Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta

Labdien, dārgie lasītāji! Mūsu Dievs ir labs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi! Es priecājos par iespēju turpināt dalīties ar jums Dieva vārda atklāsmēs, kuras Viņš man dod. Mēs turpinām runāt par Vecās Derības Saiešanas telts iekārtojumu un nozīmi kā Dieva pielūgsmes simbolu. Mēs noskaidrojām, ka Saiešanas telts Vecajā Derībā sastāvēja no ārējā pagalma, svētās vietas un vissvētākās vietas. Ārējais pagalms sastāvēja no vārtiem, altāra un mazgājamā trauka. Vārti bija tā vieta, kurā pulcējās Israēla tauta, lai pielūgtu un kalpotu Dievam, un tie bija atvērti ikvienam. Ja Vecajā Derībā cilvēki pienesa Dievam kā upuri dzīvniekus, tad šodien Dievs no mums gaida pilnīgu nodošanos kalpošanai Viņam. Bez tam, lai mums būtu tuvas attiecības ar Dievu, mums jābūt garīgi šķīstiem. Tieši pielūgsme veicina mūsu dvēseles šķīstīšanos. Šodien mēs parunāsim par otru Saiešanas telts daļu – svēto vietu. Saiešanas telts svētajā vietā drīkstēja ieiet tikai priesteri, kuri pienācīgā veidā bija sevi tam sagatavojuši. Ieiešana svētajā vietā skaitījās liela privilēģija, kas tika piešķirta tikai priesteriem. Ja ārējā pagalmā drīkstēja sapulcēties liels cilvēku pūlis, tad svētajā vietā, savukārt, drīkstēja ieiet tikai neliela cilvēku grupa. Vēstījums, kas saistīts ar šo simboliku vai Vecās Derības prototipiem ir acīmredzams katram no mums. Daži ticīgie nodibina attiecības ar Dievu un apstājas ārējā pagalmā. Tur viņi paspēj novecot, tā arī nesasnieguši garīgo briedumu. Viņi tā arī nespēja baudīt prieku no pastāvīgas sadraudzības ar To Kungu un Viņa pielūgsmes. Tas viss notiek tālab, ka tādus cilvēkus interesē tikai Dieva svētības, nevis tuvas attiecības ar Viņu un Viņa pielūgšana. Priesteriem vajadzēja atstāt cilvēkus iekšējā pagalmā un pašiem iet tālāk, lai kalpotu Tam Kungam svētajā vietā – vietā, kurā nebija tāda trokšņa, kāds bija vērojams ārējā pagalmā. Priesteri nāca uz svēto vietu katru dienu, – lai nestu upuri Dievam. Bībele runā par to, ka šodien visi ticīgie ir Dieva priesteri. Un mūsu aicinājums kā priesteriem, pirmkārt, ir – tuvoties Dievam, ikdienu pienesot Viņam garīgus upurus. 
„ Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā”. (1.Pētera 2:9).
 
„ Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu.” (1.Pētera 2:5).
 
„Nesīsim tad caur Viņu slavas upuri Dievam vienumēr, tas ir, lūpu augli, kas Viņa Vārdu slavē.”(Ebrejiem 13:15).
 Ja mēs vēlamies baudīt Dieva klātbūtni, tad mums jāiemācās atstāt visas savas rūpes un jāiemācās pašiem visā pilnībā nodoties Dieva pielūgsmei. Svētajā vietā atradās virkne svarīgu priekšmetu, kuriem bija svarīga garīga nozīme. Viens no tādiem priekšmetiem bija zelta lukturis , kurš izgaismoja telpu. 
„Iztaisi arī lukturi no tīra zelta, izkal to, un tā kājai un zariem, kausiņiem, bumbuļiem un ziediem jābūt vienā gabalā ar to.” (2.Mozus 25:31).
 Tieši gaisma izgaismo mūsu ceļu, norādot pareizo virzienu. Bībelē teikts, ka tad, kad nāks Svētais Gars, Viņš vadīs mūs visā patiesībā un parādīs mums to, kas notiks. Arī Jēzus runā par to, ka tad, ja mēs sekosim Viņam, mēs nestaigāsim tumsā. 
„ Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.” (Jāņa 16:13).
 
„ Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jāņa 8:12).
 Kad mēs atnākam Dieva svētajā vietā, mēs sākam labāk redzēt visu apkārt notiekošo un mums apkārt esošo. 
„ Es to visu pārdomāju, lai saprastu, bet tas bija par grūtu manai saprašanai, tiekāms es iedziļinājos Dieva noslēpumos un kļuvu uzmanīgs uz to, kāds gals viņus sagaida.” (Psalms 73:16-17).
 Dieva gaismā mēs redzam gaismu. Tālab tad, kad mēs ieejam svētajā vietā, kur ir Dieva gaisma, mēs sākam staigāt šai gaismā. Viena no lietām, kas mums pieejama Dieva pielūgsmes laikā ir – Svētā Gara vadība. Laika pavadīšana pastāvīgā Dieva pielūgsmē dara mūs jūtīgākus pret Dieva balsi. Turpināsim rīt! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kādēļ ir nepieciešams padarīt slavēšanu par savu dzīvesveidu

    Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana.Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā”. Viens no veidiem, kā mēs varam gan parādīt, gan celt stipru ticību savā dzīvē, ir iemācīties pagodināt jeb dot slavu. Viens no veidiem, kā mēs pagodinām Dievu, ir Viņam ticēt, Viņu slavēt un turēties pie Viņa vārda par spīti dzīves negatīvajiem apstākļiem. Tikai tie, kas tic, ka Dievs valda pār viņu dzīvi un situāciju, spēj tā dzīvot. Bet patiesība ir tā, ka mēs nevaram izbaudīt dzīvi Dievā, līdz mēs neiemācīsimies Viņu pagodināt, parādot Viņam savu ticību caur ikdienas slavēšanu.
  • Jēzus Kristus kundzība II

    „Tā Kunga vārds manam kungam: “Sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām!” No Ciānas Tas Kungs izplatīs tava sceptera varu. Valdi savu ienaidnieku vidū!” (Psalms 110:1-2).Šai rakstu vietā tiek runāts par Kristu: „Valdi savu ienaidnieku vidū!”, bet Kristus Miesa – Viņa Draudze – ir iekļauta šajā pravietiskajā vārdā. Jēzum ir teikts, lai Viņš sēžas pie Dieva labās rokas, bet tieši Dieva bērni pakļaus Dieva ienaidniekus un visu, kas saceļas pret Dieva gribu. Dievs vēlas, lai mēs valdām pat ienaidnieku vidū un nelabvēlīgos apstākļos.
  • Ja cilvēks vēlās piepildīt Dieva gribu, tad viņam noteikti būs pretspēki, dažādi uzbrukumi no ienaidnieka puses

    Ja tev nav problēmu ar sātanu, ja tev viss norit gludi un nav nekādu uzbrukumu no viņa puses – tas ir tikai tāpēc, ka tu viņu vēl neesi aizskāris. Ja tev nav problēmu ar sātanu – tas ir tikai tāpēc, ka tu vēl nelūdz pietiekoši stipri, ne tik karsti slavē Dievu un ne tik daudz liecini par Viņa spēku un varenību. Tomēr, ja tu esi iemācījies atpazīt un dzirdēt Dieva balsi, tad neskatoties uz visiem sātana uzbrukumiem, tev būs miers un nebūs nekādu baiļu savu pretinieku priekšā. Kad atnāk pretspēki vai opozīcija no valdību puses, tad Dieva bērni to visu uzvar Dieva spēkā zinot Dieva plānus un nodomus.
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums II

    Bībele saka, ka ticība nāk no sludināšanas, bet sludināšana – no Dieva Vārda. Ja es jūtu, ka mana lūgšana – nav līmenī, kas man būtu jādara? Varbūt, ka ir jālasa grāmata par uzplaukumu vai dziedināšanu, vai jāklausās svētruna par atbrīvošanu un dzīves lāstu sagraušanu, vai jāsaka: „Sātans un viņa nešķīstie spēki ir vainīgi tajā, ka mana lūgšanu dzīve nav līmenī. Tie ir viņi, kas man traucē.” Par visu, kas notiek dzīvē, cilvēki bieži vaino sātanu. Kad es dzirdu svētrunas, kurās tiek pastāvīgi runāts par sātanu vai ļaunajiem gariem, es domāju, par ko tad mēs sludinām, kuru mēs pagodinām? Lasiet Evaņģēliju un tur jūs ieraudzīsiet, ka Jēzus ļoti īsi teica sātanam: „Izej no viņa”, un gāja tālāk. Sātans nav vainīgs tajā, ka tu nelūdz.
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    „ No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt .” (Mateja 17:16-20).
  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? III

    Mēs izskatām potenciālās sāpju un ciešanu priekšrocības. Mēs jau runājām par četrām šādām priekšrocībām, un konkrēti:Problēmas piesaista mūsu uzmanību, vairāk par visu.Problēmas māca mūs paļauties uz Dievu.Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību.Problēmas veido mūsu raksturu.