Mēs esam radīti tam, lai pagodinātu Dievu!

Labdien, dārgie draugi!Es pateicos Dievam par jums, un ticu, ka šī diena nesīs jums lielas svētības, – tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet to vārdu, kuru Dievs mums šodien dod.Vakar mēs ar jums runājām par to, ka darīt labu, bet, tai pat laikā, nebūt ar Jēzu, – tas nozīmē velti izšķiest sevi un savus resursus.Bībele apgalvo, ka mūsu taisnība Dieva priekšā ir kā netīras drēbes. Ja cilvēks, kā pirmo, caur ticību Kristum nepieņems mieru no Dieva, tad, lai cik daudz labu darbu viņš arī nedarītu, – viņam tik un tā nebūs ne miera, ne apmierinājuma.Tāds cilvēks Dieva priekšā tik un tā jutīsies netīrs vai nešķīsts, nosodīts un necienīgs, jo viņa taisnība līdzināsies netīrām drēbēm. 
„Tā mēs visi esam palikuši kā nešķīsti, un visa mūsu taisnība ir kā sārņains tērps. Mēs novīstam kā lapas, un mūsu grēki mūs aizrauj kā vējš.”(Jesajas 64:6).
 Kā jūs justos, ja jums mugurā būtu netīras drēbes, pat ja tās būtu jaunas? Es domāju, ka jūs jutīsieties slikti. Tieši šādas izjūtas būs tiem, kuri vēlas izpatikt Dievam caur saviem labajiem darbiem, bet bez Kristus. Nav svarīgi, cik daudz labu darbu jūs darāt, – Dievs tik un tā nepieņems jūs līdz brīdim, kamēr jūs nenoticēsiet Jēzum.Dieva miers atnāk sirdī tāpēc, ka mēs iepazinām Jēzu un izzinājām to, ka Kristū mēs esam attaisnoti un Dieva pieņemti. 
„Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību.”(Romiešiem 5:1-2).
 Pēc tam, kad mēs caur taisnošanu ticībā uz Jēzu iemantojām mieru ar Dievu, – mēs saņemam pieeju vai caurlaidi pie žēlastības uz labiem darbiem.Lai ieietu savā aicinājumā, jums vajadzīga apliecība(žēlastība) no Radītāja. Taču, šo apliecību vai pieeju jūs saņemat tikai pēc savas grēku nožēlas. Lūk, kālab mūsu labie darbi var atnest mums pilnīgu apmierinājumu tikai pēc mūsu grēku nožēlas, – jo tikai tad mēs varam būt pārliecināti par to, ka Dievs mūs pieņem.Mēs nedarām labus darbus tālab, lai Dievs mūs pieņemtu, bet mēs darām tos tāpēc, ka Viņš mūs Kristū jau ir pieņēmis. Līdz tam, kad mūsu darbi kļūs tīkami Dievam, mums visupirms ir jābūt radītiem (jāatdzimst no augšienes) Jēzū Kristū.Tātad, pirmais aicinājums katram cilvēkam ir – izlīdzināties ar Dievu caur Jēzu Kristu. Tikai pēc tam mūsu dzīvei un mūsu darbībai būs jēga. Un tikai tad ir vērts runāt par mūsu aicinājumu Dievā.Pēc mūsu atdzimšanas no augšienes, mums ir jāsaprot, ar kādu nolūku Dievs mūs ir izglābis. Mēs esam izglābti labiem darbiem.Aplūkosim vēl dažas Rakstu vietas, kurās tiek runāts par mūsu aicinājumu uz labiem darbiem. Dievs vēlas redzēt Savu tautu kā īpašu, dedzīgu uz labiem darbiem.  
„Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.” (Titam 2:11-14).
 Mēs esam radīti tam, lai pagodinātu Dievu. Viens no labākajiem veidiem, kā mēs to varam izdarīt, ir – pastāvīgi darīt labus darbus. 
„Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.”(Mateja 5:16).
„Dzīvojiet krietni (godīgi) pagānu starpā, lai tie, kas jūs aprunā kā ļaundarus, redzētu jūsu labos darbus un pagodinātu Dievu piemeklēšanas dienā.”(1.Pētera 2:12).
„Nesīsim tad caur Viņu slavas upuri Dievam vienumēr, tas ir, lūpu augli, kas Viņa Vārdu slavē. Neaizmirstiet labu darīt un dāvanas dot, jo tādi upuri Dievam labi patīk.”(Ebrejiem 13:15-16).
 Mums ir jāpagodina Dievs ne tikai ar savām lūpām, bet arī caur labdarību un sadraudzību, – tas ir caur labiem darbiem. Tas ir tīkami Dievam, jo tas pagodina Viņu. Un mūsu dzīves jēga taču ir tieši tajā, lai mēs pagodinātu Dievu. Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!Lai dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīvē – tā ir uzticēšanās

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.
  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

    Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj. Jēzus saka, ka : „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7).Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.”Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.
  • Vai jūs atrodat laiku nošķirtībai ar Dievu?

    Dievs būs sadraudzībā ar jums un atklās Savu sirdi jums tad, ja jūs savu sirdi sagatavosiet Viņam.Pieņemiet tieši šobrīd žēlastību no Dieva tam, lai rastu spēku atdalīt sevi Dievam, lai paceltos augstāk un lai saņemtu pieeju Dievišķajām instrukcijām, kuras sagatavos jūs lieliem varoņdarbiem Dievā.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? IV

    „…jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jāņa Ev. 15:5b)Lūgšana mūs savieno ar Dievu, palīdz mums iepazīt Debesu Tēva sirdi, Viņa mīlestību un Viņa plānus, attiecībā uz mūsu dzīvi.Šodien, mazliet parunāsim par Daniēlu. Daniēls bija Dieva cilvēks, kurš līdzīgi, kā Dāvids, attiecās nopietni pret lūgšanu un laika pavadīšanu ar Dievu. Daniēla grāmatā 6: 10 ir teikts:„Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis.”
  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:„Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.