Nebaidies, celies un ej, un Dievs būs ar tevi!

Labdien, dārgie draugi! Paldies Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu! Vakar mēs runājām par to, ka, lai mūsu ģimenēs, draudzēs un pilsētās atnāktu Dieva kustība, mums jākļūst par paklausīgiem Viņa mācekļiem. Tieši caur paklausīgiem mācekļiem piepildās pravietojumi un atjaunojas Dieva griba uz zemes. Bez tam, mums jābūt gataviem iet turp, kurp mūs sūtīs Dievs. Tātad, tādā veidā, mēs spēsim piepildīt savu aicinājumu. Padevība aicinājumam sākas ar paklausību nelielām instrukcijām, kuras Dievs mums dod caur Savu vārdu un caur mūsu pamācītājiem (skolotājiem) Kristū. Vēl ir svarīgi zināt to, ka Jēzus zina VISU un Viņam ir visa apslēptā informācija, kas nepieciešama mūsu misijas īstenošanai. Tālab, ir tik svarīgi būt paklausīgam Jēzum – Tam, Kurš zina visu! Tad, kad Jēzum bija vajadzīga ēzeļa māte, uz kuras Viņam bija jāiejāj Jeruzālemē, Viņš zināja, kur vajag iet, un kur atrodas ēzeļa māte. Jēzus zināja, kas bija jāizdara, lai šo ēzeļa māti atvestu pie Viņa. * Jēzus zināja, ko teiks ēzeļa mātes saimnieks, un Viņš zināja, ko mācekļiem vajag atbildēt. Dievs zina visu, kas nepieciešams tam, lai atnāktu kustība. * No mums tiek prasīta tikai sadraudzība(kontakts) ar Viņu, lai sadzirdētu Viņa balsi un saņemtu no Viņa instrukcijas, un pēc tam – sekotu šai balsij un instrukcijām. Ja mēs saprotam, ka Dievs visu zina, tad mums jāiemācās klausīties Tajā, Kurš visu zina, un izpildīt Dieva vārdu! * Lai mēs varētu kļūt par paklausīgiem mācekļiem, mums jāklausās Viņa vārds, Viņa balss, kura vēršas pie mums personīgi. Cilvēki bieži vien attaisnojas, sakot, ka viņi vēl nav dzirdējuši to, ko Dievs viņiem saka darīt, lai gan sēd draudzē jau gadiem. Pats briesmīgākais ir tas, ka šie cilvēki tā arī nesaklausīs, ja viņu Bībele visas dienas un visas nedēļas būs aizvērta. Ikreiz, kad mēs atveram Bībeli, Dievs runā uz mums caur vārdu ar Svēto Garu. * Sadarbībai ar Dievu, mums vajag attīstīt savstarpējā kontakta iemaņas ar Dievu. Mēs pamostamies no rīta, un, kā paklausīgi mācekļi, mēs gribam zināt, ko Dievs vēlas, lai mēs šai dienā darītu. Varbūt Dievs vēlas, lai mēs šodien kādam piezvanām, vai arī palūdzam par kādu, vai arī kādam liecinām par Kristu, vai uzrakstām kādam vēstuli, bet varbūt mums šodien vajag aiziet pie kāda ciemos, lai uzmundrinātu un parunātos. Dievs zina visu – kur ir vajadzības, un kur ir resursi šo vajadzību piepildīšanai. Dievam ir vajadzīgi paklausīgi mācekļi, kuri ies un atraisīs visu to, kas ir sasiets, kuri virzīsies un ieguldīs sevi Dieva Valstības celtniecībā šeit uz zemes. Kurš no mums ir gatavs kļūt par šo instrumentu? * Draudzē ir kalpošanas, un viss, kas mums šodien ir, – tas ir pateicoties tam, ka daži cilvēki ir veltījuši savas spējas un talantus, savu laiku un enerģiju, savas finanses tam, lai mēs ar to kalpotu Dievam un cilvēkiem. * Daudzi cilvēki draudzē vēl ir sasaistīti, un viņus vajag atraisīt. Ir ļoti daudz lietu, kas var mūs sasaistīt, tādas, kā grēks, lepnība, egoisms, bailes, pārliecības trūkums, dažādas problēmas savstarpējās attiecībās. Bet Jēzus atnāca, lai mūs atbrīvotu. * Esi paklausīgs tajā, lai ietu, un esi brīvs. Kad Dievs tev saka, lai tu piedod, – tu piedod. Kad Dievs saka, lai tu ej, – tu ej. Tik vienkārši! Nebaidies, esi brīvs! * Jebkurš baiļu veids – tā ir sacelšanās. Mēs to redzam piemērā ar Israēla tautu. Tad, kad Israēla tauta izgāja no Ēģiptes, viņi ieraudzīja gigantus un nobijās. Kad Bībelē tiek aprakstīti šie notikumi, tur ir teikts, ka ļaudis neiegāja apsolītajā zemē savas neticības un nepaklausības dēļ.

„Kad nu dažiem atliek tanī ieiet, bet nepaklausības dēļ nav iegājuši tie, kam vispirms evaņģēlijs pasludināts,”(Ebrejiem 4:6).

