Satver mūžīgo dzīvību! III

Miers jums, dārgie draugi! Es priecājos no jauna sveikt jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs ar jums runājām par to, kā satvert mūžīgo dzīvību, un kālab tas ir tik svarīgi. Apustulis Pāvils savā Vēstulē Timotejam atklāj trīs svarīgas lietas, kas mums jāieaudzina sev, lai mēs būtu spējīgi pabeigt to, ko esam uzsākuši. Mēs pieņēmām Jēzu Kristu kā savu Kungu, un caur to mēs nostājāmies uz mūžīgās dzīvības ceļa. Mūžīgā dzīvība – tas ir ceļš, kuram ir savs finišs. Lai mēs varētu iet un pabeigt šo gājumu, mums ir jābēg no grēka darbiem un jānomet jebkāda sava nasta. Un vēl, lai mēs varētu pabeigt savu gājumu vai savu ceļu, Pāvils aicina mūs tiekties pēc „taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības” un gūt sekmes tajā. Ir iespējams uzsākt savu ceļu un tad pusceļā visu pamest. Daudzi cilvēki ir uzsākuši savu ceļu ar Dievu, bet pēc tam ir atkāpušies. Ne sākums vainago, bet beigas.

Vērsīsimies pie Dieva Vārda.

„Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to kas to atrod.” (Mateja 7:13-14).

 

Šeit mēs redzam, ka ir ceļš, pa kuru staigā daudzi,- ceļš, kas ved uz pazušanu (bojāeju). Bet Jēzus mūs aicina iet pa šauro ceļu, kas ved uz mūžīgo dzīvību.

Satvert mūžīgo dzīvību (turēties pie mūžīgās dzīvības) – tas nozīmē darīt visu nepieciešamo, ar nolūku, lai varētu palikt uz šī šaurā ceļa, kas ved uz mūžīgo dzīvību. Jēzus zināja to, ka daudziem cilvēkiem būs ērtāk iet pa šo plato ceļu, – pa ceļu, kuru ejot, cilvēks jūtas komfortabli, kurā nav nekādu ierobežojumu, kurā var darīt visu, ko vēlies, kurā neviens tevi neapspiež. Taču Bībele saka, ka tas ir grēka ceļš, kuru ejot, cilvēks neatbild par to, ko viņš dara, ceļš bez bremzēm, – šis ceļš ved uz bojā eju. Dievs saka, ka mums nav jāstaigā pa šo ceļu. Mums ir jābēg no grēka, mums ir jāatmet visi tie grēki, kas mūs sasaistījuši , – jo visas šīs lietas mums traucēs virzīties uz mūžīgo dzīvību. Jēzus mūs brīdināja:

„Un, tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs. Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:12-13).

 

Jēzus brīdina mūs par to tāpēc, ka Viņš vēlas, lai mūsu mīlestība neatdzistu. Jēzus brīdina, ka daudzi cilvēki neaizies līdz galam un nesatvers mūžīgo dzīvību. Un tūlīt pat viņš dod apzīmējumu tam, ko tas nozīmē – satvert mūžīgo dzīvību. Satvert mūžīgo dzīvību, tas nozīmē – izciest līdz galam. Neskatoties uz to, caur ko tev vajadzēs iet, kādas sāpes un ciešanas nāksies pārdzīvot, – ciet līdz galam. Ja tu esi uzsācis savu ceļu, bet neesi to pabeidzis, tad tas ir tikai tāpēc, ka neesi izcietis līdz galam. Tas ir galvenais iemesls, kālab daudzi cilvēki, kuri uzsākuši savu ceļu ar Dievu, noiet no šī ceļa, tā arī neaizgājuši līdz galam.

Es lūdzu par to, lai ar tevi, dārgais draugs, tā nenotiktu. Stiprinies un satver mūžīgo dzīvību (turies pie mūžīgās dzīvības)! Bēdz no visa tā, kas var tevi samulsināt vai sajaukt tev galvu šajā ceļā uz mūžīgo dzīvību, gūsti panākumus „taisnībā, dievbijībā, ticībā, mīlestībā, pacietībā un lēnprātībā”, un cīnies „labo ticības cīņu”.

