Pestīšanas cerība III

Labdien, dārgais draugs! Es ticu, ka Dievs priekš tevis šodien ir sagatavojis daudz uzvaru, tālab mana lūgšana ir par to, lai tu esi jūtīgs pret to, ko Viņš tev saka, un seko Viņa Gara pamudinājumam visas šīs dienas laikā. Bez paklausības Viņa balsij nav uzvaras!Jēzus sacīja:
 „Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.” (Jāņa 10:27-28).
Mēs turpinām runāt par trim bruņojuma veidiem, kurus Tas Kungs dod mums uzvarai pēdējās dienās. Mēs runājām par to, cik svarīgi ir staigāt ticībā un mīlestībā. Bet tagad mēs runājam par pestīšanas cerību.Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet tā labvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd.Lai mēs varētu efektīvi apbruņoties ar pestīšanas cerību, mums ir jāsaprot, kas mēs esam šajā pasaulē un kā mums jālieto šis miers.Pāvils sacīja:
„Un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.” (1.Korintiešiem 7:31).
Nav nepieciešams turēties pie šīs pasaules, jo šīs pasaules veidols paiet, un mūžīgi paliks tikai debesu veidols. Tieši tāpēc visi ticības varoņi sauca sevi par piemājotājiem un svešiniekiem šajā pasaulē.
„Šie visi ir miruši ticībā, apsolītās lietas nesaņēmuši, bet no tālienes tās redzēdami un sveikdami, un apliecinājuši, ka viņi ir svešinieki un piemājotāji virs zemes. (Ebrejiem 11:13).
Šajā rakstu vietā autors aprakstīja tos, kuri dzīvo ticībā, bet ne redzamajās lietās, – svešinieki un piemājotāji.Mums ir jānoskaidro priekš sevis, kas mēs esam uz šīs zemes un kāpēc mēs šeit atrodamies.Arī Pēteris patiesos ticīgos sauca par svešiniekiem un piemājotājiem.
„Mīļotie, es jūs pamācu kā piedzīvotājus un svešiniekus atturēties no miesas kārībām, kas karo pret dvēseli, dzīvojiet krietni (godīgi) pagānu starpā, lai tie, kas jūs aprunā kā ļaundarus, redzētu jūsu labos darbus un pagodinātu Dievu piemeklēšanas dienā.” (1.Pētera 2:11-12).
Piemājotāji (Bībeles tulkojumā krievu valodā – ceļinieki) – tie ir tie, kuri ir tālu no mājām, tie, kuri viesojas jaunā vietā. Ceļinieki nezina labākos restorānus, lielākās bankas, iespējams, viņam ir sveša arī šīs vietas kultūra utt. Vietējie iedzīvotāji ne uzreiz saprot, ka šis cilvēks ir ceļinieks. Kāds reiz ir teicis, ka ceļinieks no visiem izceļas kā iekaisis lielais pirksts.Ticīgajiem patiesi ir jāizskatās pēc ceļiniekiem visu to acīs, kuriem nav pilsonības debesīs.
„Mūsu piederība ir debesīs, no kurienes mēs arī gaidām Pestītāju, Kungu Jēzu Kristu.” (Filipiešiem 3:20).
Mums ir jārunā citādi, jārīkojas un jāreaģē citādi, un, protams, jādomā citādi (mums ir cita iztēle un citas vērtības), ne tā, kā to dara pasaule. Mūs varbūt arī sauks par „dīvaiņiem”, taču mēs zinām, ka esam – ceļinieki, kuri dzīvo ārzemēs. Mēs esam ceļinieki uz zemes. Esot par ceļiniekiem uz šīs zemes, mums ir mājas citā vietā, un mums ir jātiecas uz šīm mājām.Un vēl mēs esam svešinieki. Svešinieki – tie ir ceļotāji, kuri dodas ceļā uz kaut kurieni.Esot svešinieki, mēs dodamies mājup +un mums ir jābūt tam sagatavotiem. Mēs nedrīkstam pieļaut to, ka kaut kas vai kāds attur mūs, nedrīkstam ļaut sajaukt mums galvu mūsu ceļā uz mājām.Šī pasaule nav mūsu, kristiešu, mājas. Mēs šeit dzīvojam un strādājam, bet mums jātiecas uz savām īstajām mājām. Tad, kad Jēzus teica mācekļiem glabāt savus dārgumus debesīs, un ne virs zemes, ar to Viņš vēlējās paskaidrot, kur tad ir mūsu īstās mājas.
„Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” (Mateja 6:19-21).
Mums kā kristiešiem ir jānonāvē sava miesa un nav jādzīvo šīs pasaules lietām. Mums ir jākrāj sev dārgumi debesīs, jo mēs vairs neuzskatām šo zemi par savām mājām. Zeme, – tā nav tā vieta, kurā jāuzglabājas mūsu dārgumiem!Jāņa Evaņģēlijā Jēzus runāja par mūsu debesu mājām:
„Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man! Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt? Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs. Un, kur Es noeju, to ceļu jūs zināt.” (Jāņa 14:1-4).
Cik brīnišķīgu mājvietu mums gatavo mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus!Ļausim šīm gaidām uz tikšanos ar Viņu ietekmēt to, kā mēs jau šobrīd dzīvojam šai pasaulē, kā arī mūsu dzīves vērtības!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nebaidies strādāt, nebaidies svīst, strādājot Dieva labā! II