Šeit mēs redzam, ka bailes tiek salīdzinātas ar nepaklausību. No kā tu baidies? Ja Dievs ir apsolījis iet kopā ar tevi, tad kālab tev no kāda vai kaut kā ir jābaidās? Pat ja tev kaut kas neizdodas ar pirmo reizi, – nekas briesmīgs, – desmitajā reizē noteikti izdosies. Palūkojieties uz bērnu, kad viņš mācās staigāt. Vai tad pēc tam, kad viņš ir nokritis vienreiz, viņš vairs neceļas, bet guļ bezdarbībā un vienkārši skatās uz to, kā citi staigā? Nē! Bērns krīt, ceļas, atkal krīt un no jauna ceļas. Tā turpinās līdz brīdim, kamēr viņš iemācīsies staigāt un skraidīt. Nebaidies, celies un ej, un Dievs būs ar tevi! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Koncentrējieties uz balvu, un ne uz sāpēm un diskomfortu

    Lai iegūtu potenciālās priekšrocības, kas apslēptas sāpēs un problēmās, mums jāiemācās ieraudzīt ciešanu garīgo būtību un dabu. Pirmkārt, salīdzinājumā ar mūžīgajām mokām, kuras sagaida katru, kurš iziet uz kompromisu šai dzīvē personīgā labuma dēļ, mūsu šīsdienas sāpes ir īslaicīgas. Otrkārt, mūsu šīsdienas sāpes ir nenozīmīgas salīdzinājumā ar to Dieva godību, kura sagaida katru, kurš cienīgi izturēs šīs sāpes. Ejot caur pagaidu ciešanām, mēs iegūstam mūžīgo godību un prieku. Pagaidu ciešanas vairo mūžīgo godību.

    Lai iegūtu potenciālās priekšrocības, kas apslēptas sāpēs un problēmās, mums jāiemācās ieraudzīt ciešanu garīgo...

  • Evaņģelizācija un māceklība

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19). Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli...

  • Līdz ko Svētais Gars tevi atmasko, izsūdzi un nožēlo savus grēkus

    «Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms» (Мk.4:22). Šeit mēs redzam ļoti svarīgu Jēzus paziņojumu. Saskaņā ar šo rakstu vietu, viss, kas apslēpts, noteikti nāks gaismā. Ja mēs to pieņemsim, kā patiesību, tad mūsu dzīve Dieva un cilvēku priekšā būs caurskatāma. Katra mūsu nepareizā vai Dieva principiem neatbilstošā rīcība, agri vai vēlu nāks gaismā, un visas mūsu apslēptās lietas agri vai vēlu taps zināmas, visi mūsu neizsūdzētie, nenožēlotie un slepenie grēki agri vai vēlu taps zināmi visiem.

    «Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms» (Мk.4:22). Šeit mēs...

  • Ja mēs vēlamies efektīvi pielūgt Dievu, mēs varam to darīt pārdomājot par Dieva īpašībām

    Visvairāk mums būtu jārūpējas par to, kā paturēt Dievu savā prātā – domāt par Viņu un Viņa varenību, apzināti domās apstājoties pie tā. Tieši to Jēzus mācīja Saviem mācekļiem. Vispirms, līdz brīdim, kad tu sāksi ko teikt Dievam lūgšanā, – ar Viņa acīm ir jāierauga sava sirds. Otrs veids, kā mēs varam pielūgt Dievu, – lēnprātībā pārdomājot par mums atklātajām Dieva īpašībām. Kad mēs lasām Vārdu, kad piedzīvojam kādu svētību no Dieva, – tajā visā mēs varam ieraudzīt kādu Dieva īpašību.

    Visvairāk mums būtu jārūpējas par to, kā paturēt Dievu savā prātā - domāt par Viņu un Viņa varenību, apzināti...

  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā

    Bībelē ir teikts, ka Dievs valda pār visu – gan debesīs gan uz zemes. Kad mēs lasām 1-mo Mozus grāmatu, mēs redzam, ka Dieva radīja cilvēku, un tur pat mēs lasām par mērķi, uzdevumu vai Dieva nodomu, kāds Dievam ir attiecībā uz cilvēku. Dievs radīja cilvēku tālab, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu to Dieva labad. Tāpēc, sākotnējais Dieva nodoms un sākotnējais Dieva uzdevums cilvēkam ir saistīts ar to, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu zemi Dieva labad. Par to ir teikts 1-jā Mozus grāmatā 1:26-28:

    Bībelē ir teikts, ka Dievs valda pār visu - gan debesīs gan uz zemes. Kad mēs lasām 1-mo Mozus grāmatu, mēs...

  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds III

    Savu attieksmi pret Dievu mēs paužam caur mīlestību, prieku un mieru. Savu attieksmi pret citiem cilvēkiem mēs paužam caur pacietību, laipnību, labprātību vai žēlsirdību. Savu attieksmi pret sevi mēs paužam caur ticību, lēnprātību un atturību.

    Savu attieksmi pret Dievu mēs paužam caur mīlestību, prieku un mieru. Savu attieksmi pret citiem cilvēkiem mēs...