Pārbaudījumi un kārdinājumi – tas ir tests vai eksāmens

Esiet sveicināti, dārgie draugi!

Paldies Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!

Mēs turpinām runāt par to, kā nepadoties problēmu un pārbaudījumu laikā. Vakar mēs ieraudzījām, ka, savā dzīvē ejot cauri problēmām un pārbaudījumiem, jums ir jāzina, ka Dievs kontrolē visas jūsu situācijas, un Viņam priekš jums jau ir sagatavota izeja.

Šodien, turpinot šo tēmu, es gribētu jums parādīt to, ka pārbaudījumi un kārdinājumi – tas ir tests vai eksāmens, pēc kura jūs vai nu tiksiet apkaunoti un zaudēsiet slavas godību, vai arī – priecāsieties un līksmosiet par godu un iespēju nokārtot šo testu. Tieši par to mums saka nākamais fragments no Svētajiem Rakstiem:

„Mīļie, nebrīnaities par bēdu karstumu jūsu vidū, kas nāk jums par pārbaudījumu, it kā jums notiktu kaut kas neparasts. Bet, tā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties, lai jūs arī, Viņam godībā parādoties, varētu līksmoties un priecāties. Ja jūs nievā Kristus Vārda dēļ, svētīgi jūs esat! Jo apskaidrošanas un Dieva Gars dus uz jums. Jo neviens no jums lai necieš, būdams slepkava vai zaglis, vai ļaundaris, vai kā tāds, kas jaucas svešās lietās. Bet, ja kas cieš, kristietis būdams, lai netur to par kaunu, bet pagodina Dievu ar šo vārdu.” (1.Pētera 4:12-16).

Ja jūs apbruņosiet sevi ar zināšanām par to, ka problēmas un kārdinājumi – tas mums visiem ir tests, pēc kura mūs gaida konkrēta balva no Dieva, tādā gadījumā mūsos tiks atmodināta tā slepenā vēlēšanās no Dieva – vēlēšanās uzvarēt. Neviens no mums nepiedzimst ar vēlēšanos ciest sakāvi šajā dzīvē. Mēs visi gribam uzvarēt, bet nav iespējams uzvarēt tur, kur nav cīņas. Tātad problēmas un kārdinājumi – tās ir cīņas, pēc kurām jūs sagaida vai nu sakāve, vai arī – uzvara. Caur sāpēm un pārbaudījumiem mēs labāk izprotam to cenu, kuru Jēzus ir samaksājis par mūsu atpirkšanu. „..jums ir daļa pie Kristus ciešanām…”

Dievs vēlas, lai mēs, tāpat kā Jēzus Kristus, turamies pie Bībeliskajiem principiem pat tādos brīžos, kad ejam cauri bēdu karstumam un stiprām sāpēm.

Dievs grib, lai mēs pārliecināmies par to, ka mūsu problēmu vai grūtību iemesls nav nekristīgs dzīvesveids.

„.. neviens no jums lai necieš, būdams slepkava vai zaglis, vai ļaundaris, vai kā tāds, kas jaucas svešās lietās.” Ja jūs ciešat, Kristietis būdams, neturiet to par kaunu, jo jūs esat svētīgi, un Godības Slava, Dieva Gars dus uz jums”.

Bruņojieties ar pacietību un spēku, lai jūs varētu iziet cauri savām grūtībām un problēmām. Noticiet tam, ka šā tumšā tuneļa galā jūs gaida gaisma un slava. Tikai tie, kuri pārvar grūtības, gūst pieredzi un gudrību dzīvē; viņi kļūst par spēcīgiem Dieva slavas instrumentiem, caur kuriem Dievs dod risinājumus cilvēciskajām problēmām.

Dārgie draugi, nefokusējieties uz problēmām, sāpēm vai ciešanām, bet koncentrējiet savu uzmanību uz balvu un to spēku, kas jūs sagaida tuneļa galā. Bez tam, jūs varēsiet rast spēku arī tam, lai pabeigtu savu gājumu.

