Ražas un pavairošanas likums II

Dārgie draugi, es svētīju jūs šai dienā un lūdzu par to, lai acīmredzama Dieva klātbūtne pavada jūs visas šīs dienas garumā.

Vakar mēs uzsākām sarunu par spēku un potenciālu, kas apslēpts sēklā.
Šodien es gribētu sākt sīkāk izskatīt Jēzus līdzību, kura aprakstīta Marka evaņģēlija 4. nodaļā. Sāksim izskatīt līdzību par sējēju.

„Klausaities: raugi sējējs izgāja sēt. Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc, ka tai nebija dziļas zemes. Bet, kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc, ka tai nebija saknes. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi”(Marka, 4:3-8).

Šai līdzībā Jēzus stāsta par to, kas notiek ar sēklām, kuras mēs iesējam. Jēzus vērš mūsu uzmanību uz to, ka pirms sēšana ir svarīgi sagatavot augsni. Tas, ka Dievs mums iedevis sēklu, nenozīmē, ka varam kaisīt šo sēklu, kur vien vēlamies. Tas, ka Dievs mums iedevis sēklu, nenozīmē, ka mums nav jābūt apdomīgiem attiecībā uz to, kur sējam šo sēklu.
Augsne – tas ir mūsu sirds prototips, un Dievs norāda mums uz to, cik svarīgi ir sagatavot savu sirdi Dieva Vārda sēklas uzņemšanai, jo tā spēj glābt mūsu dvēseli un mainīt mūsu dzīvi.

Jēzus deva arī šīs līdzības skaidrojumu.

„Sējējs sēj vārdu”. (Marka, 4:14)

Sējējs izgāja sēt sēklu, bet sēkla – tas ir Dieva Vārds. Dieva Vārds kā sēkla nes sevī visu varenumu, visu Dievišķīgo dzīvi, radošo spēku, kurš spēj pārveidot jebkuru cilvēku un jebkuru situāciju. Šī sēkla tiek sēta mūsu sirdīs, tāpēc tik svarīgs ir mūsu sirds stāvoklis. Ja vēlamies, lai Dieva Vārds nestu augļus mūsu dzīvē, ir svarīgi tam sagatavot savu sirdi un aizvākt visu, kas var padarīt neefektīvu Dieva Vārda darbību un ietekmi mūsu dzīvē.
Rīt mēs runāsim par to, kādā veidā mēs varam sagatavot savu sirdi tā, lai Dieva Vārds spētu atnest reālus augļus mūsu dzīvē.

Lai Dievs jūs svētī!
Līdz rītdienai!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Garīgo likumu nezināšana – ir viens no pasaules ciešanu avotiem

    „Brāļi, mana sirds vēlēšanās un mans Dieva lūgums par viņiem ir, lai viņi tiktu izglābti. Jo es dodu viņiem liecību, ka viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes. Jo, aplam saprazdami Dieva taisnību, viņi centušies celt savējo un Dieva taisnībai nav pakļāvušies. Jo bauslības gals ir Kristus; Viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic.„ (Romiešiem10:1-4).Daudzi cilvēki šodien saka, ka mīl Dievu un tic Viņam, bet tajā pašā laikā neizprot un nepakļaujas Dieva taisnībai, dzīvojot paštaisnībā. Pēc tam, kad viņu dzīvē atnāk problēmas un bēdas, viņi vaino Dievu netaisnībā.
  • Sātans kā traģēdiju iemesls II

    Tur kur valda Dievs, tur kur Jēzus ir Kungs, tur beidzas sātana valdīšana. Tāpēc ir ļoti svarīgi atzīt Jēzu par savas dzīves Kungu. Jēzus nāca uz zemes kā cilvēks, lai iznīcinātu sātana varu pār cilvēci. Cilvēka dzīvē tas nenotiks līdz laikam, kamēr pats cilvēks apzināti un labprātīgi nepieņems Jēzus kundzību pār savu dzīvi. Vai mēs zinām par to vai nē, vai mēs ticam tam vai nē, tas nemaina patiesību par to, ka līdz grēku nožēlai katrs cilvēks atrodas sātana pakļautībā, šīs pasaules valdnieka pakļautībā.
  • Izmaiņas vienmēr dzimst lūgšanās! III

    Jau vairākas dienas mēs runājām ar jums par to, ka jebkuram brīnumam, kuru cilvēks vēlas piedzīvot savā dzīvē, ir jābūt paša cilvēka veidotam. Tam, lai Dievs varētu veikt pārdabisku brīnumu cilvēka dzīvē, cilvēkam vajag ielikt vai uzcelt dabīgo platformu šīm brīnumam. Kad tu savieno savu sarūgtinājumu ar lūgšanām uz Dievu, brīnums noteikti notiks, un tev būs uzticami un neapstrīdami pierādījumi par Dieva brīnumu un Viņa pārdabisko iejaukšanos.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.
  • No kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?

    Pierašana pie savas situācijas. Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām. Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā.
  • Kādi labumi nāk no tā, ka jūs staigājat dievbijībā?

    Jūs pārtiksiet no savu roku darba. Citiem vārdiem sakot, jūsu darbs nebūs veltīgs. Dievs jūs virzīs augšup visās jūsu pūlēs, un jūsu darbs ne tikai nesīs augļus, bet jūs no tiem pārtiksiet. Jūs būsiet laimīgi un apmierināti ar dzīvi. Jūs baudīsiet Tā Kunga svētības.