Satver mūžīgo dzīvību! II

Lai vairojas miers un labvēlība jūsu dzīvē no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es ticu, ka vārds, kurā es dalos ar jums šajā rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums turpināt jūsu ceļojumu uz mūžīgo dzīvību.Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam satvert mūžīgo dzīvību. Vakar mēs lasījām, ko šai sakarā sacīja apustulis Pāvils:
„Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā. (1.Timotejam 6:11-12).
Mēs redzējām, ka šīs trīs lietas palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību.Un vēl mēs runājām par to, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes, – kad mēs iepazīstam (atzīstam) patieso Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Debesīs mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā). 1.Vēstulē Korintiešiem 13:12 Pāvils saka:
Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.
 Šajā Rakstu vietā tiek runāts par to, ka šobrīd mums ir daļēja Dieva atziņa, bet, ja mēs satversim mūžīgo dzīvību un aiziesim līdz galam, tad, – mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā) un pilnīga mūžīgās dzīvības balva. 
„Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.” (1.Jāņa 3:2).
Šī Rakstu vieta mums saka, ka tagad mēs esam – Dieva bērni, un tas ir mūžīgās dzīvības sākums. Tad, kad mēs pieņēmām Jēzu Kristu kā savu Kungu, mēs kļuvām par Dieva bērniem, bet tas vēl nav viss. Tas ir mūsu ceļa, mūsu darbības lauka sākums. Mums ir jānoiet šis ceļš līdz galam, un tad mēs Viņu ieraudzīsim Tādu, kāds Viņš ir. Un tad atklāsies Dieva slavas pilnība, kas apslēpta mūsos. Satvert mūžīgo dzīvību – tas nozīmē būt pārliecinātam par to, ka tu aiziesi līdz finiša līnijai. Nepietiek tikai ar grēku nožēlu un ar to, ka atzīstam Jēzu par savu Kungu, nepietiek ar to, ka uzsākam Dieva atziņas (iepazīšanas) ceļu, – šajā ceļā ir svarīgi aiziet līdz galam. Bībele saka, ka Jēzus Kristus ir mūsu ticības Iesācējs un Piepildītājs. Jēzus uzsāka Savu ceļu un pabeidza to. Dievs mūs aicina atbalstīt Jēzu tajā. Vēstulē Ebrejiem 12:1-2 ir teikts:
„Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”
Mēs redzam, ka Jēzus atnāca uz šo zemi, uzsāka un pabeidza Savu darbu, – un tagad Viņš sēd pie Dieva labās rokas. Tas ir tieši tas, ko Dievs gaida no mums katra – lai mēs ne tikai uzsākam savas staigāšanas ceļu Dievā, bet arī aizejam līdz galam. Lai tas notiktu, mums ir jāatmet viss tas, kas mums traucē. Un tāpēc, lai mēs varētu pabeigt savu darbu un satvert mūžīgo dzīvību – mēs ar pacietību virzāmies uz priekšu un cīnāmies ticības cīņu.Ir svarīgi nemānīt sevi, kā arī nepieļaut to, ka citi mūs piemāna. Tāpēc katru dienu ir jābūt pārliecinātam par to, ka tu ej pa šo šauro ceļu, kas ved uz mūžīgo dzīvību.Dārgie draugi, šodien ir tik daudz lietu, kas var novērst mūsu uzmanību, tāpēc mums ir jābūt fokusētiem uz galveno mērķi, finiša līniju. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai nokļūtu līdz finišam.Turpināsim rīt!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni II

    1.Ieplāno laiku lūgšanām un nododies, veltī sevi tam.2. Ieplāno lūgšanu vietu.Tas nav obligāti jādara mājās, bet nevajag pārvērst lūgšanu reliģiozā rituālā. Lai tev ir radoša pieeja lūgšanu vietas izvēlē. Piemēram, manā dzīvē bija tāds laiks, kad es pastaigu pārvērtu lūgšanā. Es to nosaucu par lūgšanu pastaigu. Es devos ārā ar nolūku, lai lūgtu.
  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? III

    Mēs izskatām potenciālās sāpju un ciešanu priekšrocības. Mēs jau runājām par četrām šādām priekšrocībām, un konkrēti:Problēmas piesaista mūsu uzmanību, vairāk par visu.Problēmas māca mūs paļauties uz Dievu.Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību.Problēmas veido mūsu raksturu.
  • Noslēgums par sāpju un ciešanu potenciālajām priekšrocībām

    Mēs runājām par to, ka Dievs izmanto sāpes un problēmas mūsu garīgajai izaugsmei.Mēs runājām par to, ka sāpēs un problēmās ir apslēptas mūsu potenciālās priekšrocības. Sāpes un ciešanas, vairāk par visu citu, piesaista mūsu uzmanību, māca mūs paļauties uz Dievu , pārbauda un attīra mūsu ticību, veido mūsu raksturu, sagatavo mūs mūžībai un dod mums iespēju gūt pieredzi kalpošanai citiem cilvēkiem.Mēs runājām par to, ka, ja nepieņemsim attiecīgus pareizus lēmumus, problēmas pašas par sevi nepadarīs mūs nobriedušus. Priekšrocības ir vien potenciālas un ne automātiskas.
  • Pārtrauc visus vainot savās nelaimēs

    Citi cilvēki var būt vainīgi, ka tu esi zem jūga, bet neviens nav vainīgs, ka tu līdz šim turpini tur atrasties. Kamēr tu meklēsi vainīgos, tu pats nevarēsi paņemt atbildību par savas dzīves virzību. Dievs šodien tev grib teikt:nevaino sātanu, stājies viņam pretī (Jēkaba vēstule 4:7); nevaino Dievu, bet pakļaujies Viņam (1. Mozus 3:12—13); nevaino savus apstākļus vai grūto stāvokli, bet cīnies ar tiem un izej caur tiem ticībā (4. Mozus 12—14 nodaļas).
  • Dievs meklē mūsu lūpu augli II

    Mūsu mutei jāslavē Dievs! Un kā jau mēs runājām, tīkams mūsu lūpu vai mutes auglis izpaužas tādā veidā, ka mēs pastāvīgi lūdzamies un par visu pateicamies, svētījam Dievu un cilvēkus. Ja mūsu dzīvē šie augļi būs, tad Svētais Gars varēs degt mūsos un veikt Savu darbu, pielīdzinot mūs Jēzus Kristus tēlam.
  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”