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko nozīmē atskaitīšanās kāda priekšā

    Tātad, mums ir jāatskaitās vienam otra priekšā tāpēc, lai mēs būtu veseli ticīgie. Mēs nevaram dzīvot kā vientuļa sala un būt neatkarīgi no citiem brāļiem un māsām Kristū.Mēs esam aicināti staigāt ne tikai Dieva priekšā, bet arī citu ticīgo priekšā.

    Tātad, mums ir jāatskaitās vienam otra priekšā tāpēc, lai mēs būtu veseli ticīgie. Mēs nevaram dzīvot kā vientuļa...

  • Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt!

    Viena no lietām, kuru mācīja Jēzus, ir tā, ka cilvēkam vienmēr ir jālūdz. Tā bija Jēzus Kristus mācība un Vārds. Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt! Jēzus to parādīja ar Savas dzīves piemēru. Tāpēc, Draudze, kuru ceļ Jēzus un kuru elles vārti neuzvarēs, – ir Draudze, kura lūdz un nepagurst.Ja, mēs atsakāmies darīt šīs lietas, tad Jēzus negarantē, ka elles vārti neuzvarēs tādu draudzi. Elles vārti neuzvarēs tikai to draudzi, kuru ceļ Dievs. Un, es ticu, ka mūsu draudzi ceļ Dievs, tāpēc, ka mēs sludinām Dieva Vārdu un gribam dzīvot pēc Viņa Vārda, sekot Viņa Vārdam. Mēs vēlamies, lai viss, ko darām būtu celts uz Viņa Vārda. Mēs varam darīt daudz labu lietu, bet ja mēs nelūgsim, ja mēs neļausim, lai lūgšana kļūst par mūsu dzīvesveidu, tad elles vārti mūs uzvarēs. Elles vārti nespēs mūs uzvarēt tikai vienā gadījumā, – ja mēs lūgsim un veidosim efektīvu lūgšanu dzīvi.

    Viena no lietām, kuru mācīja Jēzus, ir tā, ka cilvēkam vienmēr ir jālūdz. Tā bija Jēzus Kristus mācība un Vārds...

  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus II

    „Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā” (Sālamana pam.13:18).Mēs varam vēlreiz ieraudzīt, ka finansiālās grūtības šo cilvēku dzīvē neiestājās tāpēc ka Dievs tās viņiem sūtīja, bet tās bija sekas tam, ka viņi noraidīja un neņēma vērā Dieva vadību un mācību.

    „Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā” (Sālamana...

  • Kalpošana ir ceļš uz varenību

    Kā mēs jau iepriekš runājām, Dievs ir progresa Dievs, tāpēc Viņš vēlās, lai mēs paceļamies un progresējam dzīvē. Dievs to dara tieši caur kalpošanu.Tieši caur kalpošanu atnāk varenība.

    Kā mēs jau iepriekš runājām, Dievs ir progresa Dievs, tāpēc Viņš vēlās, lai mēs paceļamies un progresējam dzīvē...

  • Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas!

    Pirms esi uzsācis ēst, – lūdz! Pirms tu izej no mājas, – lūdz! Pirms esi nolēmis iedarbināt mašīnu un uzsācis braukt, – lūdz! Sūti bērnus uz skolu, – lūdz! Esi atnācis uz darbu, – lūdz! Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa! Bet to nedrīkst darīt reliģiozi. To nedrīkst darīt, kā rituālu. Lūgšanu nedrīkst pārvērst rutīnā. Lūgšana – tas ir instruments, kurš atnes dzīvību.

    Pirms esi uzsācis ēst, - lūdz! Pirms tu izej no mājas, - lūdz! Pirms esi nolēmis iedarbināt mašīnu un uzsācis...

  • Ražas un pavairošanas likums II

    „Klausaities: raugi sējējs izgāja sēt. Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc, ka tai nebija dziļas zemes. Bet, kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc, ka tai nebija saknes. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi”(Marka, 4:3-8).

    „Klausaities: raugi sējējs izgāja sēt. Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.Un...