Pārbaudījumi un kārdinājumi – tas ir tests vai eksāmens

Esiet sveicināti, dārgie draugi!Paldies Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!Mēs turpinām runāt par to, kā nepadoties problēmu un pārbaudījumu laikā. Vakar mēs ieraudzījām, ka, savā dzīvē ejot cauri problēmām un pārbaudījumiem, jums ir jāzina, ka Dievs kontrolē visas jūsu situācijas, un Viņam priekš jums jau ir sagatavota izeja.Šodien, turpinot šo tēmu, es gribētu jums parādīt to, ka pārbaudījumi un kārdinājumi – tas ir tests vai eksāmens, pēc kura jūs vai nu tiksiet apkaunoti un zaudēsiet slavas godību, vai arī – priecāsieties un līksmosiet par godu un iespēju nokārtot šo testu. Tieši par to mums saka nākamais fragments no Svētajiem Rakstiem:
„Mīļie, nebrīnaities par bēdu karstumu jūsu vidū, kas nāk jums par pārbaudījumu, it kā jums notiktu kaut kas neparasts. Bet, tā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties, lai jūs arī, Viņam godībā parādoties, varētu līksmoties un priecāties. Ja jūs nievā Kristus Vārda dēļ, svētīgi jūs esat! Jo apskaidrošanas un Dieva Gars dus uz jums. Jo neviens no jums lai necieš, būdams slepkava vai zaglis, vai ļaundaris, vai kā tāds, kas jaucas svešās lietās. Bet, ja kas cieš, kristietis būdams, lai netur to par kaunu, bet pagodina Dievu ar šo vārdu.” (1.Pētera 4:12-16).
Ja jūs apbruņosiet sevi ar zināšanām par to, ka problēmas un kārdinājumi – tas mums visiem ir tests, pēc kura mūs gaida konkrēta balva no Dieva, tādā gadījumā mūsos tiks atmodināta tā slepenā vēlēšanās no Dieva – vēlēšanās uzvarēt. Neviens no mums nepiedzimst ar vēlēšanos ciest sakāvi šajā dzīvē. Mēs visi gribam uzvarēt, bet nav iespējams uzvarēt tur, kur nav cīņas. Tātad problēmas un kārdinājumi – tās ir cīņas, pēc kurām jūs sagaida vai nu sakāve, vai arī – uzvara. Caur sāpēm un pārbaudījumiem mēs labāk izprotam to cenu, kuru Jēzus ir samaksājis par mūsu atpirkšanu. „..jums ir daļa pie Kristus ciešanām…”Dievs vēlas, lai mēs, tāpat kā Jēzus Kristus, turamies pie Bībeliskajiem principiem pat tādos brīžos, kad ejam cauri bēdu karstumam un stiprām sāpēm.Dievs grib, lai mēs pārliecināmies par to, ka mūsu problēmu vai grūtību iemesls nav nekristīgs dzīvesveids.„.. neviens no jums lai necieš, būdams slepkava vai zaglis, vai ļaundaris, vai kā tāds, kas jaucas svešās lietās.” Ja jūs ciešat, Kristietis būdams, neturiet to par kaunu, jo jūs esat svētīgi, un Godības Slava, Dieva Gars dus uz jums”.Bruņojieties ar pacietību un spēku, lai jūs varētu iziet cauri savām grūtībām un problēmām. Noticiet tam, ka šā tumšā tuneļa galā jūs gaida gaisma un slava. Tikai tie, kuri pārvar grūtības, gūst pieredzi un gudrību dzīvē; viņi kļūst par spēcīgiem Dieva slavas instrumentiem, caur kuriem Dievs dod risinājumus cilvēciskajām problēmām.Dārgie draugi, nefokusējieties uz problēmām, sāpēm vai ciešanām, bet koncentrējiet savu uzmanību uz balvu un to spēku, kas jūs sagaida tuneļa galā. Bez tam, jūs varēsiet rast spēku arī tam, lai pabeigtu savu gājumu.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva Valstība

    Dieva Valstība – ļoti svarīgs jēdziens, kurš bieži tiek pieminēts Bībelē. Lasot Jauno Derību, mēs redzam, ka vēstījums par Dieva Valstību bija centrālais vēstījums un Jēzus Kristus misija.Savā pirmajā svētrunā Jēzus Kristus aicināja uz grēku nožēlu un ticību Evaņģēlijam, jo Debesu Valstība ir tuvu klāt pienākusi.Debesu Valstība – Dieva gribas piepildījums virs zemes, līdzīgi tam ,kā viņa griba jau ir piepildījusies debesīs. Debesu Valstība – vieta, kuru pārvalda Dievs, kurā dominē Dievs un Viņa likumi.
  • Cik svarīgi ir būt uzticīgiem Dievam II

    Dievs paļaujas uz manu un tavu līdzdalību, tieši tāpat, kā Viņš paļāvās uz Mozus līdzdalību uzvarā pār faraonu. Mozus bija uzticams Dieva namā, tālab, neskatoties uz visu faraona varenību un spēku un uz to, ka tam bija milzīga armija, tik un tā, faraons nespēja apturēt Dieva tautas glābšanas un atbrīvošanas procesu.Jēzus Kristus bija uzticīgs Savai misijai, un, tieši tāpēc, visām pasaules tautām šodien ir kļuvusi iespējama grēku izpirkšana, glābšana un atbrīvošana caur Jēzu Kristu.
  • Dievs paaugstinās un svētīs katru, kurš ziedos sevi Viņam un Viņa Valstības darbiem! II

    Dievs visus mācekļus aicina kalpot un pienest Viņam augļus.Kādu Dievs, kā mani, aicina kalpot par mācītāju un sludinātāju. Kādu Viņš aicina savā darba vietā veidot savstarpējās attiecības, caur kurām daudzi cilvēki tiks glābti un pakļausies ticībai Jēzum. Kādu Dievs aicina strādāt ar jaunatni, palīdzot viņiem nostāties uz pareizā ceļa un piepildīt Dieva gribu savai dzīvei. Kādu Viņš aicina strādāt ar bērniem, sievietēm vai vīriešiem; kādu sadzirdēt to, ka Dievs viņu aicina strādāt ar skolotājiem vai arī muzikālajā kalpošanā.
  • Bez Dieva es nespēju, bet ar Viņu es spēju visu !

    Mēs nevaram darīt Dieva darbus bez Dieva. Ļoti bieži mēs mēģinām savā spēkā darīt to, ko Dievs liek mums darīt kopā ar Viņu. Bieži mēs paļaujamies uz sevi, uz to, ko jau zinām. Bieži paļaujamies uz savu pieredzi. Bet tad, kad lūgšana ir mūsu prioritāte, mēs saprotam, ka, paļaujoties uz sevi un darot darbus bez lūšanas, mēs velti tērējam laiku un spēkus. Bez spēcīgas lūgšanu kustības draudzē, draudzes redzējumu nav iespējams realizēt. Tas vienkārši nav iespējams!
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    „ No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt .” (Mateja 17:16-20).
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs II

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja es kļūstu nepaklausīgs, tad Bībele saka, ka mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Sodīt – nozīmē pārmācīt, lai morāli pilnveidotu. Lūk, ko Bībele saka: „Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl.3:19)