Padomu došana jeb konsultēšana III

Dārgie draugi, es jūs sveicinu mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”.Mēs runājam par priekšzīmīga konsultanta modeli. Mēs runājam par tiem principiem, kas ļauj mums sniegt palīdzību cilvēkiem, dodot atbilstošu padomu. Nepietiek ar to, ka esi gatavs kādu pamācīt; nepietiek ar to, ka norādi cilvēkam uz to, kas viņa dzīvē notiek nepareizi. Ir nepieciešama zināma kvalifikācija, lai to darītu pareizi.Viena no nepieciešamajām prasmēm ir māka uzklausīt cilvēkus, sadzirdēt viņu sirds balsi, saskatīt viņu pārdzīvojumus un jūtas, lai pēc tam viņiem palīdzētu. Otrkārt, mums ir jāpalīdz cilvēkiem paraudzīties uz esošo problēmu no citas perspektīvas. Ir ne tikai jānorāda uz esošo problēmu, bet arī jāparāda, ka problēmu avots ir, piemēram, viņa tagadējais dzīves stils jeb viņa pieeja situācijai. Šodien aicinu jūs pievērsties nākamajai Rakstu vietai:
„Tagad paklausi mani, es tev došu padomu, un Dievs būs ar tevi. Nostājies tu tautas labad Dieva priekšā un nes tās lietas Dieva priekšā. Māci tiem likumus un bauslību un dari tiem zināmu to ceļu, kas tiem jāiet, un tos darbus, kas tiem jādara. Bet tu izraugi sev no visas tautas spējīgus vīrus, kas bīstas Dieva, taisnīgus vīrus, kas nav uzpērkami, un iecel tos par priekšniekiem pār tūkstošiem, pār simtiem, pār piecdesmitiem un pār desmitiem. Un lai tie tiesā ļaudis jebkurā laikā, bet lai būtu tā, ka tie katru lielāku lietu nodotu tev, bet katru mazāku lietu iztiesā paši; tā tev būs vieglāk, un viņi palīdzēs tev nest tavu nastu. Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:19-23).
Pārsteidzoša Rakstu vieta! Kā redzam, Jetrus ne tikai norādīja uz to problēmu, bet arī piedāvāja pārliecinošu un pamatotu risinājumu. Daudziem labi padodas norādīt uz problēmām citu cilvēku dzīvē, bet tajā pašā laikā viņi nav spējīgi parādīt šiem cilvēkiem izeju no tām. Jetrus tāds nebija. Pirms dot padomu, viņš veica vairākas nepieciešamās darbības. Tās jāapgūst katram no mums.Cilvēki, kuri tikai norāda uz problēmu, neatklājot izeju no tās, nav īsti konsultanti. Pirms akcentēt kādu problēmu, padomā par iespējamajiem risinājumiem; padomā par to, ko cilvēkam piedāvāt. Apsver, kā palīdzēt viņam atrisināt šo problēmu. Cilvēkiem ir tevī jāierauga tas, ka tu vēlies nevis kritizēt viņus, bet gan palīdzēt rast risinājumu.Ja cilvēks tevī redz tikai kritizētāju, tad viņš neņems vērā ne tevi, ne tavus vārdus, kaut arī tajos slēpsies patiesība. Jetrus, dodot Mozum padomu, nodemonstrēja, ka vēlas atvieglot Mozus nastu; viņam rūpēja, lai Mozus nenodarītu ļaunumu savai veselībai.Jetrus tiecās atvieglot Mozus dzīvi. Tieši uz šo mērķi būtu jāiet katram konsultantam; tāda ir katra priekšzīmīga konsultanta bībeliskā mēraukla. Konsultantam jeb cilvēkam, kurš dod citiem padomus, ir jāvadās pēc vēlmes atvieglot nastu un palīdzēt, nevis plosīt un nosodīt. Dievs Bībelē saka, ka Viņš gan saplosa, bet Viņš arī dziedina brūces.
„..Kad viņiem klāsies ļauni, viņi meklēs Mani un sacīs: nāciet, atgriezīsimies atkal pie Tā Kunga! Viņš mūs gan ir saplosījis, Viņš mūs arī dziedinās; Viņš mūs ir sasitis, un Viņš arī pārsies mūsu brūces.” (Hozejas, 5: 15b; 6:1).
Ļoti svarīgi iemācīties tā rīkoties attiecībā pret citiem cilvēkiem. Savos mēģinājumos sarunāties ar viņiem ir svarīgi ne vien atklāt to, ko viņi dara nepareizi, – kaut arī tas ir sākotnēji nepieciešams, – ne vien atkailināt trūkumus un sagraut nepareizo izpratni un pieeju situācijai, bet arī parādīt atrisinājumu un alternatīvu pieeju. Citādi mēs vēl vairāk ievainosim cilvēkus. Kā konsultanti mēs nedrīkstam pasliktināt situāciju, nesot sāpes, nevis dziedināšanu. Lai Dievs jūs svētī!Rīt mēs parunāsim par nākamo nepieciešamo īpašību.Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums

    Ja, tev ir zināšanas, iemaņas un vēlēšanās, tad tu varēsi izveidot paradumu. Šodien izskatīsim, kas ir zināšanas?Zināšanas – tā ir teorētiska sapratne par to, kas ir jādara un kāpēc tas ir jādara. Lai izveidotu kādu ieradumu, tev vajag teorētiski saprast, kas un kāpēc. Kā tas attiecās uz mūsu lūgšanu dzīves formēšanu, izveidošanu? Es to gribu paskaidrot. Lasot Bībeli – Dievs Vārdu, mēs saņemam zināšanas. Mums ir zināšanas par to, kas ir lūgšana. Mums ir zināšanas, kāpēc mums ir jālūdz.
  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē? II

    „Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.” (Lūkas 11:1).Mācekļi saprata, ka Dieva klātbūtne Jēzus dzīvē ir cieši saistīta ar Viņa spēju lūgt, un viņi nolēma vairs nevērot viņu. Viņi saprata, ka paši ir spējīgi ieiet šai klātbūtnē, tāpēc arī lūdza par to Jēzu.
  • Kā uzturēt sevi cerību sāpju un problēmu laikā?

    Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer? Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām.Šī rakstu vieta atgādina mums par to, ka esam pestīti cerībā. Ejot caur sāpēm, tu nedrīksti zaudēt cerību.
  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.
  • Jēzus Kristus kundzība III

    Dievs valda virs zemes un debesīs. Kad mēs runājam par Jēzus kundzību, ar to mēs domājam, ka Viņa vara ir attiecināma uz visu un uz visiem. Mēs jau runājām par to, ka Dievs ir dalījies ar šo kundzību ar cilvēku, uzticot cilvēkam varu un kundzību virs zemes. Ādamam ar Ievu tika dota vara valdīt virs zemes, jo Pats Dievs atļāva viņiem to darīt.
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    Šodien daudzi cilvēki lielāku uzsvaru liek uz fiziskajām izpausmēm, uz svaidījumu, uz dāvanām, uz talantiem, uz personīgo attīstību. Tas viss ir ļoti svarīgi. Bet, ja mēs nepievērsīsim uzmanību tam, cik svarīgi ir vispirms attīstīt sevī Dieva tēlu un līdzību, spēju komunicēt un tuvoties Dievam, – tad mēs nepiepildām Dieva gribu, bet piepildām savu gribu. Un tādā gadījumā mēs nevarēsim nest slavu ne Dievam, ne cilvēkiem.