Pateicības derība

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Turpinot sarunu par pateicību, šodien es gribētu parunāt par tēmu „Pateicības derība”. Mēs ar jums atrodamies derībā ar Dievu, un šajā derībā Dievs visā pilnībā atdod Sevi mums. Katrā derībā pastāv zināmi nosacījumi, kurus piepildot derība stājas spēkā. Pateicība ir viens no šādiem nosacījumiem, kuru piepildot derība stājas spēkā. Visu, kas tev šodien pieder, tu esi saņēmis no Dieva, un ja dotajā brīdī tu būsi pateicīgs Dievam, tad tu varēsi ieiet visa tā pilnībā , ko Dievs priekš tevis ir sagatavojis nākotnē. Tas ir ļoti svarīgs paziņojums, jo tas, kas tev pieder šodien, – tas vēl nav viss, ko Dievs priekš tevis ir sagatavojis. Pateicība dotajā brīdī dod tev pieeju itin visam, ko Dievs tev ir sagatavojis. 
„ Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.” (1.Korintiešiem 2:9).
 Vislabākais no tā, ko Dievs tev ir sagatavojis, gaida tevi nākotnē! Bet tev jau šobrīd ir jāiemācās priecāties un pateikties par vismazāko un maznozīmīgāko, lai ieietu Dieva nodrošinājuma augstākajā pakāpē. Ja tu šodien nebūsi pateicīgs Dievam, tad svētības, kuras tev jau ir, ies mazumā un mazināsies spēkā. 
„ Un tagad, priesteri, šis aizrādījums ar pamācību domāts tieši jums: ja jūs negribat klausīt, nedz arī paši uz to raudzīties, lai jūs godātu Manu Vārdu, saka Tas Kungs Cebaots, tad Es raidīšu Savu lāstu pār jums un pārvērtīšu par lāstiem jūsu pašu svētības vārdus, jo jūs nemaz neņemat pie sirds un neliekat vērā Manus vārdus.” (Maleahija 2:1-2).
 Šajā Rakstu vietā Dievs brīdina priesterus par to, ka tad, ja tie negodās Dievu, Viņš nolādēs viņu svētības. Dievs nav ieinteresēts tajā, lai nolādētu mūsu svētības, taču Viņš uzsver to, cik svarīgi ir vienmēr būt pateicīgiem. Mēs jau runājām par to, ka mēs nostiprināmies savās svētībās tad, kad pateicība kļūst par mūsu dzīvesveidu. Piemēram, ja tu šodien, būdams vesels, pateiksies Dievam par veselību, tad tava veselība nostiprināsies dienu no dienas. Šajā Rakstu vietā Dievs saka, ka tad, ja mēs neiemācīsimies godāt Viņa Vārdu, mūsu svētības tiks nolādētas. Tas nozīmē, ka tu nevarēsi baudīt šīs svētības ilgstoši. Kāpēc Dieva bērnu dzīvēs bieži notiek tā, ka cilvēks saņem dziedināšanu, bet pēc kāda laika to pazaudē? Dievs vēlas iemācīt mums, kā caur pateicību mēs varam saglabāt Viņa svētības. Ja tu iemācīsies pateikties Dievam pat par maznozīmīgu brīnumu, tad Dievs ne tikai svētīs tevi, bet arī nostiprinās tevi šajās svētībās. Pastāvīga pateicība ir atslēga tam, lai tu ieietu Dieva nodrošinājumā, baudītu un saglabātu Dieva svētību pilnību! Tev ir jāattīsta sevī pateicības gars. Jēzus Vārdā, Tavas svētības netiks nolādētas! Jo tu vienmēr dosi godu un slavu Tā Kunga Vārdam! Noslēdz ar Dievu pateicības derību, un tad Viņš pacels tevi Savos augstumos. Pēdējā Habakuka grāmatas nodaļā Dievs parāda mums to, kā mums jādzīvo, lai saņemtu spēku no Viņa un staigātu „ pāri maniem augstumiem”. 
„Ja vīģes koks arī neziedēs un vīnakokam nebūs ogu un ja nepiepildās arī cerības, kādas bija liktas uz eļļas kokiem, un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa, tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu! Jo Dievs Tas Kungs ir mans spēks un darīs manas kājas vieglas kā kalnu kazai un pāri maniem augstumiem rādīs man ceļu un vadīs mani.” (Habakuka 3:17-19).
 Pacelties augstumos vai augstienēs – tas nozīmē virzīties no zemākā punkta uz augstāko. Tur, kur tu atrodies šodien, – tas, saistībā ar Dieva plānu, ir tavs zemākais punkts. Tas, ko tu līdz šai dienai esi sasniedzis savā dzīvē – Dieva acīs tas ir zemākais punkts salīdzinājumā ar to, kas tavā dzīvē var notikt. Tava tagadne – tā nav tava pēdējā pietura. Dievs tev jau ir sagatavojis „augstienes”. Vai pamanījāt, ka te netiek runāts par vienu augstieni, bet par daudzām augstienēm. Dievs tev ir sagatavojis daudzas augstienes! Un Viņš ved tevi no vienas augstienes uz citu. Dievs ved tevi no slavas slavā, no ticības ticībā. Viņš ved tevi uz lieliem panākumiem, uz lielu uzvaru, uz labāku dzīvi un lielāku svētību augstieni. Bet, saskaņā ar augšminēto Rakstu vietu, mēs saņemam šo spēku, lai paceltos šajos augstumos, – caur Dieva godināšanu, caur slavu un pateicību. Kad mēs iemācīsimies slavēt Dievu, ik mirkli pateikties Viņam, virzīties pa ceļu, kas ved uz augstienēm, tad Dievs dos mums vajadzīgo enerģiju un spēku, ar nolūku, lai mēs uzkāptu kalnā, kas ir augstāks par mums pašiem. Ja mēs pastāvīgi pateiksimies Dievam, tad mēs saņemsim ne tikai gudrību, lai varētu saglabāt šīs svētības, bet arī spēku tam, lai paceltos augstāk. Lai Dievs palīdz mums saprast ne tikai pateicības spēku un nozīmīgumu, bet arī pielietot pateicību savā ikdienas dzīvē!  Lai Dievs bagātīgi svētī jūs un jūsu tuviniekus! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva pielūgsme

