„Kas nokauj vērsi, līdzīgs tam, kas cilvēku nokauj; kas upurē jēru, līdzīgs tam, kas lauž sprandu arī sunim; kas upurē ēdamu upuri, līdzīgs tam, kas upurē arī cūkas asinis; kas vīraku kvēpina kā piemiņas upuri, līdzīgs tam, kas cildina arī elkus. Kā šie izvēlējušies paši savus ceļus un viņu dvēselei labpatīk šādas viņu pašu nelietības, tā arī Es tiem izraudzīšos mokas un likšu pārdzīvot briesmas kā atmaksu par viņu ļaunajiem darbiem, jo neviens Man neatbildēja, kad Es saucu, un neviens neklausījās, kad Es runāju, bet viņi darīja to, kas ļauns Manās acīs, un izvēlējās to, kas Man nepatīk.”(Jesajas 66:3-4).
Augšminētajā Rakstu vietā Dievs saka, – ja mēs, tā vietā, lai
pakļautos Dieva gribai un pazemībā ļautu Viņa Vārdam mainīt mūs, turpināsim darīt to, kas
mums šķiet pareizs – Viņš mūsu paaudzi un kalpošanu uztvers kā nelietību.
Bez tam, Dievs ar konkrētu Vārdu vēršas arī pie tiem cilvēkiem, kuri izsmej Viņa aicinājumu attiecībā uz mums šai sezonā:
„Klausaities Tā Kunga vārdu, jūs, kas bīstaties Viņa vārdu: “Jūsu brāļi, kas jūs ienīst un jūs atstumj Mana Vārda dēļ, saka: lai Tas Kungs parāda Savu godību, ka mēs redzam jūsu prieku! – Bet viņi paliks kaunā.”(Jesajas 66:5).
Ir cilvēki, kuri ar bijību un nopietni attiecas pret to, ko Dievs saka Savā Vārdā. Bet ir arī tādi, kuri stāv malā un gaida, kad gan viss juks un bruks, viņi izsmej to, ko saka Dievs. Bet Dievs saka, ka tādu cilvēku dzīvēs NOTEIKTI atnāks kauns un negods. Tā ir noticis visos laikos. Kad Dievs pabeigs Savu darbu, kaut ko mainīt vai nostāties Dieva pusē būs jau par vēlu. Iesākumā Dievs runā, un tad nāk tiesa. Dievs teica Noam būvēt šķirstu, jo viņš bija atradis labvēlību Dieva acīs. Bet tolaik dzīvojošie cilvēki smējās par Nou, arvien dziļāk un dziļāk grimstot grēkā. Ikreiz, kad Dievs kaut ko sāk darīt, no cilvēciskā viedokļa tas sākumā neizskatās kā kaut kas liels vai perspektīvs. Bībele saka, ka tas notika līdz pat tam laikam, kad Noa iegāja šķirstā, un tad visiem smiekli vairs nebija prātā.
Tas pats notika arī Jēzus izstāstītajā līdzībā par desmit jaunavām, no kurām piecas tika nodēvētas par gudrām, bet pārējās piecas – par ģeķīgām. Ikvienai no viņām tika dots vienāds laiks, lai sagatavotos uz tikšanos ar līgavaini, bet piecas no šīm jaunavām pret to neizturējās nopietni. Un kad pienāca tikšanās laiks, tikai piecas gudrās jaunavas iegāja pie līgavaiņa, un tad vārti aizvērās. Piecas ģeķīgās neiegāja, jo bija jau par vēlu ko uzsākt vai mainīt. Tas notika tāpēc, ka tās negāja vienā solī ar Dievu.
Ir svarīgi, kā mēs attiecamies pret to vārdu, kuru Dievs šodien runā uz draudzi. Mums ar bijību jāizturas pret Dieva vēstījumu. Šobrīd notiek Dieva Nama celtniecība, – tiek likts jauns pamats. Dievs mūsu sirdīs ceļ kaut ko jaunu, Viņš nopietni ķēries klāt mūsu raksturam. Dievs meklē pazemīgu cilvēku, kurš jūt bijību Viņa Vārda priekšā. Dieva Namā ir jāatgriežas dievbijībai. Dievs vēlas nodibināt Savu kārtību, kad vairs nevarēs darīt to, ko grib cilvēks, jo tikai Dievam ir tiesības lemt par to, kas un kā notiks Viņa Namā.
