Dievs paaugstinās un svētīs katru, kurš ziedos sevi Viņam un Viņa Valstības darbiem! II

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzu, lai slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības jūsos neatdzistu! Vakar mēs ar jums runājām par to, ka bez ziedošanās un paklausības Dievam, stabilitātes ticīga cilvēka garīgajā dzīvē nebūs. Dievs visus mācekļus aicina kalpot un pienest Viņam augļus. Kādu Dievs, kā mani, aicina kalpot par mācītāju un sludinātāju. Kādu Viņš aicina savā darba vietā veidot savstarpējās attiecības, caur kurām daudzi cilvēki tiks glābti un pakļausies ticībai Jēzum. Kādu Dievs aicina strādāt ar jaunatni, palīdzot viņiem nostāties uz pareizā ceļa un piepildīt Dieva gribu savai dzīvei. Kādu Viņš aicina strādāt ar bērniem, sievietēm vai vīriešiem; kādu sadzirdēt to, ka Dievs viņu aicina strādāt ar skolotājiem vai arī muzikālajā kalpošanā. Ja jūs vēl neesat sadzirdējuši Viņa aicinājumu, tad tas ir tikai tālab, ka jūs neesat uzmanīgi vai arī klausāties citas balsis. Šodien vaļsirdīgi pajautājiet Dievam, – tā, kā to reiz izdarīja Pāvils: No Bībeles tulkojuma krievu valodā
„Viņš bijībā un bailēs sacīja: Kungs! Ko pavēlēsi man darīt?…” (Apustuļu darbi 9:6).
Dievs atklās jums jūsu aicinājumu, Jēzus Vārdā! Atgriezīsimies pie Jēzus līdzības par aicinātajiem uz mielastu.
„Bet Viņš sacīja tam: “Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu. Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts. Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet. Kalps pārnācis to atsacīja savam kungam. Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kroplus, aklus un tizlus. Un kalps sacīja: kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas. Tad kungs sacīja kalpam: ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns. Jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu.”(Lūkas 14:16-24).
Kad cilvēki, kuri bija aicināti uz mielastu, sāka attaisnoties un atvainoties, tad tas, kurš tika viņus aicinājis, pieņēma lēmumu:
 „….neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu.”
Vienmēr paturiet prātā, ka kalpošana Dievam – tā ir privilēģija, nevis nasta. Ja jūs nekalposiet Dievam un nedarīsiet to ar prieku, tad jūs nevarēsiet baudīt tā mielasta svētības, kuru Dievs ir sagatavojis saviem uzticamajiem kalpiem. Dāvids, kuru Pats Dievs nosauca par vīru pēc Viņa sirds(prāta), sacīja:
„Tu klāj man galdu, maniem ienaidniekiem redzot, Tu svaidi ar eļļu manu galvu, mans kauss ir piepildīts pilns līdz malai. Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu, un es palikšu Tā Kunga namā vienumēr.” (Psalms 23: 5-6).
Dievs vēlas paēdināt jūs līdz sātam, jūsu ienaidniekiem redzot. Dievs vēlas svaidīt jūsu galvu ar svaigu eļļu. Viņš grib, lai jūs būtu Viņa labuma un žēlastības pārpildīti. Taču, lai tas notiktu, no jums tiek prasīta absolūta ziedošanās Viņam un Viņa Valstības darbiem. No jums tiek prasīts tas, lai jūs atbildētu uz Viņa aicinājumu.
„Bet tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visas tavas slimības. Un tev nebūs sievu tavā zemē, kas nelaikā dzemdē vai ir neauglīgas; Es darīšu pilnu tavu dienu skaitu.”(2.Mozus 23:25-26).
Lai Dievs dod jums šodien gudrību, ka jūs atrastu pietiekami daudz laika ziedot sevi Dievam un darbus, uz kuriem Viņš jūs aicinājis. Daudzu nelaimju un lāstu iemesls ticīgu cilvēku dzīvē – tas ir ziedošanās trūkums Dievam. Pat tad, kad daži cilvēki kalpo Dievam, viņi bieži vien to dara nevērīgi, ar nepareizu sirds attieksmi. Bībele skaidri runā par to, ka līdzīga attieksme atnes lāstus cilvēka dzīvē.
„Nolādēts lai ir, kas Tā Kunga darbu dara nolaidīgi!….” (Jeremijas 48:10a).
Vajag ne tikai kalpot Dievam, bet darīt to ar pareizu sirds attieksmi un tīriem motīviem. Vajag kalpot Dievam ar prieku un līksmību, un tad Viņš svētīs jūs.
„Tāpēc, ka tu Tam Kungam, savam Dievam, neesi kalpojis ar prieku un ar labsirdību, kad tev visas lietas bija pārpārim. Un tu kalposi saviem ienaidniekiem, ko Tas Kungs pret tevi sūtīs, izsalkumā un slāpēs, kailumā un visu lietu trūkumā; un Viņš liks dzelzs jūgu uz tavu kaklu, līdz Viņš tevi izdeldēs.” (5.Mozus 28:47-48).
Lai Dievs dod jums gudrību šai dienā, lai jūs varētu ziedot sevi Dievam un darbiem, uz kuriem Viņš jūs aicina. Daudz ir aicinātu, bet maz ir izredzēto! Vai jūs būsiet Dieva izredzēto vidū? Tas jums ir jāizlemj pašiem, un tas jāizlemj tieši šobrīd. Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko nozīmē atskaitīšanās kāda priekšā

