Pārbaudījumi un kārdinājumi – tas ir tests vai eksāmens

Esiet sveicināti, dārgie draugi!Paldies Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!Mēs turpinām runāt par to, kā nepadoties problēmu un pārbaudījumu laikā. Vakar mēs ieraudzījām, ka, savā dzīvē ejot cauri problēmām un pārbaudījumiem, jums ir jāzina, ka Dievs kontrolē visas jūsu situācijas, un Viņam priekš jums jau ir sagatavota izeja.Šodien, turpinot šo tēmu, es gribētu jums parādīt to, ka pārbaudījumi un kārdinājumi – tas ir tests vai eksāmens, pēc kura jūs vai nu tiksiet apkaunoti un zaudēsiet slavas godību, vai arī – priecāsieties un līksmosiet par godu un iespēju nokārtot šo testu. Tieši par to mums saka nākamais fragments no Svētajiem Rakstiem:
„Mīļie, nebrīnaities par bēdu karstumu jūsu vidū, kas nāk jums par pārbaudījumu, it kā jums notiktu kaut kas neparasts. Bet, tā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties, lai jūs arī, Viņam godībā parādoties, varētu līksmoties un priecāties. Ja jūs nievā Kristus Vārda dēļ, svētīgi jūs esat! Jo apskaidrošanas un Dieva Gars dus uz jums. Jo neviens no jums lai necieš, būdams slepkava vai zaglis, vai ļaundaris, vai kā tāds, kas jaucas svešās lietās. Bet, ja kas cieš, kristietis būdams, lai netur to par kaunu, bet pagodina Dievu ar šo vārdu.” (1.Pētera 4:12-16).
Ja jūs apbruņosiet sevi ar zināšanām par to, ka problēmas un kārdinājumi – tas mums visiem ir tests, pēc kura mūs gaida konkrēta balva no Dieva, tādā gadījumā mūsos tiks atmodināta tā slepenā vēlēšanās no Dieva – vēlēšanās uzvarēt. Neviens no mums nepiedzimst ar vēlēšanos ciest sakāvi šajā dzīvē. Mēs visi gribam uzvarēt, bet nav iespējams uzvarēt tur, kur nav cīņas. Tātad problēmas un kārdinājumi – tās ir cīņas, pēc kurām jūs sagaida vai nu sakāve, vai arī – uzvara. Caur sāpēm un pārbaudījumiem mēs labāk izprotam to cenu, kuru Jēzus ir samaksājis par mūsu atpirkšanu. „..jums ir daļa pie Kristus ciešanām…”Dievs vēlas, lai mēs, tāpat kā Jēzus Kristus, turamies pie Bībeliskajiem principiem pat tādos brīžos, kad ejam cauri bēdu karstumam un stiprām sāpēm.Dievs grib, lai mēs pārliecināmies par to, ka mūsu problēmu vai grūtību iemesls nav nekristīgs dzīvesveids.„.. neviens no jums lai necieš, būdams slepkava vai zaglis, vai ļaundaris, vai kā tāds, kas jaucas svešās lietās.” Ja jūs ciešat, Kristietis būdams, neturiet to par kaunu, jo jūs esat svētīgi, un Godības Slava, Dieva Gars dus uz jums”.Bruņojieties ar pacietību un spēku, lai jūs varētu iziet cauri savām grūtībām un problēmām. Noticiet tam, ka šā tumšā tuneļa galā jūs gaida gaisma un slava. Tikai tie, kuri pārvar grūtības, gūst pieredzi un gudrību dzīvē; viņi kļūst par spēcīgiem Dieva slavas instrumentiem, caur kuriem Dievs dod risinājumus cilvēciskajām problēmām.Dārgie draugi, nefokusējieties uz problēmām, sāpēm vai ciešanām, bet koncentrējiet savu uzmanību uz balvu un to spēku, kas jūs sagaida tuneļa galā. Bez tam, jūs varēsiet rast spēku arī tam, lai pabeigtu savu gājumu.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko sevī ietver pielūgsme II

    “ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.”” . (Jāņa 4:23-24).Lai efektīgi pielūgtu Dievu, mums ir jāstaigā patiesībā par to, kādai ir jābūt pielūgsmei, lai tā būtu tīkama Dievam. Tāpat mums arī jābūt jūtīgiem pret Svēto Garu, Kurš ir mūsu galvenais Skolotājs visās lietās.
  • Dievs gaida, lai Viņa bērni nestu augļus II

    „Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem… „(Jāņa 15:2).Arī Mateja Evaņģēlijā mēs lasām par vīģes koku. Mēs redzam, ka pēc tam, kad Jēzus tika meklējis vīģes koka augļus, bet tā arī neatrada tos, Viņš nolādēja šo koku, un tas nokalta.
  • Jums ir jādomā globāli un vērienīgi!

    Dieva Valstība ir kas vairāk, kā vienkārši draudze, tālab šo Valstību nevar noslēpt draudzes sienās.Bībele saka, ka jūs esat – zemes sāls un gaisma pasaulei, bet tas nozīmē, ka jūsu kalpošanai ir jāiziet ārpus draudzes robežām un jāietekmē pilsēta, valsts un pasaule. Ir jādomā par to, kā pasālīt zemi un apgaismot(izglītot) pasauli.Ir jāiesāk lokāli, bet jādomā vērienīgi un globāli. ”Jūs …. būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam” – saka Jēzus Apustuļu darbu Grāmatā 1:8.
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji

    Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par svētlaimi(gandarījumu), kuru rodam kalpojot citiem. Mēs runājām par to, ka tad, kad mēs kalpojam citiem, mēs noliekam sevi caur šo kalpošanu tādā stāvoklī, kurā mēs vienmēr baudīsim Dieva žēlastību. Kalpošana citiem cilvēkiem noteikti piepildīs tavu dzīvi ar svētībām. Taču, tavas kalpošanas motīvam nav jābūt vēlmei saņemt svētības no Dieva, bet mīlestībai uz Dievu un cilvēkiem, kurus Dievs sūta tavā ceļā.Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji.Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.
  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta III

    „Jēzus viņiem sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet Mans Tēvs jums dod īsto maizi no debesīm: jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.” Tie Viņam sacīja: “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!” Jēzus sacīja viņiem: “ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.” (Jāņa 6:32-35).
  • Dievs mums ir atstājis visaugstākos baušļus – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu!

    Staigāšana mīlestībā, ir tā, kas nosaka cilvēka laimi šeit uz zeme. Katrs no mums var kļūt par laimīgu cilvēku, par apmierinātu ar savu dzīvi, ja viņš dzīvos saskaņā ar mīlestības likumu. Citiem vārdiem runājot, mana attieksme pret Dievu un apkārtējiem cilvēkiem, nosaka to, vai es būšu laimīgs vai nē. Ja tu vēlies būt laimīgs cilvēks, tad vēlos tev dot padomu- iemīli Dievu un savu tuvāko bez jebkādas liekulības!Vai esat pamanījuši, ka mīlestība pret Dievu atspoguļojas mūsu attieksmē pret citiem cilvēkiem un vēlmē viņiem palīdzēt.