 

Līdz rītam!

Dieva mierā!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība

    1. Būt pateicīgam – tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums. „Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1. Tesal.5:18). Dieva gribas piepildīšana ir ļoti svarīga mūsu dzīvei, jo tā dod paļāvību uz Dievu un dara mums pieejamu Dieva žēlastību un Viņa labvēlību.

    1. Būt pateicīgam - tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums. „Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba...

  • Es visu spēju, Tā spēka kas mani dara stipru!

    Saskaņā ar Dieva vārdu, mums jau ir dāvāts viss, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs īstenotos šajā dzīvē. Mums jau ir dāvāts no Dieva viss, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei. Nav tādas vajadzības mūsu dzīvē, par kuru Dievs vēl nebūtu parūpējies. Vienīgais kas mums vajadzīgs, tas ir iepazīt Dievu un Viņa dārgos apsolījumus, lai mēs varētu pārvarēt pasaulē valdošo iekāri un īstenot savu aicinājumu Dievā. “Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē”.

    Saskaņā ar Dieva vārdu, mums jau ir dāvāts viss, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs īstenotos šajā dzīvē. Mums jau ir...

  • Dievs vēlās darīt Savus darbus mūsu vidū

    „ … Tāpat kā Tu Mani esi sūtījis pasaul ē, arī Es viņus esmu sūtījis pasaulē. ” (Jāņa 17:18). Bet kā Dievs varēs mūs sūtīt sludināt, ja mēs nemācēsim dzirdēt no Viņa un saņemt Svētā Gara norādījumus? Nedzirdot Svēto Garu mēs nevarēsim būt efektīvi liecinieki un tad daudzas cilvēku dvēsele, kuras Dievs jau ir sagatavojis pļaujai, var aiziet bojā.

    „ … Tāpat kā Tu Mani esi sūtījis pasaul ē, arī Es viņus esmu sūtījis pasaulē. ” (Jāņa 17:18). Bet kā Dievs varēs...

  • Esi uzticīgs mazumā un laid apgrozībā to, ko Tas Kungs tev ir piešķīris! II

    Negaidiet neko lielu jau pašā sākumā. Sāciet darīt to mazo vai nelielo, ko jūs varat darīt šobrīd, un dariet to ar pastāvību un atbildības sajūtu, un dariet to no visas sirds. Izkopiet tās dāvanas, talantus un spējas, kuras esat pamanījuši sevī jau šobrīd, un izmantojiet tās cilvēku un Debesu Valstības labā. Tieši tad Dievs pielaidīs jūs lielai kalpošanai. Jūs pamanīs ne tad, kad jūs sēžat un neko nedarāt, bet tad, kad jūs darāt kaut ko no visas sirds. Tieši jūsu dāvana novedīs jūs augstmaņu priekšā.

    Negaidiet neko lielu jau pašā sākumā. Sāciet darīt to mazo vai nelielo, ko jūs varat darīt šobrīd, un dariet to...

  • Izmaiņas ir atkarīgas no mūsu atziņas līmeņa

    „Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.”(1.korintiešiem 13:9-12).

    „Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija...

  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam III

    Dievs vēlas, lai mēs sadarbojamies ar Viņu. Mūsu nākotne – tā ir brīnišķīga nākotne, spilgta nākotne. Taču, lai šī nākotne kļūtu par mūsu dzīves realitāti, mums pie tās jāstrādā kopā ar Dievu. Iespējas, šodien tu pats savās acīs izskaties sīks, bet Dievs vēlas dot tev brīnišķīgu nākotni. Dievs no Savas puses, saistībā ar to, kādai jābūt mūsu nākotnei, neatstāj mūs bez redzējuma. Šim nolūkam Viņš mums devis Svēto Garu. Viena no lietām, ko Svētais Gars izdara, – Viņš dod atklāsmi par to nākotni, kāda mums sagatavota no Dieva.

    Dievs vēlas, lai mēs sadarbojamies ar Viņu. Mūsu nākotne - tā ir brīnišķīga nākotne, spilgta nākotne. Taču, lai...