    Tātad, mums ir jāatskaitās vienam otra priekšā tāpēc, lai mēs būtu veseli ticīgie. Mēs nevaram dzīvot kā vientuļa sala un būt neatkarīgi no citiem brāļiem un māsām Kristū.Mēs esam aicināti staigāt ne tikai Dieva priekšā, bet arī citu ticīgo priekšā.
  • 26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda!

    1. Ka mūsos vairs nav tādas mīlestības uz Dievu, kāda tā bija agrāk.2. Ka pasaulīgās nodarbes un intereses kļūst priekš mums svarīgākas, kā mūžības jautājumi.3. Ka mums vieglāk ir skatīties televizoru vai lasīt pasaulīgās grāmatas un žurnālus, nekā lasīt Bībeli un lūgt.4. Ka mums ir ļoti vāja vēlēšanās lūgt vai arī mums vispār nav šādas vēlēšanās.5. Ka mums vairāk gribas pelnīt naudu(saņemt), nekā atdot naudu.
  • Kāpēc cilvēka dzīvē rodas traģēdijas?

    Daudzi cilvēki jautā: „Ja, Dievs ir tik labs, kāpēc tad Viņš pieļauj tik daudz asaras, traģēdijas un bēdas šajā pasaulē? Ja, tas nav Dieva roku darbs, tad no kurienes rodas viss šis ļaunums? No kurienes rodas traģēdijas? Kur ir traģēdiju iesākums?Godīgi un ārēji nevainīgi cilvēki, kuri cieš, grib zināt, kāpēc un par ko, viņi cieš? Ticīgie, kuri ziedojušies un patiesi ar visu savu sirdi paļaujas uz Dievu, bet pie tā visa cieš un mokās, arī grib zināt, kāpēc tas viss notiek viņu dzīvēs.
  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu IV

    Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.”(Jēkaba 1:21).Šī ir rakstu vieta ar ļoti dziļu nozīmi, kuru var ilgstoši un detalizēti izskatīt un analizēt. Bet, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz dažiem momentiem. Bībelē ir teikts par to, ka iedēstītais Vārds izglābj mūsu dvēseles. Tas līdzinās procesam, kad viena koka zars tiek uzpotēts citam kokam, kā rezultātā, šie divi koki kļūst it kā par vienu veselumu, jo tiem ir viena sakne. Iedēstītajam Vārdam ir jākļūst ar mani par vienu veselumu. Dievs vēlas, lai Dieva Vārds tiktu iedēstīts manā sirdī, lai es un Vārds kļūstam par vienu veselumu, un tikai tad šis Vārds var mani izglābt.
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.