Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir!

 Sveicu jūs šai brīnišķīgajā vasaras dienā! Ikdienas mūs ieskauj neaprakstāmais dabas skaistums, kuru radījis Dievs. Atrodi šodien laiku tam, lai paraudzītos debesīs, papriecātos par kokiem, ziediem, putniem. Dievs ir apbrīnojams visa redzamā un neredzamā Radītājs. Un viss, ko Viņš ir radījis, – tas ir brīnišķīgs un pilnīgs. Dievs brīnišķā veidā ir radījis katru cilvēku. Dāvids teica:
„Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.”(Psalms139:14).
Katrs cilvēks ir unikāls Dieva radījums. Katrs cilvēks ir apveltīts ar unikālām spējām un talantiem. Uz šīs zemes nav neviena nevajadzīga cilvēka, nav mazsvarīga talanta vai spēju. Viss, ko Dievs saka, – tas kādam ir vajadzīgs, tas iecerēts ar nolūku, lai kādu svētītu. Palūkojies uz sevi šodien savādāk, no jauna, kā uz unikālu un Dieva apdāvinātu personību vienīgajā eksemplārā. Nav otra tāda, kāds esi tu. Tu – unikāla Dieva iecere! Bet, dažkārt mums traucē tas, ka sākam sevi salīdzināt ar citiem, sākam skaust citus tikai tāpēc, ka viņiem ir tas, kā nav mums. Līdz ar to mēs pārstājam novērtēt to, ko Dievs mums piešķīris, un tālab mēs bieži vien vienkārši neko nedarām.Es atceros laiku, kad Dievs ielika manā sirdī uzrakstīt kādu grāmatu par gavēni. Iesākumā es spriedu tā: ”Kāpēc rakstīt grāmatu par šo tēmu? Ko jaunu es vēl varu pateikt? Kas vēl nav uzrakstīt saistībā ar šo jautājumu?” Dzirdot manus spriedelējumus, kāds mans draugs, kurš šobrīd ir mācītājs Vācijā, sacīja man, ka viņš nepiekrīt man. Viņš sacīja: ”Lai arī par šo tēmu ir uzrakstīts daudz grāmatu, bet tu uzrakstīsi savu grāmatu. Tu to uzrakstīsi tā, kā neviens cits. Tas būs oriģināli, tas būs unikāli.” Viņš pārliecināja mani, un es uzrakstīju šo grāmatu. Reiz es biju Kijevā, un pie manis pienāca nepazīstama sieviete. Viņa sāka man pateikties par manu grāmatu. Viņa izstāstīja, ka ir no Armēnijas, un ka mana grāmata kļuvusi viņai par lielu svētību. Es biju izbrīnīts, jo pats nekad netiku bijis Armēnijā. Viņa teica, ka izlasījusi manu grāmatu, kas saucas „ Un tad gavēs….” Tas bija pirmais šīs grāmatas izdevums. Grāmatā bija tikai 20 lapas. (Šodien ir pieejams atjaunots izdevums). Šī sieviete pastāstīja man, ka viņai ilgstoši ir bijusi problēma ar gavēni. Viņa saprata, ka ir nepieciešams gavēt, bet viņai tas neizdevās. Viņa bija izlasījusi daudzas lielu, dižu sludinātāju grāmatas, tādu kā Dereks Prinss un citu. Un nekas nepalīdzēja līdz brīdim, kamēr viņa neizlasīja 20 lapas par gavēni no grāmatas, kuru biju sarakstījis es. Viņa sacīja, ka pēc grāmatas izlasīšanas, saistībā ar gavēni, viņas dzīvē noticis izrāviens, un viņa sākusi gavēt. Ar savu liecību viņa mani iedvesmoja. Šodien es saku, ka paldies Dievam par to, ka es – neesmu Dereks Prinss. Dereks Prinss ir talantīgāks, viņš var sīki jo sīki atšifrēt Rakstus, un es par to priecājos. Bet es priecājos arī par to, ka es esmu – Rufus. Katram Dievs devis pēc viņa spējām, spēka. Nelaime ir tajā, ka vieni izmanto talantus, kurus tiem devis Dievs, bet citi -nē.Nav svarīgi, cik tev ir, svarīgi ir tas, ko tu dari ar to, kas tev ir. Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir.Tā arī ir šīs Jēzus līdzības par talentiem galvenā jēga, nozīme.Lai Dievs palīdz tev ieraudzīt tavu unikalitāti un izmantot tavu potenciālu Dieva Valstības paplašināšanai. Lai par tevi tiek teikts:
„Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:23).
Turpināsim mūsu sarunu rīt!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

    Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj. Jēzus saka, ka : „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7).Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.”Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.
  • Dieva vārds darbojas mūsos atbilstoši mūsu saprašanas līmenim

    Līdzībā par sējēju, tiek teikts, ka tie, kuri atnesa augļus, bija tie, kuri dzirdēja vārdu un saprata to. Daži atnesa augļus 30 , 60 un 100 kārtīgi, atbilstoši katra saprašanai.«bet, kas sēts labā zemē, ir tas, kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augļus, cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus, un cits trīsdesmitkārtīgus.» (Мat. 13: 23).
  • Bez Dieva svētības mēs nevarēsim pilnvērtīgi funkcionēt uz zemes un darīt to, ko no mums gaida Dievs

    Bez Dieva svētības mēs nevarēsim piepildīt savu aicinājumu. Tālab, Dievs par visu ir parūpējies un visu rūpīgi pārdomājis. Lai mēs iemantotu Dieva svētības, mums ir jābūt pastāvīgā sadraudzībā ar Viņu. Bet, lai mēs varētu būt sadraudzībā ar Viņu, mums ir jābūt Dieva tēlam un līdzībai. Un Dievs mūs tieši tādus ir radījis – pēc Sava tēla un līdzības.
  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process III

    Ja mēs uzklausām Svētā Gara pamācību(atmaskošanu) caur cilvēkiem, kurus Dievs pie mums sūta ar mērķi izlabot mūs, tad no mūsu grēku nožēlas brīža tiek pārtraukti Tā Kunga soda mēri. Taču, ja cilvēks atrodas pastāvīgas pretestības un nepakļāvības stāvoklī, tad Dievs viņa dzīvē pieļauj nepatikšanas, ar nolūku, lai pievērstu viņa uzmanību tam, ka tā dzīvē ir garīga problēma.
  • Dieva klātbūtne IV

    Mēs runājām par to, ka Dieva klātbūtne ienes atšķirību cilvēka dzīvē. Dieva klātbūtne dara mūs stiprus, spēcīgus. Dieva klātbūtne dara mūs gudrākus. Dieva klātbūtni mēs varam piedzīvot caur vaļsirdīgu lūgšanu un caur savas sirds attīrīšanu un skaidrošanu, caur zemošanos un salūšanu Dieva priekšā, kā arī caur mūsu svētu un dievbijīgu dzīvi.Lai nodrošinātu Dieva klātbūtni savā dzīvē un kalpošanā, Mozus priekšroku deva lūgšanai, un tāpēc viņš uzcēla lūgšanu telti, uz kuru aicināja visus tos, kuriem slāpa un kuri meklēja Dievu.
  • Ražas un pavairošanas likums II

    „Klausaities: raugi sējējs izgāja sēt. Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc, ka tai nebija dziļas zemes. Bet, kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc, ka tai nebija saknes. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi”(Marka, 4:3-8).