    Dievs vēlas, lai mēs vēršamies pie Viņa, kā pie Tēva. „Tēvreizē” Jēzus saka: „Svētīts lai top Tavs Vārds!”. Vārds „svētīts” pauž pielūgsmi un cieņu pret Dievu. Pielūgsme noskaņo mūsu garu uz satikšanos ar Dievu. Pielūgsme ieslēdz mūsu garu. Tas līdzinās tam, kā tad, ja tu vēlies paklausīties radio, – tev tas ir jāieslēdz un jānoskaņo uz vajadzīgo vilni. Pielūgsme palīdz ieslēgt mūsu garu un noskaņot to uz Dieva vilni. Jēzus teica:„….tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.”
  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus!

    Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs acīmredzama labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Bet, tas ir jābauda katram cilvēkam personīgi, nevis tikai jāklausās par to. Tieši caur lūgšanu, mēs varam baudīt Tā Kunga labvēlību. Tas stiprina mūsu savstarpējās attiecības ar Dievu. Tas palīdzēs tev, nekad nešaubīties par to, ka Dievs ir, lai arī, kas nenotiktu tavā dzīvē. Es skaidri zinu, ka mans Dievs ir labs, tāpēc, ka es to esmu baudījis un piedzīvojis personīgi. Es to esmu baudījis caur lūgšanu.
  • No kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?

    Pierašana pie savas situācijas. Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām. Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā.
  • Dzīves mērķa meklēšana V

    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc tam, kad Salamans attālinājās no Dieva, viņš mēģināja rast laimi un baudījumu dažādās lietās un nodarbēs. Un mēs redzam, ka Salamans uzsāka virkni mēģinājumu, kas beidzās ar pilnīgu vilšanos. Gudriem cilvēkiem Salamana pieredze var kļūt par mācību un brīdinājumu tam, kādos ceļos nav vērts meklēt laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka Salamans meklēja apmierinājumu izglītībā, zināšanās, līksmībā un baudās, skaistumā, un tajā, ko radījušas cilvēka rokas. Pēc tā visa Salamans izdarīja secinājumu, ka neskatoties uz to, ka visas šīs lietas ir svarīgas un nepieciešamas šajā dzīvē, nekas no tā nevarēs darīt cilvēku laimīgu, ja no kopējās dzīves ainas tiks izslēgts Dievs.
  • Dievs atnāk pie mums, un Viņš meklē mūsu dzīvē glābtu dvēseļu augli

    Atļaujiet man uzdot jums tādu jautājumu: „Vai jūs nožēlojāt grēkus paši par sevi, vai arī jums kāds palīdzēja, kāds lūdza par jums un liecināja jums par Kristu?” Esmu pārliecināts, ka jūs nācāt pie Dieva kāda cita pūliņu rezultātā. Ikviens grēcinieks, kurš nožēlojis savus grēkus, ir kāda konkrēta cilvēka auglis. Iespējams, jūs pat nepazīstat cilvēku, kurš lūdzās par jums un jūsu glābšanu. Jūs esat tā cilvēka darba vai pūliņu auglis, kurš ir atvedis jūs pie Kristus.
  • Disciplinēts cilvēks saprot to, kas viņam der, un kas – nē

    „ Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt. Barība vēderam, un vēders barībai. Bet Dievs abus iznīcinās. Miesa nav netiklībai, bet Tam Kungam, un Tas Kungs miesai.” (1.Korintiešiem 6:12-13).