Pārbaudījumi un kārdinājumi – tas ir tests vai eksāmens

Esiet sveicināti, dārgie draugi!Paldies Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!Mēs turpinām runāt par to, kā nepadoties problēmu un pārbaudījumu laikā. Vakar mēs ieraudzījām, ka, savā dzīvē ejot cauri problēmām un pārbaudījumiem, jums ir jāzina, ka Dievs kontrolē visas jūsu situācijas, un Viņam priekš jums jau ir sagatavota izeja.Šodien, turpinot šo tēmu, es gribētu jums parādīt to, ka pārbaudījumi un kārdinājumi – tas ir tests vai eksāmens, pēc kura jūs vai nu tiksiet apkaunoti un zaudēsiet slavas godību, vai arī – priecāsieties un līksmosiet par godu un iespēju nokārtot šo testu. Tieši par to mums saka nākamais fragments no Svētajiem Rakstiem:
„Mīļie, nebrīnaities par bēdu karstumu jūsu vidū, kas nāk jums par pārbaudījumu, it kā jums notiktu kaut kas neparasts. Bet, tā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties, lai jūs arī, Viņam godībā parādoties, varētu līksmoties un priecāties. Ja jūs nievā Kristus Vārda dēļ, svētīgi jūs esat! Jo apskaidrošanas un Dieva Gars dus uz jums. Jo neviens no jums lai necieš, būdams slepkava vai zaglis, vai ļaundaris, vai kā tāds, kas jaucas svešās lietās. Bet, ja kas cieš, kristietis būdams, lai netur to par kaunu, bet pagodina Dievu ar šo vārdu.” (1.Pētera 4:12-16).
Ja jūs apbruņosiet sevi ar zināšanām par to, ka problēmas un kārdinājumi – tas mums visiem ir tests, pēc kura mūs gaida konkrēta balva no Dieva, tādā gadījumā mūsos tiks atmodināta tā slepenā vēlēšanās no Dieva – vēlēšanās uzvarēt. Neviens no mums nepiedzimst ar vēlēšanos ciest sakāvi šajā dzīvē. Mēs visi gribam uzvarēt, bet nav iespējams uzvarēt tur, kur nav cīņas. Tātad problēmas un kārdinājumi – tās ir cīņas, pēc kurām jūs sagaida vai nu sakāve, vai arī – uzvara. Caur sāpēm un pārbaudījumiem mēs labāk izprotam to cenu, kuru Jēzus ir samaksājis par mūsu atpirkšanu. „..jums ir daļa pie Kristus ciešanām…”Dievs vēlas, lai mēs, tāpat kā Jēzus Kristus, turamies pie Bībeliskajiem principiem pat tādos brīžos, kad ejam cauri bēdu karstumam un stiprām sāpēm.Dievs grib, lai mēs pārliecināmies par to, ka mūsu problēmu vai grūtību iemesls nav nekristīgs dzīvesveids.„.. neviens no jums lai necieš, būdams slepkava vai zaglis, vai ļaundaris, vai kā tāds, kas jaucas svešās lietās.” Ja jūs ciešat, Kristietis būdams, neturiet to par kaunu, jo jūs esat svētīgi, un Godības Slava, Dieva Gars dus uz jums”.Bruņojieties ar pacietību un spēku, lai jūs varētu iziet cauri savām grūtībām un problēmām. Noticiet tam, ka šā tumšā tuneļa galā jūs gaida gaisma un slava. Tikai tie, kuri pārvar grūtības, gūst pieredzi un gudrību dzīvē; viņi kļūst par spēcīgiem Dieva slavas instrumentiem, caur kuriem Dievs dod risinājumus cilvēciskajām problēmām.Dārgie draugi, nefokusējieties uz problēmām, sāpēm vai ciešanām, bet koncentrējiet savu uzmanību uz balvu un to spēku, kas jūs sagaida tuneļa galā. Bez tam, jūs varēsiet rast spēku arī tam, lai pabeigtu savu gājumu.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlas, lai mēs priekš Viņa Valstības palaižam apgrozībā visu to, ko Viņš mums piešķīris

    „Un, ataicinājis desmit no saviem kalpiem, viņš tiem iedeva desmit minas un sacīja tiem: pelnaities ar to, iekāms es pārnākšu.”(Lūkas 19:13).Šai rakstu vietā skaidri pateikts, ko Saimnieks pavēlēja darīt saviem kalpiem, un konkrēti, – laist apgrozībā to, ko viņi saņēmuši. Saimnieks pavēlēja viņiem gūt peļņu no tā, kas viņi tika iedots.
  • Četri iespējamie lūgšanu atbilžu varianti

    Taču, pat tad, kad Dievs atbild uz cilvēka, kam ir pareizais sirds stāvoklis pareizajām lūgšanām, pastāv 4 iespējamie lūgšanu atbilžu varianti.1-ais variants – Mēs lūdzam un atnāk tūlītēja atbilde no Dieva.Bieži vien šāds atbildes variants uz lūgšanām darbojas jaunatgriezto ticīgo dzīvēs, bet ne tikai.Arī Pēteris saņēma tūlītēju atbildi uz savu lūgšanu. Tad, kad Pēteris sāka slīkt, viņš sauca uz Dievu pēc palīdzības, un tūlīt pat atnāca atbilde, – Jēzus izstiepa roku un izglāba Pēteri.
  • DISCIPLĪNAS MĒRĶIS IR NOŽĒLA UN PAZUDUŠO DĒLU ATGIEŠANĀS

    9 Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! ( Atkl.3:19)Mūsu reakcijai uz disciplīnu vajadzētu būt grēku nožēlai! Grēks tas nav tikai tas, kas attiecas uz mani personīgi, bet gan arī tas, ka esmu nodarījis kādam pāri. Balstoties uz Dieva Vārdu ļaujiet man teikt ļoti skaidri un konkrēti par to ka vecākiem vajadzētu izmantot žagaru vai rīksti savu bērnu disciplinēšanai, un tas varētu būt viens no disciplinēšanas veidiem.
  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu.Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.
  • Līdzcietības spēks II

    Aplūkosim šodien kādu fragmentu no Rakstiem.Un no turienes Viņš aizgāja un iegāja viņu sinagogā. Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt.(Mateja 12:9-10).Mēs redzam šajā fragmentā slimu cilvēku, kuram bija nokaltusi roka. Tur bija arī farizeji, kuri zināja, ka Jēzus noteikti dziedinās šo cilvēku. Bet viņi tik un tā uzdeva Jēzum jautājumu, lai apsūdzētu Viņu. Un tas viss tikai tālab, ka farizeji dzīvoja pēc likuma burta, un brīvības likums paverdzināja viņus un pārvērta tos bezjūtīgos reliģiozos cilvēkos.
  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

    Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.