    Nekaunies par to, kas tev ir. Dievs tev ir piešķīris noteiktus talantus ne jau tāpēc, lai tu to slēptu, bet tāpēc, lai tu to vairotu. Netērē spēkus tam, lai slēptu savus talantus, lai bēgtu no sava aicinājuma. Lai tavi talanti kļūst redzami daudziem, lai tavi talanti kalpo citiem. Tie talanti, kas tev ir, nepieder tev, tie pieder Tam Kungam. Tāpēc, ja tu kaunies laist apgrozībā savus talantus, tas nozīmē, ka tu kaunies To Kungu.
  • Pārmaiņas caur kalpošanu II

    “Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. “ . (1 Jāņa 4: 8).Ja Dievs ir mīlestība, tad mums ir svarīgi zināt un saprast, kā uzvedās Mīlestība.„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīl ējis , ka Viņš devis Savu vienpiedzimu šo Dēlu , lai neviens , kas Viņam tic , nepazustu , bet dabūtu mūžīgo dzīvību ” . (Jāņa 3:16).
  • Kalpošana ir svarīga un mani ietekmē, jo tā man palīdz attīstīt sevī līdzcietību

    Līdzcietība, savukārt, atnes manā dzīvē un man tuvo cilvēku dzīvēs dziedinošu un atjaunojošu Dieva spēku. Pateicoties līdzcietībai, es kļūstu par instrumentu Dieva rokās-atjaunošanas instrumentu-un Dieva dziedinošā svaidījuma kanālu. Dieva svaidījums plūst un strādā caur līdzcietību.Vai jūs vēlaties lai Dievs īpašā veidā svaida jūs? Vai jūs vēlaties, lai Dieva spēks varenā veidā plūst caur jums? Es domāju, ka jā. Dievs arī to vēlās. Dievs vēlās, lai mēs būtu Viņa žēlastības instrumenti, lai Viņa svaidījums un spēks plūst caur mums pastāvīgi. Priekš tā mums jāattīsta sevī līdzcietīga sirds attiecībā pret cilvēkiem vajadzībās. Jo vairāk līdzcietības būs mūsos, jo vairāk Dieva svaidījuma un spēka plūdīs caur mums.
  • Galvenie traucēkļi, kas kavē Dieva spēka darbošanos mūsu labā

    Jēzus dažreiz sasaistīja slimības ar grēku. Taču, tas ne vienmēr ir attiecināms uz katru slimību vai problēmu (sk. Jāņa 9:1-3). Tomēr ļoti bieži mūsu problēmas ir saistītas ar dažiem neizsūdzētiem grēkiem mūsu dzīvēs.„Viņš kāpa laivā, pārcēlās un nāca Savā pilsētā. Un redzi, pie Viņa atnesa triekas ķertu cilvēku, tas gulēja gultā. Kad Jēzus viņu ticību redzēja, Viņš sacīja uz triekas ķerto: “Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti.””(Маteja 9:1-2).
  • Kā traģēdiju pārvērst triumfā?

    Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, – nav svarīgi, vai tu esi ticīgais, vai pagāns. Tomēr, kad pētām Bībeli, mēs saprotam, ka sākotnējais Dieva nodoms uz cilvēku bija pavisam citāds. Bībele apgalvo, ka Dievs svētīja cilvēku.„Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1Mozus 1:28).
  • Auglīgums un tā nozīme

    Bībelē ļoti skaidri tiek runāts par to, ka Dievs vēlas, lai mēs kā Viņas bērni, nestu augļus Debesu Valstībai. Kad mēs nesam augļus – Dievs tiek pagodināts. Pagodināt Dievu – tas ir kas vairāk, nekā dziedāt Viņam slavas un pielūgsmes dziesmas. Dieva godināšana ir saistīta ar to, ko mēs darām ar savu dzīvi. Vairākas dienas mēs runāsim par auglīgas dzīves nozīmi, mērķi un principiem.