzus Kristus asinīm mēs ieguvām brīvu pieeju Dieva klātbūtnei. Jēzus Kristus asinis attīra mūsu sirdsapziņu un dara mūs jūtīgus uz Svētā Gara balsi un vadību. Bez tam, pateicoties Jēzus Kristus Asinīm, mēs pārvaram nosodījuma apziņu un vainas apziņu, kuras sātans bieži izmanto pret mums, lai atņemtu mums drosmi Dievā.

Ir svarīgi iemācīties staigāt ar pareizu attieksmi Dieva priekšā – apzinoties, ka esam taisnoti caur Jēzus Kristus Asinīm, jo Jēzus Kristus Asinis attīra mūs no katra grēka.

Bez tam, ir ļoti svarīgi pasludināt un apstiprināt to, ko Kristus jau paveicis mūsu dzīvē. Ir svarīgi apstiprināt visus Dieva apsolījumus, kas mums doti Jēzū Kristū un to, ko Jēzus paveicis mūsu labā pie Krusta. Ir ļoti svarīgi, lai mūsu vārdi saskan ar tiem vārdiem, kurus Dievs par mums saka Savā Vārdā. Tā vietā, lai skatītos uz sevi ar citu cilvēku acīm, vai vēl ļaunāk, ar ienaidnieka acīm, mums jāiemācās pieņemt sevi saskaņā ar Paša Dieva liecību par mums. To darot, mēs varēsim staigāt Tā kunga uzvarā.

Tikpat svarīgi ir ziedoties Dievam un Viņa darbiem. Mums jāierauga sevi mirušu Kristū – mirušu grēkam, mirušu cilvēciskai atzinībai vai slavai. Kad mirstam priekš sevis, mēs varam droši virzīties uz priekšu un darīt Dieva gribu.

Viņi to uzvarējuši…….un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei.”

Mirušajam nav ko zaudēt un tāpēc Viņš ir drosmīgs cīņā.

Es vēlos, lai trīs šīs vienkāršās metodes kļūst par jūsu ikdienas praksi staigāšanai Dieva uzvarā.

Līdz rītdienai!

Dieva mierā!

Mācītājs Rufus Adžibije

Līdzīgi raksti

  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! II

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā nepadoties laikā, kad visapkārt ir tik daudz problēmu un pārbaudījumu. Šodien, turpinot šo tēmu, es vēlos jums parādīt, kā mēs varam smelties spēku tam, lai nepadotos.Lai nepadotos pārbaudījumu un dzīves problēmu laikā, jums ir jāzina, ka problēmas – tā ir katra cilvēka dzīves daļa.Lai cik stipri jūs arī mīlētu Dievu, neviens nav pasargāts no problēmām. Ja jūs domājat, ka problēmas ir tikai jums, bet visiem pārējiem viss ir kārtībā, – jūs tādā veidā noskaņojat sevi uz sakāvi.

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā nepadoties laikā, kad visapkārt ir tik daudz problēmu un pārbaudījumu...

  • AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?

    Lai mūs mierinātu un pasargātu.Disciplinējot un pārmācot Dievs vēlas dāvāt saviem bērniem mierinājumu”. 5. un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj! „(Ēbr.12:5)

    Lai mūs mierinātu un pasargātu. Disciplinējot un pārmācot Dievs vēlas dāvāt saviem bērniem mierinājumu”. 5. un...

  • Sadraudzības laikā ar Dievu, Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja visu viņa dzīvi

    Un tātad, tas, kurš mīl Dievu, tas noteikti kalpos cilvēkiem. Bet tas, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī.Kalpošana – tas ir upuris. Tad, kad tu kalpo, tu kaut ko upurē – laiku, naudu, enerģiju, miegu, ēdienu utt. Dievs mīl sirdis, kas upurējas, un tādiem cilvēkiem Viņš nevar paiet garām.Vai jūs zināt, kāpēc Dievs svētīja Ābrahāmu? Tāpēc, ka Ābrahāms bija cilvēks, kurš upurējās. Viņam nekā nebija žēl Dievam. Paklausot Dievam, Ābrahāms pameta savus radiniekus, viņš piekāpās brāļadēlam, dodot viņam pirmajam tiesības izvēlēties sev vietu dzīvošanai. Ābrahāms deva Dievam desmito tiesu laikā, kad tāds likums vēl nemaz nebija noteikts. Ābrahāms neatteicās pienest kā upuri Dievam savu vienīgo dēlu. Lūk, kāpēc Dievs viņu svētīja.

    Un tātad, tas, kurš mīl Dievu, tas noteikti kalpos cilvēkiem. Bet tas, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un...

  • Pateicies Dievam vienmēr un par visu, jo tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums

    Cilvēks var teikt: „Neskatoties uz to, ka es pats jau lūdzu un arī draudzē par mani lūdza, man joprojām nav darba.” Vai arī cilvēks var teikt tā: „Paldies Tev, Kungs, par to, ka man ir ēdiens katrai dienai.” Vai pamanījāt atšķirību? Pirmajā gadījumā mēs dzirdam kurnēšanu, bet otrajā – pateicību.Vai tiešām ir tik svarīgi un nepieciešami pateikties Dievam par to, ka mums ik dienu ir ēdiens? Noteikti, jo daudziem nav ko ēst.

    Cilvēks var teikt: „Neskatoties uz to, ka es pats jau lūdzu un arī draudzē par mani lūdza, man joprojām nav...

  • Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm II

    Jēzus teica, ka Viņš saņem Vārdu un vēstījumu no Tēva. Kā tas Viņam izdevās? Pateicoties lūgšanām! Jēzus lūgšanās tuvojās Dievam un Dievs tuvojās Viņam. Un sadraudzības rezultāts, starp Jēzu un Tēvu, bija tāds, ka Dievs deva Jēzum Vārdu un vēstījumu. Dievs parādīja Jēzum, kas jādara, kā arī kad, un ar ko to darīt.Tā rezultātā Jēzum vienmēr bija brīnumi.Lūk kur slēpās Jēzus veiksmes noslēpums! Lūk kur bija apslēpta Mozus veiksme! Lūk, kur slēpjas visu Dieva vīru un sievu panākumu atslēga visas Draudzes pastāvēšanas vēsturē.

    Jēzus teica, ka Viņš saņem Vārdu un vēstījumu no Tēva. Kā tas Viņam izdevās? Pateicoties lūgšanām! Jēzus lūgšanās...

  • Par piedošanas spēku un svarīgumu

    Piedošana – tā ir tā, bez kuras dzīve uz šīs zemes pārvērstos par elles mocībām.Ik pa laikam katrs cilvēks saskaras ar piedošanas jautājumu un tās nepieciešamību.Mums patīk vārds „piedošana” brīžos, kad mums jāsaņem piedošana. Bet tad, kad no mums tiek prasīts piedot kādam – dot no sevis, – tad mums bieži vien to negribas darīt.

    Piedošana - tā ir tā, bez kuras dzīve uz šīs zemes pārvērstos par elles mocībām. Ik pa laikam katrs cilvēks...