Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta
Labdien, dārgie lasītāji!
Mūsu Dievs ir labs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi! Es priecājos par iespēju turpināt dalīties ar jums Dieva vārda atklāsmēs, kuras Viņš man dod.
Mēs turpinām runāt par Vecās Derības Saiešanas telts iekārtojumu un nozīmi kā Dieva pielūgsmes simbolu.
Mēs noskaidrojām, ka Saiešanas telts Vecajā Derībā sastāvēja no ārējā pagalma, svētās vietas un vissvētākās vietas. Ārējais pagalms sastāvēja no vārtiem, altāra un mazgājamā trauka. Vārti bija tā vieta, kurā pulcējās Israēla tauta, lai pielūgtu un kalpotu Dievam, un tie bija atvērti ikvienam. Ja Vecajā Derībā cilvēki pienesa Dievam kā upuri dzīvniekus, tad šodien Dievs no mums gaida pilnīgu nodošanos kalpošanai Viņam. Bez tam, lai mums būtu tuvas attiecības ar Dievu, mums jābūt garīgi šķīstiem. Tieši pielūgsme veicina mūsu dvēseles šķīstīšanos.
Šodien mēs parunāsim par otru Saiešanas telts daļu – svēto vietu.
Saiešanas telts svētajā vietā drīkstēja ieiet tikai priesteri, kuri pienācīgā veidā bija sevi tam sagatavojuši. Ieiešana svētajā vietā skaitījās liela privilēģija, kas tika piešķirta tikai priesteriem. Ja ārējā pagalmā drīkstēja sapulcēties liels cilvēku pūlis, tad svētajā vietā, savukārt, drīkstēja ieiet tikai neliela cilvēku grupa. Vēstījums, kas saistīts ar šo simboliku vai Vecās Derības prototipiem ir acīmredzams katram no mums. Daži ticīgie nodibina attiecības ar Dievu un apstājas ārējā pagalmā. Tur viņi paspēj novecot, tā arī nesasnieguši garīgo briedumu. Viņi tā arī nespēja baudīt prieku no pastāvīgas sadraudzības ar To Kungu un Viņa pielūgsmes. Tas viss notiek tālab, ka tādus cilvēkus interesē tikai Dieva svētības, nevis tuvas attiecības ar Viņu un Viņa pielūgšana.
Priesteriem vajadzēja atstāt cilvēkus iekšējā pagalmā un pašiem iet tālāk, lai kalpotu Tam Kungam svētajā vietā – vietā, kurā nebija tāda trokšņa, kāds bija vērojams ārējā pagalmā. Priesteri nāca uz svēto vietu katru dienu, – lai nestu upuri Dievam.
Bībele runā par to, ka šodien visi ticīgie ir Dieva priesteri. Un mūsu aicinājums kā priesteriem, pirmkārt, ir – tuvoties Dievam, ikdienu pienesot Viņam garīgus upurus.
„ Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā”. (1.Pētera 2:9).
„ Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu.” (1.Pētera 2:5).
„Nesīsim tad caur Viņu slavas upuri Dievam vienumēr, tas ir, lūpu augli, kas Viņa Vārdu slavē.”(Ebrejiem 13:15).
Ja mēs vēlamies baudīt Dieva klātbūtni, tad mums jāiemācās atstāt visas savas rūpes un jāiemācās pašiem visā pilnībā nodoties Dieva pielūgsmei.
Svētajā vietā atradās virkne svarīgu priekšmetu, kuriem bija svarīga garīga nozīme. Viens no tādiem priekšmetiem bija zelta lukturis , kurš izgaismoja telpu.
„Iztaisi arī lukturi no tīra zelta, izkal to, un tā kājai un zariem, kausiņiem, bumbuļiem un ziediem jābūt vienā gabalā ar to.” (2.Mozus 25:31).
Tieši gaisma izgaismo mūsu ceļu, norādot pareizo virzienu. Bībelē teikts, ka tad, kad nāks Svētais Gars, Viņš vadīs mūs visā patiesībā un parādīs mums to, kas notiks. Arī Jēzus runā par to, ka tad, ja mēs sekosim Viņam, mēs nestaigāsim tumsā.
„ Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.” (Jāņa 16:13).
„ Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jāņa 8:12).
Kad mēs atnākam Dieva svētajā vietā, mēs sākam labāk redzēt visu apkārt notiekošo un mums apkārt esošo.
„ Es to visu pārdomāju, lai saprastu, bet tas bija par grūtu manai saprašanai, tiekāms es iedziļinājos Dieva noslēpumos un kļuvu uzmanīgs uz to, kāds gals viņus sagaida.” (Psalms 73:16-17).
Dieva gaismā mēs redzam gaismu. Tālab tad, kad mēs ieejam svētajā vietā, kur ir Dieva gaisma, mēs sākam staigāt šai gaismā. Viena no lietām, kas mums pieejama Dieva pielūgsmes laikā ir – Svētā Gara vadība. Laika pavadīšana pastāvīgā Dieva pielūgsmē dara mūs jūtīgākus pret Dieva balsi.
Turpināsim rīt!
Dieva mierā!
Mācītājs Rufus Adžiboije
