Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana II

Esiet sveicināti, dārgie draugi!

Paldies Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!

Vakar mēs uzsākām sarunu par efektīvu lūgšanu dzīvi. Mēs noskaidrojām, ka bez efektīvas lūgšanas cilvēks nevar būt efektīvs savā kalpošanā Dievam un cilvēkiem.

Jūs zināt, ka ir lūgšanas, kas sasniedz Dievu, un ir lūgšanas, kas nesasniedz Dievu. Par to mēs runāsim vēlāk. Katram cilvēkam ir sava izpratne par to, kas ir lūgšana. Es vēlos dalīties ar jums dažās domās par lūgšanu.

1.Pašā pamatā lūgšana – tas ir garīgs darbs.

Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām. Lūgšana ir saistīta ar mūsu garu un tā attiecas uz garīgo darbu. Lūgšana – tā ir cilvēka gara vēršanās pie Dieva, Kurš arī ir Gars. Dievs ir Gars, un cilvēks ir gars, tāpēc efektīva lūgšana – tā ir cilvēka gara saruna ar Dieva Garu. Lūgšana – tā ir garīga tiekšanās uz Dievu. Protams, mūsu prāts ņem dalību lūgšanā, bet, ja lūgšana paliek tikai prāta līmenī un mans gars nesaskaras ar Dieva Garu, tad tā vispār nav lūgšana. Ja esmu lūdzis efektīvi, tad mans gars jutīs to, ka saskāries ar Dievu, un es zināšu, ka es patiesi esmu runājis ar Dievu.

Lūgšana – tā nav spēle saprāta līmenī. Lieta tajā, ka cilvēks nespēj bez sava gara palīdzības sarunāties, kontaktēties ar Dievu. Vienīgā cilvēka daļa, kas ir spējīga kontaktēties ar Dievu, – tas ir viņa gars. Un mūsu gars ir mūsu dzīves centrs vai pamats. Tātad, pirmkārt, lūgšana – tā ir saruna ar Dievu gara līmenī, un tas ir darbs. Lūgšana nav fizisks darbs, bet garīgs. Gribu atzīmēt, ka nevienai citai Dieva radībai nav šādas privilēģijas. Suns nevar vērsties pie Dieva. Govs nevar vērsties pie Dieva. Koki nevar vērsties pie Dieva. Tikai cilvēkam ir šāda privilēģija. Un iemesls, kāpēc Dievs radīja cilvēku, – sadraudzībai ar Viņu. Visa cita radība netika radīta pēc Dieva tēla un līdzības, tikai cilvēks. Kāpēc Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības? Lai cilvēkam būtu sadraudzība ar Viņu, lai cilvēka gars varētu sarunāties ar Dieva Garu. Tā ir privilēģija.

Lūgšana – tā ir privilēģija! Man ir privilēģija būt sadraudzībā ar Visuma Radītāju. Man ir privilēģija staigāt Visuvarenā Dieva klātbūtnē un runāt ar Viņu no gara uz Garu.

Un mēs zinām, ka tad, kad Ādams sagrēkoja Ēdenes dārzā, pirmais, ko viņš pazaudēja, bija sadraudzība ar Dievu. Pēc grēkā krišanas Ādams pazaudēja sadraudzību ar Dievu, viņš aizbēga no Dieva, viņš noslēpās no Dieva. Ādams vairs nevarēja brīvi nākt pie Dieva un runāt ar Viņu. Pēc grēkā krišanas Ādams garīgi nomira. Bet Dievam tas nepatika, jo tad, kad tas notika, viss pārējais sāka pasliktināties. Pēc tam, kad grēkā krišanas dēļ tika pārtraukta sadraudzība ar Dievu, cilvēka dzīvē ienāca slimības, miesas novecošana, naids un viss sliktais. Kāpēc? Tāpēc, ka tika pazaudēta sadraudzība ar Dievu. Tāpēc mēs runājam par to, ka lūgšana ir mūsu garīgās dzīvības elpa. Mēs varam dzīvot tikai kontaktējoties ar Dievu. Tikai kontaktējoties ar Dievu mēs varam atjaunoties, nostiprināties un apbruņoties. Un tad, kad cilvēks krita grēkā, atnāca Jēzus un, izlejot Savas Asinis, nomira par mums. Jēzus piedeva mūsu grēkus, lai no jauna atjaunotu mūsu pirmo aicinājumu – sadraudzību ar Dievu.

Izlasīsim 1.Korintiešiem 1:9

 „Dievs ir uzticīgs, kas jūs aicinājis Sava Dēla Jēzus Kristus, mūsu Kunga, sadraudzībā.”

Tu esi aicināts sadraudzībai ar Dievu!

Aplūkosim vēl vienu rakstu vietu:

 „Ko esam redzējuši un dzirdējuši, to pasludinām arī jums, lai arī jums būtu sadraudzība ar mums. Un mūsu sadraudzība ir ar Tēvu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu.(1.Jāņa 1:3).

