Pārbaudījumi un kārdinājumi – tas ir tests vai eksāmens

Esiet sveicināti, dārgie draugi!Paldies Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!Mēs turpinām runāt par to, kā nepadoties problēmu un pārbaudījumu laikā. Vakar mēs ieraudzījām, ka, savā dzīvē ejot cauri problēmām un pārbaudījumiem, jums ir jāzina, ka Dievs kontrolē visas jūsu situācijas, un Viņam priekš jums jau ir sagatavota izeja.Šodien, turpinot šo tēmu, es gribētu jums parādīt to, ka pārbaudījumi un kārdinājumi – tas ir tests vai eksāmens, pēc kura jūs vai nu tiksiet apkaunoti un zaudēsiet slavas godību, vai arī – priecāsieties un līksmosiet par godu un iespēju nokārtot šo testu. Tieši par to mums saka nākamais fragments no Svētajiem Rakstiem:
„Mīļie, nebrīnaities par bēdu karstumu jūsu vidū, kas nāk jums par pārbaudījumu, it kā jums notiktu kaut kas neparasts. Bet, tā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties, lai jūs arī, Viņam godībā parādoties, varētu līksmoties un priecāties. Ja jūs nievā Kristus Vārda dēļ, svētīgi jūs esat! Jo apskaidrošanas un Dieva Gars dus uz jums. Jo neviens no jums lai necieš, būdams slepkava vai zaglis, vai ļaundaris, vai kā tāds, kas jaucas svešās lietās. Bet, ja kas cieš, kristietis būdams, lai netur to par kaunu, bet pagodina Dievu ar šo vārdu.” (1.Pētera 4:12-16).
Ja jūs apbruņosiet sevi ar zināšanām par to, ka problēmas un kārdinājumi – tas mums visiem ir tests, pēc kura mūs gaida konkrēta balva no Dieva, tādā gadījumā mūsos tiks atmodināta tā slepenā vēlēšanās no Dieva – vēlēšanās uzvarēt. Neviens no mums nepiedzimst ar vēlēšanos ciest sakāvi šajā dzīvē. Mēs visi gribam uzvarēt, bet nav iespējams uzvarēt tur, kur nav cīņas. Tātad problēmas un kārdinājumi – tās ir cīņas, pēc kurām jūs sagaida vai nu sakāve, vai arī – uzvara. Caur sāpēm un pārbaudījumiem mēs labāk izprotam to cenu, kuru Jēzus ir samaksājis par mūsu atpirkšanu. „..jums ir daļa pie Kristus ciešanām…”Dievs vēlas, lai mēs, tāpat kā Jēzus Kristus, turamies pie Bībeliskajiem principiem pat tādos brīžos, kad ejam cauri bēdu karstumam un stiprām sāpēm.Dievs grib, lai mēs pārliecināmies par to, ka mūsu problēmu vai grūtību iemesls nav nekristīgs dzīvesveids.„.. neviens no jums lai necieš, būdams slepkava vai zaglis, vai ļaundaris, vai kā tāds, kas jaucas svešās lietās.” Ja jūs ciešat, Kristietis būdams, neturiet to par kaunu, jo jūs esat svētīgi, un Godības Slava, Dieva Gars dus uz jums”.Bruņojieties ar pacietību un spēku, lai jūs varētu iziet cauri savām grūtībām un problēmām. Noticiet tam, ka šā tumšā tuneļa galā jūs gaida gaisma un slava. Tikai tie, kuri pārvar grūtības, gūst pieredzi un gudrību dzīvē; viņi kļūst par spēcīgiem Dieva slavas instrumentiem, caur kuriem Dievs dod risinājumus cilvēciskajām problēmām.Dārgie draugi, nefokusējieties uz problēmām, sāpēm vai ciešanām, bet koncentrējiet savu uzmanību uz balvu un to spēku, kas jūs sagaida tuneļa galā. Bez tam, jūs varēsiet rast spēku arī tam, lai pabeigtu savu gājumu.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ja tu vēlies staigāt Dieva labvēlībā, tad esi pateicīgs cilvēks!

    Nepateicība aptur labvēlības plūsmu cilvēka dzīvē. Nevar pagurt svētīt pateicīgu cilvēku. Dāvids bija cilvēks, kurš piederēja pie tādu cilvēku kategorijas, kuri ir pateicīgi. Viņš pateicās Dievam par visu un aicināja citus cilvēkus pateikties Dievam līdz ar viņu.„Slavējiet līdz ar mani Tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto Vārdu!” (Psalms 34:4).
  • Pateicība – pielūgsmes pamats

    Pielūgsme – tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju.Bībele saka, ka Dievs meklē Sev pielūdzējus.„ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23-24).
  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir! II

    Dievs dod mums tik, cik mums ir pa spēkam, tāpēc Viņš neaicina mūs darīt to, ko mēs nespējam izdarīt. Ja Dievs tev uzdod vai uztic kaut ko izdarīt, tas nozīmē tikai to, ka tu spēj to izdarīt. Dievs tev nedos vairāk, kā tu spēj panest. Vienkārši izmanto to, kas tev ir.Es izlasīju kādu stāstu par sievieti, kura uzcēla skolu nabadzīgiem cilvēkiem. Kad vēl nekā nebija, šīs sievietes sirdī dzima vēlēšanās uzcelt skolu nabadzīgajiem. Tas kļuva par viņas sapni, par kuru tā pastāvīgi domāja. Bet uz to brīdi viņai nekā nebija – ne mācību grāmatu, ne skolotāju, ne ēkas, ne naudas. Bet viņai bija milzīga vēlēšanās to sasniegt.
  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs

    Mainījušies cilvēki pret citiem cilvēkiem izturas tā, kā izturējās Jēzus Kristus. Mums visiem ir nepieciešamas izmaiņas, un tieši tāpēc, Dievs izmanto savstarpējās attiecības un dažādus pārbaudījumus tam, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas katrā no mums.
  • Dzīves mērķa meklēšana V

    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc tam, kad Salamans attālinājās no Dieva, viņš mēģināja rast laimi un baudījumu dažādās lietās un nodarbēs. Un mēs redzam, ka Salamans uzsāka virkni mēģinājumu, kas beidzās ar pilnīgu vilšanos. Gudriem cilvēkiem Salamana pieredze var kļūt par mācību un brīdinājumu tam, kādos ceļos nav vērts meklēt laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka Salamans meklēja apmierinājumu izglītībā, zināšanās, līksmībā un baudās, skaistumā, un tajā, ko radījušas cilvēka rokas. Pēc tā visa Salamans izdarīja secinājumu, ka neskatoties uz to, ka visas šīs lietas ir svarīgas un nepieciešamas šajā dzīvē, nekas no tā nevarēs darīt cilvēku laimīgu, ja no kopējās dzīves ainas tiks izslēgts Dievs.
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.