Satver mūžīgo dzīvību! II

Lai vairojas miers un labvēlība jūsu dzīvē no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es ticu, ka vārds, kurā es dalos ar jums šajā rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums turpināt jūsu ceļojumu uz mūžīgo dzīvību.Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam satvert mūžīgo dzīvību. Vakar mēs lasījām, ko šai sakarā sacīja apustulis Pāvils:
„Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā. (1.Timotejam 6:11-12).
Mēs redzējām, ka šīs trīs lietas palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību.Un vēl mēs runājām par to, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes, – kad mēs iepazīstam (atzīstam) patieso Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Debesīs mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā). 1.Vēstulē Korintiešiem 13:12 Pāvils saka:
Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.
 Šajā Rakstu vietā tiek runāts par to, ka šobrīd mums ir daļēja Dieva atziņa, bet, ja mēs satversim mūžīgo dzīvību un aiziesim līdz galam, tad, – mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā) un pilnīga mūžīgās dzīvības balva. 
„Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.” (1.Jāņa 3:2).
Šī Rakstu vieta mums saka, ka tagad mēs esam – Dieva bērni, un tas ir mūžīgās dzīvības sākums. Tad, kad mēs pieņēmām Jēzu Kristu kā savu Kungu, mēs kļuvām par Dieva bērniem, bet tas vēl nav viss. Tas ir mūsu ceļa, mūsu darbības lauka sākums. Mums ir jānoiet šis ceļš līdz galam, un tad mēs Viņu ieraudzīsim Tādu, kāds Viņš ir. Un tad atklāsies Dieva slavas pilnība, kas apslēpta mūsos. Satvert mūžīgo dzīvību – tas nozīmē būt pārliecinātam par to, ka tu aiziesi līdz finiša līnijai. Nepietiek tikai ar grēku nožēlu un ar to, ka atzīstam Jēzu par savu Kungu, nepietiek ar to, ka uzsākam Dieva atziņas (iepazīšanas) ceļu, – šajā ceļā ir svarīgi aiziet līdz galam. Bībele saka, ka Jēzus Kristus ir mūsu ticības Iesācējs un Piepildītājs. Jēzus uzsāka Savu ceļu un pabeidza to. Dievs mūs aicina atbalstīt Jēzu tajā. Vēstulē Ebrejiem 12:1-2 ir teikts:
„Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”
Mēs redzam, ka Jēzus atnāca uz šo zemi, uzsāka un pabeidza Savu darbu, – un tagad Viņš sēd pie Dieva labās rokas. Tas ir tieši tas, ko Dievs gaida no mums katra – lai mēs ne tikai uzsākam savas staigāšanas ceļu Dievā, bet arī aizejam līdz galam. Lai tas notiktu, mums ir jāatmet viss tas, kas mums traucē. Un tāpēc, lai mēs varētu pabeigt savu darbu un satvert mūžīgo dzīvību – mēs ar pacietību virzāmies uz priekšu un cīnāmies ticības cīņu.Ir svarīgi nemānīt sevi, kā arī nepieļaut to, ka citi mūs piemāna. Tāpēc katru dienu ir jābūt pārliecinātam par to, ka tu ej pa šo šauro ceļu, kas ved uz mūžīgo dzīvību.Dārgie draugi, šodien ir tik daudz lietu, kas var novērst mūsu uzmanību, tāpēc mums ir jābūt fokusētiem uz galveno mērķi, finiša līniju. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai nokļūtu līdz finišam.Turpināsim rīt!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi

    Lūk, viens no iemesliem, kālab es saku, ka tad, ja mēs nekalposim, mēs nevarēsim pieaugt garīgi. Ja mēs nekalpojam, tad mēs līdzināmies cilvēkam, kurš tikai saņem, bet neatdod. Agrāk vai vēlāk tāds cilvēks sāks garīgi smirdēt. Aplūkojiet jebkuru upi, ezeru, kuros ūdens ietek, bet no tiem nekas neizplūst. Pēc kāda laika ūdens šādās vietās kļūs sāļš, miris un bez dzīvības pazīmēm.
  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks? II

    Atbildīgs cilvēks ir organizēts, disciplinēts un uzcītīgs pat tad, kad viņu neviens nenovēro. Tāds cilvēks pats nosaka, kas viņam jādara, kā jādara, kad jādara, un pieliek visu piepūli tam, lai to paveiktu. Atbildīgs cilvēks pakļauj sevi tam, kas viņam jāpadara. Pateicoties izpratnei par atbildības svarīgumu, viņš nevar būt slaists vai dīkdienis. Atbildīgs cilvēks pareizi un efektīvi izmanto savu laiku, savu enerģiju un savus resursus.
  • Mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds

    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad Viņš nevarēs piepildīt Savu gribu mūsu pilsētās un valstīs. Vakar mēs apstājāmies pie tā, kas tad mums jādara, lai mūsu pilsētās sāktos kustība un sāktos atmoda?Šim nolūkam, mums ir jākļūst par paklausīgiem Viņa mācekļiem.Tieši caur paklausīgiem mācekļiem piepildās pravietojumi un atjaunojas Dieva griba uz zemes.
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! II

    „Dāvanas(spējas vai talants) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).Pētot draudzes vēsturi, mēs redzam, ka visi Dieva ģenerāļi nesāka uzreiz ar lielu kalpošanu. Šie cilvēki sāka izmantot to, kas tiem bija, un sāka darīt to, ko tie prata. Rezultātā, viņu dāvana vai spējas atrada viņiem vietu Jēzus Miesā un aizveda viņus pie lielas kalpošanas.Piemēram, doktors T.L.Osborns ieraudzīja vajadzību cilvēku glābšanā, un tāpēc, viņš sāka piepildīt šo vajadzību tādā veidā, kā viņš to saprata un spēja: viņš sāka drukāt traktātus uz savas rakstāmmašīnas un iznēsāt tos no mājas uz māju, atstājot šos traktātus pasta kastītēs. Tolaik viņš pat nespēja iedomāties, ka tas novedīs līdz grandiozas starptautiskas evaņģelizācijas kalpošanai, kāda viņam ir šodien.
  • Esi labs piemērs saviem bērniem, jaunākajiem brāļiem un māsām!

    Bērni skatās un mācās no mums, un savās dzīvēs viņi atkārtos to, ko redzējuši savu vecāku dzīvē. Tālab, tas ir tik svarīgs Dieva aicinājums un uzdevums vecākiem – pareizi veidot savu dzīvi un rādīt piemēru ar savu dzīvi. Griežoties pēc palīdzības pie Jēzus sev grūtajā brīdī, šī Kānaāniete pat nedomāja, ka veido savas meitas priekšstatu par to, kā jārīkojas grūtās dzīves situācijās. Mūsu bērniem ir nepieciešams, lai mēs ne tikai sakām viņiem, kā pareizi jādzīvo, bet parādām to ar personīgo piemēru.
  • Kādas vēl sekas nes sevī nepiedošana?

    Nepiedošana izārda Dievišķo saikni vai savstarpējās attiecības un atnes šķelšanos Kristus Miesā.Šodien Jēzus Kristus Draudzē ir liels haoss aizvainotu cilvēku dēļ. Daudzi cilvēki nav spējīgi komunicēt un celt savstarpējās attiecības ar citiem cilvēkiem bailēs no atstumtības un aizvainojuma dēļ. Daudzi cilvēki nepiedošanas dēļ uzceļ ap sevi milzīgu sienu. Tādi cilvēki saņem jaunas „atklāsmes”, kuras arvien vairāk un vairāk attālina viņus no citiem cilvēkiem un padara tos pasīvus draudzē.