Padomu došana jeb konsultēšana III

Dārgie draugi, es jūs sveicinu mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”.

Mēs runājam par priekšzīmīga konsultanta modeli. Mēs runājam par tiem principiem, kas ļauj mums sniegt palīdzību cilvēkiem, dodot atbilstošu padomu. Nepietiek ar to, ka esi gatavs kādu pamācīt; nepietiek ar to, ka norādi cilvēkam uz to, kas viņa dzīvē notiek nepareizi. Ir nepieciešama zināma kvalifikācija, lai to darītu pareizi.

Viena no nepieciešamajām prasmēm ir māka uzklausīt cilvēkus, sadzirdēt viņu sirds balsi, saskatīt viņu pārdzīvojumus un jūtas, lai pēc tam viņiem palīdzētu. Otrkārt, mums ir jāpalīdz cilvēkiem paraudzīties uz esošo problēmu no citas perspektīvas. Ir ne tikai jānorāda uz esošo problēmu, bet arī jāparāda, ka problēmu avots ir, piemēram, viņa tagadējais dzīves stils jeb viņa pieeja situācijai. Šodien aicinu jūs pievērsties nākamajai Rakstu vietai:

„Tagad paklausi mani, es tev došu padomu, un Dievs būs ar tevi. Nostājies tu tautas labad Dieva priekšā un nes tās lietas Dieva priekšā. Māci tiem likumus un bauslību un dari tiem zināmu to ceļu, kas tiem jāiet, un tos darbus, kas tiem jādara. Bet tu izraugi sev no visas tautas spējīgus vīrus, kas bīstas Dieva, taisnīgus vīrus, kas nav uzpērkami, un iecel tos par priekšniekiem pār tūkstošiem, pār simtiem, pār piecdesmitiem un pār desmitiem. Un lai tie tiesā ļaudis jebkurā laikā, bet lai būtu tā, ka tie katru lielāku lietu nodotu tev, bet katru mazāku lietu iztiesā paši; tā tev būs vieglāk, un viņi palīdzēs tev nest tavu nastu. Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:19-23).

Pārsteidzoša Rakstu vieta! Kā redzam, Jetrus ne tikai norādīja uz to problēmu, bet arī piedāvāja pārliecinošu un pamatotu risinājumu. Daudziem labi padodas norādīt uz problēmām citu cilvēku dzīvē, bet tajā pašā laikā viņi nav spējīgi parādīt šiem cilvēkiem izeju no tām. Jetrus tāds nebija. Pirms dot padomu, viņš veica vairākas nepieciešamās darbības. Tās jāapgūst katram no mums.

Cilvēki, kuri tikai norāda uz problēmu, neatklājot izeju no tās, nav īsti konsultanti. Pirms akcentēt kādu problēmu, padomā par iespējamajiem risinājumiem; padomā par to, ko cilvēkam piedāvāt. Apsver, kā palīdzēt viņam atrisināt šo problēmu. Cilvēkiem ir tevī jāierauga tas, ka tu vēlies nevis kritizēt viņus, bet gan palīdzēt rast risinājumu.

Ja cilvēks tevī redz tikai kritizētāju, tad viņš neņems vērā ne tevi, ne tavus vārdus, kaut arī tajos slēpsies patiesība. Jetrus, dodot Mozum padomu, nodemonstrēja, ka vēlas atvieglot Mozus nastu; viņam rūpēja, lai Mozus nenodarītu ļaunumu savai veselībai.

Jetrus tiecās atvieglot Mozus dzīvi. Tieši uz šo mērķi būtu jāiet katram konsultantam; tāda ir katra priekšzīmīga konsultanta bībeliskā mēraukla. Konsultantam jeb cilvēkam, kurš dod citiem padomus, ir jāvadās pēc vēlmes atvieglot nastu un palīdzēt, nevis plosīt un nosodīt. Dievs Bībelē saka, ka Viņš gan saplosa, bet Viņš arī dziedina brūces.

„..Kad viņiem klāsies ļauni, viņi meklēs Mani un sacīs: nāciet, atgriezīsimies atkal pie Tā Kunga! Viņš mūs gan ir saplosījis, Viņš mūs arī dziedinās; Viņš mūs ir sasitis, un Viņš arī pārsies mūsu brūces.” (Hozejas, 5: 15b; 6:1).

Ļoti svarīgi iemācīties tā rīkoties attiecībā pret citiem cilvēkiem. Savos mēģinājumos sarunāties ar viņiem ir svarīgi ne vien atklāt to, ko viņi dara nepareizi, – kaut arī tas ir sākotnēji nepieciešams, – ne vien atkailināt trūkumus un sagraut nepareizo izpratni un pieeju situācijai, bet arī parādīt atrisinājumu un alternatīvu pieeju. Citādi mēs vēl vairāk ievainosim cilvēkus. Kā konsultanti mēs nedrīkstam pasliktināt situāciju, nesot sāpes, nevis dziedināšanu. Lai Dievs jūs svētī!

Rīt mēs parunāsim par nākamo nepieciešamo īpašību.

Mācītājs Rufus Adžiboije