Šajās rakstu vietās redzam, ka, pirmkārt, lūgšana – tā ir saruna(sadraudzība) ar Dievu, un, otrkārt, ka mēs esam aicināti uz šo sadraudzību.

Dievs aicina mūs uz sadraudzību ar Viņu katru dienu. Kad tu no rīta pamosties, pirmais aicinājums no Dieva tev ir – aicinājums uz sarunu(sadraudzību) ar Viņu. Ja tu vēlies dzīvot, tad tev ir nepieciešama sadraudzība ar Dievu. Ja vēlies dzīvot garīgi, tev ir jālūdz!

Novēlu jums būt garīgi stipriem un mundriem!

Līdz rītam!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! IV

    Šodien vēlos turpināt runāt par Dieva Vārda svarīgumu.Mēs lasījām, ka Dievs runāja caur Mozu par to, ka Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība. Tāpat mēs runājām par to, ka mūsu attieksme pret Dieva Vārdu var vai nu pagarināt, vai arī saīsināt mūsu dzīvi. Lasot Jēzus Kristus stāstītās līdzības, mēs redzējām, ka mūsu attieksme pret Dieva Vārdu nosaka mūsu pamatu izturību, mūsu dzīves un visa, ko mēs savā dzīvē ceļam, noturību. Vakar mēs runājām arī par to, ka Dieva Vārds ir spējīgs mūsu vilšanās pārvērst priekā, bankrotu – pārpilnībā. Visu to mēs redzējām, apskatot Pētera dzīves piemēru.

    Šodien vēlos turpināt runāt par Dieva Vārda svarīgumu. Mēs lasījām, ka Dievs runāja caur Mozu par to, ka Dieva...

  • Kādēļ ir nepieciešams padarīt slavēšanu par savu dzīvesveidu

    Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana.Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā”. Viens no veidiem, kā mēs varam gan parādīt, gan celt stipru ticību savā dzīvē, ir iemācīties pagodināt jeb dot slavu. Viens no veidiem, kā mēs pagodinām Dievu, ir Viņam ticēt, Viņu slavēt un turēties pie Viņa vārda par spīti dzīves negatīvajiem apstākļiem. Tikai tie, kas tic, ka Dievs valda pār viņu dzīvi un situāciju, spēj tā dzīvot. Bet patiesība ir tā, ka mēs nevaram izbaudīt dzīvi Dievā, līdz mēs neiemācīsimies Viņu pagodināt, parādot Viņam savu ticību caur ikdienas slavēšanu.

    Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana. Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš...

  • Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru!

    Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas dziesmas. Kad cilvēks visā pilnībā paļaujas uz Dievu, tad viņš pārstāj dziedāt vecās dziesmas: „O, es esmu vājš! O, es nevaru to paveikt! O, man nekas neizdosies! Ak, es nabaga cilvēks!”Kad cilvēks atdod visas savas rūpes Dievam, Kurš rūpējas par viņu, tad no tāda cilvēka lūpām sāk skanēt jauna dziesma: „Vājais teiks, ka viņš ir spēcīgs! Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru! Mans Dievs piepilda katru manu vajadzību! Tas Kungs ir mans Gans! Man nekā netrūks! Ar Dievu es sakauju armijas! Viņa brūcēs es esmu dziedināts!”

    Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas...

  • Dzīve – tas ir pārbaudījums II

    Dievs pārbauda mūs, lai zinātu, kas atrodas mūsu sirdī.Mēs zinām, ka Dievs zina visu. Tad jums var rasties jautājums: vai Dievs nezin, kas atrodas manā sirdī? Vai tad Bībelē nav rakstīts, ka visas manas domas ir zināmas Dievam? Ja tas ir tā, tad priekš kam Dievam vajag zināt ar ko ir piepildīta mana sirds? Jā, Dievam ir zināms viss un Viņš zina, kas ir tavā sirdī. Bet Dievs vēlas, lai es pats ieraudzītu un uzzinātu, kas atrodas manā sirdī.

    Dievs pārbauda mūs, lai zinātu, kas atrodas mūsu sirdī. Mēs zinām, ka Dievs zina visu. Tad jums var rasties...

  • Dievs mīl Tevi, bet vai Tu mīli Viņu?

    Viens no pierādījumiem, ka mīli Dievu – ir tava mīlestības izpausme uz tiem, kurus mīl Viņš. Jūs zināt, ka Dievs mīl Jēzus Kristus Draudzi un Viņš arī mīl pazudušos ( neglābtos) cilvēkus.Kādā veidā, tava mīlestība uz Dievu atspoguļojas tavā attieksmē uz draudzi un uz neticīgajiem cilvēkiem, kuri ir tev apkārt?Vai tev ir dedzīga vēlēšanās redzēt Viņa Draudzes izaugsmi un caur Draudzi virzīt Viņa Valstības vērtības? Vai tev ir kaisle atgūt un atgriezt Viņa pazudušās avis Viņa ganāmpulkā?

    Viens no pierādījumiem, ka mīli Dievu - ir tava mīlestības izpausme uz tiem, kurus mīl Viņš. Jūs zināt, ka Dievs...

  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10:

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana - ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži...